Par iekšzemes kopprodukta izmaiņām šā gada otrajā ceturksnī

Ekonomikas ministrs Artis Kampars informē, ka jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika uzrāda pakāpenisku izaugsmi pēc tik ilgas un smagas recesijas. To apliecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par iekšzemes kopprodukta izmaiņām šā gada otrajā ceturksnī, kas norāda, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, IKP izaugsme ir par 0,8%.

A.Kampars norāda: “Jaunākais IKP datu novērtējums vēlreiz apstiprina pozitīvās prognozes par IKP pakāpenisku pieaugumu turpmākajos ceturkšņos. Lai arī šis pieaugums ir neliels, tas ir atzīstams sasniegums Latvijai pēc tik dziļas ekonomiskās krīzes, kas norāda uz pozitīvām makroekonomiskajām pārmaiņām nākotnē. Turklāt atbilstoši makroekonomikas teorijām, ja divus ceturkšņus pēc kārtas valsts kopprodukts ir palielinājies, tad recesija valstī ir beigusies.”

Par pozitīvajām tendencēm ekonomikā norāda arī tādi faktori kā eksporta pieaugums, pakāpeniska privātā patēriņa stabilizēšanās, uzņēmēju konfidences rādītāju uzlabošanās, situācijas stabilizēšanās darba tirgū, kā arī ražotāju cenu pieaugums.

Ekonomikas ministrs norāda, ka kopējais IKP 2010.gada līmenis atpaliks no 2009.gada apjoma, visticamāk, par 2%, jo jāņem vērā, ka izaugsme ekonomikā atsākas no ļoti zema punkta.

Kā liecina jaunākie dati par IKP, eksportam ir aizvien lielāka liela loma Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās procesā. Šā gada pirmajā pusgadā preču un pakalpojumu eksporta apjomi par 7% pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni.

Nozaru griezumā jāatzīmē, ka pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir bijis visās preču ražošanas nozarēs. Īpaši jāatzīmē valsts galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības izaugsme. Tās ražošanas apjoms 2010.gada otrajā ceturksnī ir par 15,3% lielāks nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Īpaši labi rezultāti ir kokapstrādē, kur izlaide šajā periodā ir palielinājusies par trešdaļu un pārsniedz arī 2008. un 2007.gada līmeni. Pieaugums ir arī tādās apjomīgās un Latvijas rūpniecībai svarīgās nozarēs kā metālu ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā. Arī pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija ir stabilizējusies.

A.Kampars uzskata: “Latvijas eksporta pieaugumu nosaka ne tikai situācijas uzlabošanās ārvalstu tirgos un pieprasījuma pieaugums, bet arī mūsu preču konkurētspējas palielināšanās. Eksporta mērķtiecīga attīstīšana ir jāturpina, jo tas ir veids, kā nodrošināt dinamisku uzņēmumu un valsts ekonomikas izaugsmi arī turpmāk.”

Ekonomikas ministrs norāda, ka, kaut arī privātais patēriņš šogad otrajā ceturksnī vēl ir zemākā līmenī nekā pirms gada, tomēr zemākais punkts ir jau aiz muguras, jo kopš šā gada sākuma privātais patēriņš arī sāk pamazām pieaugt. Privātā patēriņa pieaugumu veicina arī pozitīvās tendences darba tirgū – bezdarba līmeņa pakāpeniska mazināšanās un neliels nodarbinātības pieaugums, it īpaši nozarēs, kurās ir reālas eksporta iespējas.

Šogad turpina samazināties investīcijas. To ietekmē joprojām piesardzīgā banku kreditēšanas politika, kā arī valsts un pašvaldību investīciju samazinājums ierobežota budžeta apstākļos. Uzlabojumi gaidāmi līdz ar aktīvāku ES struktūrfondu apgūšanu, kā arī piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas.

Ņemot vērā pozitīvās tendences tautsaimniecībā, kas ir pat labākas, nekā cerēts, A.Kampars ir pārliecināts, ka pēc trīs iepriekšējos gados vērojamā ekonomikas krituma 2011.gadā ir sagaidāma izaugsme vismaz 3% apmērā.

Sandris Sabajevs,
ministra preses sekretārs