Dr. ekon. Raita Karnīte:

Par tautas kultūru un reģionu attīstību

Zinātnes un tehnikas progress pēdējā desmitgadē radījis tādu cilvēces attīstības gaitu, kas robežojas ar nevadāmu attīstību, neparedzamām pārmaiņām, lielas sabiedrības daļas izstumtību, paaugstinātu sociālo spriedzi. Meklējot atsvaru šai dominantei, sabiedrība nonākusi pie nepieciešamības pārskatīt un palielināt kultūras lomu sabiedrībā, uzticot tai līdz šim neparastus uzdevumus — jaunu darba vietu radīšanu, darba spēka kvalitātes paaugstināšanu, reģionālās attīstības atšķirību izlīdzināšanu. Šo uzdevumu veikšanā nozīmīgas ir visas kultūras izpausmes formas, bet visvairāk tautas jeb tradicionālā kultūra — masveidīgākā, demokrātiskākā un visvairāk decentralizētā kultūras izpausmes forma, kas nodrošina vislielāko sabiedrības līdzdalību.

Latvijā, pēc valsts statistikas datiem, 1997. gadā bija 607 kultūras un tautas nami. Šajās kultūras iestādēs darbojās 3644 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, kas apvienoja 66,4 tūkstošus dalībnieku. Nosacīti tautas kultūras izpausmes formai var pieskaitīt arī 32 amatieru teātrus.

Tautas kultūras humanitāro nozīmi vislabāk var novērtēt kultūras lietu speciālisti. Tautas kultūra ir arī nozīmīgs ekonomiskās attīstības veicināšanas faktors. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā veiktie aprēķini liecina, ka tieši tautas kultūra dod vislielāko multiplikatīvo efektu, kas izpaužas ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanā, jaunu darba vietu radīšanā un papildu līdzekļu iesaistīšanā tautsaimnieciskajā apritē.

Ja pieņemam, ka katram mākslinieciskās pašdarbības kolektīvam ir viens vadītājs, veidojas 3644 darba vietas. Katram kultūras un tautas namam ir vismaz viens vadītājs un apkopēja, tas dod vēl 1200 darba vietas, kopā ne mazāk kā 4800. Faktiskais nodarbināto skaits tradicionālās kultūras nozarē 1997. gadā bija 3785 cilvēki, tātad mazāks par teorētiski iespējamo minimālo nodarbināto sakaitu. Praktiski tautas kultūrā nodarbināto skaitu ierobežo finansu iespējas.

Kultūras namu apkalpošanā, remontdarbos un citiem mērķiem ir nodarbināti vēl vismaz 1000 cilvēku. Kopējais bezdarbnieku skaits Latvijā pašlaik ir 84,9 tūkstoši. Salīdzinot ar kopējo bezdarbnieku skaitu, tautas kultūrā nodarbināto skaits nav pārāk liels, taču katram atsevišķam cilvēkam tā piedāvā turpat 6000 iespējas nopelnīt iztiku.

Pēc pieticīgiem aprēķiniem, tradicionālās kultūras nozarē strādājošo iemaksātie nodokļi pašlaik ir vismaz 2,7 miljoni latu. Nodarbināto algas, kas tiek iztērētas tautsaimniecībā, ir apmēram 3 miljoni latu. Pēc Kultūras ministrijas datiem, 1997. gadā tradicionālās kultūras vajadzībām ir iztērēti 6,6 miljoni latu, no tiem 5,29 miljoni latu ir valsts budžeta un pašvaldību līdzekļi – attiecīgi 190 tūkstoši latu un 5,1 miljons latu (235 tūkstoši latu Rīgā, 417 tūkstoši latu pilsētās un 340 tūkstoši latu laukos). 757 tūkstoši latu ir ieņēmumi no pakalpojumiem, 477 tūkstošus latu devusi cita saimnieciskā darbība.

Referāts "Tautas kultūras nozīme reģionālā attīstībā" konferencē "Tautas māksla — pieredze un perspektīvas nākotnes sabiedrībā" Rīgā 1999. gada 3. februārī