Zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs:

Vakar, 11. februārī, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

— Kuras no lauksaimniecības nozarēm Latvijā varētu būt visperspektīvākās?

— Tas nav viegls jautājums, jo vērā jāņem arī netradicionālās nozares laukos. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā būs ļoti nopietnas diskusijas ar tās institūcijām par kvotām, kādas mēs varēsim saņemt tradicionālajās lielās lauksaimniecības nozarēs: gaļai, graudiem, piena produktiem, cukura rūpniecībā un cukurbiešu audzēšanā saldvielas ražošanai. Eiropas Savienība mēģinās šīs kvotas pēc iespējas samazināt, tupretī mēs sarunās centīsimies tās palielināt. Kura nozare būs tā, lai pārliecinātu ES, ka Latvijas zemnieki var ražot vairāk, un kura nozare būs tā, kurā mums neizdosies to izdarīt — to šodien nevar pasacīt pat neviens mūsu valsts politiķis.

— Vai piekrītat, ka pēc Latvijas uzņemšanas ES tomēr būs jāsamazina lielajā lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits? Tāda taču ir ES agrārā politika.

— Tā noteikti būs. Pašlaik mums lauksaimniecībā ir nodarbināti apmēram 17 procenti darbaspējīgo iedzīvotāju. Pēc iestāšanās ES šis skaits noteikti būs jāsamazina līdz trim vai pieciem procentiem, jo tā tas ir visās ES dalībvalstīs.

Process noteikti sāksies brīdī, kad Latvija jau būs ES dalībvalsts, taču tas būs mazāk sāpīgs nekā patlaban. Ļoti daudz cilvēku varētu palikt bez darba vai arī viņiem būs jāmeklē darba iespējas kādās citās tautsaimniecības nozarēs. Viesojoties Īrijā, pārliecinājos, ka tur ļoti lielu naudas apjomu tērēja no ES līdzekļiem pieaugušo izglītošanai vai pārkvalificēšanai citam darbam. Tur šis process notiek ievērojami mazsāpīgāk, jo ES naudas apjoms šiem mērķiem ir vairāk nekā 50 procentu, bet līdzfinansējums nedaudz mazāks par 50 procentiem jānodrošina Īrijas valdībai pašai. Arī mēs tagad tērējam naudu iedzīvotāju pārkvalificēšanai, taču iespējamais naudas apjoms nav salīdzināms ar to, ko var atļauties ES un Īrija, kura ir ļoti radniecīga Latvijai. Īrija savu neatkarību ieguva 1922. gadā, tās attīstības līmenis bija tuvs Latvijas līmenim. Iestājoties Eiropas Savienībā, šīs valsts attīstības lēciens bija ļoti straujš un iedzīvotājiem patīkams.

Vakar, 11. februārī, — savā pirmajā preses konferencē

Tieši šodien ir pagājusi nedēļa, kopš man uzticēti zemkopības ministra pienākumi. Viens no interesantākajiem pasākumiem bija Latvijas Zemnieku federācijas kongress, kur arī man bija dota iespēja paust viedokļus par valsts politiku un par lauksaimniecības politiku, kādu varētu realizēt es kā zemkopības ministrs. Dzirdēju arī pārmetumus, tomēr lielāko tiesu izskanēja pozitīva izpratne.

Esam tikušies ar visām nozaru asociācijām, kur spriedām, kādā veidā šīs nozaru asociācijas varētu piedalīties zemkopības politikas veidošanā valstī. Mēs vienojāmies par to, ka Zemkopības ministrijai būtu lietderīgi reaģēt uz tiem asociāciju viedokļiem, kas ir pausti koleģiālā lēmējinstitūcijā. Negribētu pārāk asi reaģēt uz dažādu iestāžu un uzņēmumu vēstulēm, tajās izteiktajiem pārmetumiem. To pašu iesaku arī visiem Zemkopības ministrijas darbiniekiem. Tas nebūtu labi, ja ministrija lobē vienu vai kādu citu iestādi. Zemkopības ministrijai pareizāk ir reaģēt uz asociācijas viedokli.

Vakar notika subsīdiju komisijas sēde, kurā izskatījām asociāciju priekšlikumus. Raudzījāmies, lai priekšlikumus izteiktu sabiedriska organizācija. Labākajā gadījumā tam jābūt protokola izrakstam. Notikušas ir arī pirmās sarunas ar Valsts veterināro dienestu, Sanitāro robežinspekciju un Produkcijas kvalitātes vadības departamentu par jauno veterinārmedicīnas likumu. Jāmaina ir tas fakts likumā, ka Valsts veterinārais departaments ir gan likuma rakstītājs, realizētājs, izpilda valsts inspekcijas funkcijas un veic kontroli ar laboratoriju starpniecību. Normāli būtu, ja strādātu privāti praktizējošie veterinārārsti, kuri nebūtu ekonomiski saistīti ar Valsts veterināro dienestu. Nepieciešama arī neatkarīga veterinārā laboratorija, kas no administratīvā viedokļa nav interešu konfliktā ar Valsts veterināro dienestu. Zemkopības ministrijas pārziņā no šī dienesta varētu pārnākt tās cilvēku grupas, kuras izstrādā likumus.

Apjoms, kas ZM jāveic, pielīdzinot likumdošanu ES likumdošanai, ir jāpalielina. ES ir 22 000 likumu un normatīvo dokumentu lappušu, un tās ir jāsaskaņo ar Latvijas likumdošanu. Divas trešdaļas no šo dokumentu apjoma ir saistītas ar veterinārijas un pārtikas kontroles jautājumiem.