Nīderlandes Karalistes nota
TULKOJUMS
Nr. 41/04
Nīderlandes Karalistes vēstniecība izsaka savus komplimentus Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un tai ir tas gods saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (1995.gada 26.jūlija Eiropola konvencija) 41.panta 2.punktu piedāvāt vienoties, kā noteikts Pielikumā, par privilēģijām un imunitāti, kas nepieciešamas Eiropola sakaru virsniekiem to uzdevumu veikšanai.
Ja šis piedāvājums ir pieņemams Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Vēstniecība ierosina, ka šī nota un Ārlietu ministrijas atbildes nota satur Nīderlandes Karalistes un Latvijas Republikas vienošanos, kas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Latvijas Republika un Nīderlandes Karaliste ir informējušas viena otru, ka ir izpildītas visas formalitātes, kas nepieciešamas, lai līgums stātos spēkā.
Nīderlandes Karalistes vēstniecība izmanto iespēju vēlreiz apliecināt savu cieņu Ministrijai.
Pielikums
1. Definīcijas
Šajā Līgumā:
a. "Sakaru virsnieks" nozīmē jebkuru amatpersonu, kas nosūtīta uz Eiropolu saskaņā ar Eiropola konvencijas 5.pantu;
b. "Valdība" nozīmē Nīderlandes Karalistes valdību;
c. "Uzņēmējas valsts institūcijas" nozīmē Nīderlandes Karalistes valsts, municipālās vai citas institūcijas Nīderlandes Karalistē piemērojamo likumu un paražu kontekstā un saskaņā ar tām;
d. "Dalībvalsts" nozīmē Latvijas Republiku;
e. "Sakaru virsnieka arhīvi" nozīmē jebkurus ierakstus, korespondenci, dokumentus, manuskriptus, datoru un mediju datus, fotogrāfijas, filmas, video un skaņas ierakstus, kas pieder vai atrodas sakaru virsnieka rīcībā, un jebkurus citus līdzīgus materiālus, kas pēc Dalībvalsts un Valdības vienprātīga uzskata veido daļu no sakaru virsnieka arhīviem.
2. Privilēģijas un imunitāte
1. Saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem sakaru virsnieks un tā ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņu un kuriem nav Nīderlandes pilsonība, Nīderlandes Karalistē un attiecībās ar to bauda tādas pašas privilēģijas un imunitāti, kas piešķirtas diplomātiem saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
2. Šī panta 1.punktā minētajām personām piešķirtā imunitāte neattiecas ne uz:
i) trešo personu civilprasību par zaudējumu atlīdzību, tajā skaitā par personas ievainojumu vai nāvi sakarā ar satiksmes negadījumu, ko izraisījusi minētā persona un kas nekaitē Eiropola konvencijas 32.pantam, ne uz
ii) kriminālo un civilo tiesvedību par darbībām, kas izdarītas ārpus savu oficiālo pienākumu veikšanas.
3. Nosūtošo valstu un to personāla pienākumi, kas saskaņā ar Vīnes konvenciju attiecas uz diplomātiskā dienesta locekļiem, attiecas arī uz šī panta 1.punktā minētajām personām.
3. Ieceļošana, uzturēšanās un izceļošana
1. Valdība nepieciešamības gadījumā atvieglo sakaru virsnieka un tā ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, ieceļošanu, uzturēšanos un izceļošanu.
2. Šis pants neattur no prasības pēc pietiekamiem pierādījumiem, ka personas, kas lūdz šajā pantā paredzēto apiešanos, pieder pie šī panta 1.punktā minētās kategorijas.
3. Vīzas, kas nepieciešamas šajā pantā minētajām personām, tiek izsniegtas bez maksas un cik ātri vien iespējams.
4. Nodarbinātība
Sakaru virsnieka ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņu un kuriem nav ES valsts pilsonības, tiek atbrīvoti no prasības iegūt darba atļauju uz sakaru virsnieka nodarbinātības laiku.
5. Arhīvu neaizskaramība
Sakaru virsnieka arhīvi neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kā rīcībā tie atrodas, ir neaizskarami.
6. Personas aizsardzība
Uzņemošās valsts institūcijas, ja to prasa Dalībvalsts, veic visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu nepieciešamo sakaru virsnieku un tā ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, drošību un aizsardzību, ja to drošība ir apdraudēta saistībā ar sakaru virsnieka pienākumiem Eiropolā.
7. Aprīkojums un imunitāte saistībā ar komunikāciju
1. Valdība atļauj sakaru virsniekam oficiālos nolūkos sazināties brīvi un bez īpašas atļaujas un aizsargā šādas sakaru virsnieka tiesības. Sakaru virsniekam ir tiesības izmantot kodus un nosūtīt un saņemt oficiālu korespondenci un citus paziņojumus ar kurjeru vai slēgtos sūtījumos, kas tiek pakļauti tādām pašām privilēģijām un imunitātei kā diplomātiskie kurjeri un sūtījumi.
2. Ciktāl tas ir savienojams ar 1982.gada 6.novembra Starptautisko Telekomunikāciju konvenciju, sakaru virsnieks saistībā ar savu oficiālo korespondenci bauda tādu pašu attieksmi kā to, ko Nīderlandes Karaliste piešķir jebkurai starptautiskai organizācijai vai valdībai prioritāšu kārtībā komunikācijai pa pastu, ar kablogrammu, telegrāfu, teleksu, radio, televīziju, telefonu, faksu, satelītu vai citiem līdzekļiem.
8. Paziņošana
1. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Valdībai sakaru virsnieka vārdu, tā ieceļošanas un pēdējās izceļošanas dienu vai tā nodarbinātības izbeigšanas dienu, kā arī sakaru virsnieka ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, ieceļošanas un pēdējās izceļošanas dienu un, ja nepieciešams, arī faktu, ka persona vairs nav uzskatāma par ģimenes locekli.
2. Valdība sakaru virsniekam un tā ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, izsniedz identifikācijas apliecību ar fotogrāfiju. Šī apliecība paredzēta, lai identificētu tā īpašnieku attiecībās ar Uzņemošās valsts institūcijām.
9. Strīdu risināšana
1. Jebkurš strīds starp Dalībvalsti un Valdību par šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu vai jebkurš jautājums, kas skar sakaru virsnieku vai attiecības starp Dalībvalsti un Valdību un kas nav atrisināts sarunu ceļā, pēc Dalībvalsts vai Valdības pieprasījuma tiek iesniegts izlemšanai šķīrējtiesai ar trīs tiesnešiem. Katra puse nosaka vienu tiesnesi. Trešo, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosaka abi pārējie tiesneši.
2. Ja viena no pusēm nenosaka tiesnesi divu mēnešu laikā pēc otras puses pieprasījuma izdarīt šādu noteikšanu, otra puse var lūgt Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētāju vai tā prombūtnes laikā viceprezidentu izdarīt šādu noteikšanu.
3. Ja pirmie divi tiesneši nenosaka trešo tiesnesi divu mēnešu laikā pēc to noteikšanas, jebkura no pusēm var lūgt Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētāju vai tā prombūtnes laikā viceprezidentu izdarīt šādu noteikšanu.
4. Ja vien puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesa pati pieņem noteikumus par savu darbību.
5. Šķīrējtiesa lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Priekšsēdētājam ir noteicošā balss. Lēmumi ir galīgi un saistoši strīdus pusēm.
10. Teritoriālā piemērojamība
Attiecībā uz Nīderlandes Karalisti šis Līgums tiek piemērots tikai uz Nīderlandes Karalistes Eiropas daļu
Latvijas Republikas atbildes nota
TULKOJUMS
Nr. 41/651-3235
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izsaka savas cieņas apliecinājumus Nīderlandes Karalistes vēstniecībai, un tai ir tas gods apliecināt 2004.gada 17.februāra notas Nr. 41/04 saņemšanu par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līguma par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti noslēgšanu:
"Nīderlandes Karalistes vēstniecība izsaka savus komplimentus Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, un tai ir tas gods saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (1995.gada 26.jūlija Eiropola konvencija) 41.panta 2.punktu piedāvāt vienoties, kā noteikts Pielikumā, par privilēģijām un imunitāti, kas nepieciešamas Eiropola sakaru virsniekiem to uzdevumu veikšanai.
Ja šis piedāvājums ir pieņemams Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Vēstniecība ierosina, ka šī nota un Ārlietu ministrijas atbildes nota satur Nīderlandes Karalistes un Latvijas Republikas vienošanos, kas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Latvijas Republika un Nīderlandes Karaliste ir informējušas viena otru, ka ir izpildītas visas formalitātes, kas nepieciešamas, lai līgums stātos spēkā.
Vēstniecība izmanto iespēju vēlreiz apliecināt savu cieņu Ministrijai.
Pielikums
1. Definīcijas
Šajā Līgumā:
a. "Sakaru virsnieks" nozīmē jebkuru amatpersonu, kas nosūtīta uz Eiropolu saskaņā ar Eiropola konvencijas 5.pantu;
b. "Valdība" nozīmē Nīderlandes Karalistes valdību;
c. "Uzņēmējas valsts institūcijas" nozīmē Nīderlandes Karalistes valsts, municipālās vai citas institūcijas Nīderlandes Karalistē piemērojamo likumu un paražu kontekstā un saskaņā ar tām;
d. "Dalībvalsts" nozīmē Latvijas Republiku;
e. "Sakaru virsnieka arhīvi" nozīmē jebkurus ierakstus, korespondenci, dokumentus, manuskriptus, datoru un mediju datus, fotogrāfijas, filmas, video un skaņas ierakstus, kas pieder vai atrodas sakaru virsnieka rīcībā, un jebkurus citus līdzīgus materiālus, kas pēc Dalībvalsts un Valdības vienprātīga uzskata veido daļu no sakaru virsnieka arhīviem.
2. Privilēģijas un imunitāte
1. Saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem sakaru virsnieks un tā ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņu un kuriem nav Nīderlandes pilsonība, Nīderlandes Karalistē un attiecībās ar to bauda tādas pašas privilēģijas un imunitāti, kas piešķirtas diplomātiem saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
2. Šī panta 1.punktā minētajām personām piešķirtā imunitāte neattiecas ne uz:
i) trešo personu civilprasību par zaudējumu atlīdzību, tajā skaitā par personas ievainojumu vai nāvi sakarā ar satiksmes negadījumu, ko izraisījusi minētā persona un kas nekaitē Eiropola konvencijas 32.pantam, ne uz
ii) kriminālo un civilo tiesvedību par darbībām, kas izdarītas ārpus savu oficiālo pienākumu veikšanas.
3. Nosūtošo valstu un to personāla pienākumi, kas saskaņā ar Vīnes konvenciju attiecas uz diplomātiskā dienesta locekļiem, attiecas arī uz šī panta 1.punktā minētajām personām.
3. Ieceļošana, uzturēšanās un izceļošana
1. Valdība nepieciešamības gadījumā atvieglo sakaru virsnieka un tā ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, ieceļošanu, uzturēšanos un izceļošanu.
2. Šis pants neattur no prasības pēc pietiekamiem pierādījumiem, ka personas, kas lūdz šajā pantā paredzēto apiešanos, pieder pie šī panta 1.punktā minētās kategorijas.
3. Vīzas, kas nepieciešamas šajā pantā minētajām personām, tiek izsniegtas bez maksas un cik ātri vien iespējams.
4. Nodarbinātība
Sakaru virsnieka ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņu un kuriem nav ES valsts pilsonības, tiek atbrīvoti no prasības iegūt darba atļauju uz sakaru virsnieka nodarbinātības laiku.
5. Arhīvu neaizskaramība
Sakaru virsnieka arhīvi neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kā rīcībā tie atrodas, ir neaizskarami.
6. Personas aizsardzība
Uzņemošās valsts institūcijas, ja to prasa Dalībvalsts, veic visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu nepieciešamo sakaru virsnieku un tā ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, drošību un aizsardzību, ja to drošība ir apdraudēta saistībā ar sakaru virsnieka pienākumiem Eiropolā.
7. Aprīkojums un imunitāte saistībā ar komunikāciju
1. Valdība atļauj sakaru virsniekam oficiālos nolūkos sazināties brīvi un bez īpašas atļaujas un aizsargā šādas sakaru virsnieka tiesības. Sakaru virsniekam ir tiesības izmantot kodus un nosūtīt un saņemt oficiālu korespondenci un citus paziņojumus ar kurjeru vai slēgtos sūtījumos, kas tiek pakļauti tādām pašām privilēģijām un imunitātei kā diplomātiskie kurjeri un sūtījumi.
2. Ciktāl tas ir savienojams ar 1982.gada 6.novembra Starptautisko Telekomunikāciju konvenciju, sakaru virsnieks saistībā ar savu oficiālo korespondenci bauda tādu pašu attieksmi kā to, ko Nīderlandes Karaliste piešķir jebkurai starptautiskai organizācijai vai valdībai prioritāšu kārtībā komunikācijai pa pastu, ar kablogrammu, telegrāfu, teleksu, radio, televīziju, telefonu, faksu, satelītu vai citiem līdzekļiem.
8. Paziņošana
1. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Valdībai sakaru virsnieka vārdu, tā ieceļošanas un pēdējās izceļošanas dienu vai tā nodarbinātības izbeigšanas dienu, kā arī sakaru virsnieka ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, ieceļošanas un pēdējās izceļošanas dienu un, ja nepieciešams, arī faktu, ka persona vairs nav uzskatāma par ģimenes locekli.
2. Valdība sakaru virsniekam un tā ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, izsniedz identifikācijas apliecību ar fotogrāfiju. Šī apliecība paredzēta, lai identificētu tā īpašnieku attiecībās ar Uzņemošās valsts institūcijām.
9. Strīdu risināšana
1. Jebkurš strīds starp Dalībvalsti un Valdību par šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu vai jebkurš jautājums, kas skar sakaru virsnieku vai attiecības starp Dalībvalsti un Valdību un kas nav atrisināts sarunu ceļā, pēc Dalībvalsts vai Valdības pieprasījuma tiek iesniegts izlemšanai šķīrējtiesai ar trīs tiesnešiem. Katra puse nosaka vienu tiesnesi. Trešo, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosaka abi pārējie tiesneši.
2. Ja viena no pusēm nenosaka tiesnesi divu mēnešu laikā pēc otras puses pieprasījuma izdarīt šādu noteikšanu, otra puse var lūgt Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētāju vai tā prombūtnes laikā viceprezidentu izdarīt šādu noteikšanu.
3. Ja pirmie divi tiesneši nenosaka trešo tiesnesi divu mēnešu laikā pēc to noteikšanas, jebkura no pusēm var lūgt Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētāju vai tā prombūtnes laikā viceprezidentu izdarīt šādu noteikšanu.
4. Ja vien puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesa pati pieņem noteikumus par savu darbību.
5. Šķīrējtiesa lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Priekšsēdētājam ir noteicošā balss. Lēmumi ir galīgi un saistoši strīdus pusēm.
10. Teritoriālā piemērojamība
Attiecībā uz Nīderlandes Karalisti šis Līgums tiek piemērots tikai uz Nīderlandes Karalistes Eiropas daļu.".
Ministrijai ir tas gods informēt Vēstniecību, ka Latvijas Republikas valdība piekrīt augstāk minētās notas saturam un ka Vēstniecības nota un šī nota, kas satur Latvijas Republikas valdības piekrišanu, veido vienošanos starp Latvijas Republiku un Nīderlandes Karalisti, kas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Latvijas Republika un Nīderlandes Karaliste ir informējušas viena otru, ka ir izpildītas visas formalitātes, kas nepieciešamas, lai līgums stātos spēkā.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izmanto iespēju vēlreiz apliecināt Nīderlandes Karalistes vēstniecībai savu cieņu.
Rīga 2005.gada 25.aprīlis
Nīderlandes Karalistes vēstniecībai
RĪGA