Par iekšzemes kopproduktu šā gada otrajā ceturksnī

8.septembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja iekšzemes kopprodukta datus par šā gada otro ceturksni.

“CSP dati liecina, ka IKP ceturkšņa laikā (sezonāli izlīdzināti dati) pieaudzis par 0,8%, kas ir labāks rādītājs nekā sākotnējais ātrais novērtējums pirms mēneša, tādējādi IKP pieauguma temps ir palielinājies. Tas vēlreiz apliecina, ka ekonomikas lejupslīde ir apstājusies, jo IKP pieaudzis jau otro ceturksni pēc kārtas, ko starptautiski pieņemts uzskatīt par recesijas beigām,” norāda finanšu ministrs Einars Repše.

IKP uzlabojums galvenokārt skaidrojams ar lielāku rūpniecības pieaugumu. Lai arī ceturkšņu griezumā IKP pieaug, tomēr gada laikā vēl joprojām novērojams kritums 2,1% apmērā, arī šajos datos ir vērojams uzlabojums par 0,9 procentpunktiem, salīdzinot ar sākotnējo novērtējumu. Jāatzīmē gan, ka turpmāka veiksmīga IKP attīstība ir lielā mērā atkarīga no ekonomiskās aktivitātes ārējā vidē, jo iekšzemes pieprasījums ierobežoto līdzekļu dēļ saglabāsies zems.

Vislielākos pieaugumus otrajā ceturksnī uzrādīja tieši ar eksportu saistītās nozares: apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība, ieguves rūpniecība, kā arī elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozare. Pakalpojumu nozarē pozitīvu pieaugumu uzrādījusi transporta un sakaru nozare, daļēji pateicoties pozitīvajiem “Airbaltic” un lidostas darbības rezultātiem, kā arī atsevišķiem kravu pārvadājumu veidiem. Neliels pieaugums ir tirdzniecības nozarē, norādot uz stabilizāciju mazumtirdzniecībā. Savukārt vislielāko kritumu joprojām uzrāda būvniecības un finanšu nozare.

Savukārt vērtējot IKP no izlietojuma puses, 2010.gada otrajā ceturksnī attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni ārējā pieprasījuma atjaunošanās rezultātā pieaugumu jau otro ceturksni pēc kārtas uzrādījis preču un pakalpojumu eksports, bet ražošanas jaudu noslodze vēl joprojām ir zemā līmenī, tādēļ turpināja samazināties bruto pamatkapitāla veidošana. IKP negatīvi ietekmēja budžeta konsolidācija, kas samazināja valdības galapatēriņu. Negaidīti strauji pieaudzis preču imports, jo, eksportam pieaugot, uzņēmējiem rodas nepieciešamība pēc izejvielu krājumu atjaunošanas un lielāka izejvielu daudzuma. Būtisks ir fakts, ka preču imports salīdzināmajās cenās 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis straujāk nekā preču eksports.

Turpinoties pašreizējām tendencēm, var sagaidīt, ka atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni varētu būt vērojama jau 2010.gada otrajā pusē.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa