Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par Rīgas, Gulbenes un Daugavpils pilsētvides projektiem

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) 8.septembrī notika Koordinācijas padomes sēde, tajā atbalstīja Daugavpils, Gulbenes un Rīgas pilsētu projektu idejas, kuras tās plāno īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā pilsētvides programmā.

Izvērtējot pilsētu izstrādātās projektu idejas, padome atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto pilsētvides sakārtošanā, finansējuma piesaistē, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus pašvaldībā un sakārtotu infrastruktūru.

Prioritātes “Policentriska attīstība” 3.6.1.1.aktivitātē “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” Gulbenes novads iecerējis veikt kopumā 16 ielu seguma rekonstrukciju.

Projekta ietvaros plānota pilsētas stratēģiski svarīgo ielu un to posmu seguma un gājēju ietvju renovācija un būvniecība, sabiedriskā autobusa apgriešanās laukuma izbūve, veloceliņu izbūve, grāvju padziļināšana, lietus notekūdeņu no asfaltēto ceļu savākšanas sistēmas izbūve un rekonstrukcija.

Kopumā plānots piesaistīt gandrīz 1,5 miljonus latu no ERAF līdzekļiem, tādējādi sekmējot pilsētas konkurētspēju, nodrošinot sasniedzamību un pieejamību pilsētas un novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tās viesiem.

Daugavpils pilsētas pašvaldība, piesaistot vairāk nekā divus miljonus latu ERAF finansējuma, rekonstruēs Rotko mākslas centra ēku un labiekārtos pieguļošās teritorijas.

Daugavpils cietoksnis ir viena no nozīmīgākajām celtnēm Daugavpilī un Latgalē, tā ir unikāla 19.gadsimta būve un vienīgais tāda veida komplekss Rietumeiropā. Projekta ietvaros cietoksnī plānots veidot Daugavpils Rotko mākslas centru. Mākslas centrā tiks attīstīti trīs galvenie virzieni – profesionālā māksla, mūžizglītība un pētniecība, kā arī izveidoti jauni dažādi kultūras un izglītības pakalpojumi.

“Sakārtojot kultūras mantojuma objektu un ar to saistīto infrastruktūru, pilsēta kļūs par nozīmīgu tūristu un kultūras pakalpojumu izmantotāju piesaistes vietu reģionā un radīs jaunu tirgu. Projekta īstenošana uzlabos ne tikai Latvijas, bet arī Latgales reģiona atpazīstamību kopumā,” uzskata projekta idejas izstrādātāji.

Koordinācijas padome atbalstīja arī Rīgas pilsētas iesniegto projekta ideju par Grīziņkalna un Miera dārza revitalizāciju, pārvēršot to par iedzīvotājiem un tūristiem publiski pieejamu kultūras un atpūtas telpu, kas veicinātu ievērojamu tūrisma un jaunu investīciju piesaisti. ERAF finansējums ir gandrīz pieci miljoni latu.

Projekta ietvaros plānots sakārtot, pielāgot un radīt drošu vidi pilsētas iedzīvotājiem. Plānots atjaunot Grīzņkalna parka, Ziedoņdārza, Miera dārza, ielu segumu un apgaismojumu, tādējādi mazinot kriminogēno vidi pilsētā.

Sakārtota Rīgas apkaimes teritorija nodrošinās pilsētas pieguļošo apkaimju attīstību. Kā būtisku ieguvumu projekta īstenošanas rezultātā projekta ieviesēji akcentē uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību. “Grīziņkalna un Miera dārza atjaunošana piesaistīs arvien jaunus apmeklētājus Rīgai,” uzskata projekta idejas izstrādātāji.

Ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka aktivitātes ietvaros ERAF finansējumam var pieteikties 16 Latvijas pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene un Talsi. Atsevišķa aktivitāte degradēto teritoriju revitalizācijai ir pieejama galvaspilsētai Rīgai.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām.

Koordinācijas padomes uzdevums ir izvērtēt un novērst iespējamo projektu, ko plānots īstenot pilsētvides prioritātes ietvaros, pārklāšanos ar citām ES struktūrfondu aktivitātēm.

Kopumā šajā aktivitātē pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 177,8 miljoni latu un nacionālais publiskais finansējums – 31,4 miljoni latu.

Pirmajā un otrajā atlases kārtā kopumā tika apstiprināti 45 projekti, kas kopumā sasniedz gandrīz pusi no pieejamā ES fondu finansējuma.

Projektu iesniegumu atlasi ministrija rīko vairākās uzaicinājumu kārtās. Trešās atlases kārtas ietvaros pašvaldības projektu iesniegumus varēs iesniegt līdz šā gada beigām. Aktivitātes īstenošanu nodrošina RAPLM kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa