Par Valsts kancelejas veikto valsts funkciju auditu

Ārlietu ministrs:

Ārlietu ministrs Aivis Ronis izteicis kritiku par Funkciju vērtēšanas darba grupas ziņojuma neobjektivitāti un neatbilstību valsts interesēm. “Esmu pārsteigts, ka izsmeļoša audita un strukturālo reformu piedāvājuma vietā ministrijas no Funkciju vērtēšanas darba grupas ir saņēmušas mehāniski samazināta budžeta piedāvājumu,” savu pārsteigumu pauž A.Ronis.

“Darba grupa nav ņēmusi vērā jau iepriekš veiktos optimizācijas un radikālos finanšu samazināšanas pasākumus, kas Ārlietu ministrijas gadījumā noveduši līdz kritiskai robežai, apdraudot Latvijas kā suverēnas valsts interešu aizstāvību starptautiskajās attiecībās,” norāda ārlietu ministrs.

A.Ronis uzsver, ka budžeta izstrāde uz šādu priekšlikumu pamata nav iespējama. Ministrs norāda uz finanšu samazinājuma sekām konsulārā darba nodrošinājumam, kā rezultātā 27.jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par papildu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2010.gada budžetā. “Vienlaikus šķiet, ka Funkciju vērtēšanas darba grupa šo aspektu un Latvijas pilsoņu aizsardzību ārvalstīs, kā arī optimālu un efektīvu konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārvalstniekiem, kas dod ieguldījumu valsts budžetā, nav ņēmusi vērā, aicinot arī nākamajā gadā samazināt konsulārās darbības finansiālo nodrošinājumu,” šo A.Ronis min kā piemēru ziņojuma neprofesionalitātei. Ministrs arī norāda, ka pilnīgi nepieņemams ir Funkciju vērtēšanas darba grupas ieteikums vēl trīs reizes samazināt attīstības sadarbības politikas budžetu no jau tā niecīgajiem 807 latiem 2010.gada budžetā, kas nekādā veidā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.

“Ziņojums nav uzskatāms par pilnīgu, jo tajā nav ietverta, piemēram, tāda būtiska Ārlietu ministrijas funkcija kā gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Tieši pretēji – šie priekšlikumi pat ietver piedāvājumu Ārlietu ministrijai atteikties no sabiedrības informēšanas par Eiropas Savienības jautājumiem funkcijas un ES bibliotēkas uzturēšanas,” papildus norāda ārlietu ministrs.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

Iekšlietu ministrija:

Izvērtējot valsts funkciju auditoru ziņojumu par iespējām taupīt iekšlietu sistēmā, Iekšlietu ministrija (IeM) kategoriski iebilst pret izteiktajiem priekšlikumiem un norāda uz to, ka iekšlietu joma ir tā, kurā iepriekšējā gadā jau īstenotas visas nepieciešamās strukturālās reformas un visi iespējamie samazinājumi jau veikti.

IeM uzskata, ka audits veikts neobjektīvi un neprofesionāli, nevērtējot funkcijas pēc būtības, bet pēc vienādiem nosaukumiem, piemēram, piedāvāts visus arhīvus apvienot zem vienas institūcijas, neņemot vērā, ka arhīvu funkcijas būtiski atšķiras. Nav iespējams apvienot Kultūras ministrijas arhīvus ar krimināllietu arhīviem. Tāpat nav iespējams apvienot pašvaldības policijas funkcijas ar valsts policijas funkcijām, jo nav prakses, ka pašvaldības budžets tiktu lietots valsts funkciju veikšanai un otrādi.

Auditoru ziņojumā nav ņemts vērā ekspertu viedoklis, kā arī iepriekšējo reformu rezultāti un vērtējumi. IeM uzskata, ka auditoru grupa veikusi darba imitāciju, skaidri zinot, ka neviens no ieteikumiem praktiski dzīvē nav realizējams un tā vienīgās sekas ir uztraukuma radīšana sabiedrībā un nozarēs strādājošajos.

Iekšlietu ministrija piedāvā valsts budžeta ietaupījumu veikt uz Valsts kancelejas likvidācijas rēķina, kas gadā sastāda aptuveni divus miljonus latu, jo šī struktūra ir vienīgā, kura joprojām dublē citu valsts institūciju funkcijas.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

Kultūras ministrs:

Kultūras ministrs Ints Dālderis uzskata, ka Valsts kancelejas vadībā veiktais valsts funkciju izvērtējums un uz tā bāzes tapušais ziņojums par valsts budžeta finansējuma samazinājumu dažādās nozarēs ir nekompetenti sagatavots teorētisks dokuments, kura ieviešana dzīvē nav iespējama, līdz ar to Kultūras ministrija to neuzskata par apspriešanas vērtu.

“Faktiskā situācija kultūras nozarē nav vērtēta pēc būtības, līdz ar to priekšlikumi par funkciju optimizāciju un finansējuma samazinājumu ir teorētiski un nav izpildāmi. Pat minimāls dotācijas samazinājums valsts dibinātajām nacionālajām kultūras iestādēm nozīmētu to slēgšanu, kas netiks pieļauta. Arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis ir iepazīstināts ar situāciju kultūras nozarē un apzinās tās sekas, ko varētu nest jebkāds finansējuma samazinājums. Šis ir jautājums par nacionālas valsts pastāvēšanu,” uzsver kultūras ministrs I.Dālderis.

Ministrs arī norāda, ka pirms ziņojuma sagatavošanas Valsts kanceleja rīkoja neskaitāmas tikšanās par faktisko situāciju dažādās nozarēs, pieaicinot ministriju speciālistus, kuri sniedza kompetentu viedokli par reālajiem apstākļiem, tādēļ neizpratni raisa apstāklis, ka gala ziņojumā nozaru pārstāvju viedoklis vispār netiek atspoguļots.

Pēc Valsts kancelejas ziņojuma publiskošanas ministrs ir uzklausījis gan kultūras iestāžu vadītāju, gan atsevišķu kultūras nozares darbinieku neizpratni par šāda dokumenta saturu, līdz ar to var uzskatīt, ka tā vienīgais nolūks ir attaisnot Valsts kancelejas pastāvēšanu, radot sabiedrībā nevajadzīgu satraukumu.

Elīna Bīviņa,
kultūras ministra padomniece

Veselības ministrs:

“Funkciju izvērtēšanas darba grupas piedāvājums nākamajā gadā samazināt veselības nozares budžetu ir vai nu nepieļaujama nekompetence vai bezkaunīgs cinisms,” norāda veselības ministrs Didzis Gavars, komentējot darba grupas piedāvātos priekšlikumus. “Rodas sajūta, ka darba grupa pretēji valdības ministru un Saeimā pārstāvēto politisko spēku redzējumam uzskata veselības nozari par jomu, kurai jāpiešķir līdzekļi nevis pēc vajadzībām, bet pēc pārpalikuma principa. Acīmredzami aiz skaitļiem netiek saredzēti dzīvi cilvēki, kuri jau šobrīd saņem tikai veselības aprūpes minimumu. Ieteikums samazināt finansējumu veselības aprūpei ir uzskatāms par pilnīgu neizpratni par iedzīvotājiem nepieciešamajām pamatvajadzībām.”

Viens no darba grupas piedāvātajiem priekšlikumiem paredz tieši veselības aprūpes finansējuma samazinājumu teju par 11 miljoniem latu, ko plānots iegūt, samazinot finansējumu, piemēram, kompensējamo medikamentu apmaksai, kas jau tā var tikt apdraudēta, atceļot pazeminātās PVN likmes medikamentiem.

Veselības ministrs D.Gavars uzsver, ka jau uzsāktās reformas, kas veicina racionālāku līdzekļu izmantošanu sistēmā, ir jāturpina, bet rastais līdzekļu ietaupījums jānovirza pacientu ārstniecībai, kuri jau šobrīd nesaņem visu nepieciešamo veselības aprūpi.

Veselības ministrija uzskata, ka piedāvātie priekšlikumi nav atbalstāmi, un sniegs detalizētu izvērtējumu piedāvātajiem priekšlikumiem. Vienlaikus kopīgi ar nozares galvenajiem speciālistiem un Stratēģiskās padomes locekļiem šajā nedēļā paredzētajā Reformu vadības grupas sēdē tiks iesniegts pamatojums, lai nākamajā gadā finansējums veselības aprūpei netiktu samazināts.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

Vides ministrs:

Valsts kancelejas (VK) veiktais valsts funkciju izvērtējums un uz tā bāzes tapušais ziņojums par valsts budžeta finansējuma samazinājumu ir sagatavots nekompetenti, neprofesionāli un ir virzīts uz vides aizsardzības sistēmas iznīcināšanu, uzskata vides ministrs Raimonds Vējonis. Šajā ziņojumā pilnīgi atspoguļota ideja par vienas dienas saimniekošanu, nevis mērķtiecīgu rīcību, lai ilgtermiņā efektivizētu valsts funkcijas.

“Vēl vairāk ietaupīt uz vides aizsardzības rēķina var, tikai atsakoties no būtisku funkciju pildīšanas. Tas nav iespējams, jo citādi tiktu uzsākta vides aizsardzības sistēmas iznīcināšana. Jau tagad no vairākām funkcijām esam atteikušies vai samazinājuši to pildīšanu līdz kritiskam līmenim. Tā rezultātā, piemēram, palielinās maluzvejniecība, jo nevaram nodrošināt pietiekamu inspektoru skaitu, kā arī riskējam saņemt bargas sankcijas no ES par atsevišķu funkciju nepietiekamu pildīšanu,” pauž R.Vējonis.

Šajā ziņojumā izteiktie priekšlikumi par funkciju optimizāciju un finansējuma samazinājumu ir izteikti, neņemot vērā, ka vides sektorā jau tradicionāli valsts nosaka zemākos atalgojumus un uzturēšanas izmaksas, kā arī to, ka Vides ministrija atšķirībā no citiem sektoriem jau ir veikusi drastisku optimizāciju un ietaupījumus, norāda vides ministrs. Turklāt vide un kultūra pilnīgi automātiski šajā ziņojumā ir “ievērtētas” kā nozares, kuras “pelnījušas” vislielāko finanšu samazinājumu.

R.Vējonis uzsver: “Par VK darba grupas nekompetenci liecina izvēlētās vērtību skalas mehāniska piemērojamība visu funkciju izvērtēšanai un līdz ar to mehāniska samazināšanas koeficienta piemērošana. Šis koeficients ir veidots, neveicot detalizētu izpēti un nerēķinot katras konkrētās funkcijas noslodzi. Vides ministrijas gadījumā šis aspekts ir ļoti būtisks, jo Vides ministrijā viens darbinieks jau šobrīd veic vairāku funkciju ietvaros noteiktos uzdevumus, pildot vairāk nekā viena darbinieka noslodzi.”

Šā audita gatavošana ir lieki izšķiests laiks un nauda, jo tā sagatavošanas procesā Valsts kancelejas darba grupa rīkoja neskaitāmas tikšanās, pieaicinot ministrijas speciālistus, kuri sniedza kompetentu viedokli par reālajiem apstākļiem, tomēr gala ziņojumā nozares speciālistu viedoklis vispār netiek atspoguļots un ņemts vērā.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa