Ideja par šāda "pieminekļa" izveidi pieder Latvijas vēstniecei Francijā Sandrai Kalnietei, kas aptuveni pirms diviem gadiem izteica vēlmi iemūžināt Latvijas valsts labvēļu vēsturisko veikumu. Veidojot un krājot dokumentālos materiālus, liela nozīme bija citu valstu atbalstam. Ar šo atbalstu un atsaucību ir veikts liels un svētīgs darbs, kas atspoguļo Latvijas neparasto, salīdzinājumā ar citām valstīm pat unikālo, vēsturi. Taču neuzskatu, ka šis veikums ir pēdējais, tas ir tikai sākums dokumentālu grāmatu izdošanai. Es gribētu, lai nākotnē tiktu dokumentēta Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Dokumentāli būtu atspoguļojams process, kurā Latvija kļūs par šo starptautisko organizāciju pilntiesīgu dalībvalsti.

Grāmatas izdošanas svētkos Latvijas vēstnieks Somijā Alberts Sarkanis, kura vadībā dokumentu krājums sastādīts, atzina, ka šī brīža Latvijas valsts drošību sargā starptautiskais atbalsts un Latvijas ārlietu dienesta darbība. Turklāt arī šīs grāmatas iecerētā izdošana angļu valodā ir atkarīga no citu valstu palīdzības.

Grāmatas ievadā Alberts Sarkanis raksta:

"Pasaulē nav bijis šāda veida precedentu, kad vairākus gadu desmitus neatkarīga valsts pastāv de iure , kaut arī de facto tā ir citas valsts sastāvdaļa. Ilglaicīga de iure pastāvēšana ir starptautisko tiesību fenomens, kas tomēr bijis labvēlīgs Latvijai un tās kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai.

Šī grāmata ir liecinājums arī tam, cik liela nozīme valsts suverenitātes nodrošināšanā ir ārlietu dienestam, piemēram, diplomātu K.Zariņa, A.Bīlmaņa, J.Feldmaņa, A.Dinberga, O.Grosvalda un citu pašaizliedzīgajam darbam Latvijas valsts uzturēšanā okupācijas gados.

Valsts suverenitātes garantijas tiek balstītas uz savstarpēji izdevīgām divpusējām un daudzpusējām attiecībām, kā arī uz līdzdalību starptautisko drošību sekmējošos procesos un institūcijās."

Krājumā sniegta Latvijas Republikas izveidošanas un pastāvēšanas periodu vēsturiskā analīze un juridiskais vērtējums no starptautisko tiesību viedokļa, apkopoti dokumenti par divpusējo attiecību nodibināšanu. Lielākā daļa krājumā iekļauto dokumentu ir publicēti pirmoreiz.

Krājuma raksti par Latvijas valsts vēstures periodiem tapuši Dr. habil. hist. Ineša Feldmaņa zinātniskajā vadībā, bet visa projekta koordinatore ir Latvijas Ārlietu ministrijas arhīva vadītāja Sarmīte Šāvēja.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore