Vakar, 11. februārī, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

no 1.lpp.

Īrija ir valsts, kas ir labs paraugs situācijai, kāda bija tad, kamēr Īrija vēl nebija ES dalībvalsts, un cik strauji mainās ekonomiskie procesi valstī pēc iestājas ES. Norvēģija varēja atļauties neiestāties ES, jo tai ir milzīgas dabas bagātības, kuras pumpē no zemes dzīlēm, tādēļ šīs valsts ekonomiskā situācija ir stabila.

— Integrācijas procesā varētu samazināties arī zemnieku saimniecību skaits. Vai ražošanu saglabās tikai lielākie, spēcīgākie saimnieki, kuri ir paguvuši veiksmīgi attīstīt saimniekošanu?

— Pilnīgi skaidrs, ka nākotnē daudz labākā situācijā būs lielražotāji. Latvija, salīdzinot ar citām tepat līdzās esošajām valstīm, ir izvēlējusies pozitīvu attīstības virzienu. Lielie zemnieku saimniecību īpašnieki noteikti būs konkurētspējīgi ar Igauniju un Lietuvu. Arī tehnoloģija spēcīgajās zemnieku saimniecībās jau ir Rietumeiropas līmenī. Produkcijas pašizmaksa ir samazinājusies. Tajā pašā laikā mazās saimniecības arī saglabāsies, jo tas ir lauku cilvēku dzīvesveids, arī iztikas avots visai ģimenei un iespēja skolot savus bērnus. Uzskatu, ka nedrīkstam pieļaut tik radikālu soli, pievēršoties tikai lielsaimniecību nākotnei un to turpmākai attīstībai. Visam šim procesam jānotiek ļoti pakāpeniski, turklāt tikai tajā brīdī, kad jau būsim Eiropas Savienībā. Patlaban valsts budžets nav spējīgs finansēt milzīgo bezdarbnieku skaitu, kas rastos, ja mēs "zaļo gaismu" dotu tikai lielajiem saimniekiem. Arī Rietumeiropas valstis subsīdiju politikā šķiro lielos un mazos saimniekotājus, šo dzīvesveidu tur subsidē. Mazajās saimniecībās lauksaimnieciskā ražošana visbiežāk ir papildieņēmumu avots, jo ģimenes locekļi strādā algotu darbu un tikai viens no viņiem pievēršas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Arī Eiropā neizvēlas ceļu, ka pastāvēt var tikai industriāli lielas saimniecības.

Latvijā ir jau stabilas vidēja lieluma saimniecības, kuras sekmīgi var ražot iekšējam tirgum. Rietumeiropa veiksmīgi izmanto mazās saimniecības ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Mēs arī uz to virzāmies, taču nepietiek finansiālo resursu. To mums ir ievērojami mazāk nekā ES. Piemēram, Vācijā ļoti nopietni pievēršas ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai, tur pat ir zinātniskās pētniecības institūti. Rietumeiropas valstīs saglabā lielu lauksaimniecībā izmantojamās zemes bilanci, turklāt nodrošina arī rezervi. Ja gadījumā beidzas enerģētiskie resursi, kurus var iegūt no zemes dzīlēm, tad lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas tiek subsidēta kaut vai atmatas veidā, atkal nonāks apritē un ražos enerģētiskos resursus jebkurai valstij. Rietumeiropā starta kapitāls problēmu rašanās gadījumā jau ir sagatavots. Vācijā, piemēram, sabiedriskajam transportam plaši izmanto no rapša iegūto degvielu. Autobusā tad smaržo pēc čipsiem, vide nav piesārņota.

— Minējāt, ka nepieciešamas izmaiņas Valsts veterinārā dienesta darbības principos. Vai tas attiecas arī uz Sanitāro robežinspekciju?

— Sanitārā robežinspekcija fiksē kvalitāti raksturojošos dokumentus, to atbilstību Latvijas prasībām. Pati pārtikas kontrole laboratorijās ir Valsts veterinārā dienesta pienākums. No juridiskā viedokļa Sanitārā robežinspekcija veic valsts deleģētās funkcijas. Uzskaite ir korekta, nav vienīgi "melnās grāmatas", kurā fiksē pārkāpējus un pret kuriem izmanto sankcijas, lai sadarbību pārtrauktu. Lietuvā turpretī Valsts veterinārais dienests ir reģistrējis virkni valstu un firmu, kurām ir aizliegts ievest savu produkciju Lietuvā. Tādēļ šis ir nopietnu pārdomu vērts jautājums.

— Kā jums šķiet — vai valdība akceptēs Zemkopības ministrijas izstrādāto rīcības programmu?

— Pagaidām valdība to vēl nav apstiprinājusi. Mēs to nosūtīsim saskaņošanai, jo šādas rīcības programmas valdībā jāiesniedz visu nozaru ministrijām. Ceru uz atbalstu, jo būtisku pretrunu pat ar valdības deklarāciju tajā nav.

no 1.lpp.

Tādēļ šis posms ministrijā ir jānostiprina, palielinot cilvēku skaitu, lai četros gados varētu izpildīt valdības deklarāciju un saskaņotu Latvijas likumdošanu ar ES pastāvošo.

Pozitīvs pasākums manā skatījumā ir Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, kas ir saistīts ar Lietuvas Republikas noteikto vienveidīgo preču vērtības piemērošanu Latvijas kontrolei. Šajā lēmumā parādījās 3. punkts, kas saistīts ar Lietuvas noteiktajām robežcenām. Taču problēmas risinājums ir saistīts ar Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu. Reāli pretpasākumi no Latvijas puses ir iespējami tikai pēc trim mēnešiem, un šis termiņš beidzas 7. aprīlī. Līdz šim laikam no administratīvā viedokļa iespaidot procesu ir visai grūti. Jāpiebilst, ka šis 3. punkts vairāk ir politiska rakstura un svarīgs. Tas nozīmē — ja 17. februārī Baltijas valstu Apvienotā komiteja neatrod risinājumu vai nevar vienoties ar Lietuvas valdību par tās vienpusēji noteiktajām robežcenām, tad Latvijai ir tiesības vērsties PTO, lai tā izskata Lietuvas vienpusējo rīcību. Tas ir politiska rakstura lēmums ar visai būtiskām sekām. Lietuva patlaban ir kandidātvalsts iestājai PTO. Iespējams, ka pieņemtais lēmums Lietuvas iestāšanās termiņu PTO pārcels uz priekšu laika telpā.

Esam sagatavojuši arī Zemkopības ministrijas rīcības programmu, kura šīs nedēļas laikā tika izskatīta un ir apstiprināta. Tā ir ZM rīcības programma četriem gadiem, un visi tajā minētie pasākumi mums ir jāizpilda. Pagaidām problemātisks ir jautājums par profesionālās izglītības iestādēm, kas no juridiskā viedokļa vēl nav akceptēts Ministru kabinetā. Proti, par profesionālās izglītības iestāžu pārņemšanu Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

Man nācās dzirdēt pārmetumus, ka pirmās nedēļas laikā neesmu bijis pietiekami aktīvs. Taču lieta ir tāda, ka zemkopības ministru apstiprināja atsevišķi un ievērojami vēlāk nekā pārējo valdības sastāvu, tādēļ arī pēc manas apstiprināšanas amatā 4. februārī ļoti sarosījās žurnālisti visos masu medijos. Intervijas ar žurnālistiem prasīja lielu mana darba laika patēriņu.

Par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību Saeima šodien plenārsēdē pieņēma attiecīgu likumu. Tas paver juridiskas iespējas gan Saeimai, gan Ministru kabinetam sākt ķerties pie jauniem pasākumiem tirgus aizsardzībai. Lielākā daļa aktivitāšu šajā likumā iekļaujas Saeimas kompetencē. Tās ir saistītas ar tarifu maiņu, bet arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu piešķirt tiesības Ministru kabinetam veikt ārkārtas pasākumus.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore