Šī protokola Dalībvalstis,

apzinādamās neatliekamo vajadzību novērst, apkarot un izskaust šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti, ņemot vērā kaitīgo iespaidu, kādu šīs darbības atstāj uz katras valsts, reģiona un visas pasaules drošību, apdraudot cilvēku labklājību, sociālo un ekonomisko attīstību un tiesības uz mierīgu dzīvi,

būdamas pārliecinātas par nepieciešamību visām valstīm realizēt visus šī mērķa sasniegšanai atbilstošos pasākumus, tajā skaitā starptautisko sadarbību un citus reģionāla un globāla mēroga pasākumus,

atsaucoties uz Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembra rezolūciju 53/111, ar kuru Asambleja nolēma izveidot atvērtu starpvaldību ad hoc komiteju nolūkā izstrādāt visaptverošu starptautisku konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un apspriest, inter alia, tāda starptautiska tiesību instrumenta izstrādi, kas pievērstos starptautiskai šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanai,

paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos un deklarācijā "Par starptautisko tiesību principiem, kas attiecas uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem" noteiktos tautu līdztiesības un pašnoteikšanās tiesību principus,

pārliecībā par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību papildināšana ar starptautisku tiesību instrumentu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanai būs noderīga, lai novērstu un apkarotu šos noziedzīgos nodarījumus.

ir vienojušās par sekojošo:

I. Vispārīgie noteikumi

1. pants

Saistība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

1. Šis protokols papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Tas tiek interpretēts kopā ar minēto Konvenciju.

2. Konvencijas noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis šim Protokolam, ja vien šajā Protokolā nav noteikts citādi.

3. Noziedzīgi nodarījumi, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 5. pantu, tiek uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar Konvenciju.

2. pants

Mērķa izklāsts

Šī Protokola mērķis ir veicināt, sekmēt un stiprināt sadarbību starp Dalībvalstīm nolūkā novērst, apkarot un izskaust šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti.

3. pants

Lietotie termini

Šajā Protokolā:

a) "šaujamierocis" — jebkurš portatīvs ierocis ar stobru, no kura kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā tiek izsviests šāviņš, lode vai lādiņš vai kurš ir paredzēts šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, vai kurš bez pūlēm var tikt pārveidots šāviņa, lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā, izņemot senlaiku ieročus un to kopijas. To, kādi šaujamieroči atzīstami par senlaiku ieročiem un to kopijām, nosaka saskaņā ar katras valsts normatīvajiem aktiem. Tomēr par senlaiku ieročiem netiek atzīti šaujamieroči, kas izgatavoti pēc 1899. gada;

b) "detaļas un sastāvdaļas" — jebkurš elements vai elementa aizvietotājs, kas ir speciāli konstruēts kādam šaujamierocim un būtiski nepieciešams tā darbināšanai, ieskaitot stobru, rāmi vai pastobri, slīdni vai cilindru, sprūdu vai aizslēgu, kā arī jebkuru ierīci, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai;

c) "munīcija" — visa šāviņu aptvere vai tās sastāvdaļas, tajā skaitā patronu čaulas, pistoni, šaujampulveri, lodes vai lādiņi, kas tiek izmantoti šaujamierocī, ar noteikumu, ka attiecīgajā Dalībvalstī šīs sastāvdaļas pašas par sevi ir pakļautas atļauju izsniegšanai;

d) "nelegāla izgatavošana" — šaujamieroču, to detaļu un sastāvdaļu vai munīcijas izgatavošana vai montāža:

i) no nelegālā apritē iegūtajām detaļām un sastāvdaļām;

ii) bez tās Dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegtas licences vai atļaujas, kurā tiek veikta izgatavošana vai montāža; vai

iii) izgatavošanas laikā neveicot šaujamieroču marķēšanu saskaņā ar šī Protokola 8. pantu.

Licences un atļaujas detaļu un sastāvdaļu izgatavošanai tiek izsniegtas saskaņā ar katras valsts normatīvajiem aktiem;

e) "nelegāla aprite" — šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas imports, eksports, iegādāšanās, realizēšana, piegāde, pārvadāšana vai pārsūtīšana no vienas Dalībvalsts teritorijas vai caur vienas Dalībvalsts teritoriju uz otras Dalībvalsts teritoriju, ja kāda no iesaistītajām Dalībvalstīm nav atļāvusi šādas darbības saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem, kā arī ja šaujamieroči nav marķēti saskaņā ar šī Protokola 8. panta noteikumiem;

f) "izsekošana" — sistemātiska šaujamieroču un iespējamības robežās to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas pārvietošanas maršruta izsekošana no ražotāja līdz pircējam nolūkā palīdzēt Dalībvalstu kompetentām institūcijām atklāt, izmeklēt un analizēt nelegālas izgatavošanas un aprites gadījumus.

4. pants

Piemērošanas robežas

1. Šis Protokols, ja vien tajā nav noteikts citādi, tiek piemērots, lai novērstu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti un izmeklētu un sodītu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 5. pantu, ja šie noziedzīgie nodarījumi pēc būtības ir transnacionāli un ja tā izdarīšanā ir iesaistīta organizēta noziedzīga grupa.

2. Šis Protokols neattiecas uz starpvalstu darījumiem vai starpvalstu pārsūtījumiem gadījumos, kad šī Protokola piemērošana ierobežotu Dalībvalsts tiesības rīkoties valsts drošības interesēs saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem.

5. pants

Kriminalizēšana

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos likumdošanas un citus pasākumus, lai par noziedzīgiem nodarījumiem atzītu šādas apzināti izdarītas darbības:

a) šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegāla izgatavošana;

b) šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegāla aprite;

c) šī Protokola 8. pantā noteiktā šaujamieroču marķējuma (marķējumu) viltošana vai nelegāla izdzēšana, noņemšana vai pārveidošana.

2. Katra Dalībvalsts veic arī nepieciešamos likumdošanas un citus pasākumus, lai par noziedzīgiem nodarījumiem atzītu šādas apzināti izdarītas darbības:

(a) ievērojot savas tiesību sistēmas pamatprincipus, — mēģinājumu izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīšanās tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta pirmo daļu; un

(b) tāda noziedzīga nodarījuma organizēšana, vadīšana, sekmēšana, atbalstīšana, veicināšana vai padomu došana, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta pirmo daļu.

6. pants

Konfiskācija, izņemšana un izmantošana

1. Neierobežojot Konvencijas 12. panta noteikumus, Dalībvalstis veic, cik vien lielā mērā tas iespējams saskaņā ar tās iekšējām tiesību sistēmām, nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt nelegāli izgatavotus vai apritē esošus šaujamieročus, to detaļas, sastāvdaļas un munīciju.

2. Dalībvalstis saskaņā ar savām iekšējām tiesību sistēmām veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nelegāli izgatavotu vai apritē esošu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nonākšanu nepilnvarotu personu rokās, konfiscējot un iznīcinot šādus šaujamieročus, to detaļas, sastāvdaļas un munīciju, ja vien nav oficiāli atļauta cita veida izmantošana, ar noteikumu, ka šaujamieroči ir tikuši marķēti un minēto šaujamieroču un munīcijas izmantošanas metodes ir reģistrētas.

II. Novēršana

7. pants

Lietvedība

Katra Dalībvalsts nodrošina vismaz desmit gadus ilgu tādas informācijas saglabāšanu, kas attiecas uz šaujamieročiem un nepieciešamības un iespējamības gadījumos arī uz to detaļām, sastāvdaļām un munīciju, kas nepieciešama, lai izsekotu un identificētu tādus šaujamieročus un nepieciešamības un iespējamības gadījumos arī to detaļas, sastāvdaļas un munīciju, kas tiek nelegāli izgatavoti vai atrodas apritē, kā arī lai novērstu un atklātu šādas darbības. Šajā informācijā ietilpst:

a) šī Protokola 8. pantā noteiktais attiecīgais marķējums;

b) gadījumos, kas saistīti ar starptautiskiem darījumiem ar šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīciju: attiecīgo licenču un atļauju izdošanas un spēkā esamības beigu datumi, eksportētājvalsts, importētājvalsts, tranzītvalstis, ja tādas ir, gala saņēmējs, priekšmetu apraksts un daudzums.

8. pants

Šaujamieroču marķēšana

1. Lai nodrošinātu šaujamieroču identificēšanu un izsekošanu, Dalībvalstis:

a) pieprasa, lai katra šaujamieroča izgatavošanas brīdī tas tiktu marķēts vai nu ar īpašu marķējumu, kurā ietilpst izgatavotāja nosaukums, izgatavošanas valsts vai vieta un sērijas numurs, vai arī nosaka jebkuru citu alternatīvu īpašu, lietotājam draudzīgu marķējumu, kurā ietilpst vienkārši ģeometriski simboli kombinācijā ar ciparu un/vai burtu un ciparu kodu, kas ļauj visām valstīm ātri identificēt šaujamieroča izgatavotājvalsti;

b) pieprasa, lai uz katra importēta šaujamieroča būtu atbilstošs vienkāršs marķējums, kas atļauj identificēt importētājvalsti un, ja iespējams, arī importēšanas gadu un sniedz iespēju šīs valsts kompetentajām institūcijām izsekot šo šaujamieroci, bet, ja šaujamierocim nav šāda marķējuma, pieprasa īpaša marķējuma esamību. Šī apakšpunkta noteikumi nav piemērojami attiecībā uz šaujamieroču īslaicīgu importu, kas tiek veikts pārbaudāmos likumīgos nolūkos;

c) nodrošina, lai brīdī, kad notiek šaujamieroča nodošana no valsts krājumiem pastāvīgā privātpersonas lietošanā, šis šaujamierocis būtu marķēts ar atbilstošu īpašu marķējumu, kas atļauj visām Dalībvalstīm ātri identificēt nodošanas valsti.

2. Dalībvalstis sekmē, lai šaujamieroču izgatavošanas uzņēmumi izstrādātu pasākumus, lai novērstu iespēju noņemt vai pārveidot marķējumu.

9. pants

Šaujamieroču dezaktivēšana

Dalībvalsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem dezaktivēts šaujamierocis netiek atzīts par šaujamieroci, veic nepieciešamos pasākumus, tai skaitā arī īpašu pārkāpumu noteikšanu, lai novērstu nelegālu dezaktivētu šaujamieroču reaktivēšanu, saskaņā ar šādiem vispārīgiem dezaktivēšanas principiem:

a) visām dezaktivēta šaujamieroča pamatdetaļām pastāvīgi jāatrodas tādā stāvoklī, kas nepieļauj šaujamieroča ekspluatāciju, un tās nedrīkst būt noņemamas, pārvietojamas vai pārveidojamas tādā veidā, kas nodrošinātu iespēju kaut kādā veidā reaktivēt minēto šaujamieroci;

b) jānosaka kārtība, kādā attiecīgos gadījumos kompetenta institūcija pārbauda dezaktivēšanas faktu, lai garantētu to, ka pārveidošanas rezultātā šaujamieroča ekspluatācija nav iespējama;

c) kompetentas institūcijas pārbaude ietver sevī sertifikāta vai protokola izsniegšanu, ar kuru tiek apstiprināta šaujamieroča dezaktivēšana, vai arī skaidri saredzamu marķējumu uz minētā šaujamieroča.

10. pants

Vispārīgās prasības eksporta, importa un tranzīta licencēšanas vai atļauju izsniegšanas sistēmām

1. Katra Dalībvalsts izveido vai uztur efektīvu eksporta un importa, kā arī starptautiskā tranzīta pasākumu licencēšanas vai atļauju izsniegšanas sistēmu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas pārsūtīšanai.

2. Pirms eksporta licenču vai atļauju izsniegšanas šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas kravas pārvadāšanai katra Dalībvalsts pārbauda, vai

a) importētājvalstis ir izsniegušas importa licences vai atļaujas; un

b) neierobežojot divpusējus vai daudzpusējus līgumus vai vienošanās, kas atbalsta sauszemes ieskautās valstis, tranzītvalstis pirms kravas pārvadāšanas ir vismaz iesniegušas rakstisku apstiprinājumu tam, ka tās neiebilst pret kravas tranzītu.

3. Eksporta un importa licence vai atļauja un to pavaddokumenti satur informāciju vismaz par licences vai atļaujas izsniegšanas vietu un datumu, spēkā esamības beigu datumu, eksportētājvalsti, importētājvalsti, gala saņēmēju, šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas aprakstu un daudzumu, un tranzīta gadījumā arī tranzītvalstis. Importa licencē iekļautā informācija ir jādara zināma tranzītvalstīm pirms kravas pārvadāšanas.

4. Importētājvalsts pēc pieprasījuma paziņo eksportētājvalstij par nosūtītās šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas kravas saņemšanu.

5. Katra Dalībvalsts iespēju robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu licencēšanas vai atļauju izsniegšanas procedūru drošību un iespēju pārbaudīt vai apstiprināt licenču vai atļauju dokumentu autentiskumu.

6. Dalībvalstis var pieņemt vienkāršotas procedūras īslaicīgam šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas importam, eksportam un tranzītam, kas tiek veiktas pārbaudāmos likumīgos nolūkos, piemēram, medībām, sporta šaušanai, novērtēšanai, izstādēm vai remontam.

11. pants

Drošības un preventīvie pasākumi

Lai atklātu, novērstu un nepieļautu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas zādzības, zudumus vai novirzīšanu, kā arī šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti, katra Dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus:

a) pieprasa, lai šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas izgatavošana, imports, eksports un tranzīts cauri tās teritorijai būtu drošs; un

b) paaugstina importa, eksporta un tranzīta kontroles efektivitāti, tai skaitā veicot robežkontroli un policijas un muitas pārrobežu sadarbību.

12. pants

Informēšana

1. Neierobežojot Konvencijas 27. un 28. panta noteikumus, Dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām tiesību un administratīvajām sistēmām savstarpēji apmainās ar konkrētu informāciju par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas oficiālajiem ražotājiem, izplatītājiem, importētājiem, eksportētājiem, kā arī gadījumos, kad tas ir iespējams, par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas transportētājiem.

2. Neierobežojot Konvencijas 27. un 28. panta noteikumus, Dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām tiesību un administratīvajām sistēmām savstarpēji apmainās ar svarīgu informāciju par:

a) organizētajām noziedzīgajām grupām, par kurām ir zināms vai par kurām pastāv aizdomas, ka tās piedalās šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālā izgatavošanā un apritē;

b) slēpšanas veidiem, kas tiek pielietoti šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālā izgatavošanā un apritē, un par to atklāšanas veidiem;

c) metodēm, pasākumiem, nosūtīšanas un saņemšanas punktiem un maršrutiem, kurus parasti izmanto organizētās noziedzīgās grupas, kuras iesaistītas šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālajā apritē; un

d) likumdošanas pieredzi, praksi un pasākumiem, kas tiek piemēroti, lai novērstu, apkarotu un izskaustu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti.

3. Dalībvalstis atkarībā no situācijas sniedz informāciju vai savstarpēji apmainās ar attiecīgo tiesībsargājošajām institūcijām nepieciešamo zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, lai pilnveidotu katras valsts spējas novērst, atklāt un izmeklēt šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites gadījumus un veikt šajās nelegālajās darbībās iesaistīto personu kriminālvajāšanu.

4. Dalībvalstis sadarbojas tādu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas izsekošanā, kas varētu būt nelegāli izgatavoti vai atrasties nelegālā apritē. Šādā sadarbībā ietilpst savlaicīgu atbilžu sniegšana uz lūgumiem iespēju robežās sniegt palīdzību šādu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas izsekošanā.

5. Katra Dalībvalsts saskaņā ar savas tiesību sistēmas pamatprincipiem vai starptautiskajām vienošanām garantē informācijas, ko tā saņēmusi no citas Dalībvalsts saskaņā ar šo pantu, konfidencialitāti un ievēro informācijas izmantošanas ierobežojumus, tai skaitā ierobežojumus, kas attiecas uz komerciāla rakstura darījumiem, ja šādus ierobežojumus noteikusi informācijas sniedzēja valsts. Gadījumā, ja šādu konfidencialitāti nav iespējams ievērot, pirms informācijas atklāšanas par šo faktu tiek paziņots tās sniedzējai valstij.

13. pants

Sadarbība

1. Dalībvalstis sadarbojas divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu, apkarotu un izskaustu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti.

2. Neierobežojot Konvencijas 18. panta trīspadsmito daļu, katra Dalībvalsts nosaka to valsts iestādi vai noteiktu kontaktpunktu, kas darbojas kā sakarnieks starp šo Dalībvalsti un pārējām Dalībvalstīm jautājumos, kas attiecas uz šo Protokolu.

3. Dalībvalstis meklē atbalstu un sadarbību ar šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas ražotājiem, izplatītājiem, importētājiem, eksportētājiem, brokeriem un komercpārvadātājiem šī panta pirmajā daļā minēto nelegālo darbību novēršanā un atklāšanā.

14. pants

Apmācība un tehniskā palīdzība

Dalībvalstis atkarībā no situācijas sadarbojas savā starpā un ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu katrai Dalībvalstij iespēju pēc tās pieprasījuma saņemt apmācību un tehnisko palīdzību, kas nepieciešama, lai palielinātu tās spējas novērst, apkarot un izskaust šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti, tajā skaitā Konvencijas 29. un 30. pantos noteikto tehnisko, finansiālo un materiālo palīdzību.

15. pants

Brokeri un brokeru prakse

1. Nolūkā novērst un apkarot šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālu izgatavošanu un apriti Dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, apsver iespēju izveidot to personu darbības regulēšanas sistēmu, kuras nodarbojas ar brokeru praksi. Šādā sistēmā varētu ietilpt viens vai vairāki pasākumi, piemēram:

a) prasība reģistrēt visus brokerus, kas darbojas tās teritorijā;

b) prasība izsniegt brokeru prakses licences vai atļaujas; vai

c) prasība importa un eksporta licencēs vai atļaujās vai pavaddokumentos norādīt darījumā iesaistīto brokeru nosaukumus un atrašanās vietu.

2. Dalībvalstis, kas ir izveidojušas šī panta pirmajā daļā noteikto atļauju izsniegšanas sistēmu attiecībā uz brokeru praksi, iekļauj informāciju par brokeriem un brokeru praksi šī Protokola 12. pantā noteiktajā informācijas apmaiņā un saglabā datus par brokeriem un brokeru praksi saskaņā ar šī Protokola 7. pantu.

III. Noslēguma noteikumi

16. pants

Strīdu risināšana

l. Dalībvalstis cenšas pārrunu ceļā risināt strīdus, kas saistīti ar šī Protokola interpretāciju un piemērošanu.

2. Jebkurš strīds starp divām vai vairākām Dalībvalstīm saistībā ar šī Protokola interpretāciju vai piemērošanu, kuru nav iespējams atrisināt sarunu ceļā saprātīgā laika periodā, pēc vienas no šīm Dalībvalstīm lūguma tiek nodots izskatīšanai šķīrējtiesā. Ja sešu mēnešu laikā pēc lūguma izskatīt strīdu šķīrējtiesā šīs Dalībvalstis nav spējušas vienoties par šķīrējtiesas organizēšanu, tad jebkura no šīm Dalībvalstīm var nodot strīdu Starptautiskajā tiesā, iesniedzot pieteikumu saskaņā ar Starptautiskās tiesas statūtiem.

3. Katra Dalībvalsts šī Protokola parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā vai arī laikā, kad tā šim Protokolam pievienojas, var paziņot, ka tā neuzskata šī panta otro daļu sev par saistošu. Citām Dalībvalstīm nav saistoša šī panta otrā daļa attiecībā uz jebkuru Dalībvalsti, kas ir izdarījusi šādu atrunu.

4. Jebkura Dalībvalsts, kas ir izdarījusi šī panta trešajā daļā minēto atrunu, var jebkurā laikā šo atrunu atsaukt, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

17. pants

Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām valstīm Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā no trīsdesmitās dienas pēc tā pieņemšanas līdz 2002. gada 12. decembrim.

2. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai arī reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām ar noteikumu, ka vismaz viena šādas organizācijas Dalībvalsts ir parakstījusi šo Protokolu saskaņā ar šī panta pirmo daļu.

3. Šis Protokols ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas var iesniegt savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus, ja to izdarījusi vismaz viena attiecīgās organizācijas dalībvalsts. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentā attiecīgā organizācija paziņo savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šis Protokols. Šāda organizācija arī informē dokumentu depozitāriju par jebkādām būtiskām izmaiņām savas kompetences apjomā.

4. Šim Protokolam var pievienoties jebkura valsts vai jebkura reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja vismaz viena tās dalībvalsts ir šī Protokola Dalībvalsts. Dokumenti par pievienošanos tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Pievienošanās laikā reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija paziņo savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šis Protokols. Šāda organizācija arī informē dokumentu depozitāriju par jebkādām būtiskām izmaiņām savas kompetences apjomā.

18. pants

Spēkā stāšanās

1. Šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc četrdesmitā dokumenta par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos iesniegšanas datuma, bet ar nosacījumu, ka tas nestājas spēkā pirms Konvencijas spēkā stāšanās. Šīs daļas izpratnē neviens dokuments, ko iesniedz reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, netiek skaitīts papildus dokumentiem, ko iesniegušas šīs organizācijas dalībvalstis.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo Protokolu, vai pievienojas tam pēc četrdesmitā dokumenta iesniegšanas par šādas rīcības faktu, šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai organizācija iesniegusi attiecīgo dokumentu, vai arī datumā, kad šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar šī panta pirmo daļu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem iestājas vēlāk.

19. pants

Grozījumi

1. Piecus gadus pēc šī Protokola stāšanās spēkā ikviena Protokola Dalībvalsts var ierosināt grozījumus un iesniegt tos reģistrēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam paziņo ierosinātos grozījumus pārējām Dalībvalstīm un Konvencijas Dalībvalstu Konferencei ar mērķi izskatīt un pieņemt lēmumu par minētajiem priekšlikumiem. Protokola Dalībvalstis, tiekoties Dalībvalstu Konferencē, dara visu nepieciešamo, lai panāktu vienprātību par katru grozījumu. Ja izmantoti visi centieni panākt vienprātību un vienošanos nav izdevies panākt, grozījuma pieņemšanai nepieciešams Dalībvalstu Konferencē klātesošo un balsojošo Protokola Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākums.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savas kompetences jautājumos izmanto savas tiesības balsot saskaņā ar šo pantu, un tām piederošo balsu skaits ir vienāds ar to šīs organizācijas dalībvalstu skaitu, kas ir arī šī Protokola Dalībvalstis. Šādas organizācijas nav tiesīgas izmantot savas balsstiesības, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

3. Katrs grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta pirmo daļu, Dalībvalstīm ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina.

4. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta pirmo daļu, attiecībā uz katru Dalībvalsti stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram iesniegts dokuments par šāda grozījuma ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

5. Grozījumam stājoties spēkā, tas ir saistošs tām Dalībvalstīm, kas atzinušas to par saistošu. Pārējām Dalībvalstīm paliek saistoši šī Protokola noteikumi un jebkuri iepriekš izdarītie grozījumi, ko tās ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas.

20. pants

Denonsēšana

1. Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu ar rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc datuma, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

2. Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija pārstāj būt šī Protokola Dalībniece gadījumā, ja šo Protokolu denonsējušas visas šīs organizācijas dalībvalstis.

21. pants

Depozitārijs un valodas

1. Par šī Protokola depozitāriju ir iecelts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

2. Šī Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir līdzvērtīgi un autentiski, tiek nodots glabāšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušies pilnvarotie, kurus tam pilnvarojušas attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo Protokolu.