LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;

ATGĀDINOT to, ka Konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī Konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstošus pasākumus, lai izstrādātu Līgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;

APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu medības, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu medībām jābūt ilgtspējīgām, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;

APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši jutīgi, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;

ATZĪSTOT to, ka ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas – Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanas apturēšanas dēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja Līguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un

APZINOTIES to, ka šāda Līguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, apmācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā Līguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,

ir vienojušās par turpmāko.

I pants

Darbības joma, definīcijas un interpretācija

1. Šā Līguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas – Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kas paredzēts Līguma 1. pielikumā, še turpmāk dēvēts par “Līguma areālu”.

2. Šajā Līgumā:

a) “Konvencija” ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;

b) “Konvencijas sekretariāts” ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;

c) “ūdensputni” ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Līguma areālam, un ir uzskaitītas šā Līguma 2. pielikumā;

d) “Līguma sekretariāts” ir saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;

e) “Puses” ir šā Līguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un

f) “klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nav pieskaitāmas.

Bez tam, mutatis mutandis, šajā Līgumā ir tāda pati nozīme terminiem, kas noteikti Konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktos.

3. Šis Līgums ir LĪGUMS Konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.

4. Šā Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo Līgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

II pants

Pamatprincipi

1. Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III PANTĀ noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā Līguma IV PANTĀ noteiktajā rīcības plānā.

2. Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.

III pants

Vispārīgi aizsardzības pasākumi

1. Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīgs aizsardzības statuss.

2. Šim nolūkam Puses:

a) vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Līguma darbības zonā, kā noteikts Konvencijas III panta 4. un 5. punktā;

b) nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;

c) savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā Līguma IX PANTA a) un b) punktos uzskaitītajām institūcijām, kas saistītas ar dzīvotnes aizsardzību;

d) koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīklojums, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tiek atjaunotas visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā jo īpaši vietās, kurās mitrāji atrodas vairāku šā Līguma Pušu teritorijās;

e) pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;

f) sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir jutīgākas, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstošas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;

g) aizliedz apzinātu dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad dabai neraksturīgu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt vietējās sugas;

h) ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;

i) analizē apmācību vajadzības, inter alia, migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu apmācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstošu apmācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;

j) izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā Līguma mērķiem un noteikumiem;

k) veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem un

l) sadarbojas, lai viena otrai palīdzētu šā Līguma īstenošanā, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.

IV pants

Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību

1. Rīcības plāns pievienots šā Līguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā Līguma III PANTĀ:

a) sugu aizsardzība;

b) dzīvotnes aizsardzība;

c) cilvēka darbību pārvaldība;

d) pētījumi un monitorings;

e) izglītība un informācija un

f) īstenošana.

2. Rīcības plāns jāpārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.

3. Visi rīcības plāna grozījumi jāapstiprina Pušu sanāksmei, ņemot vērā šā Līguma III PANTA noteikumus.

4. Pamatnostādnes par aizsardzību jāiesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri jāpār­skata.

V pants

Īstenošana un finansēšana

1. Katra Puse:

a) izraugās iestādi vai institūciju šā Līguma īstenošanai, kuras, inter alia, uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kuru izplatības areāls ir Puses valsts teritorijā;

b) izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm, un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi Līguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un

c) sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par Līguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visi ziņojumi jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un Līguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.

2.

a) Visas Puses veic iemaksas Līguma budžetā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organi­zācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir izplatības areāla valsts, maksimāli tiek ierobežots līdz 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepār­sniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām.

b) Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksmei jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar budžeta un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.

3. Pušu sanāksme finanšu kontrolei, pētījumiem, apmācībām un ar migrējošo ūdens­putnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistīto projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.

4. Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas veikt apmācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā Līguma noteikumus.

VI pants

Pušu sanāksme

1. Šā Līguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.

2. Apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laika pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes jārīko saistībā ar kārtējām Konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.

3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.

4. Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var piedalīties — Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, Līgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras, inter alia, saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.

5. Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras ir šā Līguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos izmanto savas tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā Līguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija neizmanto savas tiesības balsot, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis un, vice versa.

6. Ja šajā Līgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.

7. Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:

a) pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;

b) šā Līguma VIII PANTĀ noteikto sekretariāta funkciju veikšanai Konvencijas sekretariātā izveido Līguma sekretariātu;

c) izveido šā Līguma VII PANTĀ paredzēto tehnisko komiteju;

d) apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā Līguma V PANTA 1. punkta c) apakšpunktu, un

e) pieņem kritērijus ārkārtējas situā­cijas noteikšanai, kurās jāveic neatlie­kami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.

8. Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:

a) izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kam uz tiem var būt nevēlama ietekme;

b) pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā Līguma īstenošanā;

c) pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā Līguma finansēšanas kārtību;

d) izskata visus jautājumus, kas attiecas uz Līguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;

e) pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā Līguma Pusēm un Konvencijas dalībnieku konferencei, un

f) nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.

9. Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:

a) sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;

b) noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā Līguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā Līguma VII PANTA 4. punktā;

c) izskatīt un lemt par priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai izdarītu šā Līguma grozījumus;

d) veikt rīcības plāna grozījumus saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 3. punktu;

e) izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā Līguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, konvencijām un līgumiem, ar kuriem pārklājas darbības joma ģeogrāfiski vai taksonomiski, un

f) pieņemt lēmumus visos ar šā Līguma īstenošanu saistītajos jautājumos.

VII pants

Tehniskā komiteja

1. Tehniskajā komitejā ietilpst:

a) deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus Līguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;

b) viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC) un

c) pa vienam ekspertam no šādām nozarēm — lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.

Ekspertu izraudzīšanās procedūra, to pilnvaru termiņš un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūra jānosaka Pušu sanāksmei. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un neval­stiskām organizācijām.

2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes jāsasauc Līguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēdi starplaikos.

3. Tehniskā komiteja:

a) sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar Līguma sekretariāta starpniecību Līguma Pusēm;

b) sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, Līguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;

c) katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk par simt divdesmit dienām pirms Pušu sanāksmes sēdes un Līguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un

d) veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.

4. Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt Līguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad ieteikumi tiek pieņemti šādā sanāksmē, iesaistītās Puses informē viena otru un Līguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.

5. Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas, kas var būt vajadzīgas konkrētu uzdevumu veikšanai.

VIII pants

Līguma sekretariāts

Līguma sekretariāta funkcijas ir:

a) organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;

b) izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;

c) sekmēt un koordinēt saskaņā ar Līgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstoši Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;

d) sadarboties ar tām Līguma areāla valstīm, kas nav pievienojušās Līgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;

e) vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē Līguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;

f) pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā Līguma mērķiem;

g) ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt V PANTA 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, šā Līguma un tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;

h) katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā Līguma īstenošanu;

i) administrēt Līguma budžetu un, ja tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;

j) informēt sabiedrību par Līgumu un tā mērķiem un

k) veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo Līgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.

IX pants

Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošiem ūdensputniem un to dzīvotnēm

Līguma sekretariāts apspriežas:

a) regulāri ar Konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar institūcijām, kas veic sekretariāta funkcijas Līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar IV PANTA 3. un 4. punktu, konvencijām, kas attiecas uz migrējošiem ūdensputniem, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968.gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;

b) ar citu atbilstošu konvenciju un starptautisku Līgumu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un

c) ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un sabiedrības izpratnes veidošana.

X pants

Līguma grozījumi

1. Šajā Līgumā var izdarīt grozījumus Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.

2. Grozījumu priekšlikumus var ie­sniegt ikviena Puse.

3. Ierosināto grozījumu teksts un tā pa­matojums jāpaziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Līguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.

4. Līguma grozījumi, izņemot tā pielikuma grozījumus, jāpieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas Līguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.

5. Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6.punktu.

6. Šā panta 5. punktā paredzētā deviņdesmit dienu laika posmā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz pa­pildu pielikuma vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā atruna atsaukta.

XI pants

Šā Līguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem

1. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem līgumiem, konvencijām un Līgumiem.

2. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.

XII pants

Domstarpību izšķiršana

1. Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, ir jāatrisina šo strīdīgo pušu sarunās.

2. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šās tiesas lēmums ir saistošs.

XIII pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo Līgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas Līguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:

a) parakstot to bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai

b) parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

2. Šis Līgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

3. Šim Līgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā Līguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.

4. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstipri­nāšanas vai pievienošanās raksti jāiesniedz depozitāram.

XIV pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo Līgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas rakstus deponējušas saskaņā ar šā Līguma XIII PANTU.

2. Attiecībā uz areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo Līgumu:

a) parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

b) ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai

c) tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas,

šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējušas savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu.

XV pants

Atrunas

Šā Līguma noteikumi nav attiecināmi uz vispārīgām atrunām. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas Līgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas, kas ir pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.

XVI pants

Denonsēšana

Visas Puses jebkurā laikā var Līgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

Depozitārs

1. Šā Līguma oriģināleksemplāri arābu, angļu, franču un krievu valodās, kuru visas redakcijas ir vienlīdz autentiskas, deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs. Pēc Līguma publicēšanas depozitārs šo redakciju apstiprinātus norakstus nosūta visām XIII PANTA 1. punktā minētajām valstīm, reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām un Līguma sekretariātam.

2. Tiklīdz Līgums stājas spēkā, tā apstiprinātu norakstu depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam, reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

3. Depozitārs informē visas Līgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un Līguma sekretariātu par:

a) katru parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;

c) šā Līguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumi;

d) atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;

e) atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un

f) visiem paziņojumiem par šā Līguma denonsēšanu.

Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas Līgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un Līguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Līgumu.

1995. gada 1.novembrī

Hāgā

1. pielikums

Līguma darbības zonas definīcija

Līguma darbības zonas robežas ir šādas — no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130 ^oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75 ^oZ; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60 ^oZ, 60 ^oR; no turienes dien­vidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50 ^oZ, 30 ^oR; no turienes pa 30 ^oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10 ^oZ; no turienes dienvidaustrumos no ekvatora 20 ^oR; no dienvidu virzienā pa 20 ^oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40 ^oD; no turienes austrumu virzienā pa 40 ^oD platuma līniju līdz 60 ^oA; no turie­nes ziemeļu virzienā pa 60 ^oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35 ^oZ; no turienes austrumu – ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49 ^oZ, 87 ^o27’A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130 ^oA; no turienes ziemeļu virzienā pa 130^oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Līguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.

1.a pielikums

Līguma darbības zonas karte

2. pielikums

Ūdensputnu sugas, uz kurām attiecas līgums¹

PINGVĪNU DZIMTA
Spheniscus demersus	Kapzemes pingvīns
GĀRGAĻU DZIMTA
Gavia stellata	Brūnkakla gārgale
Gavia arctica	Melnkakla gārgale
Gavia immer	Melngalvas gārgale
Gavia adamsii	Dzeltenknābja gārgale
DŪKURU DZIMTA
Tachybaptus ruficollis	Mazais dūkuris
Podiceps cristatus	Cekuldūkuris
Podiceps grisegena	Pelēkvaigu dūkuris
Podiceps auritus	Ragainais dūkuris
Podiceps nigricollis	Melnkakla dūkuris
PELIKĀNU DZIMTA
Pelecanus onocrotalus	Sārtais pelikāns
Pelecanus rufescens	Āfrikas pelikāns
Pelecanus crispus	Cirtainais pelikāns
SULLU DZIMTA
Sula (Morus) capensis	Kapzemes sulla
JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA
Phalacrocorax coronatus	Vainaga jūras krauklis
Phalacrocorax pygmaeus	Mazais jūras krauklis, pundurūdenis
Phalacrocorax neglectus	Piekrastes jūras krauklis
Phalacrocorax carbo	Jūras krauklis
Phalacrocorax nigrogularis	Sokotras jūras krauklis
Phalacrocorax capensis	Kapzemes jūras krauklis
GĀRŅU DZIMTA
Egretta ardesiaca	Melnais gārnis
Egretta vinaceigula	Rudrīkles gārnis
Egretta garzetta	Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis
Egretta gularis	Rifu gārnis
Egretta dimorpha	Maskarenu gārnis
Ardea cinerea	Zivju gārnis, dzēse
Ardea melanocephala	Melnkakla gārnis
Ardea purpurea	Rudais gārnis
Casmerodius albus	(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis
Mesophoyx intermedia	Vidējais gārnis
Bubulcus ibis	Lopu gārnis
Ardeola ralloides	Dzeltenais gārnis
Ardeola idae	Zilknābja gārnis
Ardeola rufiventris	Tumšais gārnis
Nycticorax nycticorax	Nakts gārnis
Ixobrychus minutus	Mazais dumpis
Ixobrychus sturmii	Pundurdumpis
Botaurus stellaris	Lielais dumpis
STĀRĶU DZIMTA
Mycteria ibis	Āmrijstārķis
Anastomus lamelligerus	Āfrikas spraugknābis
Ciconia nigra	Melnais stārķis
Ciconia abdimii	Lietus stārķis
Ciconia episcopus	Bīskapstārķis
Ciconia ciconia	Baltais stārķis
Leptioptilos crumeniferus	Marabū
TUPEĻKNĀBJU DZIMTA
Balaeniceps rex	Tupeļknābis
IBISU DZIMTA
Plegadis falcinellus	Brūnais ibiss
Geronticus eremita	Klinšu ibiss
Threskiornis aethiopicus	Svētais ibiss
Platalea leucorodia	Karošknābis
Platalea alba	Āfrikas karošknābis
FLAMINGO DZIMTA
Phoenicopterus ruber	Sārtais flamingo
Phoenicopterus minor	Mazais flamingo
PĪĻU DZIMTA
Dendrocygna bicolor	Rūsganā svilpējzoss
Dendrocygna viduata	Baltvaigu svilpējzoss
Thalassornis leuconotus	Dūkurpīle
Oxyura leucocephala	Baltgalvas zilknābis
Oxyura maccoa	Āfrikas zilknābis
Cygnus olor	Paugurknābja gulbis
Cygnus cygnus	Ziemeļu gulbis
Cygnus columbianus	Mazais gulbis
Anser brachyrhynchus	Īsknābja zoss
Anser fabalis	Sējas zoss
Anser albifrons	Baltpieres zoss
Anser erythropus	Mazā zoss
Anser anser	Meža zoss
Branta leucopsis	Baltvaigu zoss
Branta bernicla	Melngalvas zoss
Branta ruficollis	Sarkankakla zoss
Alopochen aegyptiacus	Ēģiptes zoss, Nīlas zoss
Tadorna ferruginea	Rudā dižpīle
Tadorna cana	Kapzemes dižpīle
Tadorna tadorna	Sāmsalas dižpīle
Plectropterus gambensis	Piešspārnu zoss
Sarkidiornis melanotos	Paugurknābja pīle
Nettapus auritus	Āfrikas pundurzoss
Anas penelope	Baltvēderis, svūkšķis
Anas strepera	Pelēkā pīle
Anas crecca	Krīklis, kriķis
Anas capensis	Kapzemes krīklis
Anas platyrhynchos	Meža pīle, mercene
Anas undulata	Dzeltenknābja pīle
Anas acuta	Garkaklis
Anas erythrorhyncha	Sarkanknābja pīle
Anas hottentota	Hotentotu krīklis
Anas querquedula	Prīkšķe
Anas clypeata	Platknābis
Marmaronetta angustirostris	Marmorpīle
Netta rufina	Lielgalvis
Netta erythrophthalma	Dienvidu lielgalvis
Aythya ferina	Brūnkaklis
Aythya nyroca	Baltacis
Aythya fuligula	Cekulpīle
Aythya marila	Ķerra
Somateria mollissima	Lielā pūkpīle
Somateria spectabilis	Krāšņā pūkpīle
Polysticta stelleri	Stellera pūkpīle
Clangula hyemalis	Kākaulis, kaupa
Melanitta nigra	Melnā pīle
Melanitta fusca	Tumšā pīle, jūras teteris
Bucephala clangula	Gaigala
Mergellus albellus	Mazā gaura
Mergus serrator	Garknābja gaura
Mergus merganser	Lielā gaura
DZĒRVJU DZIMTA
Balearica pavonina	Tumšā vainagdzērve
Balearica regulorum	Pelēkā vainagdzērve
Grus leucogeranus	Baltā dzērve
Grus virgo	Mazā dzērve
Grus paradisea	Paradīzes dzērve
Grus carunculatus	Sekstainā dzērve
Grus grus	Dzērve
DUMBRCĀĻU DZIMTA
Sarothrura elegans	Punktainā cekulaste
Sarothrura boehmi	Bēma cekulaste
Sarothrura ayresi	Baltspārnu cekulaste
Rallus aquaticus	Dumbrcālis
Rallus caerulescens	Āfrikas dumbrcālis
Crecopsis egregia	Āfrikas grieze
Crex crex	Grieze
Amaurornis flavirostris	Melnais ormanītis
Porzana parva	Mazais ormanītis
Porzana pusilla	Ceru ormanītis
Porzana porzana	Ormanītis
Aenigmatolimnas marginalis	Svītrainais ormanītis
Porphyrio alleni	Mazā sultānvistiņa
Gallinula chloropus	Ūdensvistiņa
Gallinula angulata	Mazā ūdensvistiņa
Fulica cristata	Paugurknābja laucis
Fulica atra	Laucis, pops
KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA
Dromas ardeola	Krabju tārtiņš
JŪRAS ŽAGATU DZIMTA
Haematopus ostralegus	Jūras žagata
Haematopus moquini	Kapzemes jūras žagata
ĪLENKNĀBJU DZIMTA
Himantopus himantopus	Garstilbis
Recurvirostra avosetta	Avozeta, īlenknābis
LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)
Burhinus senegalensis	Senegālas lielacis
BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)
Pluvianus aegyptius	Krokodilputns
Glareola pratincola	Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš
Glareola nordmanni	Melnspārnu bezdelīgtārtiņš
Glareola ocularis	Madagaskaras bezdelīgtārtiņš
Gareola nuchalis	Tumšais bezdelīgtārtiņš
Glareola cinerea	Pelēkais bezdelīgtārtiņš
TĀRTIŅU DZIMTA
Pluvialis apricaria	Dzeltenais tārtiņš
Pluvialis fulva	Tundras tārtiņš
Pluvialis squatarola	Jūras ķīvīte
Charadrius hiaticula	Smilšu tārtiņš
Charadrius dubius	Upes tārtiņš
Charadrius pecuarius	Ganību tārtiņš
Charadrius tricollaris	Trejkrāsu tārtiņš
Charadrius forbesi	Tumšais tārtiņš
Charadrius pallidus	Palsais tārtiņš
Charadrius alexandrinus	Jūras tārtiņš
Charadrius marginatus	Baltpieres tārtiņš
Charadrius mongolus	Kalnu tārtiņš
Charadrius leschenaultii	Tuksneša tārtiņš
Charadrius asiaticus	Kaspijas tārtiņš
Eudromias morinellus	Morinella tārtiņš
Vanellus vanellus	Ķīvīte
Vanellus spinosus	Baltvaigu ķīvīte
Vanellus albiceps	Baltgalvas ķīvīte
Vanellus senegallus	Āfrikas lēverķīvīte
Vanellus lugubris	Savannas ķīvīte
Vanellus melanopterus	Melnspārnu ķīvīte
Vanellus coronatus	Vainagķīvīte
Vanellus superciliosus	Brūnkrūšu ķīvīte
Vanellus gregarius	Stepes ķīvīte
Vanellus leucurus	Baltastes ķīvīte
SLOKU DZIMTA
Scolopax rusticola	Sloka
Gallinago stenura	Adatastes mērkaziņa
Gallinago media	Ķikuts
Gallinago gallinago	Mērkaziņa
Lymnocryptes minimus	Vistilbe
Limosa limosa	Melnā puskuitala
Limosa lapponica	Sarkanā puskuitala
Numenius phaeopus	Lietuvainis
Numenius tenuirostris	Tievknābja kuitala
Numenius arquata	Kuitala
Tringa erythropus	Tumšā tilbīte
Tringa totanus	Pļavu tilbīte
Tringa stagnatilis	Dīķu tilbīte
Tringa nebularia	Lielā tilbīte
Tringa ochropus	Meža tilbīte
Tringa glareola	Purva tilbīte
Tringa cinerea	Pelēkā tilbīte, terekija
Tringa hypoleucos	Upes tilbīte
Arenaria interpres	Akmeņtārtiņš
Calidris tenuirostris	Garknābja šņibītis
Calidris canutus	Lielais šņibītis
Calidris alba	Gaišais šņibītis
Calidris minuta	Trulītis
Calidris temminckii	Teminka jeb pelēkais šņibītis
Calidris maritima	Jūras šņibītis
Calidris alpina	Parastais šņibītis
Calidris ferruginea	Līkšņibītis
Limicola falcinellus	Dūņšņibītis
Philomachus pugnax	Gugatnis
Phalaropus lobatus	Šaurknābja pūslītis
Phalaropus fulicaria	Platknābja pūslītis
KAIJU DZIMTA
Larus leucopthalmus	Baltacu kaija
Larus hemprichii	Tumšā kaija
Larus canus	Kajaks
Larus audouinii	Oduāna kaija
Larus marinus	Melnspārnu kaija
Larus dominicanus	Aļģu kaija
Larus hyperboreus	Lielā polārkaija
Larus glaucoides	Mazā polārkaija
Larus argentatus	Sudrabkaija
Larus heuglini	Tundras kaija
Larus armenicus	Armēnijas kaija
Larus cachinnans	Kaspijas kaija
Larus fuscus	Reņģu kaija
Larus ichthyaetus	Zivju kaija
Larus cirrocephalus	Pelēkgalvas kaija
Larus hartlaubii	Kapzemes kaija
Larus ridibundus	Lielais ķīris
Larus genei	Tievknābja kaija
Larus melanocephalus	Melngalvas kaija
Larus minutus	Mazais ķīris
Xema sabini	Šķeltastes kaija
Sterna nilotica	Kāpu zīriņš
Sterna caspia	Lielais zīriņš
Sterna maxima	Karaliskais zīriņš
Sterna bengalensis	Mazais cekulzīriņš
Sterna bergii	Lielais cekulzīriņš
Sterna sandvicensis	Cekulzīriņš
Sterna dougallii	Sārtais zīriņš
Sterna vittata	Antarktikas zīriņš
Sterna hirundo	Upes zīriņš
Sterna paradisaea	Jūras zīriņš
Sterna albifrons	Mazais zīriņš
Sterna saundersi	Arābijas zīriņš
Sterna balaenarum	Melnknābja zīriņš
Sterna repressa	Sarkanās jūras zīriņš
Chlidonias hybridus	Baltvaigu zīriņš
Chlidonias leucopterus	Baltspārnu zīriņš
Chlidonias niger	Melnais zīriņš
SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA
Rynchops flavirostris	Āfrikas smēlējzīriņš

¹ Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.–27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

3. pielikums

Rīcības plāns²

1. Piemērošanas joma

1.1. Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā “1. tabula”) uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.

1.2. Minētā 1. tabula ir šā pielikuma sastāvdaļa. Visas norādes uz šo pielikumu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.

2. Sugu aizsardzība

2.1. Juridiskie pasākumi

2.1.1. Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā Līguma III PANTA 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:

a) savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu medības un to olu vākšanu;

b) aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai un

c) aizliedz šo populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.

Izņēmuma veidā populācijām, kas A ailē pieskaitītas tikai 2. un 3. kategorijai un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla sen iedibināta prakse. Šāda ilgtspējīga izmantošana jāveic atbilstoša starptautiska līmeņa sugu rīcības plāna īpašu noteikumu satvarā.

2.1.2. Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu medības un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir šīs populācijas uzturēt vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju medības vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3.punktu paredz:

a) aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;

b) izmantošanas veidu reglamen­tējumu;

c) izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un

d) aizliegumu par šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.

2.1.3. Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma šādiem nolūkiem:

a) lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zvejniecībai;

b) gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

c) pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;

d) noteiktu sugu putnu neliela skaita ķeršanai un turēšanai vai citai saprātīgai izmantošanai nepieciešamu stingri kontrolējamu nosacījumu un ierobežota apjoma nodrošināšanai, un

e) konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzībās veicināšanai.

Šādi izņēmumi jānosaka precīzi saturā, tiem jābūt teritoriāli un laikā ierobežotiem, un tie nedrīkst kaitēt 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē Līguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.

2.2. Rīcības plāni par atsevišķām sugām

2.2.1. Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabu­las A ailē uzskaitītas pie 1. kategorijas kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabu­las A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Līguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.

2.2.2. Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.

2.3. Ārkārtas pasākumi

Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā Līguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.

2.4. Reintrodukcija

Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tām jācenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāni ir sastāvdaļa atsevišķu valstu un attiecīgos gadījumos starptautiskiem rīcības plāniem par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā jābūt ietekmes uz vidi novērtējumam, un tam jābūt plaši pieejamam. Puses iepriekš informē Līguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.

2.5. Introdukcija

2.5.1. Puse, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.

2.5.2. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.

2.5.3. Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp medības, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.

3. Dzīvotnes aizsardzība

3.1. Dzīvotnes reģistri

3.1.1. Puses, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.

3.1.2. Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.

3.2. Teritoriju aizsardzība

3.2.1. Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepiecie­šamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.

3.2.2. Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.

3.2.3. Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstošus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:

a) visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kas attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kam jāatbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un

b) sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.

3.2.4. Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.

3.3. Rehabilitācija un atjaunošana

Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.

4. Cilvēka darbības pārvaldība

4.1. Medības

4.1.1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.

4.1.2. Pusēm pastāvīgi jāinformē Līguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.

4.1.3. Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz Līguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.

4.1.4. Puses līdz 2000. gadam cenšas iz­skaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.

4.1.5. Puses izstrādā un īsteno pasā­kumus saindētas ēsmas izmantošanas sama­zināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.6. Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgu medību daudzuma samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.7. Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.

4.1.8. Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.

4.2. Ekotūrisms

4.2.1. Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem attīstīt saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.

4.2.2. Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms atsevišķos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus Līguma sekretariātam.

4.3. Cilvēka cita veida darbības

4.3.1. Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.

4.3.2. Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem jo īpaši par kultūraugu sējumu bojājumiem, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo Līguma sekretariātam.

4.3.3. Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi jo īpaši uz kultūraugu sējumiem, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas, izmantojot citur pasaulē iegūto pieredzi.

4.3.4. Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus — jo īpaši kultūraugu sējumos. Līguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.

4.3.5. Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.

4.3.6. Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Puses cenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos, inter alia, var būt traucējumu-neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.

5. Pētniecība un monitorings

5.1. Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.

5.2. Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultāti jāpublicē vai jānosūta atbilstošām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.

5.3. Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.

5.4. Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.

5.5. Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.

5.6. Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.

5.7. Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.

5.8. Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.

6. Izglītība un informācija

6.1. Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstošas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.

6.2. Puses sadarbojas savstarpēji un ar Līguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.

6.3. Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības izpratnes līmeņa paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpaša vērība jāveltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u.c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.

6.4. Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības izpratnes palielināšanas kampaņas.

7. Īstenošana

7.1. Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.

7.2. Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.

7.3. Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, Līguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē pamatnostādņu par aizsardzību izstrādāšanu saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 4. punktu. Līguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstoši citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, inter alia, attiecas uz:

a) rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

b) ārkārtas pasākumiem;

c) vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotnes pārvaldības metodēm;

d) medību praksi;

e) tirdzniecību ar ūdensputniem;

f) tūrismu;

g) kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu un

h) ūdensputnu monitoringa protokolu.

7.4. Līguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vai­rākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:

a) ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;

b) apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;

c) katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;

d) katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā Līguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;

e) izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

f) reintrodukcijas projektus un

g) introducēto dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu un to hibrīdu statusu.

7.5. Līguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.

7.6. Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3.un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.

7.7. Līguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus pa­pildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.

² Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.–27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

1. tabula

Migrējošo ūdensputnu populāciju statuss

PASKAIDROJUMI PAR KLASIFIKĀCIJU

Rīcības plāna īstenošana tiek pamatota ar paskaidrojumiem 1. tabulā:

A aile
1. kategorija	a	Konvencijas I pielikumā iekļautās sugas;
	b	sugas, kas 2000. gada BirdLife International Pasaules apdraudēto putnu sarakstā uzskaitītas kā apdraudētas sugas, vai
	c	populācijas, kurās ir ne vairāk par apmēram 10000 īpatņu.
2. kategorija	Populācijas, kurās ir apmēram 10000 līdz 25000 īpatņu.
3. kategorija	Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un tās uzskatāmas par apdraudētām šādu iemeslu dēļ:
	a	kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;
	b	atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;
	c	ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai
	d	vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.
Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. šā pielikuma 2.1.1. punktā
B aile
1. kategorija	Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili.
2. kategorija	Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ:
	a	kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;
	b	atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;
	c	ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai
	d	vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.
C aile
1. kategorija	Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili.
1. tabulas pārskatīšana
Šī tabula:
a	Tehniskajai komitejai regulāri jāpārskata saskaņā ar šā Līguma VII PANTA 3. punkta b) apakšpunktu un,
b	ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksmei jāgroza pēc vajadzības saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 9. punkta d) apakšpunktu.

IZPLATĪBAS APRAKSTOS LIETOTO ĢEOGRĀFISKO TERMINU DEFINĪCIJAS

Ziemeļāfrika	Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka, Tunisija.
Rietumāfrika	Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo.
Austrumāfrika	Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānija.
Ziemeļaustrumāfrika	Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna.
Dienvidāfrika	Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve.
Centrālāfrika	Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santome un Prinsipi.
Subsahāras Āfrika	visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras.
Tropiskā Āfrika	Sub-Sāharas Āfrika izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu.
Rietumpalearktika	kā definēts Eiropas, Vidējie Austrumu un Ziemeļamerikas putnu rokasgrāmatā (Cramp & Simmons 1977).
Ziemeļrietumeiropa	Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļ­īrijas Apvienotā Karaliste.
Rietumeiropa	Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju.
Ziemeļaustrumeiropa	Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem.
Austrumeiropa	Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina.
Centrāleiropa	Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu jūras līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice.
Ziemeļatlantija	Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Austrumatlantija	Eiropas un Ziemeļāfrikas Atlantijas piekraste no Norvēģijas līdz Marokai.
Rietumsibīrija	Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un dienvidos līdz Kazahstānas robežai.
Centrālsibīrija	Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimira pussalas austrumiem un dienvidos līdz Altaja kalniem.
Rietumvidusjūra	Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija.
Austrumvidusjūra	Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībija, Slovēnija, Sīrija, Maķedonija, Turcija, Dienvidslāvija.
Melnā jūra	Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina.
Kaspija	Azerbaidžāna Irāna, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
Dienvidrietumāzija	Bahreina, Irāna, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Libāna, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrija, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena.
Rietumāzija	Krievijas Federācijas rietumu daļa uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstis.
Centrālāzija	Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
Dienvidāzija	Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvija Nepāla, Pakistāna, Šrilanka.

PASKAIDROJUMI PAR SAĪSINĀJUMIEM UN SIMBOLIEM

bre:	ligzdošana	win:	ziemošana
N:	ziemeļi	E:	austrumi
S:	dienvidi	W:	rietumi
NE:	ziemeļaustrumi	NW:	ziemeļrietumi
SE:	dienvidaustrumi	SW:	ziemeļrietumi

() Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss ir aprēķināts.

* Ar simbolu apzīmētajās populācijās kā izņēmums var tikt turpināties medības. Medības šajās populācijās ir sen praktizēta uz ilgstspējīgas izmantošanas principiem balstīta tradīcija. (skatīt 3.pielikuma 2.1.1. punktu)

PIEZĪMES

1. 1. tabulas izstrādāšanā izmantotie populāciju dati iesējami atbilst īpatņu skaitam Līguma darbības zonā ligzdojošajās populācijās. Statuss ir novērtēts izmantojot labākos pieejamos publicētos populāciju novērtējumus.

2. Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos noteikti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek noteikti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar Līgumu un rīcības plānu.

3. Īsajos populācija identifikācijas aprakstos ir izmantoti izdevumā Waterbirds Population Estimates lietotie apraksti

4. Šķērssvītra (/) lietota lai atdalītu vairošanās teritorijas no ziemošanas teritorijām.

5. Ja 1. tabulā sugas populācija iekļauta vairākās kategorijās, rīcības plāna prasības attiecināmas uz stingrāko kategoriju.

	A	B	C
SPHENISCIDAE
Spheniscus demersus
Dienvidāfrika	1b	2a 2c
GAVIIDAE
Gavia stellata
Ziemeļrietumeiropa (win)		2c
Kaspijas, Melnā jūra un Vidusjūra (win)		(1)
Gavia arctica arctica
Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija		2c
Gavia arctica suschkini
Centrālsibīrija/ Kaspija			(1)
Gavia immer
Eiropa (win)	1c
Gavia adamsii
Ziemeļeiropa (win)	1c
PODICIPEDIDAE
Tachybaptus ruficollis ruficollis
Eiropa un Ziemeļrietumāfrika			1
Podiceps cristatus cristatus
Ziemeļrietumeiropa un Rietumeiropa			1
Melnā jūra un Vidusjūra (win)			1
Kaspija un Dienvidrietumāzija (win)	2
Podiceps grisegena grisegena
Ziemeļrietumeiropa (win)		1
Melnā jūra un Vidusjūra		(1)
Kaspija (win)	2
Podiceps cristatus infuscatus
Austrumāfrika (no Etiopijas līdz N Zambijai)	1c
Dienvidāfrika	1c
Podiceps auritus auritus
Ziemeļrietumeiropa (lielknābja)	1c
Ziemeļaustrumeiropa (mazknābja)		1
Kaspija un Dienvidāzija (win)	2
Podiceps nigricollis nigricollis
Eiropa/ Dienvideiropa, Rietumeiropa un Ziemeļāfrika			1
Rietumāzija/Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija		1
Podiceps nigricollis gurneyi
Dienvidāfrika	2
PELECANIDAE
Pelecanus onocrotalus
Dienvidāfrika	2
Rietumāfrika		1
Austrumāfrika			1
Eiropa un Rietumāzija (bre)	1a 3c
Pelecanus rufescens
Tropiskā Āfrika un SW Arābija		1
Pelecanus crispus
Melnā jūra un Vidusjūra (win)	1a 1c
Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (win)	1a 2
SULIDAE
Sula (Morus) capensis
Dienvidāfrika	1b	2a 2c
PHALACROCORACIDAE
Phalacrocorax coronatus
Piekrastes Dienvidrietumāfrika	1c
Phalacrocorax pygmeus
Melnā jūra un Vidusjūra		1
Dienvidrietumāzija		1
Phalacrocorax neglectus
Piekrastes Dienvidrietumāfrika	1b 1c
Phalacrocorax carbo carbo
Ziemeļrietumāfrika			1
Phalacrocorax carbo sinensis
Ziemeļeiropa un Centrāleiropa			1
Melnā jūra un Vidusjūra			1
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija			(1)
Phalacrocorax carbo lucidus
Piekrastes Rietumāfrika		1
Centrālāfrika un Austrumāfrika			1
Piekrastes Dienvidāfrika	2
Phalacrocorax nigrogularis
Līcis un Arābijas jūra	1b	2a 2c
Phalacrocorax capensis
Piekrastes Dienvidāfrika		2a 2c

ARDEIDAE
Egretta ardesiaca
Subsahāras Āfrika	3c
Egretta vinaceigula
Dienvidcentrālāfrika	1b 1c
Egretta garzetta garzetta
Subsahāras Āfrika			(1)
Eiropa, Melnā jūra un Vidusjūra/ W un C Āfrika			1
Rietumāzija /SW Āzija, NE Āfrika un Rietumāfrika		(1)
Egretta gularis gularis
Rietumāfrika		(1)
Egretta gularis schistacea
Ziemeļaustrumāfrika un Sarkanā jūra		(1)
Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija	2
Egretta dimorpha
Piekrastes Austrumāfrika	2
Ardea cinerea cinerea
Subsahāras Āfrika			1
Eiropa un Ziemeļāfrika (bre)			1
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija (bre)			(1)
Ardea melanocephala
Subsahāras Āfrika			(1)
Ardea purpurea purpurea
Tropiskā Āfrika		1
Rietumeiropa un Rietumvidusjūra/ Rietumāfrika	2
Austrumeiropa un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika		(2c)
Casmerodius albus albus
W, C & SE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra	2
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija		(1)
Casmerodius albus melanorhynchos
Subsahāras Āfrika un Madagaskara			(1)
Mesophoyx intermedia brachyrhyncha
Subsahāras Āfrika		1
Bubulcus ibis ibis
Dienvidāfrika			1
Tropiskā Āfrika			1
Dienvidrietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika			1
Austrumvidusjūra un Dienvidrietumāzija	2
Ardeola ralloides ralloides
Vidusjūra, Melnā jūra un N Āfrika/ Subsahāras Āfrika	3c
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika		(1)
Ardeola ralloides paludivaga
Subsahāras Āfrika un Madagaskara			(1)
Ardeola idae
Madagaskara un Aldabra/ Centrālāfrika un Austrumāfrika	1b 1c
Ardeola rufiventris
Tropiskā Austrumāfrika un Dienvidāfrika		(1)
Nycticorax nycticorax nycticorax
Subsahāras Āfrika un Madagaskara		(1)
Eiropa un NW Āfrika/ Vidusjūra un Āfrika		2c
Rietumāzija /SW Āzija un NE Āfrika		(1)
Ixobrychus minutus minutus
Eiropa un Ziemeļāfrika/Subsahāras Āfrika		2c
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika		(1)
Ixobrychus minutus payesii
Subsahāras Āfrika		(1)
Ixobrychus sturmii
Subsahāras Āfrika		(1)
Botaurus stellaris stellaris
Eiropa (bre)	3c
Dienvidrietumāzija (win)	2
Botaurus stellaris capensis
Dienvidāfrika	1c
CICONIIDAE
Mycteria ibis
Subsahāras Āfrika (izņemot Madagaskaru)		1
Anastomus lamelligerus lamelligerus
Subsahāras Āfrika			1
Ciconia nigra
Dienvidāfrika	1c
Dienvidrietumeiropa/ Rietumāfrika	1c
Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Subsahāras Āfrika	2
Ciconia abdimii
Subsahāras Āfrika un SW Arābija		(2c)
Ciconia episcopus microscelis
Subsahāras Āfrika		(1)
Ciconia ciconia ciconia
Dienvidāfrika	1c
Ibērija un Ziemeļrietumāfrika / Subsahāras Āfrika	3b
Centrāleiropa un Austrumeiropa/Subsahāras			1
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija	2
Leptoptilos crumeniferus
Subsahāras Āfrika			1
BALAENICIPITIDAE
Balaeniceps rex
Centrālā Tropiskā Āfrika	1c
THRESKIORNITHIDAE
Plegadis falcinellus falcinellus
Subsahāras Āfrika (bre)			1
Melnā jūra un Vidusjūra/ Rietumāfrika	3c
Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika		(1)
Geronticus eremita
Maroka	1a 1b 1c
Dienvidrietumāzija	1a 1b 1c
Threskiornis aethiopicus aethiopicus
Subsahāras Āfrika			1
Irāka un Irāna	1c
Platalea leucorodia leucorodia
Rietumeiropa/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika	1c
Centrālā un SE Eiropa/ Vidusjūra un Tropiskā Āfrika	2
Platalea leucorodia archeri
Sarkanā jūra un Somālija	1c
Platalea leucorodia balsaci
Piekrastes Rietumāfrika (Mauritānija)	1c
Platalea leucorodia major
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija	2
Platalea alba
Subsahāras Āfrika	2*
PHOENICOPTERIDAE
Phoenicopterus ruber roseus
Rietumāfrika	3a
Austrumāfrika	3a
Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)	3a
Rietumvidusjūra		2a
Austrumvidusjūra, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija		2a
Phoenicopterus minor
Rietumāfrika	2
Austrumāfrika		2a 2c
Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)	3a

ANATIDAE
Dendrocygna bicolor
Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)			(1)
Austrumāfrika un Dienvidāfrika			(1)
Dendrocygna viduata
Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)			1
Austrumāfrika un Dienvidāfrika			1
Thalassornis leuconotus leuconotus
Rietumāfrika	1c
Austrumāfrika un Dienvidāfrika	2*
Oxyura leucocephala
Rietumvidusjūra (Spānija un Maroka)	1a 1b 1c
Alžīrija un Tunisija	1a 1b 1c
Austrumvidusjūra , Turcija un Dienvidrietumāzija	1a 1b 1c
Oxyura maccoa
Austrumāfrika	1c
Dienvidāfrika	1c
Cygnus olor
Eiropas kontinenta ziemeļrietumi un Centrāleiropa			1
Melnā jūra		1
Rietumāzija un Centrālāzija / Kaspija		2a 2d
Cygnus cygnus
Islande/Apvienotā Karaliste un Īrija	2
Eiropas kontinenta ziemeļrietumi		1
N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Vidusjūra	2
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ Kaspija	2
Cygnus columbianus bewickii
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa	3c
Ziemeļsibīrija/ Kaspija	1c
Anser brachyrhynchus
Austrumgrenlande un Islande/Apvienotā Karaliste		2a
Svalbāra/ Ziemeļrietumeiropa		1
Anser fabalis fabalis
Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa		1
Anser fabalis rossicus
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ NE un SW Eiropa			(1)
Anser fabalis johanseni
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ noTurkmenistānas līdz W Ķīnai			(1)
Anser albifrons albifrons
NW Sibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa			1
Rietumsibīrija/ Centrāleiropa	3c*
Rietumsibīrija/ Melnā jūra un Turcija			1
Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Irāka	2
Anser albifrons flavirostris
Grenlande/ Īrija un Apvienotā Karaliste	3a*
Anser erythropus
N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Kaspija	1a 1b 2
Anser anser anser
Islande/ Apvienotā Karaliste un Īrija		1
NW Eiropa/ Dienvidrietumeiropa			1
Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika		1
Anser anser rubrirostris
Melnā jūra un Turcija		1
Rietumsibīrija/ Kaspija un Irāka			1
Branta leucopsis
Austrumgrenlande/ Skotija un Īrija		1
Svalbarda/ Dienvidrietumskotija	2
Krievija/ Vācija un Nīderlande			1
Branta bernicla bernicla
Rietumsibīrija/ Rietumeiropa		2b 2c
Branta bernicla hrota
Svalbāra/ Dānija un Apvienotā Karaliste	1c
Kanāda un Grenlande/ Īrija	2
Branta ruficollis
Ziemeļsibīrija/ Melnā jūra un Kaspija	1a 1b 3a
Alopochen aegyptiacus
Rietumāfrika	2
Austrumāfrika un Dienvidāfrika			1
Tadorna ferruginea
Ziemeļrietumāfrika	1c
Rietumvidusjūra un Melnā jūra / Ziemeļaustrumāfrika	2
Rietumāzija un Kaspija/ Irāna un Irāka		1
Tadorna cana
Dienvidāfrika		1
Tadorna tadorna
Ziemeļrietumeiropa		2a
Melnā jūra un Vidusjūra	3c
Rietumāzija/ Kaspija un Vidējie Austrumi		1
Plectropterus gambensis gambensis
Rietumāfrika			1
Austrumāfrika (no Sudānas līdz Zambijai)			1
Plectropterus gambensis niger
Dienvidāfrika		1
Sarkidiornis melanotos melanotos
Rietumāfrika		1
Dienvidāfrika un Austrumāfrika			1
Nettapus auritus
Rietumāfrika	1c
Dienvidāfrika un Austrumāfrika			(1)
Anas capensis
Austrumāfrika (Rift Valley)	1c
Čadas ezera baseins2	1c
Dienvidāfrika (N līdz Angolai un Zambijai)			1
Anas strepera strepera
Ziemeļrietumeiropa		1
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra		2c
Ritumsibīrija/SW Āzija un NE Āfrika			(1)
Anas penelope
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ NW Eiropa			1
W Sibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra		2c
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika		2c
Anas platyrhynchos platyrhynchos
Ziemeļrietumeiropa			1
Ziemeļeiropa/ Rietumvidusjūra			1
Austrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra		2c
Rietumsibīrija / Dienvidrietumāzija			(1)
Anas undulata undulata
Dienvidāfrika			1
Anas clypeata
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)		1
W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika		2c
W Sibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika		2c
Anas erythrorhyncha
Dienvidāfrika			1
Austrumāfrika			1
Madagaskara	2
Anas acuta
Ziemeļrietumeiropa		1
W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika		2c
Rietumsibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika			(1)
Anas querquedula
Rietumsibīrija un Eiropa/ Rietumāfrika		2c
Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika			(1)
Anas crecca crecca
Ziemeļrietumeiropa			1
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra			1
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika		2c
Anas hottentota
Čadas ezera baseins	1c
Austrumāfrika (dienvidos līdz N Zambijai)		1
Dienvidāfrika (ziemeļos līdz S Zambijai)		1
Marmaronetta angustirostris
Rietumvidusjūra/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika	1a 1b 1c
Austrumvidusjūra	1a 1b 1c
Dienvidrietumāzija	1a 1b 2
Netta rufina
Dienvidrietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumvidusjūra		1
Melnā jūra un Austrumvidusjūra	3c
Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija			1
Netta erythrophthalma brunnea
Dienvidāfrika un Austrumāfrika			1
Aythya ferina
Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa			1
Centrāleiropa un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra			1
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija		2c
Aythya nyroca
Rietumvidusjūra/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika	1a 1c
Austrumeiropa/ E Vidusjūra un Sahāras Āfrika	1a 3c
Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika	1a 3c
Aythya fuligula
Ziemeļrietumeiropa (win)			1
Centrāleiropa, Melnā jūra un Vidusjūra (win)			1
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika			(1)
Aythya marila marila
Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa			1
Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspija			1
Somateria mollissima mollissima
Baltija, Dānija un Nīderlande			1
Norvēģija un Krievija			1
Somateria mollissima borealis
Svalbāra un Franča Jozefa zeme (bre)		1
Somateria spectabilis
Austrumgrenlande, NE Eiropa un Rietumsibīrija			1
Polysticta stelleri
Rietumsibīrija/Ziemeļaustrumeiropa	1a	1
Clangula hyemalis
Islande un Grenlande			1
Rietumsibīrija/ Ziemeļeiropa			1
Melanitta nigra nigra
W Sibīrija un N Eiropa/ W Eiropa un NW Āfrika		2a
Melanitta fusca fusca
Rietumsibīrija un Ziemeļeiropa/ NW		2a
Melnā jūra un Kaspija	1c
Bucephala clangula clangula
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)			1
Ziemeļaustrumeiropa/Adrija		1
Rietumsibīrija un Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra	2
Rietumsibīrija/ Kaspija	2
Mergellus albellus
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)	3a
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra		1
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija	3c
Mergus serrator serrator
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)			1
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra		1
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Centrālāzija	1c
Mergus merganser merganser
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)			1
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra	1c
Rietumsibīrija/ Kaspija	2

GRUIDAE
Balearica pavonina pavonina
Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)	2
Balearica pavonina ceciliae
Austrumāfrika (no Sudānas līdz Ugandai)	3c
Balearica regulorum regulorum
Dienvidāfrika (N līdz Angolai un S Zimbabvei)	1c
Balearica regulorum gibbericeps
Austrumāfrika (no Kenijas līdz Mozambikai)	3c
Grus leucogeranus
Irāna (win)	1a 1b 1c
Grus virgo
Melnā jūra (Ukraina))/Ziemeļaustrumāfrika	1c
Turcija (bre)	1c
Kalmikija/Ziemeļaustrumāfrika		1
Grus paradisea
Dienvidāfrikas galējais punkts	1b 2
Grus carunculatus
Centrālāfrika un Dienvidāfrika	1b 1c
Grus grus
Ziemeļrietumeiropa/ Ibērija un Maroka		1
Ziemeļaustrumeiropa un Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika		1
Austrumeiropa/ Turcija, Vidējie Austrumi un NE Āfrika	3c
Turcija un Gruzija (bre)	1c
Rietumsibīrija / Dienvidāzija		(1)
RALLIDAE
Sarothrura elegans elegans
NE, Austrumāfrika un Dienvidāfrika			(1)
Sarothrura elegans reichenovi
S Rietumāfrika un Dienvidāfrika			(1)
Sarothrura boehmi
Centrālāfrika	1c
Sarothrura ayresi
Etiopija un Dienvidāfrika	1a 1b 1c
Rallus aquaticus aquaticus
Eiropa un Ziemeļāfrika			1
Rallus aquaticus korejewi
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija			(1)
Rallus caerulescens
Dienvidāfrika un Austrumāfrika			(1)
Crecopsis egregia
Subsahāras Āfrika			(1)
Crex crex
Eiropa un Rietumāzija/ Subsahāras Āfrika	1b	2c
Amaurornis flavirostris
Subsahāras Āfrika			1
Porzana parva parva
Rietumeirāzija/Āfrika		2c
Porzana pusilla intermedia
Eiropa (bre)	2
Porzana porzana
Eiropa/Āfrika		2c
Aenigmatolimnas marginalis
Subsahāras Āfrika	(2)
Porphyrio alleni
Subsahāras Āfrika			(1)
Gallinula chloropus chloropus
Eiropa un Ziemeļāfrika			1
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija			(1)
Gallinula angulata
Subsahāras Āfrika			(1)
Fulica cristata
Subsahāras Āfrika			1
Spānija un Maroka	1c
Fulica atra atra
Ziemeļrietumeiropa (win)			1
Melnā jūra un Vidusjūra (win)			1
Dienvidrietumāzija (win)			(1)
DROMADIDAE
Dromas ardeola
Indijas okeāna ziemeļrietumi, Sarkanā jūra un Līcis	3a
HAEMATOPODIDAE
Haematopus ostralegus ostralegus
Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika			1
Haematopus ostralegus longipes
SE Eiropa un W Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika			(1)
Haematopus moquini
Piekrastes Dienvidāfrika	1c
RECURVIROSTRIDAE
Himantopus himantopus himantopus
Subsahāras Āfrika (izņemot dienvidus)			(1)
Dienvidāfrika (‘meridionalis’)	2
SW Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika		1
Centrāleiropa un E Vidusjūra/ N Centrālāfrika		1
W, C un SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika		(1)
Recurvirostra avosetta
Dienvidāfrika	2
Austrumāfrika		(1)
Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)		1
Dienvidaustrumeiropa, Melnā jūra un Turcija (bre)	(3c)
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika	2
BURHINIDAE
Burhinus senegalensis senegalensis
Rietumāfrika	(2)
Burhinus senegalensis inornatus
Ziemeļaustrumāfrika un Austrumāfrika	(2)
GLAREOLIDAE
Pluvianus aegyptius aegyptius
Rietumāfrika		(1)
Austrumāfrika	(2)
Glareola pratincola pratincola
Rietumeiropa un NW Āfrika/ Rietumāfrika	2
Melnā jūra un E Vidusjūra/ Sahelas austrumu zona	2
SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika		(1)
Glareola nordmanni
SE Eiropa un Rietumāzija/ Dienvidāfrika	3b 3c
Glareola ocularis
Madagaskara/ Austrumāfrika	(2)
Glareola nuchalis nuchalis
Austrumāfrika un Centrālāfrika		(1)
Glareola nuchalis liberiae
Rietumāfrika	(2)
Glareola cinerea cinerea
SE Rietumāfrika un Centrālāfrika	(2)
CHARADRIIDAE
Pluvialis apricaria apricaria
Britānija, Īrija, Dānija Vācija un Baltija (bre)	3c*
Pluvialis apricaria altifrons
Islande un Farēras/ Austrumatlantijas krasts			1
Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa un NW Āfrika			1
Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Mazāzija		(1)
Pluvialis fulva
Centrālsibīrijas ziemeļi/ Dienvidāzija un SW Āzija, NE Āfrika		(1)
Pluvialis squatarola
W Sibīrija un Kanāda/ W Eiropa un W Āfrika			1
C un E Sibīrija/ SW Āzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika		1
Charadrius hiaticula hiaticula
Ziemeļeiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika		1
Charadrius hiaticula psammodroma
Kanāda, Grenlande un Islande/ W un S Āfrika		(2c)
Charadrius hiaticula tundrae
NE Eiropa un Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika			(1)
Charadrius dubius curonicus
Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika			1
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika			(1)
Charadrius pecuarius pecuarius
Dienvidāfrika un Austrumāfrika			(1)
Rietumāfrika		(1)
Charadrius tricollaris tricollaris
Dienvidāfrika un Austrumāfrika			1
Charadrius forbesi
Rietumāfrika un Centrālāfrika		(1)
Charadrius pallidus pallidus
Dienvidāfrika	2
Charadrius pallidus venustus
Austrumāfrika	1c
Charadrius alexandrinus alexandrinus
Rietumeiropa un Rietumvidusjūra / Rietumāfrika	3c
Melnā jūra Austrumvidusjūra/ Austrumsahela	3c
SW un Centrālāzija/ SW Āzija un NE Āfrika		(1)
Charadrius marginatus mechowi
Dienvidāfrika un Austrumāfrika	2
Rietumāfrika līdz Rietumcentrālāfrikai	2
Charadrius mongolus pamirensis
Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika		(1)
Charadrius leschenaultii columbinus
Turcija un SW Āzija/E Vidusjūra un Sarkanā jūra	1c
Charadrius leschenaultii crassirostris
Kaspija un SW Āzija/ Arābija un NE Āfrika		(1)
Charadrius leschenaultii leschenaultii
Centrālāzija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika		(1)
Charadrius asiaticus
SE Eiropa un Rietumāzija/ E un Dienvidcentrālāfrika	3c
Eudromias morinellus
Eiropa/ Ziemeļrietumāfrika	(3c)
Āzija/ Vidējie Austrumi		(1)
Vanellus vanellus
Eiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika		2c
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija			(1)
Vanellus spinosus
Melnā jūra un Vidusjūra (bre)		1
Vanellus albiceps
Rietumāfrika un Centrālāfrika		(1)
Vanellus senegallus senegallus
Rietumāfrika		(1)
Vanellus senegallus solitaneus
Dienvidrietumāfrika		(1)
Vanellus senegallus lateralis
Austrumāfrika un Dienvidaustrumāfrika		1
Vanellus lugubris
Dienvidrietumāfrika	2
Centrālāfrika un Austrumāfrika	3c
Vanellus melanopterus minor
Dienvidāfrika	1c
Vanellus coronatus coronatus
Austrumāfrika un Dienvidāfrika			1
Centrālāfrika	(2)
Vanellus coronatus xerophilus
Dienvidrietumāfrika		(1)
Vanellus superciliosus
Rietumāfrika un Centrālāfrika	(2)
Vanellus gregarius
SE Eiropa un Rietumāzija/ Ziemeļaustrumāfrika	1a 1b 1c
Vidusāzijas republikas/NW Indija	1a 1b 1c
Vanellus leucurus
SW Āzija/ SW Āzija un Ziemeļaustrumāfrika	2
Vidusāzijas republikas/ Dienvidāzija		(1)

SCOLOPACIDAE
Scolopax rusticola
Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa, Ziemeļāfrika			1
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija (Kaspija)			(1)
Gallinago stenura
Ziemeļsibīrija/ Dienvidāzija un Austrumāfrika			(1)
Gallinago media
Skandināvija/ iespējams Rietumāfrika		1
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Dienvidaustrumāfrika		2c
Gallinago gallinago gallinago
Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika		2c
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Āfrika			1
Gallinago gallinago faeroeensis
Islande, Farēras un Ziemeļskotija/ Īrija			1
Lymnocryptes minimus
Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa un Rietumāfrika		2b
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika		(1)
Limosa limosa limosa
Rietumeiropa/ NW un Rietumāfrika		2c
Austrumeiropa/ Centrāleiropa un Austrumeiropa		2c
Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika		(1)
Limosa limosa islandica
Islande/ Rietumeiropa	3a*
Limosa lapponica lapponica
Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa		2a
Limosa lapponica taymyrensis
Rietumsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidrietumeiropa		2a 2c
Limosa lapponica menzbieri
Centrālsibīrija/ Dienvidāzija un SW Āzija un Austrumāfrika			(1)
Numenius phaeopus phaeopus
Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika			(1)
Rietumsibīrija/ Dienvidāfrika un Austrumāfrika			(1)
Numenius phaeopus islandicus
Islande, Farēras un Skotija/ Rietumāfrika			1
Numenius phaeopus alboaxillaris
Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika	1c
Numenius tenuirostris
Centrālsibīrija/ Vidusjūra un SW Āzija	1a 1b 1c
Numenius arquata arquata
Eiropa/ Eiropa Ziemeļāfrika un Rietumāfrika			1
Numenius arquata orientalis
Rietumsibīrija/ SW Āzija E un S Āfrika	3c
Numenius arquata suschkini
Dienvidaustrumeiropa un Dienvidrietumāzija (bre)	2
Tringa erythropus
NEiropa/ Dienvideiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika			(1)
Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika		(1)
Tringa totanus totanus
NW Eiropa/ W Eiropa, NW un Rietumāfrika		2c
Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Rietumvidusjūra un Āfrika		2c
Tringa totanus britannica
Britānija un Īrija/ Britānija, Īrija, Francija		2c
Tringa totanus ussuriensis
Rietumāzija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika			(1)
Tringa totanus robusta
Islande un Farēras/ Rietumeiropa			1
Tringa stagnatilis
Austrumeiropa/ Rietumāfrika un Centrālāfrika		(1)
Rietumāzija/ SW Āzija , Austrumāfrika un Dienvidāfrika		(1)
Tringa nebularia
Ziemeļeiropa/ SW Eiropa, NW un Rietumāfrika			1
Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika			(1)
Tringa ochropus
Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa, Rietumāfrika			1
Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika			(1)
Tringa glareola
Ziemeļrietumeiropa/ Rietumāfrika		2c
NE Eiropa un W Sibīrija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika			(1)
Tringa cinerea
NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika			1
Tringa hypoleucos
Rietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumāfrika			1
E Eiropa un W Sibīrija/Centrālāfrika, E un S Āfrika			(1)
Arenaria interpres interpres
NE Kanāda un Grenlande/W Eiropa un NW Āfrika		1
Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika		1
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika			(1)
Calidris tenuirostris
Austrumsibīrija/ SW Āzija un W Dienvidāzija	1c
Calidris canutus canutus
Ziemeļsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidāfrika		2a 2c
Calidris canutus islandica
NE Kanāda un Grenlande/ Rietumeiropa		2a 2c
Calidris alba
Austrumatlantijas Eiropa, Rietumāfrika un Dienvidāfrika (win)			1
Dienvidrietumāzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika (win)			1
Calidris minuta
N Eiropa/ S Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika		(2c)
Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika			(1)
Calidris temminckii
Fenoskandija/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika		(1)
NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika			(1)
Calidris maritima maritima
Ziemeļeiropa un Rietumeiropa (izņemot Islandi) (win)		1
Calidris alpina alpina
NE Eiropa un NW Sibīrija/ W Eiropa un NW Āfrika			1
Calidris alpina centralis
Centrālsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika			(1)
Calidris alpina schinzii
Islande un Grenlande/ NW un Rietumāfrika			1
Britānija un Īrija/ SW Eiropa un NW Āfrika	2
Baltija/ SW Eiropa un NW Āfrika	1c
Calidris alpina arctica
NE Grenlande/ Rietumāfrika	3a
Calidris ferruginea
Rietumsibīrija/ Rietumāfrika			1
Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika			1
Limicola falcinellus falcinellus
Ziemeļeiropa/ SW Āzija un Āfrika	3c
Philomachus pugnax
Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/ Rietumāfrika		2c
Ziemeļsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika		(2c)
Phalaropus lobatus
Rietumeirāzija/Arābijas jūra			1
Phalaropus fulicaria
Kanāda un Grenlande/ Āfrikas Atlantijas krasts			(1)
LARIDAE
Larus leucophthalmus
Sarkanā jūra un tuvējās piekrastes	1a 2
Larus hemprichii
Sarkanā jūra, Līcis, Arābija un Austrumāfrika		2a
Larus canus canus
NW un Centrāleiropa/Atlantijas krasts un Vidusjūra		2c
Larus canus heinei
NE Eiropa un Rietumsibīrija / Melnā jūra un Kaspija		(1)
Larus audouinii
Vidusjūra / Āfrikas N un W krasti	1a 3a
Larus marinus
Ziemeļeiropa un Rietumeiropa			1
Larus dominicanus vetula
Piekrastes Dienvidāfrika		1
Larus hyperboreus hyperboreus
Svalbāra un N Krievija (bre)			(1)
Larus hyperboreus leuceretes
Kanāda, Grenlande un Islande (bre)			(1)
Larus glaucoides glaucoides
Grenlande/ Islande un Ziemeļrietumeiropa			1
Larus argentatus argentatus
Ziemeļeiropa un Ziemeļrietumeiropa			1
Larus argentatus argenteus
Islande un Rietumeiropa			1
Larus heuglini
NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika			(1)
Larus (heuglini) barabensis
Dienvidrietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija			(1)
Larus armenicus
Armēnija, Austrumturcija un NW Irāna	3a
Larus cachinnans cachinnans
Melnā jūra un Rietumāzija / SW Āzija, NE Āfrika			1
Larus cachinnans michahellis
Vidusjūra, Ibērija un Maroka			1
Larus fuscus fuscus
NE Eiropa/ Melnā jūra, SW Āzija un Austrumāfrika		(2c)
Larus fuscus graellsii
Rietumeiropa/ Vidusjūra un Rietumāfrika			1
Larus ichthyaetus
Melnā jūra un Kaspija/ Dienvidrietumāzija	3a
Larus cirrocephalus poiocephalus
Rietumāfrika		(1)
Centrālāfrika un Austrumāfrika			(1)
Piekrastes Dienvidāfrika (izņemot Madagaskaru)		(1)
Larus hartlaubii
Piekrastes Dienvidrietumāfrika		1
Larus ridibundus
W Eiropa/ W Eiropa, W Vidusjūra, Rietumāfrika			1
Austrumeiropa/ Melnā jūra un E Vidusjūra			1
Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika			(1)
Larus genei
Rietumāfrika (bre)	2
Melnā jūra un Vidusjūra (bre)		2a
Rietumāzija, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (bre)		2a
Larus melanocephalus
W Eiropa, Vidusjūra un NW Āfrika		2a
Larus minutus
Centrāleiropa un E Eiropa/ SW Eiropa un W Vidusjūra		1
W Āzija/ E Vidusjūra, Melnā jūra un Kaspija		(1)
Xema sabini sabini
Kanāda un Grenlande/ SE Atlantija			(1)
Sterna nilotica nilotica
Rietumeiropa/ Rietumāfrika	2
Melnā jūra un E Vidusjūra/ Austrumāfrika	3c
Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija	2
Sterna caspia caspia
Dienvidāfrika (bre)	1c
Rietumāfrika (bre)		1
Eiropa (bre)	1c
Kaspija (bre)	2
Sterna maxima albidorsalis
Rietumāfrika (bre)		2a
Sterna bengalensis bengalensis
Līcis/ Dienvidāzija		2a
Sterna bengalensis par
Sarkanā jūra/ Austrumāfrika	3a
Sterna bengalensis emigrata
S Vidusjūra/ NW un Rietumāfrikas piekrastes	1c
Sterna bergii bergii
Dienvidāfrika (Angola – Mozambika)	2
Sterna bergii enigma
Madagaskara un Mozambika/ Dienvidāfrika	1c
Sterna bergii thalassina
Austrumāfrika un Seišelas	1c
Sterna bergii velox
Sarkanā jūra un Ziemeļaustrumāfrika	3a
Sterna sandvicensis sandvicensis
Rietumeiropa/ Rietumāfrika		2a
Melnā jūra un Vidusjūra (bre)	3a 3c
Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija		2a
Sterna dougallii dougallii
Dienvidāfrika	1c
Austrumāfrika	3a
Eiropa (bre)	1c
Sterna dougallii arideensis
Madagaskara, Seišelas un Maskarēnu salas	2
Sterna dougallii bangsi
Arābijas jūras ziemeļi (Omāna)	1c
Sterna vittata vittata
Prinča Edvarda, Mariona, Krozē un Kergelēna salas/ Dienvidāfrika	1c
Sterna vittata tristanensis
Tristiana de Kunjas un Gougta salas/ Dienvidāfrika	1c
Sterna hirundo hirundo
Dienvideiropa un Rietumeiropa (bre)			1
Ziemeļeiropa un Austrumeiropa (bre)			1
Rietumāzija (bre)			(1)
Sterna paradisaea
Rietumeirāzija (bre)			1
Sterna albifrons albifrons
Austrumatlantija (bre)	3b
Melnā jūra un E Vidusjūra (bre)	3c
Kaspija (bre)	2
Sterna albifrons guineae
Rietumāfrika (bre)	1c
Sterna saundersi
W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika		(1)
Sterna balaenarum
Namībija un Dienvidāfrika/ Atlantijas Ganas krasts	2
Sterna repressa
W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika		2c
Chlidonias hybridus hybridus
Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)	3c
Melnā jūra un E Vidusjūra (bre)			(1)
Kaspija (bre)		(1)
Chlidonias hybridus sclateri
Austrumāfrika (Kenija un Tanzānija)	1c
Dienvidāfrika (no Malāvijas un Zambijas līdz Dienvidāfrikai)	(2)
Chlidonias leucopterus
Austrumeiropa un Rietumāzija/ Āfrika			(1)
Chlidonias niger niger
Eiropa un Rietumāzija/ Atlantijas Āfrikas krasts		2c
RYNCHOPIDAE
Rynchops flavirostris
Piekrastes Rietumāfrika un Centrālāfrika	2
Austrumāfrika un Dienvidāfrika	2