Par laba vides stāvokļa kritērijiem Eiropas jūrām

1.septembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, kurā norādīti kritēriji, kas nepieciešami laba Eiropas jūru ūdeņu vides stāvokļa panākšanai. Tie dalībvalstīm palīdzēs izstrādāt koordinētas jūras vides stratēģijas katrai jūrai attiecīgajā reģionā, nodrošinot saskaņotību un ļaujot salīdzināt panākumus starp reģioniem. Kritēriju noteikšana ir Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas prasība, kuras mērķis ir līdz 2020.gadam panākt labu jūras ūdeņu vides stāvokli visās ES jūrās.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Mēs vēlamies, lai mūsu jūras būtu veselīgas un produktīvas. Šodienas lēmums ir sākuma punkts, lai noteiktu precīzus mērķus laba vides stāvokļa panākšanai. Lēmuma pieņemšana par laba vides stāvokļa kritējiem Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības gada laikā iezīmē nākamo soli ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas attīstībā pēc 2010.gada.”

Komisijas lēmums

Komisijas lēmumā par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem galvenokārt ir aplūkoti dažādi jūras ekosistēmas aspekti, tostarp bioloģiskā daudzveidība, zivju populācija, eitrofikācija, piesārņotāji, atkritumi un troksnis.

Lēmumā noteiktie kritēriji un ar tiem saistītie rādītāji ir balstīti uz neatkarīgu ekspertu sniegtiem zinātniskiem un tehniskiem padomiem, un dalībvalstīm tie ir jāizmanto, lai noteiktu jūras ekosistēmu stāvokli. Tie ir izstrādāti, pamatojoties uz pašreizējām saistībām un izmaiņām ES tiesību aktos, iekļaujot jūras vides elementus, kas vēl nav ietverti pašreizējā politikā.

Tomēr, lai arī daži kritēriji ir pilnībā izstrādāti un tos var izmantot, citi vēl turpmāk jāuzlabo. Lēmumā uzsvērts, ka jāpilnveido zinātniskā izpratne laba vides stāvokļa novērtēšanai, lai sekmētu uz ekosistēmu balstītu pieeju Eiropas jūras ūdeņu pārvaldībā. Tāpēc būs jāpārskata kritēriji, lai ņemtu vērā jaunu zinātnisko pieredzi.

Laba vides stāvokļa mērķis 2020.gadam

Labs vides stāvoklis nozīmē, ka vispārējais jūras ūdeņu vides stāvoklis nodrošina okeānu un jūru ekoloģisko dažādību un dinamismu, veselīgumu un produktivitāti. Jūras vides izmantošana ir jāsaglabā ilgtspējīgā līmenī, lai nodrošinātu iespējamo izmantošanu un darbības pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Tas nozīmē, ka ir pilnībā jāņem vērā jūras ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi, jāaizsargā jūras sugas un dzīvotnes un jānovērš bioloģiskās daudzveidības mazināšanās cilvēka darbības rezultātā.

Lai līdz 2020.gadam panāktu ES mērķi par labu visu jūru ūdeņu vides stāvokli, dalībvalstīm ir jāizstrādā jūras vides stratēģijas, kas kalpo par rīcības plāniem, lai cilvēka darbību pārraudzībai piemērotu ekosistēmās balstītu pieeju. Labs vides stāvoklis ir jānosaka jūras reģionu vai apakšreģionu līmenī, pamatojoties uz 11 kvalitatīviem jūras vides raksturlielumiem, kas norādīti Jūras stratēģijas pamatdirektīvā. Katrā direktīvas īstenošanas posmā ir vajadzīga reģionālā sadarbība.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa