Saturs

1.daļa. Prioritātes kuģu izvēlei inspekcijām

2.daļa. Apliecību un dokumentu pārbaude

3.daļa. Vienādas attieksmes princips

3.1 Tādu valstu, kas nav ratificējušas kādu no saistošajiem tiesību aktiem, kuģi

3.2 Kuģi, uz kuriem to izmēru dēļ konvencija neattiecas

4.daļa. Piemēri “skaidram pamatam”, kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju

5.daļa. Detalizētās inspekcijas

5.1. Vispārējie jautājumi

5.2. Procedūras kuģa konstrukcijas un aprīkojuma inspekcijai

5.3. Mazgāšana ar jēlnaftu

5.4. Izkraušanas, nosusināšanas un iepriekšējās mazgāšanas darbības saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumu

5.5. Procedūras pārbaudei, vai apkalpe spēj veikt būtiskas kuģa operācijas

6.daļa. Apkalpes komplektēšana

6.1 Ievads

6.2 Apkalpes komplektēšanas pārbaude

6.3 Pārbaudes saskaņā ar STCW 78 nosacījumiem

7.daļa. 1976.gada konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem (SDO 147) un SDO 147 1996.gada Protokols.

8.daļa Noteiktu kategoriju kuģu paplašinātās inspekcijas

8.1 Galvenie nosacījumi paplašinātajām inspekcijām

8.2 Kuģu kategorijas, kas pakļauti paplašinātajām inspekcijām

8.3 Procedūras paplašināto inspekciju veikšanai uz noteiktu kategoriju kuģiem.

9.daļa. Trūkumu novēršana un kuģa aizturēšana

9.1 Principi, kas regulē trūkumu novēršanu vai kuģa aizturēšanu

9.2 Aizturēšana saistībā ar minimālajiem apkalpes komplektēšanas standartiem un sertifikāciju

9.3 Procedūras visu izmēru kuģu aizturēšanai

1.daļa. Prioritātes kuģu izvēlei inspekcijām

1.1 Neskatoties uz prioritātes faktoru, kas noteikts 1.2.punktā, absolūta priekšroka dodama šādu kuģu inspekcijai:

.1 Kuģi, par kuriem loči vai ostas institūcijas ziņojušas saskaņā ar Memoranda 1.5. punktu;

.2 Kuģi, kas pārvadā bīstamus vai piesārņojošus produktus un kuri nav snieguši visu nepieciešamo informāciju attiecībā uz kuģa datiem, kuģa maršrutu un saistībā ar bīstamiem vai piesārņojošiem produktiem, kas tiek pārvadāti uz kompetentu ostas un piekrastes valsts institūciju;

.3 Kuģi, par kuriem ziņojusi cita administrācija;

.4 Kuģi, par kuģiem saņemta sūdzība no kapteiņa, apkalpes locekļa vai citas personas vai organizācijas, kurai ir pamatota interese par kuģa drošu darbību, dzīves un darba apstākļiem uz kuģa vai piesārņojuma novēršanu, ja vien iesaistītā administrācija neuzskata, ka šādam ziņojumam vai sūdzībai nav skaidra pamata; personas, kas sniegusi ziņojumu vai sūdzību, identitāte nedrīkst atklāt iesaistītā kuģa kapteinim vai īpašniekam;

.5 Kuģi, kas bijuši:

— ceļā uz ostu iesaistīti sadursmē, uzskrējuši uz sēkļa vai izmesti krastā,

— tiek apsūdzēti noteikumu pārkāpšanā attiecībā uz atbrīvošanos no kaitīgām vielām vai notekūdeņiem,

— veikuši nekontrolētus vai bīstamus manevrus, kuru laikā nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai droša jūras prakse un kārtība, vai

— veikuši kādas citas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi;

.6 Kuģi, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos drošības apsvērumu dēļ bijusi apturēta vai atņemta kuģa klase.

.7 Kuģi, kuri nav reģistrēti SIReNaC informācijas sistēmā.

1.2 Nosakot prioritātes kārtību kuģu inspekcijai, administrācijai jāņem vērā kārtība, kas kā prioritātes faktors norādīta SIReNaC informācijas sistēmā. Aprēķinot prioritātes faktoru ir būtiski šādi elementi,:

.1 Kuģis, kas ienāk Memoranda dalībvalsts ostā pirmo reizi vai nav tajā ienācis pēdējo 12 mēnešu laikā vai ilgāk. Ja šim nolūkam nepieciešamie dati nav pieejami, administrācijām jāizmanto SIReNaC dati un jāinspicē tie kuģi, kuri nav reģistrēti SIReNaC informācijas sistēmā kopš tās izveidošanas 1993.gada 1.janvārī;

.2 Kuģis, kuru pēdējo sešu mēnešu laikā nav inspicējusi neviena administrācija;

.3 Kuģis, kuru konvencionālās apliecības par kuģa konstrukciju un aprīkojumu saskaņā ar Konvenciju prasībām un klasifikācijas apliecības ir izsniegusi organizācija, ko attiecīgā administrācija nav pilnvarojusi;

.4 Kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kas Memoranda gada pārskatā iekļauts “melnajā sarakstā”;

.5 Kuģis, kam administrācija atļāvusi atstāt savas valsts ostu ar īpašiem nosacījumiem:

a) trūkums jānovērš pirms iziešanas no ostas

b) trūkums jānovērš nākamajā ieiešanas ostā

c) trūkumi jānovērš tuvāko 14 dienu laikā

d) trūkumu novēršanai paredzēti citi nosacījumi

e) ja kuģis veicis attiecīgās darbības un novērsis visus trūkumus;

.6 Kuģis, kam atklāti trūkumi iepriekšējās inspekcijas laikā, vadoties pēc trūkumu skaita;

.7 Kuģis, kas ir ticis aizturēts iepriekšējā ostā;

.8 Kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kas nav ratificējusi kādu no saistošajiem tiesību aktiem;

.9 Kuģis, kam klasifikācijas apliecību izdevusi klasifikācijas sabiedrība, kam trūkumu koeficients pārsniedz vidējo;

.10 Kuģis, kura kategorija minēta šī pielikuma 8.daļā;

.11 Kuģis, kas vecāks par 13 gadiem.

2.daļa. Apliecību un dokumentu pārbaude

Sākotnējās inspekcijas laikā ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda vismaz šādas apliecības un dokumenti, ja tie ir obligāti konkrētajam kuģim:

.1 Starptautiskā tilpības apliecība (1969);

.2 Pasažieru kuģa drošības apliecība;

.3 Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība;

.4 Kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecība;

.5 Kravas kuģa radio drošības apliecība;

.6 Izņēmuma apliecība un kravu saraksts (saskaņā ar SOLAS II-2/53.1.3 noteikumu);

.7 Kravas kuģa drošības apliecība;

.8 Atbilstības dokuments (SOLAS 74, II-2/54 noteikums)

.9 Bīstamo kravu īpašais saraksts vai deklarācija (manifests), vai detalizēts kravas plāns;

.10 Starptautiskā apliecība par piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi vai apliecība par piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi atkarībā no tā, kura ir piemērojama;

.11 Starptautiskā apliecība par piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai apliecība par piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas atkarībā no tā, kura ir piemērojama;

.12 Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība;

.13 Starptautiskā apliecība par piesārņojuma novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs;

.14 Starptautiskā kravas zīmes apliecība (1966);

.15 Starptautiskā kravas zīmes izņēmuma apliecība;

.16 Naftas operāciju žurnāla I un II daļa;

.17 Kuģa avārijas pasākumu plāns cīņai ar naftas piesārņojumu;

.18 Kravas operāciju žurnāls;

.19 Apliecība par kuģa drošu minimālo apkalpi;

.20 Kompetences sertifikāti, kas izdotai saskaņā ar STCW konvenciju;

.21 Medicīnas apliecības (skatīt SDO 73.konvenciju);

.22 Tabula par darba laika organizāciju uz kuģa (skatīt SDO 180.konvenciju un STCW95);

.23 Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmata (SDO 180.konvencija);

.24 Noturības informācija;

.25 Atbilstības dokumenta noraksts un Drošas pārvaldes apliecība, kas izdota saskaņā ar ISM kodeksu;

.26 Apliecības attiecībā uz kuģa korpusa izturību un mehānismiem, ko izdevusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība (pārbaudi veic tikai tad, ja kuģis saglabā klasifikācijas sabiedrības noteikto klasi);

.27 Paplašināto apskašu aktu lieta (beramkravu kuģiem un naftas tankkuģiem);

.28 Ro-ro pasažieru kuģiem — informācija par A/A maksimālo attiecību;

.29 Dokuments, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana;

.30 Speciāla pielietojuma kuģa drošības apliecība;

.31 Ātrgaitas kuģa drošības apliecība un atļauja izmantot ātrgaitas kuģi;

.32 Mobilo piekrastes urbšanas platformu drošības apliecība;

.33 Naftas tankkuģiem — uzskaite par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu par pēdējo reisu balastā;

.34 Trauksmju saraksti, ugunsdrošības plāni un attiecībā uz pasažieru kuģiem — kuģa bojājumu novēršanas plāns, lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma;

.35 Kuģa žurnāls attiecībā uz ierakstiem par mācībām un mācību trauksmēm un žurnāls ar ierakstiem par glābšanas līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi;

.36 Ziņojumi par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles inspekcijām;

.37 Kravas nostiprināšanas rokasgrāmata;

.38 Ekspluatācijas ierobežojumu saraksts uz pasažieru kuģiem;

.39 Pasažieru kuģiem — plāns sadarbībai ar meklēšanas un glābšanas dienestiem;

.40 Beramkravu kuģa grāmata;

.41 Beramkravu kuģi iekraušanas/izkraušanas plāni;

.42 Atkritumu apsaimniekošanas plāns;

.43 Atkritumu žurnāls;

.44 Apliecinošs dokuments par apdrošināšanu vai jebkādu citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem;

.45 Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts (ISSC);

.46 Kuģa vēstures pieraksti

3.daļa. Vienādas attieksmes princips

3.1 Tādu valstu, kas nav ratificējušas kādu no saistošajiem tiesību aktiem, kuģi

Kuģim, kas kuģo ar tādas valsts, kas nav ratificējusi kādu no saistošajiem tiesību aktiem, karogu, un tādējādi tam nav apliecības, kas sniegtu ticamus pierādījumus, ka apstākļi uz kuģa ir apmierinoši, vai ja kuģa apkalpei nav derīgu STCW apliecību, ir jāveic detalizētā vai, ja iespējams, paplašinātā inspekcija. Veicot šādu inspekciju, ostas valsts kontroles inspektoram jāvadās pēc tādām pašām procedūrām kā inspicējot kuģus, kam attiecīgais tiesību akts ir saistošs.

Ja kuģim vai tā apkalpei ir kāda alternatīva apliecību forma, ostas valsts kontroles inspektors, veicot inspekciju, var ņemt vērā šīs dokumentācijas formu un saturu. Šāda kuģa un tā aprīkojuma stāvoklim, kā arī apkalpes kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un karoga valsts drošas minimālās apkalpes standartiem ir jāatbilst attiecīgā tiesību akta nosacījumu mērķiem. Pretējā gadījumā kuģis tiek pakļauts tādiem ierobežojumiem, kādi nepieciešami, lai sasniegtu atbilstošu drošības un jūras vides aizsardzības līmeni.

3.2 Kuģi, uz kuriem to izmēru dēļ konvencija neattiecas

3.2.1 Ja kāds saistošais tiesību akts nav piemērojams kuģim tāpēc, ka tā izmēri ir ārpus konvencijas robežām, ostas valsts kontroles uzdevums ir novērtēt, vai kuģis atbilst standartiem attiecībā uz drošību, veselību vai vidi. Veicot šādu novērtējumu, ostas valsts kontroles inspektoram attiecīgi jāņem vērā tādi faktori, kā paredzamā reisa vai pakalpojuma ilgums un veids, kuģa izmērs un tips, uz kuģa esošais aprīkojums un kravas veids.

3.2.2 Veicot savas funkcijas, ostas valsts inspektoram jāņem vērā apliecības un cita dokumentācija, ko izdevusi karoga valsts administrācija vai tās pilnvarota organizācija. Ņemot vērā šādas apliecības un dokumentus un vadoties pēc vispārējā iespaida par kuģi, ostas valsts kontroles inspektoram profesionāli jānovērtē kuģis, izlemjot, vai un kādā veidā kuģis tiks dziļāk inspicēts. Veicot dziļāku inspekciju, ostas valsts kontroles inspektoram vajadzīgajā apjomā jāpievērš uzmanība šī pielikuma 3.2.3. punktā minētajiem elementiem. Šis saraksts nav jāuzskata par pilnīgu, bet paredzēts kā piemērs attiecīgi pārbaudāmajiem elementiem.

3.2.3 Svarīgākie elementi

3.2.3.1 Elementi attiecībā uz kravas markas piešķiršanas nosacījumiem:

.1 atklāto klāju hermētiskums;

.2 lūkas un kuģa atveru noslēgšanas ierīces;

.3 šļakatu necaurlaidīgās kuģa virsbūves atveru noslēgšanas ierīces;

.4 ūdensvārti;

.5 sānu notekas;

.6 ventilatori un gaisa vadi;

.7 noturības informācija.

3.2.3.2 Citi elementi attiecībā uz dzīvības drošību jūrā:

.1 dzīvības glābšanas līdzekļi;

.2 ugunsdzēšanas aprīkojums;

.3 galveno konstrukciju stāvoklis (tas ir, kuģa korpuss, klājs, lūku atveru noslēgšanas ierīces);

.4 galvenie mehānismi un elektriskās iekārtas;

.5 navigācijas aprīkojums, ieskaitot radioiekārtas.

3.2.3.3 Elementi attiecībā uz piesārņojuma novēršanu no kuģiem

.1 līdzekļi naftas un naftu saturošu šķidrumu izplūdes kontrolei, piemēram, naftu saturošā ūdens separators, filtrēšanas aprīkojums, citi līdzekļi (tanki naftas, naftas nosēdumu un naftu saturošā ūdens uzglabāšanai);

.2 līdzekļi, lai atbrīvotos no naftas, naftu saturošiem šķidrumiem;

.3 naftu saturošu šķidrumu atrašanās mašīntelpas bilžās;

.4 atkritumu savākšanas, uzglabāšanas un nodošanas līdzekļi.

3.2.4 Gadījumā, ja tiek atklāti trūkumi, kas ir bīstami drošībai, veselībai vai videi, ostas valsts kontroles inspektors, ja nepieciešams, var kuģi aizturēt, ņemot vērā šī pielikuma 3.2.1 punktā minētos faktorus, lai nodrošinātu, ka trūkums tiek novērsts, vai gadījumā, ja kuģim ir atļauts doties uz citu ostu, tas nerada skaidrus draudus drošībai, veselībai vai videi.

4.daļa. Piemēri “skaidram pamatam”, kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju

Piemērojot Memoranda 3.1.punktu, “skaidrs pamats”, kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju, ietver sekojošo:

.1 kuģim ir noteikta prioritāte inspekcijai saskaņā ar šī pielikuma 1.1.punktu un 1.2.3, 1.2.4, 1.2.5b, 1.2.5c un 1.2.8.punktu;

.2 pārbaudot apliecības un dokumentus, kas minēti šī pielikuma 2.daļā, tiek atklātas neprecizitātes vai arī dokumenti nav pienācīgi glabāti vai atjaunoti;

.3 ir pazīmes, ka apkalpes locekļi nevar pienācīgi sazināties savā starpā vai ar citām personām uz kuģa, vai ka kuģis nevar sazināties ar krasta institūcijām kopējā saprotamā valodā vai valodā, ko saprot attiecīgā krasta institūcija;

.4 ir pierādījumi, ka, veicot iekraušanas un citas operācijas, ir pārkāpti drošības noteikumi vai SJO nostādnes;

.5 naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmas darbu attiecībā uz pēdējo pārgājienu balstā;

.6 nav atjaunots apkalpes pienākumu saraksts, vai apkalpes locekļi nezin savus pienākumus ugunsgrēka gadījumā vai saņemot pavēli pamest kuģi;

.7 viltus briesmu trauksmju signāliem neseko pienācīga trauksmes atsaukšanas procedūra;

.8 uz kuģa nav konvencijās paredzētā aprīkojuma vai netiek veiktas paredzētās procedūras;

.9 ostas valsts kontroles inspektoram radies vispārējs iespaids, ka pastāv nopietns korpusa un citu konstrukciju nodilums vai citi trūkumi, kas varētu apdraudēt kuģa konstrukciju hermētiskumu un integritāti;

.10 uz kuģa ir pārmērīgi antisanitāri apstākļi;

.11 ir informācija vai liecības, ka kapteinis vai apkalpe nepārzin būtiskas kuģa operācijas, kas saistītas ar kuģa drošību vai vides piesārņošanas novēršanu, vai arī tādas operācijas netiek veiktas;

.12 uz kuģa nav Tabulas par darba laika organizāciju un Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmatas (skatīt SDO 180).

5.daļa. Detalizētās inspekcijas

5.1 Vispārējie jautājumi

5.1.1 Gadījumā, ja nav derīgu apliecību vai dokumentu vai konstatējot “skaidru pamatu”, ostas valsts kontroles inspektoram:

.1 jāveic detalizētā inspekcija vietās, kur atklāts “skaidrs pamats”;

.2 jāveic detalizētā inspekcijas citās nejauši izvēlētās vietās; un

.3 jāiekļauj inspekcijā pārbaude, vai apkalpe spēj veikt būtiskas kuģa operācijas;

5.1.2 Veicot detalizēto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektoram jāņem vērā:

.1 šīs daļas nosacījumi;

.2 Starptautiskā bīstamo kravu pārvadāšanas kodeksa nosacījumi;

.3 šī pielikuma 6. un 7.daļas attiecīgie nosacījumi.

5.2 Procedūras kuģa konstrukcijas un aprīkojuma inspekcijai

Konstrukcija

5.2.1 Ostas valsts kontroles inspektora lēmumu par to, vai ir nepieciešams veikt pēc iespējas pilnīgāku kuģa korpusa konstrukciju inspekciju, kuģim atrodoties uz ūdens, nosaka ostas valsts kontroles inspektora iespaids par kuģa korpusa uzturēšanu un vispārējais stāvoklis uz klāja, stāvoklis kāpņu nodalījumos, uz sardzes tiltiņa, cauruļu izolācija un atrastas korodējušas konstrukcijas. Ja tiek atklāti konstrukciju bojājumi jeb korozija ievērojamās platībās un ar to saistīta karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, tas var būt par iemeslu kuģa aizturēšanai vai izraisīt nepieciešamību pārbaudīt kuģa zemūdens daļu. Pieņemot lēmumu, ostas valsts kontroles inspektoram jāņem vērā kuģa jūrasspēja, nevis kuģa vecums. Jānosaka nodiluma rezerve līdz minimāli pieļaujamajiem konstrukciju izmēriem. Bojājumi, kas neietekmē kuģa jūrasspēju, nevar izraisīt kuģa aizturēšanu, tāpat kā bojājumi, kas ir īslaicīgi, bet efektīvi izlaboti, lai kuģis varētu doties pārgājienā uz remonta ostu. Tomēr, vērtējot bojājumu ietekmi, ostas valsts kontroles inspektoram jāpievērš uzmanība apkalpes kajīšu stāvoklim un tam, vai bojājumi būtiski ietekmē apkalpes dzīves apstākļus.

5.2.2 Ostas valsts kontroles inspektoram jāpievērš īpaša uzmanība beramkravu kuģu un tankkuģu korpusu integritātei un jūrasspējai (SJO Rezolūcija A.744(18) ar grozījumiem).

5.2.3 Ostas valsts kontroles inspektora vērtējums par šādu kuģu korpusa drošību balstās uz “Paplašināto apskašu aktu lietu”, kurai jābūt uz kuģa. Šajā lietā ir iekļauti ziņojumi par korpusa apskati, stāvokļa novērtējumu (kas tulkoti angļu valodā un ko apstiprinājusi karoga valsts administrācija), biezuma mērījumiem un apskates plānošanas dokumenti.

5.2.4 Ja “Paplašināto apskašu aktu lieta” norāda uz to, ka nepieciešama detalizētā kuģa konstrukcijas inspekcija, vai ja šādas lietas uz kuģa nav, ostas valsts kontroles inspektoram īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgi korpusa konstrukciju stāvoklim, cauruļvadu sistēmām kravas telpās, sūkņu telpās, koferdamos, cauruļvadu tuneļos, balasta tankos un citās telpās kravas telpu rajonā.

5.2.5 Inspicējot beramkravu kuģus, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda, vai kravas nodalījumu konstrukcijās nav veikti redzami neatļauti remonti. Ja piemērojams, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka beramkravu kuģa grāmata ir apstiprināta, ka visi ierobežojumi, kas noteikti attiecībā uz cietajām beramkravām, ir ierakstīti grāmatā, ka beramkravu kuģa iekraušanas trīsstūris ir noturīgi marķēts un ka kravas nodalījumi ir aprīkoti ar ūdens līmeņa trauksmes zvanu.

Mašīntelpas

5.2.6 Ostas valsts kontroles inspektoram jānovērtē, vai mehānismu un elektrisko iekārtu stāvoklis var nodrošināt pietiekamu nepārtrauktu jaudu kuģa kustības nodrošināšanai un palīgfunkcijām.

5.2.7 Inspicējot mašīntelpas nodalījumus, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās par apkalpošanas standartiem. Bojātas vai atvienotas ātrās noslēgšanas vārstu troses, atvienoti vai bojāti distances vadības stieņi vai mehānismu apturēšanas sistēmas, trūkstoši vārstu rokturi, redzamas pastāvīgas tvaika, ūdens, eļļas un degvielas noplūdes, netīras tanku virsmas un sateces vai mehānismu pamatņu pastiprināta korozija ir norādes uz to, ka mašīntelpas apkalpošanas organizācija ir neapmierinoša. Liels pagaidu remontu daudzums, tai skaitā žņaugi uz cauruļvadiem vai cementa kastes, norāda uz nevēlēšanos veikt pastāvīgus remontus.

5.2.8 Ja nav iespējams noteikt mehānismu stāvokli bez pārbaudes veikšanas, vispārējie trūkumi, tādi kā sūkņu blīvslēgu noplūdes, netīri ūdens mērinstrumentu stikli, nedarbojas spiediena mērinstrumenti, sarūsējuši drošības vārsti, nedarbojas vai atvienotas drošības vai kontroles iekārtas, periodiski nostrādā dīzeļdzinēja kartera drošības vārsti, nedarbojas vai ir neatbilstošs automātikas aprīkojums vai trauksmes sistēmas, ir noplūdes no katlu korpusa vai tā izplūdes kolektora, var izraisīt nepieciešamību veikt rūpīgu mašīnas žurnāla pārbaudi, kā arī mehānismu bojājumu vai avāriju pierakstu izpēti un pieprasīt mehānismu pārbaudi darbībā.

5.2.9 Ja nedarbojas viens no elektriskajiem ģeneratoriem, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda, vai jauda ir pietiekama, lai uzturētu galvenās un trauksmes iekārtas.

5.2.10 Ja ir acīmredzami nolaidības pierādījumi, ostas valsts kontroles inspektoram jāpaplašina pārbaudes loks, iekļaujot, piemēram, galvenās un rezerves stūres iekārtas pārbaudi, dzinēju automātisko apturēšanu pie maksimāliem apgriezieniem, spēka ķēdes slēdžus utt.

5.2.11 Jāatzīmē, ka viena vai vairāku augstākminēto trūkumu atklāšana pieļauj kuģa atzīšanu par prasībām neatbilstošu. Reālā situācija ir profesionāli jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā.

Elementi, kas iespaido brīvsānu augstuma noteikšanu

5.2.12 Iespējams, ka ostas valsts kontroles inspektors ir nolēmis, ka korpusa inspekcija nav nepieciešama, bet ja novērots, ka apstākļi uz klāja nav apmierinoši, piemēram, bojātas lūku atveru noslēgšanas ierīces, sarūsējušas gaisa padeves caurules un ventilācijas ejas, ostas valsts kontroles inspektoram rūpīgāk jāpārbauda elementi, kas iespaido brīvsānu augstuma noteikšanu, pievēršot īpašu uzmanību noslēgšanas ierīcēm, līdzekļiem klāja atbrīvošanai no ūdens un pasākumiem attiecībā uz apkalpes aizsardzību.

Dzīvības glābšanas līdzekļi

5.2.13 Dzīvības glābšanas līdzekļu efektivitāte ir īpaši atkarīga no tā, kā apkalpe veic to apkopi un izmanto regulārajās mācībās. Laiks kopš pēdējās pārbaudes Aprīkojuma drošības apliecības saņemšanai var būt būtisks faktors aprīkojuma nolietošanās pakāpei, ja apkalpe to nav regulāri pārbaudījusi. Inspektoram jākonstatē ne tikai tas, ka uz kuģa nav viss konvencijās noteiktais aprīkojums, jeb ir sastopami acīmredzami defekti, tādi kā caurumi glābšanas laivās. Ostas valsts kontroles inspektoram jāmeklē arī aprīkojuma nelietošanas pazīmes vai kavēkļi glābšanas laivu nolaišanas aprīkojumā, ieskaitot krāsas uzkrāšanos, šarnīru iestrēgšanu, smērvielu trūkumu, bloku un faļļu stāvoklis un neatbilstošs klāja kravas izvietojums un nostiprinājums.

5.2.14 Ja šādas pazīmes ir acīmredzamas, ostas valsts kontroles inspektoram ir pamats veikt detalizētu visu glābšanas līdzekļu inspekciju. Šādā inspekcija var iekļaut glābšanas laivu nolaišanas pārbaudi. Pārbaudīt, vai glābšanas plosti un uzstādītās jūras evakuācijas sistēmas pārbaudītas apkopes servisa stacijā. Pārbaudīt izglābto cilvēku pacelšanas līdzekļus, glābšanas vestu un glābšanas riņķu skaitu un stāvokli, pārbaudīt, vai nav beidzies pirotehnikas derīguma termiņš. Pārbaudei nevajadzētu būt tik detalizētai, kā atjaunojot Aprīkojuma drošības apliecību, un vajadzētu tikt koncentrētai uz kuģa drošas atstāšanas būtību. Īpašos gadījumos jāveic pilna pārbaude Aprīkojuma drošības apliecības izsniegšanai.

Inspekcijas laikā jāpievērš uzmanība efektīvam aizborta apgaismojuma nodrošinājumam un darbībai, trauksmes izziņošanas līdzekļiem apkalpei un pasažieriem, kā arī ceļu apgaismojumam uz pulcēšanās vietām un iekāpšanas vietām glābšanas līdzekļos.

Ugunsdrošība

5.2.15 Neapmierinošs ugunsdzēšanas un klāja mazgāšanas maģistrāles un hidrantu stāvoklis un ugunsdzēšanas šļūteņu vai ugunsdzēšanas aparātu trūkums dzīvojamās telpās var būt par iemeslu nepieciešamībai veikt visa ugunsdzēšanas aprīkojuma sīkāku inspekciju. Papildus konvenciju prasību atbilstības pārbaudei ostas valsts kontroles inspektoram jāmeklē pierādījumi, ka ugunsgrēka risks ir augstāks par normālo; to var izraisīt nepietiekama tīrība mašīntelpā, kas kopā ar būtiskiem trūkumiem stacionārajā un pārvietojamajā ugunsdzēšanas aprīkojumā var būt par pamatu uzskatīt, ka kuģis ir standartiem neatbilstošs.

5.2.16 Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda ugunsdrošības plāns uz kuģa, lai iegūtu vispārēju priekšstatu par kuģa ugunsdrošības ierīcēm un izvērtētu to atbilstību konvenciju prasībām atkarībā no kuģa būves gada. Šaubas par konstruktīvajām aizsardzības metodēm ir jāadresē karoga valsts administrācijai, un ostas valsts kontroles inspektoram ir jāveic inspekcija, lai pārliecinātos par esošo ierīču efektivitāti.

5.2.17 Uguns izplatība var būt paātrināta, ja ugunsdrošās durvis nav gatavas nekavējošai darbībai. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda šo durvju darbības un nofiksēšanas iespējas galveno zonu starpsienās un kāpņu nodalījumos un vietās, kas robežojas ar augsta uguns riska vietām kā galvenā mašīntelpa un kambīze, pievēršot īpašu uzmanību tām durvīm, kas atrodas atvērtā stāvoklī. Jāpievērš uzmanība arī galvenajām vertikālajām zonām, kas var būt mainītas, ierīkojot jaunas konstrukcijas. Papildus risks ugunsgrēka gadījumā ir dūmu izplatīšanās pa ventilācijas sistēmām. Atsevišķu pārbaudi var veikt aizbīdņiem un dūmu vārstiem, lai pārbaudītu to darbību. Ostas valsts kontroles inspektoram arī jāpārliecinās, ka ventilatorus var apturēt no vadības pults un ka ir pieejami līdzekļi galveno ventilācijas sistēmu pievadu un izeju noslēgšanai.

5.2.18 Jāpievērš uzmanība evakuācijas ceļu efektivitātei, pārliecinoties, ka galvenās durvis netiek turētas slēgtas un ka pārvietošanās ceļi un kāpnes nav aizšķērsotas.

Nosacījumi sadursmju novēršanai jūrā

5.2.19 Būtisks faktors drošības nodrošināšanai jūrā ir pilnīga atbilstība sadursmju novēršanas noteikumiem. Pamatojoties uz novērojumiem uz klāja, ostas valsts kontroles inspektoram jāizvērtē nepieciešamība veikt sīkāku signāluguņu, skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļu inspekciju.

Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība

5.2.20 Kuģa vispārējais stāvoklis var likt ostas valsts kontroles inspektoram izvērtēt jautājumus, kas neattiecas uz drošības aprīkojumu un brīvsānu augstuma noteikšanu, bet tomēr ir saistīti ar kuģa drošību, piemēram, tādu elementu efektivitāte, kas saistīti ar Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecību, un var ietvert sūknēšanas sistēmas, līdzekļus gaisa un degvielas padeves noslēgšanai ugunsgrēka gadījumā, trauksmes sistēmas un avārijas elektroenerģijas padevi.

Kravas kuģa radio drošības apliecība

5.2.21 Kravas kuģa radio drošības apliecības un tai pievienotā radio aprīkojuma saraksta (forma R) derīgums var būt par pierādījumu attiecīgā aprīkojuma nodrošinājumam un efektivitātei, bet ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka uz kuģa ir attiecīgi sertificēts personāls, kas spēj veikt ar šo aprīkojumu paredzētās darbības.

Prasības radio aprīkojuma uzturēšanai ir izklāstītas SOLAS 74 IV/15 noteikumā. Ir jāpārbauda radio žurnāls un radio ieraksti. Ja nepieciešams, var veikt aprīkojuma darbības pārbaudes.

Gadījumi, kad aprīkojuma daudzums uz kuģa pārsniedz konvencijā pieprasīto vai karoga valsts noteikto

5.2.22 Aprīkojumam uz kuģa, kas paredzēts situācijām, kad apdraudēta drošība vai piesārņojuma novēršanai, jābūt darba kārtībā. Ja šis aprīkojums nav darba kārtībā un tā daudzums pārsniedz tādu, kas noteikts attiecīgajā konvencijā un/vai ko pieprasa karoga valsts, tas ir jāsaremontē vai jānoņem no kuģa vai, ja nav iespējams to noņemt, jāatzīmē kā darboties nespējīgs.

5.3 Mazgāšana ar jēlnaftu

5.3.1 Iekārtu mazgāšanai ar jēlnaftu pārbaudes

Ostas valsts kontroles inspektoram ir jāpārliecinās, ka mazgāšana ar jēlnaftu tiek veikta uz visiem naftas tankkuģiem, uz kuriem ir jābūt attiecīgajām mazgāšanas sistēmām ar jēlnaftu vai sistēmām, kuras īpašnieks vai operators ir ierīkojis saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas 1.pielikuma 13.noteikumu. Papildus ir jābūt nodrošinātai atbilstībai pārstrādātajai Konstrukcijas, Ekspluatācijas vai Vadības Specifikācijai mazgāšanai ar jēlnaftu (SJO Rezolūcija A.446(XI), kas izmainīta ar SJO Rezolūciju A.497(XII)). To vislabāk var izdarīt ostā, kurā kuģis tiek izkrauts.

5.3.2 Procedūras inspekcijām ostā, pārbaudot mazgāšanas ar jēlnaftu procedūras

Inspekcijas

5.3.2.1 Ostas valsts kontroles inspektoram ir jāveic attiecīgās darbības, lai pārliecinātos, ka mazgāšana ar jēlnaftu tankkuģos atbilst pastāvošajiem noteikumiem. Tomēr iepriekšminētais neatbrīvo terminālu operatorus un kuģa īpašnieku no viņu atbildības nodrošināt, ka darbības tiek veiktas saskaņā ar noteikumiem.

5.3.2.2 Inspekcijas laikā var pārbaudīt visu jēlnaftas mazgāšanas procesu vai tikai atsevišķus procesus. Tādējādi visu iesaistīto pušu interesēs ir, lai visu laiku tiktu veikti ieraksti kuģa žurnālā attiecībā uz mazgāšanas ar jēlnaftu operācijām, lai ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt veiktās darbības pirms inspekcijas veikšanas.

Kuģa apkalpe

5.3.2.3 Ir jāuzrāda sardzes atbildīgā persona un citas nozīmētās personas, kas atbild par jēlnaftas mazgāšanas operācijām. Pēc pieprasījuma tām jābūt gatavām uzrādīt savus kvalifikācijas dokumentus, atbilstoši pārstrādātās Konstrukciju, Ekspluatācijas un vadības Specifikācijas mazgāšanai ar jēlnaftu (SJO rezolūcija A.446(XI) noteikumu 5.2 un 5.3 prasībām ar SJO rezolūcijā A.497(XII) veiktajām izmaiņām.

5.3.2.4 Pārbaudi var beigt, iepazīstoties ar personu dokumentiem attiecībā uz šo jautājumu, ko izdevis kuģa operators vai apliecībām, ko izdevis apmācību centrs, kuru atzinusi administrācija. Šādu apkalpes locekļu skaitam jābūt vismaz tik lielam, cik norādīts Mazgāšanas ar jēlnaftu darbību un aprīkojuma rokasgrāmatā (COW rokasgrāmata).

Dokumentācija

5.3.2.5 Inspekcijas laikā jābūt pieejamiem šādiem dokumentiem:

.1 Starptautiskai naftas piesārņojuma novēršanas apliecībai (IOPP apliecība) un Konstrukcijas un Aprīkojuma sarakstam, lai noteiktu:

.1 vai kuģis ir aprīkots ar sistēmu mazgāšanai ar jēlnaftu kā noteikts MARPOL 73/78 konvencijas 1.pielikuma 13(6) vai (8) noteikumā;

.2 vai mazgāšanas ar jēlnaftu sistēma atbilst MARPOL 73/78 konvencijas 1.pielikuma 13(B) noteikumam;

.3 jēlnaftas mazgāšanas darbību un aprīkojuma rokasgrāmatas (COW rokasgrāmatas) derīgumu un datumu;

.4 apliecības derīgumu.

.2 apstiprinātai COW rokasgrāmatai;

.3 Naftas operāciju žurnālam; un

.4 kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecībai, lai apstiprinātu, ka inertās gāzes sistēma atbilst SOLAS 74 II-2 daļas nosacījumiem ar grozījumiem.

Inertās gāzes sistēma

5.3.2.6 Atbilstoši inertās gāzes sistēmu noteikumiem jābūt uzstādītai aparatūrai, kas pastāvīgi norādītu un reģistrētu spiedienu un skābekļa saturu gāzē inertās gāzes piegādes maģistrālē laikā, kad inertā gāze tiek piegādāta. Pastāvīgajam reģistrētājam jānorāda, vai sistēma darbojusies apmierinoši pirms kravas izkraušanas un tās laikā.

5.3.2.7 Ja netiek ievēroti nosacījumi, kas norādīti COW rokasgrāmatā, mazgāšana jāpārtrauc, kamēr tiek atjaunoti apmierinoši apstākļi.

5.3.2.8 Jānosaka skābekļa līmenis katrā tankā, kuru paredzēts mazgāt. Izmantotajiem mēraparātiem jābūt kalibrētiem un pārbaudītiem, lai nodrošinātu, ka tie ir labā darba kārtībā. Ir jābūt pieejamiem mērījumu rezultātiem no tankiem, kas ir izmazgāti ostā pirms inspekcijas veikšanas. Var veikt pēkšņus papildus mērījumus.

Statiskā elektrība

5.3.2.9 Ir jāpārliecinās no ierakstiem kuģa kravas žurnālā vai, iztaujājot atbildīgo personu, ka ūdens saturs jēlnaftā ir samazināts kā to pieprasa labotās instrukcijas 6.7 daļa (SJO rezolūcija A.446(XI) ar SJO rezolūcijas A.497(XII) labojumiem.

Sakaru nodrošināšana

5.3.2.10 Ir jābūt nodrošinātiem efektīviem sakariem starp atbildīgo personu un pārējām personām, kas iesaistītas darbībās ar jēlnaftas mazgāšanu.

Noplūde uz klāja

5.3.2.11 Ostas valsts kontroles inspektoram ir jāpārliecinās, ka cauruļvadu sistēma mazgāšanai ar jēlnaftu ir pārbaudīta pret noplūdēm pirms kravas izkraušanas un ka pārbaudes rezultāti ir ierakstīti kuģa Naftas operāciju žurnālā.

Mašīntelpas norobežošana no naftas

5.3.2.12 Pārbaudot tanku mazgāšanas sildītāja (ja tāds ir) izolācijas stāvokli vai jebkuru tanku mazgāšanas sistēmas daļu, kas ieiet mašīntelpā, jāpārliecinās, ka kravas naftas produkti nevar nonākt mašīntelpā.

Jēlnaftas piemērotība

5.3.2.13 Vērtējot jēlnaftas piemērotību mazgāšanai ar jēlnaftu, jāņem vērā COW rokasgrāmatas 9.daļā norādītie kritēriji.

Pārbaudes lapa

5.3.2.14 Vadoties pēc ierakstiem Pārbaudes lapās, jānosaka, ka ir veiktas paredzētās pārbaudes darbības pirms mazgāšanas ar jēlnaftu un ka visi instrumenti darbojas pareizi. Var veikt arī pēkšņas pārbaudes atsevišķos punktos.

Mazgāšanas programmas

5.3.2.15 Ja tankkuģis tiek izkrauts vairākās ostās, Naftas operāciju žurnālā ir jānorāda, vai iepriekšēja tanku mazgāšana ar jēlnaftu notikusi iepriekšējā izkraušanās ostā vai jūrā. Ir jāpārliecinās, ka visi tanki, kuri tiks vai varbūt tiks izmantoti balastam nākamajā pārgājienā, tiktu mazgāti ar jēlnaftu pirms kuģis izbrauc no ostas. Nav noteikts, ka izkraušanās ostā obligāti jāmazgā tādi tanki, kas nav balasta tanki, ar nosacījumu, ka katrs no tādiem tankiem tiek mazgāts vismaz tā, kā noteikts SJO A.446(XI) Rezolūcijas pārstrādātās Specifikācijas 6.1 daļā, ar SJO A.498 (XII) Rezolūcijas labojumiem. Lai konstatētu, ka šīs prasības ir izpildītas, jāpārbauda ieraksti Naftas operāciju žurnālā.

5.3.2.16 Mazgāšanai ar jēlnaftu ir jābūt pabeigtai, pirms kuģis atstāj pēdējo izkraušanās ostu.

5.3.2.17 Ja tanki netiek mazgāti kādā no COW rokasgrāmatā ieteiktajiem veidiem, ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka iemesls un ieteiktais alternatīvais tanku mazgāšanas veids ir pieņemams.

5.3.2.18 Mazgājot katru tanku, ir jāpārliecinās, ka darbības tiek veiktas saskaņā ar COW rokasgrāmatu un:

.1 ka uz klāja uzstādītie mehānismi un iegremdētie mehānismi darbojas pēc indikatoriem, skaņu paraugiem vai citām apstiprinātām metodēm;

.2 ka uz klāja uzstādītie mehānismi ir atbilstoši ieprogrammēti;

.3 ka mazgāšanas ilgums ir tāds kā noteikts; un

.4 ka vienlaicīgi izmantojamo mazgāšanas mašīnu skaits nepārsniedz noteikto.

Tanku nosusināšana

5.3.2.19 Minimālie kuģa galsveres parametri un kritēriji nosusināšanas darbību veikšanai ir norādīti COW rokasgrāmatā.

5.3.2.20 Visi tanki, kas ir mazgāti ar jēlnaftu, ir jānosusina. Nosusināšanas pietiekamība ir jāpārbauda, ar roku pārbaudot vismaz katra tanka pakaļgala rokas pārbaudes vietu vai ar tādiem līdzekļiem, kas norādīti COW rokasgrāmatā. Jāpārliecinās, ka nosusināšanas atbilstība ir pārbaudīta vai tiks pārbaudīta, pirms kuģis atstāj pēdējo izkraušanās ostu.

Balastēšana

5.3.2.21 Tanki, kas ar jēlnaftu mazgāti jūrā, ir jāreģistrē Naftas operāciju žurnālā. Šie tanki ir jāatstāj tukši starp izkraušanās ostām, lai tos inspicētu nākamajā izkraušanas ostā. Ja šie tanki ir paredzēti kā izbraukšanas balasts, tos var pieprasīt balastēt pašā izkraušanas sākumā. Šādai prasībai ir operatīvi iemesli kā arī tanki ir jābalastē izkraušanas laikā, ja kuģim ir ogļūdeņraža izplūdes. Ja tankus paredzēts pārbaudīt tukšā veidā, tad tas jādara uzreiz pēc tankkuģa pietauvošanās. Ja ostas valsts kontroles inspektors ierodas pēc tam, kad balasta pieņemšana jau ir sākusies, tanka dibenu vairs nevar pārbaudīt. Tomēr ir iespējama balasta ūdeņu virsmas pārbaude. Eļļas plēves biezums nedrīkst pārsniegt tādu, kas norādīts SJO A.446 (XI) Rezolūcijas labotās specifikācijas 4.2.10(b) daļā ar SJO A.497 (XII) Rezolūcijas labojumiem.

5.3.2.22 Tanki, kas paredzēti kā balasta tanki, ir norādīti COW rokasgrāmatā. Pēc kuģa kapteiņa vai atbildīgās personas ieskatiem izvēlas, kuri tanki nākamā reisa laikā tiks izmantoti kā balasta tanki. Pārbaudot ierakstus Naftas operāciju žurnālā jāpārliecinās, ka šie tanki ir mazgāti, pirms tankkuģis atstāj pēdējo izkraušanās ostu. Jāatzīmē, ka, ja tankkuģis starpposma ostā atkal iekrauj jēlnaftas kravu balastam paredzētajos tankos, tad šie tanki nav jāmazgā tieši šajā ostā, bet nākamajā ostā.

5.3.2.23 Vadoties pēc Naftas operāciju žurnāla, jāpārliecinās, ka tankos, kuri nav mazgāti ar jēlnaftu iepriekšējos reisos, nav ticis pieņemts papildus balasta ūdens.

5.3.2.24 Jāpārbauda, vai pārgājiena balasta tanki ir nosusināti, cik vien pilnīgi tas iespējams. Ja reisa balasts ir piepildīts caur kravas cauruļvadiem un sūkņiem, balasta nosusināšana var tikt novadīta citā kravas tankā vai uz krastu ar maza diametra speciāli šim mērķim paredzētu cauruļvadu.

5.3.2.25 Metodes, lai izvairītos no tvaiku noplūdes, ja tas konkrētā vietā tiek pieprasīts, ir uzrādītas COW rokasgrāmatā, un tās ir stingri jāievēro. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās par to ievērošanu.

5.3.2.26 Ir jāievēro tipveida balastēšanas procedūras, kas uzskaitītas COW rokasgrāmatā. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās par to ievērošanu.

5.3.2.27 Ja iziešanas balasts tiek mainīts, tā izliešanai jūrā jānotiek saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma 9.noteikumu. Ir jāpārbauda Naftas operāciju žurnāls, lai pārliecinātos, ka kuģis to ievēro.

5.4 Izkraušanas, nosusināšanas un iepriekšējās mazgāšanas darbības saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikumu

5.4.1 Procedūras izkraušanas, nosusināšanas un skalošanas darbību inspekcijai (galvenokārt izkraušanās ostās)

Ievads

5.4.1.1 Ostas valsts kontroles inspektoram vai inspektoram, ko ostas valsts administrācija pilnvarojusi veikt pārbaudi saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikuma nosacījumiem, pilnībā jāpārzina MARPOL 73/78 konvencijas II pielikums un ostas noteikumi saistībā ar kravas operācijām, tanku mazgāšanu, piestātņu tīrīšanu, aizliegumu atrasties pie borta liellaivām utt.

Dokumentācija

5.4.1.2 Inspekcijai attiecībā uz šo daļu ir nepieciešami sekojoši dokumenti:

.1 Starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas (turpmāk — CoF apliecība) vai Starptautiskā apliecība par piesārņošanas novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs (turpmāk — NLS apliecība);

.2 kravas plāns un iekraušanas dokuments;

.3 procedūru un aprīkojuma rokasgrāmata (turpmāk — P un A rokasgrāmata); un

.4 Kravas operāciju žurnāls.

Informācija no kuģa apkalpes

5.4.1.3 Ostas valsts kontroles inspektoram vai inspektoram, ko pilnvarojusi ostas valsts administrācija, ir svarīgs sekojošais:

.1 kuģa paredzētā iekraušanas un izkraušanas programma;

.2 vai izkraušanas un nosusināšanas darbības var veikt saskaņā ar P un A rokasgrāmatu, un, ja nē, iemesls, kāpēc to nevar darīt;

.3 ierobežojumi, ja tādi ir, efektīvai nosusināšanas sistēmas darbībai (tas ir, pretspiediens, apkārtesošā gaisa temperatūra, nepareiza darbošanās utt.);

.4 vai kuģis dodas uz, paliek vai atstāj Īpašo rajonu; un

.5 vai kuģim nepieciešama atbrīvošana no tanku skalošanas un atbrīvošanās no nogulsnēm izkraušanās ostā.

5.4.1.4 Ja tanku mazgāšana paredzēta bez ūdens izmantošanas, jāinformē ostas valsts kontroles inspektors vai ostas valsts administrācijas pilnvarotais inspektors par tanku mazgāšanas procedūru un nogulšņu likvidēšanu.

5.4.1.5 Ja Kravas operāciju žurnālā savlaicīgi nav veikti ieraksti, ir jānodrošina visa informācija par neizpildītajām skalošanas un nogulšņu nodošanas operācijām.

Informācija no termināla personāla

5.4.1.6 Termināla personālam ir jā­sniedz informācija par ierobežojumiem, kas uzlikti kuģim attiecībā uz pretspiedienu un/vai pieņemšanas iekārtām.

Kontrole

5.4.1.7 Uzkāpjot uz kuģa un iepazīstoties ar kapteini vai atbildīgo virsnieku, ostas valsts kontroles inspektors vai ostas valsts administrācijas pilnvarotais inspektors pārbauda nepieciešamos dokumentus.

5.4.1.8 Dokumentācija tiek izmantota, lai konstatētu:

.1 kādas kaitīgas šķidras vielas, ir jāizkrauj, to kategorijas un izvietojums (kravas plāns, P un A rokasgrāmata);

.2 kādas ir esošās skalošanas sistēmas iespējas un ierobežojumi, ja tāda ir (P un A rokasgrāmata);

.3 kuriem tankiem nepieciešama iepriekšēja skalošana, izmazgātos atkritumus novadot pieņemšanas iekārtās (iekraušanas dokuments un kravas temperatūra);

.4 kuriem tankiem nepieciešama iepriekšēja skalošana, izmazgātos atkritumus novadot vai nu pieņemšanas iekārtās vai jūrā (P un A rokasgrāmata, iekraušanas dokuments un kravas temperatūra);

.5 skalošanas darbības un/vai neizpildītās nogulšņu nodošanas operācijas (Kravas operāciju žurnāls); un

.6 kurus tankus nedrīkst mazgāt ar ūdeni dēļ tajos esošajām vielām (P un A rokasgrāmata).

5.4.1.9 Neskatoties uz iepriekšējās skalošanas operācijām, kas norādītas šī pielikuma 5.4.1.8.punktā, ir svarīga šāda informācija (P un A rokasgrāmata):

.1 spiediens, kas nepieciešams tanku mazgāšanas mašīnām;

.2 viena tanku mazgāšanas mašīnas cikla ilgums un izmantotā ūdens daudzums;

.3 mazgāšanas programmas atkarībā no tankos esošajām vielām;

.4 vajadzīgā mazgāšanas ūdens temperatūra; un

.5 īpašās procedūras.

5.4.1.10 Saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikumu ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram jāpārliecinās, ka izkraušanas, nosusināšanas un/vai skalošanas operācijas tiek veiktas saskaņā ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šī pielikuma 5.4.1.2 punktu (dokumentācija). Ja to nav iespējams izdarīt, jāveic alternatīvas darbības, lai pārliecinātos, ka kuģis nedodas jūrā ar lielāku nogulšņu daudzumu nekā norādīts attiecīgi MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 5 A noteikumā. Ja nogulšņu daudzumu nevar samazināt ar alternatīviem līdzekļiem, ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram jāinformē sava administrācija.

5.4.1.11 Jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka termināla kravas šļūtenes un cauruļu sistēmas netiktu iztukšotas atpakaļ uz kuģa.

5.4.1.12 Ja kuģis ir atbrīvots no noteiktām sūknēšanas efektivitātes prasībām saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 5A noteikumu vai pieprasa izņēmuma piešķiršanu noteiktām nosusināšanas vai iepriekšējas skalošanas procedūrām saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikumu, ir jāņem vērā šādu izņēmumu nosacījumi. Tas attiecas uz:

.1 5A(6) noteikumu. Kuģis ir uzbūvēts pirms 1986.gada 1.jūlija un ir atbrīvots no prasības samazināt tā nogulšņu daudzumu līdz noteiktiem apjomiem (tas ir, B kategorijas vielas 0.3 m³ vai 1 m³ un C kategorijas vielas 0.9 m³ vai 3m³). Ja kravas tanks tiek mazgāts vai balastēts, ir nepieciešama skalošana, novadot iepriekšējās skalošanas ūdeņus krasta savākšanas iekārtās. CoF apliecībā vai NLS apliecībā jābūt norādēm, ka kuģis veic tikai ierobežotus reisus;

.2 5A(7) noteikumu. Kuģim nekad nav jābalastē kravas tanki un tanku mazgāšana vajadzīga tikai remontam vai dokošanai. CoF apliecībā vai NLS apliecībā ir jābūt uzrādītai izņēmuma specifikai. Katram kravas tankam ir jābūt sertificētam vienas konkrētas vielas pārvadāšanai;

.3 8(2)(b)(i), 8(5)(b)(i), 8(6)(c)(i) un 8(7)(c)(i) noteikumiem. Kravas tanki netiek mazgāti vai balastēti pirms nākamās kravas uzņemšanas;

.4 8(2)(b)(ii), 8(5)(b)(ii), 8(6)(c)(ii) un 8(7)(c)(ii) noteikumiem. Pēc kravas tanku mazgāšanas skalošanas ūdeņu nodošana savākšanas iekārtās tiek veikta citā ostā. Rakstiskā formā jāapstiprina, ka tajā ostā ir šim mērķim piemērotas savākšanas iekārtas; un

.5 8(2)(b)(iii), 8(5)(b)(iii), 8(6)(c)(iii) un 8(7)(c)(iii) noteikumiem. Kravas nogulsnes var likvidēt ar ventilācijas palīdzību.

5.4.1.13 Ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam pārstāvim jāapstiprina Kravas operāciju žurnāla J nodaļu, ja ir piešķirts izņēmums saskaņā ar šī pielikuma 5.4.1.12.punkta 3.apakšpunktu, 5.4.1.12.punkta 4.apakš­punktu un 5.4.1.12.punkta 5.apakš­punktu vai ja tankam, no kura izkrautas A kategorijas vielas, ir veikta skalošana saskaņā ar P un A rokasgrāmatu.

5.4.1.14 A kategorijas vielām, alternatīvi MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8(3) noteikumam, nogulšņu koncentrācija ir jānosaka, vadoties pēc procedūrām, kuras nosaka katra ostas valsts. Šajā gadījumā ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram ir Kravas operāciju žurnāla K nodaļā jāapstiprina, ka ir sasniegta vajadzīgā nogulšņu koncentrācija.

5.4.1.15 Papildus šī pielikuma 5.4.1.13 punktam ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram ir jāapstiprina Kravas operāciju žurnāls, ja viņi ir bijuši liecinieki, ka ir izkrautas B, C un D kategorijas vielas un notikusi tanku skalošana vai nosusināšana saskaņā ar P un A rokasgrāmatu.

5.4.1.16 Ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram ir jāzina, ka produktu tankkuģis drīkst pārvadāt noteiktas “naftveidīgas” indīgas šķidrās vielas. Šīm vielām ir jābūt uzrādītām IOPP apliecībā. Pārbaudot kuģus, kas pārvadā šādas vielas, jāpiemēro kontroles procedūras saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas I pielikumu. Ostas valsts kontroles inspektoram vai ostas valsts administrācijas pilnvarotajam inspektoram, kas veic kontroli saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas II pielikuma 8.noteikumu, pilnībā jāpārzina MARPOL 73/78 konvencijas I pielikums.

5.5 Procedūras pārbaudei, vai apkalpe spēj veikt būtiskas kuģa operācijas

5.5.1 Veicot detalizēto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektors nedrīkst tajā iekļaut operāciju pārbaudes vai uzspiest fiziskas prasības, kuras pēc kapteiņa domām var pakļaut briesmām kuģa drošību, apkalpi, pasažierus, kontroles inspektorus vai kravu.

5.5.2 Veicot operāciju kontroli, ostas valsts kontroles inspektors iespēju robežās nedrīkst traucēt normālās kuģa darbības kā kravas iekraušana un izkraušana un stabilizēšana, par kurām ir atbildīgs kapteinis, kā arī ostas valsts kontroles inspektors nedrīkst pieprasīt tādu operatīvo darbības veidu demonstrēšanu, kas varētu nevajadzīgi aizkavēt kuģi.

5.5.3 Pēc kuģa operāciju veikšanas prasmes atbilstības novērtēšanas ostas valsts kontroles inspektoram ir jāveic profesionāls novērtējums, lai noteiktu, vai apkalpes operatīvā gatavība kopumā ir pietiekamā līmenī, lai ļautu kuģim kuģot, neapdraudot kuģi vai personas uz kuģa vai neradot nesaprātīgus piesārņojuma draudus jūras videi.

Trauksmju saraksti

5.5.4 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai apkalpes locekļi pārzin savus pienākumus, kas norādīti trauksmes sarakstā.

5.5.5 Ostas valsts kontroles inspektors var pārliecināties, vai trauksmes saraksti ir izvietoti skaidri redzamās vietās uz kuģa, ieskaitot sardzes tiltiņu, mašīntelpu un apkalpes dzīvojamās telpas. Nosakot trauksmju saraksta atbilstību noteikumiem, ostas valsts kontroles inspektors pārbauda, vai:

.1 trauksmes sarakstā ir norādīti dažādiem apkalpes locekļiem noteiktie pienākumi;

.2 trauksmes sarakstā norādīti virsnieki, kam jānodrošina, ka dzīvības glābšanas līdzekļi un ugunsdzēšanas aprīkojums tiek uzturēts labā stāvoklī un var tikt nekavējoties izmantots;

.3 trauksmes sarakstā norādīti aizvietotāji vadošajām personām, kuras var kļūt darba nespējīgas, ņemot vērā, ka dažādos trauksmes gadījumos jāveic dažādas darbības;

.4 trauksmes sarakstā ir norādīti apkalpes locekļu pienākumi avārijas gadījumā attiecībā uz pasažieriem;

.5 uz pasažieru kuģiem izmantotā trauksmes saraksta forma ir apstiprināta un ka tas iztulkots darba valodā, ja tā nav oficiālā valoda.

5.5.6 Lai noteiktu, vai trauksmes saraksts nav novecojis, ostas valsts kontroles inspektors var pieprasīt atjaunotu apkalpes sarakstu, ja tāds ir, lai to pārbaudītu. Šim mērķim var izmantot arī citus iespējamos līdzekļus, piemēram, Apliecību par minimālo apkalpes sastāvu.

5.5.7 Ostas valsts kontroles inspektors var noteikt, vai pienākumi, kas noteikti apkalpes locekļiem, kas apkalpo glābšanas līdzekļus (glābšanas laivas vai glābšanas plostus), atbilst noteikumiem, un pārbaudīt, vai katram glābšanas līdzeklim ir nozīmēts atbildīgais virsnieks vai sertificētā persona. Tomēr karoga valsts administrācija, pienācīgi novērtējot reisa veidu, cilvēku skaitu uz kuģa un kuģa īpašības, var atļaut personām, kas iesaistītas darbībās ar glābšanas plostiem, būt atbildīgām par glābšanas plostiem augstākminēto kvalificēto personu vietā. Glābšanas laivu gadījumā ir jābūt nozīmētai otrai atbildīgajai personai.

5.5.8 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai apkalpes locekļi ir iepazīstināti ar viņiem uzticētajiem pienākumiem trauksmes sarakstā un pārzina vietas, kur viņiem jāpilda savi pienākumi.

Sazināšanās

5.5.9 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai vadošie apkalpes locekļi var sazināties savā starpā un ar pasažieriem, ja tādi ir, tā, lai netiktu ietekmēta kuģa droša darbība it īpaši ārkārtas situācijās.

5.5.10 Ostas valsts kontroles inspektors var vērsties pie kapteiņa, lai uzzinātu, kādas ir kuģa darba valodas, un var pārbaudīt, vai šī valoda ir ierakstīta kuģa žurnālā.

5.5.11 Ostas valsts kontroles inspektors var pārliecināties, vai vadošie apkalpes locekļi saprot viens otru inspekcijas vai mācību laikā. Apkalpes locekļiem, kas nozīmēti palīdzēt pasažieriem, ir jābūt gataviem avārijas gadījumā sniegt pasažieriem nepieciešamo informāciju.

Meklēšanas un glābšanas plāns

5.5.11 bis Pasažieru kuģiem, kas kursē noteiktos maršrutos, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir apstiprināts plāns sadarbībai ar attiecīgajiem meklēšanas un glābšanas dienestiem avārijas gadījumā.

Avārijas mācības

5.5.12 Ostas valsts kontroles inspektoram jākontrolē mācību norise uz kuģa un jāpārbauda mācību trauksmju datumi un laiki, kas ierakstīti kuģa žurnālā, kā noteikusi administrācija. Ostas valsts kontroles inspektoram, kurš bijis klāt ugunsgrēka un kuģa atstāšanas mācībās, jāpārliecinās, ka apkalpes locekļi pārzina savus pienākumus un atbilstošos kuģa iekārtu un aprīkojuma izmantošanas veidus.

Ugunsgrēka mācību trauksmes

5.5.13 Ostas valsts kontroles inspektors var novērot ugunsgrēka mācību trauksmi, ko veic apkalpes locekļi, kam trauksmes sarakstā uzticēti šādi pienākumi. Pēc konsultēšanās ar kuģa kapteini, mācību ugunsgrēka trauksmēm var izvēlēties vienu vai vairākas vietas uz kuģa. Uz šo vietu/vietām nosūta apkalpes locekli, kurš iedarbina avārijas trauksmes sistēmu vai izmanto citus līdzekļus, lai izziņotu trauksmi.

5.5.14 Noteiktajā vietā ostas valsts kontroles inspektors kādam apkalpes loceklim raksturo, kāda veida ugunsgrēks ir izcēlies, un novēro, kā ziņojums par ugunsgrēku tiek nodots komandtiltiņam vai bojājumu kontroles centram. Šajā brīdī vairākums kuģu dod skaņas signālu apkalpei, lai sasauktu kopā ugunsdzēsības partijas pulcēšanās vietā. Ostas valsts kontroles inspektoram jāvēro, kā ugunsdzēsības vienība ierodas ugunsgrēka vietā, sagatavo aprīkojumu un dzēš mācību ugunsgrēku. Grupu vadītājiem jābūt gataviem dot attiecīgas pavēles savai vienībai un ziņot komandtiltiņam vai bojājumu kontroles centram par esošo stāvokli. Ugunsdzēšanā iesaistītā apkalpes locekļi tiek vērtēti pēc to sagatavotības un aprīkojuma izmantošanas prasmes. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka visas iekārtas tiek pilnībā sakomplektētas. Apkalpes reakciju gadījumā, ja kāds ir ievainots, var pārbaudīt, izvēloties apkalpes locekli kā iespējamo ievainoto. Ostas valsts kontroles inspektoram ir jānovēro, kā tiek nodota informācija un kā rīkojas ievainotais un pirmās palīdzības sniegšanas komanda. Ievainotā pārvietošana pa šaurām ejām, durvīm vai kāpnēm ir sarežģīta un tai nepieciešama pieredze.

5.5.15 Mācības iespēju robežās jānovada tā, it kā būtu īsta trauksmes situācija.

5.5.16 Mācībās jāiesaista arī tie apkalpes locekļi, kam uzticēti citi pienākumi ugunsgrēka trauksmes gadījumā, tādi kā avārijas ģeneratora, CO₂ telpas, vai avārijas sūkņu apkalpošana. Ostas valsts kontroles inspektors var lūgt šiem apkalpes locekļiem izskaidrot savus pienākumus un, ja iespējams, parādīt, ka viņi ir ar tos apguvuši.

5.5.17 Uz pasažieru kuģiem īpaša uzmanība jāpievērš to apkalpes locekļu darbībai, kam uzticēta ar ugunsdrošu durvju un ugunsdrošības aizbīdņu noslēgšana. Mācību laikā imitētajās ugunsgrēka vietās atbildīgajām personām ir jāveic darbības ar aizvēršanas iekārtām. Apkalpes locekļiem, kas nav iesaistīti ugunsdzēšanas komandā, galvenokārt ir jāatrodas pasažieru dzīvojamo telpu vietās, lai palīdzētu pasažieru evakuācijā. Šiem apkalpes locekļiem ir jāizskaidro savi pienākumi un dažādo trauksmes signālu nozīme un jānorāda divi evakuācijas ceļi no attiecīgās vietas un pasažieru pārbaudes vietām. Apkalpes locekļiem, kam uzticēts palīdzēt pasažieriem, jābūt spējīgiem sniegt vismaz tik daudz informācijas, lai parādītu pasažieriem ceļu uz atbilstošajām trauksmes un pulcēšanās vietām.

Kuģa atstāšanas mācības

5.5.18 Pēc konsultācijas ar kuģa kapteini ostas valsts kontroles inspektors var pieprasīt kuģa atstāšanas demonstrēšanu ar vienu vai vairākiem glābšanas līdzekļiem. Šādas demonstrēšanas pamatā ir pārliecināties, kā glābšanas līdzekļus vada un ar tiem darbojas tie apkalpes locekļi, kam trauksmes sarakstā paredzēti šādi pienākumi. Ja iespējams, ostas valsts kontroles inspektoram šajās mācībās jāiekļauj arī dežūrlaivas. SOLAS 74 III nodaļā ir norādītas īpašās prasības kuģa atstāšanas mācībām un treniņiem, no kurām sevišķi svarīgi ir sekojoši principi.

5.5.19 Mācības iespēju robežās jānovada tā, it kā būtu īsta avārijas situācija.

5.5.20 Kuģa atstāšanas mācībās jāiekļauj:

.1 apkalpes (un pasažieru) sapulcēšana pulcēšanās vietās, izmantojot noteiktos signālus un pārliecinoties, ka viņi sapratuši pavēli atstāt kuģi kā tas noteikts trauksmes sarakstā;

.2 ziņošana vadības posteņiem un sagatavošanās pienākumu pildīšanai, kas noteikti trauksmes sarakstā;

.3 pārbaude, vai (pasažieri un) apkalpe ir pietiekami trenēta;

.4 pārbaude, vai glābšanas vestes ir pareizi uzvilktas;

.5 vismaz vienas glābšanas laivas nolaišana pēc nepieciešamās sagatavošanās;

.6 glābšanas laivu dzinēju palaišana un darbināšana; un

.7 laivceltņu, ko lieto glābšanas plostu nolaišanā, izmantošana;

.8 kajītēs iesprostoto pasažieru meklēšanas un glābšanas mācības;

.9 instrukcijas radio dzīvības glābšanas ierīču lietošanai;

.10 trauksmes un kuģa atstāšanas vietu avārijas apgaismojuma pārbaude; un

.11 ja kuģis ir aprīkots ar jūras evakuācijas sistēmām, procedūru, kas paredzētas šādu sistēmu atvēršanai, pārbaudes līdz brīdim, kad tūlīt seko to īsta atvēršana.

5.5.21 Ja glābšanas laiva, ko nolaiž ūdenī mācību laikā, nav dežūrlaiva, ūdenī jānolaiž arī dežūrlaiva, pārbaudot, ka tā tiek uzcelta uz kuģa un nolaista ūdenī iespējami īsākā laikā. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārliecinās, ka apkalpes locekļi pārzin savus pienākumus, kas viņiem uzticēti kuģa atstāšanas operāciju laikā, un ka par glābšanas aprīkojumu atbildīgajam apkalpes loceklim ir pilnīgas zināšanas par glābšanas līdzekļu aprīkojumu un darbībām ar tiem.

5.5.22 Dzīvības glābšanas līdzekļi ir jā­glabā tādā gatavības stāvoklī, lai divi apkalpes locekļi varētu tos sagatavot darbībai un nolaišanai ūdenī mazāk kā 5 minūtēs.

5.5.23 Uz pasažieru kuģiem attiecas prasība, lai glābšanas laivas un nolaižamie glābšanas plosti būtu gatavi nolaišanai 30 minūšu laikā.

5.5.24 Uz kravas kuģiem attiecas prasība, lai glābšanas laivas un nolaižamie glābšanas plosti būtu gatavi nolaišanai 10 minūšu laikā.

Avārijas kontroles plāns un Kuģa avārijas pasākumu plāns cīņai ar naftas piesārņojumu (SOPEP)

5.5.25 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz pasažieru kuģa ir avārijas kontroles plāns un vai attiecīgie apkalpes locekļi pārzina savus pienākumus un darbības ar kuģa iekārtām un aprīkojumu, kas paredzēts bojājumu novēršanai un rīcībai jūras piesārņošanas gadījumā.

5.5.26 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kuģa virsnieki pārzina avārijas novēršanas rokasgrāmatu, kurai ir jābūt viņiem pieejamai, saturu vai avārijas kontroles plānu.

5.5.27 Virsniekiem var lūgt izskaidrot darbības, kas jāveic dažādos avārijas apstākļos.

5.5.28 Virsniekiem var lūgt izskaidrot arī ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu robežas, to atveres ar noslēgšanas līdzekļiem un to distances vadības atrašanās vietas, kā arī veicamos pasākumus sānsveres, kas radusies ūdens ieplūšanas rezultātā, korekcijai.

5.5.29 Virsniekiem ir jābūt vispusīgām zināšanām par kāda nodalījuma bojājumu un tā radītās pārplūšanas ietekmi uz kuģa diferentu un stabilitāti, un par veicamajiem pretpasākumiem.

5.5.30 Šī pielikuma 5.5.25. līdz 5.5.29.punkta nosacījumi tiek attiecīgi piemēroti kravas kuģu bojājumu kontroles plānam un visu kuģu SOPEP. Ja iespējams, ostas valsts kontroles inspektors uz beramkravu kuģiem var pārbaudīt, vai virsnieki pārzina kravas nodalījumu applūšanas scenāriju un instrukcijas evakuācijas gatavībai.

Ugunsdrošības plāns

5.5.31 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir ugunsdrošības plāns vai bukleti un vai apkalpes locekļi pārzina ugunsdrošības plānā vai bukletā sniegto informāciju.

5.5.32 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ugunsdrošības plāns ir pastāvīgi izlikts kuģa virsnieku zināšanai. Alternatīvi katram virsniekam ir jābūt nodrošinātam ar bukletu, kas satur informāciju, kas dota ugunsdrošības plānā, un vienai kopijai vienmēr jābūt pieejamai uz kuģa redzamā vietā. Plāni un bukleti jāatjauno, visas izmaiņas ierakstot tajos cik ātri vien iespējams.

5.5.33 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgās personas, īpaši tās, kas iesaistītas trauksmes sarakstā minēto pienākumu pildīšanā, pārzina informāciju, kas sniegta ugunsdrošības plānā vai bukletā, un zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

5.5.34 Ostas valsts kontroles inspektors var pārliecināties, vai atbildīgie virsnieki pārzina galvenos konstrukcijas elementus, kas veido ugunsdrošos nodalījumus un iekļūšanas līdzekļus dažādiem nodalījumiem.

Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma pasažieru kuģu kapteiņiem

5.5.34 bis Pasažieru kuģiem ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz tiltiņa ir lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma rīcībai ārkārtas situācijās, kas sastāv vismaz no iespiesta avārijas plāna vai plāniem.

Operācijas uz komandtiltiņa

5.5.35 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai virsnieki, kas atbildīgi par navigācijas sardzi, pārzina komandtiltiņa vadību un navigācijas aprīkojumu (ieskaitot elektroniskās kartes, ja tādas ir), stūres režīma pārslēgšanu no automātiskā uz manuālo un otrādi, un kuģa manevrēšanas spējas.

5.5.36 Virsniekam, kas atbildīgs par navigācijas sardzi, ir jāzina visa drošības un navigācijas aprīkojuma atrašanās vieta un vadība. Pie tam šim virsniekam jāpārzina procedūras, kas attiecas uz kuģa navigāciju dažādos apstākļos, un visa pieejamā informācija.

5.5.37 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt arī to, cik labi virsnieki pārzina visu viņiem pieejamo informāciju saistībā ar kuģa manevrēšanas īpašībām, dzīvības glābšanas signāliem, navigācijas publikāciju korektūru, pārbaudes lapām attiecībā uz tiltiņa procedūrām, instrukcijām, rokasgrāmatām utt.

5.5.38 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, cik labi virsnieki pārzina tādas procedūras kā aprīkojuma periodiskie testi un pārbaudes, sagatavošanās pienākšanai un atiešanai, stūres režīma maiņa, signalizēšana, sakaru nodrošināšana, manevrēšana, ārkārtas situācijas un ieraksti kuģa žurnālā.

5.5.38.1 Atļaujā vadīt ātrgaitas kuģi (POHSC) ietilpst ierobežojumi attiecībā uz maksimālo nozīmīgu viļņu augstumu (un vēja ātrumu transportlīdzekļiem uz gaisa spilvena), kādā kuģis drīkst darboties. Veicot ātrgaitas kuģu pārbaudes, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt pēc kuģa žurnāla un ierakstiem par laika apstākļiem, vai šie ierobežojumi tiek ievēroti. Ostas valsts kontroles inspektors var atklāt, ka reiss bija jāpabeidz laika apstākļos, kas ir sliktāki kā atļauts, bet jaunu reisu šādos apstākļos nedrīkst sākt.

5.5.38.2 Jāpārbauda arī procedūras laika prognozes iegūšanai pirms katra reisa. Viļņu augstuma prognozei ir jābūt visam reisa periodam. Ja apstākļi ir kritiski, kapteinim jāievāc ziņas no ostas valsts meteoroloģijas dienestiem vai apkārtējiem kuģiem. Ja šādu procedūru nav, jāpieprasa, lai īpašnieki veic attiecīgas korekcijas. Ostas valsts kontroles inspektoram jāpārbauda situācijas, kad kuģa žurnālā norādīts, ka faktiskie laika apstākļi bijuši būtiski labāki par prognozētajiem. Papildus pierādījumiem var izmantot iepriekšējās laika prognozes (tas ir, faktiskie laika apstākļi noteiktā periodā) no ostas meteoroloģiskā dienesta, bet tāda informācija būtu jāpieprasa tikai tad, ja ir nopietnas šaubas. Ja ātrgaitas kuģis ir pārkāpis laika apstākļu ierobežojumus, var nosūtīt brīdinājuma vēstuli kuģa īpašniekam un kopiju karoga valstij.

Kravas operācijas

5.5.39 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kuģa apkalpes locekļi, kam uzdoti pienākumi attiecībā uz kravu un kravas aprīkojumu, pārzina šos pienākumus, iespējamos apdraudējumus no kravas un pasākumus, kas jāveic šajā sakarā.

5.5.39 bis Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kapteinim ir vajadzīgā rakstiskā informācija par drošības pasākumiem kravas pareizai novietošanai un drošai pārvadāšanai.

5.5.40 Attiecībā uz cietajām beramkravām ostas valsts kontroles inspektoram ir jāpārbauda, vai kravas iekraušana tiek veikta saskaņā ar kuģa iekraušanas plānu un izkraušana saskaņā ar kuģa izkraušanas plānu, kas ir saskaņots ar kuģi un terminālu, ņemot vērā informāciju, ko sniedz kraušanas kontroles datorsistēma, ja tāda ir uzstādīta.

5.5.41 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais apkalpes loceklis pārzina attiecīgos Beramkravu drošas prakses kodeksa nosacījumus, īpaši tos, kas attiecas uz mitruma ierobežojumiem un kravas izvietošanu, un kā arī Drošas prakses kodeksa kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja un Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksa nosacījumus.

5.5.42 Daži cietie materiāli, ko pārvadā kā beramkravas, transportēšanas laikā var izraisīt draudus to ķīmiskās dabas vai fizisko īpatnību dēļ. SOLAS VI/2 un Cieto beramkravu drošas prakses kodeksa 2.daļā ir doti galvenie piesardzības pasākumi. Cieto beramkravu drošas prakses kodeksa 4.daļā iekļauti kravas nosūtītāja pienākumi, lai nodrošinātu visu nepieciešamo informāciju kravas drošai transportēšanai. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kravas nosūtītājs ir sniedzis kapteinim visu nepieciešamo informāciju, ieskaitot visas attiecīgās testu apliecības.

5.5.43 Kravām, kuras paredzēts sašķidrināt, īpašie piesardzības pasākumi ir norādīti Beramkravu drošas prakses kodeksa 7.daļā. ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tiek pildīti visi piesardzības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot to kuģu noturībai, kas iesaistīti sašķidrināšanai paredzēto kravu un cieto bīstamo atkritumu pārvadāšanā.

5.5.44 Virsniekiem, kas atbildīgi par kraušanas darbiem un kravas operācijām, un naftas tankkuģu, ķīmisko tankkuģu un sašķidrinātās gāzes tankkuģu galvenajiem apkalpes locekļiem ir jāpārzina krava un kravas aprīkojums un drošības pasākumi kā noteikts attiecīgajās Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamas ķīmiskās vielas kā lejamkravas (IBC kodekss) un Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravu (IGC kodekss) daļās.

5.5.45 Norādījumi graudu beramkravu pārvadāšanai doti SOLAS 74 VI nodaļas C daļā un Starptautiskajā graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodeksā (SJO rezolūcija MSC.23(59)).

5.5.46 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai operāciju, kravas nostiprināšanas un iekraušanas rokasgrāmatās ir ietverta attiecīgā informācija drošām iekraušanas un izkraušanas operācijām ostā un pārvadāšanas apstākļos.

Darbības ar mehānismiem

5.5.47 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls pārzina savus pienākumus attiecībā uz tādu mehānismu ekspluatāciju kā:

.1 avārijas un rezerves strāvas avoti;

.2 rezerves stūres iekārta;

.3 bilžu un ugunsdzēsības sūkņi; un

.4 jebkurš cits aprīkojums, kas ir svarīgs avārijas situācijā.

5.5.48 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls pārzina cita starpā:

.1 Avārijas ģenerators:

.1.1 darbības, kas jāveic pirms dzinēja iedarbināšanas;

.1.2 dažādās dzinēja iedarbināšanas iespējas savienojumā ar iedarbināšanas strāvas avotu; un

.1.3 procedūras gadījumā, ja pirmais dzinēja iedarbināšanas mēģinājums ir neveiksmīgs.

.2 Dežūrējošais palīgdzinējs:

.2.1 iespējas iedarbināt dzinēju automātiski vai ar roku;

.2.2 aptumšošanas tests; un

.2.3 slodžu sadales sistēma.

5.5.49 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls pārzina:

.1 kāda ir kuģa stūres iekārtas sistēma;

.2 kā ir norādīts, kura stūres iekārta darbojas; un

.3 kādas darbības nepieciešamas, lai iedarbinātu papildus stūres iekārtu.

5.5.50 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls cita starpā pārzina:

.1 Bilžu sūkņi:

.1.1 uz kuģa uzstādīto bilžu sūkņu skaitu un atrašanās vietas (ieskaitot avārijas bilžu sūkņus);

.1.2 visu bilžu sūkņu iedarbināšanas procedūras;

.1.3 kā rīkoties ar sistēmas vārstiem; un

.1.4 biežākos bilžu sūkņu darbības traucējumus un iespējas tos novērst.

.2 Ugunsdzēsības sūkņi:

.2.1 uz kuģa uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu skaitu un atrašanās vietas (ieskaitot avārijas ugunsdzēsības sūkņus);

.2.2 visu šo sūkņu iedarbināšanas procedūras;

.2.3 kā rīkoties ar sistēmas vārstiem.

5.5.51 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais kuģa personāls cita starpā pārzina:

.1 glābšanas laivas un/vai dežūrlaivas dzinēja iedarbināšanu un tehnisko apkopi;

.2 to sistēmu, kuras parastos apstākļos tiek vadītas no navigācijas tiltiņa, vietējās vadības procedūras;

.3 radio iekārtu avārijas un neatkarīgo elektriskās strāvas avotu izmantošanu;

.4 akumulatoru apkalpošanas procedūras;

.5 avārijas apstāšanos, ugunsgrēka atklāšanas sistēmas un trauksmes sistēmas, darbību ar ūdensnecaurlaidīgajām un ugunsdrošajām durvīm; un

.6 galveno un palīgdzinēju ūdens dzesēšanas un eļļošanas sistēmas vadības pārslēgšanu no automātiskās uz manuālo

Rokasgrāmatas, instrukcijas utt.

5.5.52 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai attiecīgie apkalpes locekļi saprot rokasgrāmatās, instrukcijās utt. sniegto informāciju, kas saistīta ar drošu kuģa un tā aprīkojuma stāvokli un ekspluatāciju, un ka viņi pārzina prasības attiecībā uz tehnisko apkopi, periodiskajām pārbaudēm, treniņiem, mācībām un ierakstu veikšanu kuģa žurnālos.

5.5.53 Uz kuģa cita starpā ir jābūt sekojošai informācijai, un ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tā ir valodā vai valodās, ko saprot apkalpes locekļi, un vai iesaistītie apkalpes locekļi pārzina to saturu un var attiecīgi rīkoties:

.1 instrukcijas attiecībā uz visu kuģa ugunsdzēšanas un uguns ierobežošanas iekārtu un aprīkojuma uzturēšanu un lietošanu ir jāizvieto kopā, un tām jāatrodas viegli pieejamā vietā;

.2 katrai personai uz kuģa ir jābūt nodrošinātai ar skaidri saprotamām instrukcijām, pēc kurām vadīties avārijas gadījumā;

.3 kuģa klājiem jābūt pēc kārtas numurētiem. Pasažieru kajītēs jābūt izliktiem plāniem, kuros norādīta atrašanās vieta uz kuģa un avārijas izejas. Tāpat pasažieru kajītēs jābūt izliktām ilustrācijām un instrukcijām attiecīgajās valodās, kurās sniegta informācija par pulcēšanās vietu, par darbībām, kas pasažieriem jāveic avārijas gadījumā, un veidiem, kā uzvilkt glābšanas vestes. Šai informācijai jābūt izvietotai un skaidri redzamai arī pulcēšanās vietās un pasažieru telpās.

.4 dzīvības glābšanas līdzekļu un to ūdenī nolaišanas vadības ierīču tuvumā vai uz tiem jābūt plakātiem un zīmēm, kurās norādīti vadības ierīču uzdevumi un procedūras darbībām ar attiecīgo iekārtu un kas sniedz vajadzīgās instrukcijas vai brīdinājumus;

.5 instrukcijas dzīvības glābšanas līdzekļu tehniskajai apkopei uz kuģa;

.6 katrā apkalpes koptelpā un atpūtas telpā vai katrā apkalpes locekļa kajītē jābūt apmācību rokasgrāmatai. Apmācību rokasgrāmatā, kas var sastāvēt no vairākiem sējumiem, ietilpst ilustrētas, viegli saprotamā veidā izklāstītas instrukcijas un informācija par glābšanas aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un labāko izdzīvošanas veidu;

.7 Kuģa avārijas pasākumu plāns cīņai ar naftas piesārņojumu saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma 26.noteikumu; un

.8 noturības grāmata, attiecīgie noturības plāni un noturības informācija.

Nafta un naftas maisījumi no mašīntelpām

5.5.54 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tiek ievēroti visi MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma operāciju nosacījumi, ņemot vērā:

.1 radīto naftas nosēdumu daudzumu;

.2 naftas nosēdumu un bilžu ūdeņu tanku ietilpību; un

.3 sateču ūdens separatora ražīgumu.

5.5.55 Ir jāveic Naftas operāciju žurnāla pārbaude. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir izmantotas pieņemšanas iekārtas un atzīmēt šajās iekārtās atklātās neatbilstības.

5.5.56 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai atbildīgais virsnieks pārzina darbības ar naftas nosēdumiem un bilžu ūdeņiem. Attiecīgos punktus norādījumos darbībām ar sistēmām naftas atkritumu savākšanai no kuģa mašīntelpām var izmantot kā ieteikumu. Ņemot vērā augstākminēto, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai naftas nosēdumu tanka brīvais tilpums ir pietiekams nākamā reisa laikā paredzamajiem saražotajiem nosēdumiem. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai kuģiem, kam karoga valsts administrācija ir piešķīrusi izņēmumu attiecībā uz MARPOL 73/78 konvencijas I pielikuma 16(1) un (2) noteikuma prasību izpildi, visi naftu saturošie bilžu ūdeņi tiek saglabāti uz kuģa, lai vēlāk tos nodotu pieņemšanas iekārtās.

5.5.57 Ja pieņemšanas iekārtas citās ostās nav izmantotas to neatbilstības dēļ, ostas valsts kontroles inspektoram ir jāiesaka kapteinim ziņot par pieņemšanas iekārtas neatbilstību kuģa karoga valstij saskaņā ar 1989.gada 25.aprīļa MEPC/Circ.215.

Tankkuģu kravas nodalījumu iekraušanas, izkraušanas un tīrīšanas procedūras

5.5.58 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir ievēroti visi MARPOL 73/78 konvencijas I un II pielikuma nosacījumi, ņemot vērā tankkuģa tipu un pārvadātās kravas tipu, ieskaitot Naftas operāciju žurnāla un Kravas operāciju žurnāla pārbaudi.

Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir izmantotas pieņemšanas iekārtas un atzīmēt šajās iekārtās atklātās neatbilstības.

5.5.59 Norādījumi attiecībā uz naftas tankkuģu iekraušanas, izkraušanas un tīrīšanas procedūru kontroli ir doti šī pielikuma 5.3.1. un 5.3.2.punktā, kurās izklāstītas procedūras mazgāšanas ar jēlnaftu operāciju kontrolei.

5.5.60 Norādījumi attiecībā uz tankkuģu, kas pārvadā kaitīgās šķidrās vielas kā lejamkravas, iekraušanas, izkraušanas un tīrīšanas procedūru kontroli ir doti šī pielikuma 5.4.1.punktā, kurā izklāstītas procedūras izkraušanas, nosusināšanas un skalošanas operāciju pārbaudei.

5.5.61 Ja pieņemšanas iekārtas citās ostās nav izmantotas to neatbilstības dēļ, ostas valsts kontroles inspektoram ir jāiesaka kapteinim ziņot par pieņemšanas iekārtas neatbilstību kuģa karoga valstij saskaņā ar 1998.gada 18.novembra MEPC/Circ.349.

5.5.62 Ja kuģim, uz kura ir kaitīgo šķidro vielu nogulsnes vairāk nekā kuģim atļauts nopludināt jūrā pārbrauciena laikā, ir atļauts doties uz nākamo ostu, ir jāpārliecinās, ka šī osta nogulsnes pieņems. Tajā pašā laikā jāinformē šī osta, ja tas ir iespējams.

Bīstamās kravas un kaitīgas vielas iepakojumā

5.5.63 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir obligātie dokumenti iepakotu bīstamo kravu un kaitīgo vielu pārvadāšanai, vai bīstamās kravas un kaitīgās vielas ir pareizi novietotas un atdalītas un vai apkalpes locekļi pārzina būtiskākās darbības, kas avārijas situācijā jāveic saistībā ar šādi iepakotu kravu.

5.5.64 Kuģa tipam un kravas nodalījumiem uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 1984.gada 1.septembra bīstamu kravu pārvadāšanai, jāatbilst SOLAS 74 II-2/54 noteikuma, kā arī II-2/53 noteikuma (kravas kuģiem) un II-2/3 noteikuma (pasažieru kuģiem) prasībām, ja vien šīs prasības jau netiek pildītas saskaņā ar citiem Konvencijas nosacījumiem. Vienīgais pieļaujamais izņēmums ir bīstamo kravu pārvadāšana ierobežotos daudzumos.

5.5.65 MARPOL 73/78 konvencijas III pielikumā ietverti nosacījumi, kas jāievēro, pārvadājot iepakotas kaitīgas vielas, kuras ir uzskaitītas IMDG kodeksā kā jūras piesārņotāji. Kravām, kuras ir noteiktas kā jūras piesārņotāji, ir jābūt apzīmētām un izvietotām saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas III pielikumu.

5.5.66 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai uz kuģa ir Atbilstības dokuments un vai kuģa personāls pārzina šo dokumentu, ko izsniegusi karoga valsts administrācija kā pierādījumu konstrukcijas un aprīkojuma atbilstībai prasībām. Papildus var pārbaudīt:

.1 vai bīstamās kravas ir nostiprinātas saskaņā ar kravas nostiprināšanas rokasgrāmatu un izvietotas uz kuģa saskaņā ar Atbilstības dokumentu, izmantojot bīstamo preču sarakstu vai izvietošanas plānu, ko pieprasa SOLAS 74 VII nodaļa. Šo sarakstu vai izvietošanas plānu var apvienot ar to, ko pieprasa MARPOL 73/78 konvencijas III pielikums;

.2 vai nav iespējama viegli uzliesmojošu vai toksisku šķidro vielu netīša sūknēšana gadījumā, ja šīs vielas tiek pārvadātas zemklāja kravas nodalījumos; vai

.3 vai kuģa personāls pārzina attiecīgos pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas rokasgrāmatas un Avārijas procedūru uz kuģiem, kas pārvadā bīstamās preces, nosacījumus.

Atkritumi

5.5.67 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai tiek ievēroti visi MARPOL 73/78 konvencijas V pielikuma nosacījumi. Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai ir izmantotas pieņemšanas iekārtas un atzīmēt šajās iekārtās atklātās neatbilstības.

5.5.68 MEPC divdesmit devītajā sesijā tika apstiprināti “Norādījumi MARPOL 73/78 konvencijas V pielikuma ieviešanai”^*), un tie ir publicēti. Viens no šo norādījumu mērķiem ir palīdzēt kuģu operatoriem rīkoties saskaņā ar V pielikuma prasībām un valsts iekšējiem likumiem.

5.5.69 Ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai:

.1 kuģa personāls pārzina šos norādījumus, īpaši 3.daļu “Potenciālā atkritumu daudzuma samazināšana” un 4.daļu “Procedūras darbībām ar kuģa atkritumiem un to uzglabāšanai”;

.2 kuģa personāls pārzina MARPOL 73/78 konvencijas V pielikuma prasības attiecībā uz atbrīvošanos no atkritumiem īpašajā rajonā un ārpus tā un pārzina rajonus, kas noteikti kā īpašie rajoni saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas V pielikumu; un

.3 kuģa personāls pārzina atkritumu apsaimniekošanas plāna procedūras atkritumu savākšanai, glabāšanai, apstrādei un likvidēšanai un procedūras Atkritumu uzskaites žurnāla vešanai.

5.5.70 Ja pieņemšanas iekārtas citās ostās nav izmantotas to neatbilstības dēļ, ostas valsts kontroles inspektoram ir jāiesaka kapteinim ziņot par pieņemšanas iekārtas neatbilstību kuģa karoga valstij saskaņā ar 1989.gada 25.aprīļa MEPC/Circ.215.

^*) skatīt SJO publikāciju IMO-656, “Norādījumi MARPOL 73/78 V pielikuma ieviešanai”.

6.daļa. Apkalpes komplektēšana

6.1 Ievads

Galvenie principi ostas valsts kontrolei attiecībā uz apkalpes komplektēšanu uz ārzemju kuģa ir noteikt atbilstību ar:

.1 karoga valsts drošas apkalpes komplektēšanas prasībām. Ja rodas šaubas, jākonsultējas ar karoga valsti; un

.2 starptautiskajiem nosacījumiem, kas izklāstīti SOLAS 74, STCW 78 un SJO rezolūcijā A.890(21).

.3 SDO 147 nosacījumiem, kas cita starpā atsaucas uz SDO 53.konvencijas 3. un 4. paragrāfu.

6.2 Apkalpes komplektēšanas kontrole

6.2.1 Ja kuģa apkalpe ir sakomplektēta saskaņā ar drošas apkalpes dokumentu vai līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegusi karoga valsts, ostas valsts kontroles inspektoram jāatzīst, ka kuģa apkalpe ir droši sakomplektēta, ja vien nav skaidri redzams, ka dokuments izsniegts, neievērojot saistošajos tiesību aktos noteiktos principus. Šajā gadījumā ostas valsts kontroles inspektoram jārīkojas saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šī pielikuma 6.2.3.punktā.

6.2.2 Ja faktiskais apkalpes locekļu skaits vai sastāvs neatbilst drošas apkalpes dokumentam, ostas valsts kontroles inspektoram jāpieprasa karoga valstij skaidrojums, vai kuģim atļaut vai neatļaut iziet jūrā ar esošo apkalpes locekļu skaitu un sastāvu.

Šāds pieprasījums un atbilde var tikt sniegti ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem un jebkura dalībvalsts var pieprasīt šos sakarus veikt rakstiskā veidā. Ja patiesais apkalpes locekļu skaits vai sastāvs netiek sakārtots atbilstoši drošas apkalpes komplektēšanas dokumentam vai karoga valsts neiesaka ļaut kuģim doties jūrā, kuģi var aizturēt, ja atbilstoši ir ņemti vērā šī pielikuma 9.2.punktā noteiktie kritēriji.

6.2.3 Ja uz kuģa nav drošas apkalpes komplektēšanas vai tam līdzvērtīga dokumenta, ostas valstij jāpieprasa karoga valstij precizēt nepieciešamo apkalpes locekļu skaitu un tās sastāvu un izdot šo dokumentu cik ātri iespējams.

Gadījumā, ja faktiskais apkalpes locekļu skaits un sastāvs neatbilst tam, ko noteikusi karoga valsts, jāpielieto šī pielikuma 6.2.2.punktā norādītā procedūra.

Ja karoga valsts nesniedz atbildi uz pieprasījumu, tas tiek uzskatīts par skaidru pamatu detalizētai inspekcijai, lai pārliecinātos, vai apkalpes locekļu skaits un sastāvs atbilst principiem, kas izklāstīti šī pielikuma 6.1.punktā. Kuģim var atļaut doties jūrā tikai tad, ja tas var to droši darīt, ņemot vērā aizturēšanas kritērijus, kas uzskaitīti šī pielikuma 9.2.punktā. Katrā no šādiem gadījumiem minimālie piemērojamie standarti nevar būt stingrāki kā tie, kas attiecas uz kuģiem, kas kuģo ar ostas valsts karogu.

6.3 Kontrole saskaņā ar STCW 78 nosacījumiem

6.3.1 Nemazinot ostas valsts kontroles inspektoru tiesības un pienākumus attiecībā uz sazināšanās iespējām un informāciju uz kuģa, ostas valsts kontroles inspektora veiktā kontrole aprobežojas ar:

.1 pārbaudi, vai visiem uz kuģa strādājošajiem jūrniekiem, kam ir jābūt sertificētiem, ir atbilstošs kompetences sertifikāts vai derīgs atbrīvojums, vai dokumentāli pierādījumi, ka karoga valsts administrācijā ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;

.2 pārbaudi, vai uz kuģa strādājošo jūrnieku skaits un kompetences sertifikāti atbilst attiecīgās karoga valsts administrācijas drošas apkalpes komplektēšanas prasībām; un

.3 novērtēšanu, vai kuģa apkalpe ir spējīga uzturēt konvencijas prasībām atbilstošus sardzes pildīšanas standartus, ja ir skaidrs pamats uzskatīt, ka šādi standarti netiek uzturēti, jo ir noticis kāds no sekojošā:

.1 kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa vai izmests krastā, vai;

.2 kuģim atrodoties reisā, uz enkura vai pie piestātnes, no kuģa ir noplūdušas vielas, kas ir pretrunā ar jebkuru starptautisku konvenciju, vai

.3 kuģis ir veicis nepareizus vai nedrošus manevrus, neievērojot SJO pieņemtos kustības priekšnoteikumus vai drošas navigācijas praksi un procedūras, vai

.4 kuģis tiek ekspluatēts veidā, kas rada briesmas personām, īpašumam vai videi.

6.3.2 Novērtējot sardzes pildīšanas standartus, ostas valsts kontroles inspektors var pārbaudīt, vai sardzes grafikā ir skaidri norādīti atpūtas laiki, vai grafiki ir izlikti viegli sasniedzamā vietā, un vai visām personām, kas pilda sardzes virsnieka vai ierindas sardzes jūrnieka pienākumus, katrā 24 stundu periodā ir paredzēta vismaz 10 stundu atpūta, no kurām 6 stundas ir pēc kārtas un 70 stundu atpūta katrā septiņu dienu periodā. Šie periodi nav jāievēro avārijas, mācību vai citu sevišķi svarīgu kuģa operāciju gadījumā, kuras jāatzīmē kuģa žurnālā. Sardzes grafiku var sastādīt arī saskaņā ar SDO 180.konvencijas (skatīt 7.daļu) prasībām.

7.daļa. 1976.gada konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem un tās 1996.gada protokols

7.1 inspekcijas uz kuģiem saskaņā ar ILO 147 un ILO 147 PROT 96 attiecas uz:

.1 1973.gada Konvenciju par minimālo vecumu (Nr.138),

1936.gada (pārskatīto) Konvenciju par minimālā vecuma noteikšanu darbā uz jūras (Nr.58),

1920.gada Konvenciju par minimālā vecuma noteikšanu darbā uz jūras (Nr.7);

.2 1946.gada Konvenciju par jūrnieku veselības pārbaudēm (Nr.73);

.3 1970.gada Konvenciju par nelaimes gadījumu novēršanu (jūrnieki) (Nr.134) (4. un 7.pants);

.4 1949.gada (pārskatīto) Konvenciju par apkalpju telpām (Nr.92);

.5 1946.gada Konvenciju par (kuģa apkalpju) pārtiku un ēdināšanu (Nr.68) (5.pants);

.6 1970.gada Konvenciju par apkalpju telpām (papildus nosacījumi) (Nr.133);

.7 1996.gada Konvenciju par jūrnieku darba stundām un kuģu apkalpes komplektēšanu (Nr.180);

.8 1936.gada Konvenciju par virsnieku kompetences sertifikātiem (Nr.53).

Inspekcijas attiecībā uz kompetences sertifikātiem ir aprakstītas šī pielikuma 6.daļā. Veicot augstākminētajos punktos .1 un .7 norādīto konvenciju kontroli, ostas valsts kontroles inspektoram, pamatojoties uz šī pielikuma 4.daļā noteiktajiem “skaidra pamata” piemēriem un viņa profesionālo novērtējumu, jāizlemj, vai kuģim jāveic detalizētā inspekcija. Visas sūdzības par apstākļiem uz kuģa ir rūpīgi jāizmeklē un jāveic nepieciešamās darbības. Pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ostas valsts kontroles inspektoram jānosaka, vai apstākļi uz kuģa rada briesmas apkalpes drošībai vai veselībai, un nepieciešams uzlabot apstākļus uz kuģa vai, ja nepieciešams, kuģi aizturēt, kamēr nav veiktas attiecīgas korektīvās darbības. Procedūras ziņošanai par aizturēšanu ir izklāstītas 4.pielikumā.

7.2 Ostas valsts kontroles inspektoram, veicot inspekciju saskaņā ar šī pielikuma 7.1 punktu, papildus jāņem vērā apsvērumu, kas minēti SDO publikācijā “Darba un sadzīves apstākļu pārbaude uz kuģa: Norādījumi procedūrām” un SJO/SDO norādījumi attiecībā uz jūrnieku darba grafiku sastādīšanu un jūrnieku darba un atpūtas stundu uzskaites tabulu sastādīšanu.

7.3 Konvencijas, kas ir saistošas, veicot šī pielikuma 7.4.punktā paredzētās darbības:

.1 1926.gada Konvencija par jūrnieku darba līgumiem (Nr.22);

.2 1926.gada Konvencija par jūrnieku repatriāciju (Nr.23);

.3 1936.gada Kuģu īpašnieku atbildības konvencija (jūrnieku slimību un traumu gadījumos) (Nr.55),

1936.gada Konvencija par jūrnieku apdrošināšanu slimību gadījumā (Nr.56),

1969.gada Konvencija par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem;

.4 1948.gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (Nr.87);

.5 1949.gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (Nr.98);

.6 1958.gada Konvencija par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām (Nr.108);

.7 1971.gada Konvencija par darba ņēmēju pārstāvniecību (Nr.135);

.8 1987.gada Konvencija par jūrnieku veselības aizsardzību un medicīnisko aprūpi (Nr.164);

.9 1987.gada (pārstrādātā) Konvencija par jūrnieku repatriāciju (Nr.166).

7.4 Ja ostas valsts kontroles inspektors ir saņēmis ziņojumu, paziņojumu vai sūdzību, ka šī pielikuma 7.3 punktā minēto konvenciju standarti netiek pildīti, administrācijai, ja iespējams — ar pierādījumiem, par to jāinformē karoga valsts administrācija un SDO tālāku darbību veikšanai.

7.5 Tās SDO publikācijas “Darba un sadzīves apstākļu pārbaude uz kuģa: Norādījumi procedūrām” daļas, kas attiecas uz:

.1 kontroles procedūrām nacionālo karogu kuģiem;

.2 profesionālajām mācībām;

.3 virsnieku kompetences sertifikātiem (ko nosaka STCW95);

.4 darba stundām un apkalpes komplektēšanu (ko nosaka SDO180/STCW95);

nevar uzskatīt par būtiskiem nosacījumiem kuģu inspekcijām, bet tikai par informāciju ostas valsts kontroles inspektoriem.

8.daļa. Noteiktu kategoriju kuģu paplašinātās inspekcijas

8.1 Galvenie nosacījumi kuģu paplašinātajām inspekcijām

Kuģis, kas atbilst šī pielikuma 8.2. punktā norādītajām kategorijām, ir pakļauts paplašinātai inspekcijai vienu reizi 12 mēnešos. Tomēr šādi kuģi var tikt pakļauti inspekcijām, kas minētas memoranda 3.1.punktā. Paplašinātās inspekcijas ir jāveic saskaņā ar 8.3. punktā norādītajām procedūrām.

8.2 Kuģu kategorijas, kas pakļauti paplašinātajām inspekcijām

8.2.1 Naftas tankkuģi ar tilpību, kas lielāka par 3000 BT un vecāki par 15 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

8.2.2 Beramkravu kuģi, kas vecāki par 12 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

8.2.3 Pasažieru kuģi, kas vecāki par 15 gadiem, izņemot ro-ro prāmjus un ātrgaitas pasažieru kuģus, kas kursē noteiktos maršrutos, saskaņā ar Padomes direktīvu 1999/35/EC.

8.2.4 Gāzu un ķīmisku vielu tankkuģi, kas vecāki par 10 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

8.3 Procedūras paplašināto inspekciju veikšanai uz noteiktu kategoriju kuģiem

8.3.1 Paplašinātās inspekcijas programmā iekļauj vismaz šādus jautājumus, ņemto vērā pārbaužu praktisko iespējamību vai ierobežojumus saistībā ar cilvēku, kuģa vai ostas drošību. Ostas valsts kontroles inspektoram jāzina, ka tas var apdraudēt noteiktu kuģa operāciju veikšanas drošību, piemēram, kravas operācijas, ja šo inspekciju laikā tiek pieprasīts veikt testus, kas tieši ietekmē kravu.

8.3.2 Visi kuģi (šī pielikuma 8.2. punktā minētās kategorijas):

.1 elektrības padeves pārtraukšana un avārijas ģeneratora iedarbināšana;

.2 avārijas apgaismojuma pārbaude;

.3 avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbība, pievienojot galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei divas šļūtenes;

.4 bilžu sūkņu darbība;

.5 ūdensnecaurlaidīgo durvju aizvēršana;

.6 glābšanas laivas nolaišana ūdenī;

.7 avārijas tālvadības apstādināšanas pārbaude katliem, ventilācijas un degvielas sūkņiem;

.8 stūres iekārtas, ieskaitot avārijas stūres iekārtu, pārbaude;

.9 radioiekārtu avārijas strāvas avotu pārbaude;

.10 naftu saturošo ūdeņu separatora pārbaude un, ja iespējams, izmēģinājums.

8.3.3 Naftas tankkuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā naftas tankkuģu inspekcijā:

.1 stacionārā putu ugunsdzēšanas sistēma uz klāja;

.2 ugunsdzēšanas aprīkojums kopumā;

.3 ugunsdrošības aizbīdņu pārbaude mašīntelpā, sūkņu telpā un dzīvojamās telpās;

.4 inertās gāzes spiediena un skābekļa satura tajā pārbaude;

.5 balasta tanki: jāpārbauda vismaz viens balasta tanks kravas tanku zonā vispirms no tanka lūkas/iekļūšanas vietas no klāja un, ja ir skaidrs pamats turpmākai pārbaudei, arī ieejot tajā;

.6 pārbaude, vai uz kuģa ir šādi dokumenti, ko apstiprinājusi karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrība:

(1) ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem,

(2) ziņojumi par stāvokļa novērtējumu,

(3) ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem,

(4) apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18).

8.3.4 Beramkravu kuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā beramkravu kuģu inspekcijā:

.1 klāja mehānismu pamatu iespējamā korozija;

.2 lūku vāku iespējamā deformācija vai korozija;

.3 iespējamās plaisas vai lokāla korozija šķērsvirziena starpsienās;

.4 piekļūšana kravas tilpnēm;

.5 pārbaude, vai uz kuģa ir šādi dokumenti, ko apstiprinājusi karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrība:

(1)ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem,

(2)ziņojumi par stāvokļa novērtējumu,

(3)ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem,

(4)apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā A.744(18).

8.3.5 Gāzu un ķīmiskie tankkuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā gāzu un ķīmisko tankkuģu inspekcijā:

.1 kravas tanku kontroles un drošības iekārtas, kas saistītas ar temperatūru, spiedienu un nepiepildītu tilpumu;

.2 skābekļa analīzes un eksplozijas iespējamības noteikšanas iekārtas, tajā skaitā to kalibrēšana. Ķīmisko vielu noteikšanas iekārtu pieejamība (silfons) ar pietiekamu skaitu gāzes detektorcauruļu konkrētai kravai, kas tiek pārvadāta;

.3 vai glābšanas komplekti kajītēs nodrošina pietiekamu elpošanas un redzes aizsardzību katrai personai uz kuģa (ja tas prasīts produktiem, kas uzskaitīti Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams);

.4 vai pārvadājamais produkts ir iekļauts Starptautiskajā apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams;

.5 stacionārās ugunsdzēšanas iekārtas uz klāja, kas, atkarībā no pārvadājamā produkta, var būt kā putu, tā sausu ķīmisko vielu vai cita veida;

8.3.6 Pasažieru kuģi:

Papildus šī pielikuma 8.3.2 punktā uzskaitītajam, šādi elementi tiek iekļauti paplašinātajā pasažieru kuģu inspekcijā:

.1 ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas;

.2 ugunsdrošo durvju aizvēršana;

.3 kuģa vispārējā avārijas radio translācijas sistēma;

.4 ugunsgrēka mācību trauksme, kuras laikā demonstrē ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus un piedalās daļa no pasažieru apkalpojošā personāla;

.5 vadošo apkalpes locekļu zināšanas par kuģa Avārijas kontroles plānu.

Nepieciešamības gadījumā ar kuģa kapteiņa vai operatora piekrišanu inspekciju var turpināt, kuģim esot reisā no vienas memoranda dalībvalsts ostas uz citu. Ostas valsts kontroles inspektori nedrīkst kavēt kuģa darbību un izraisīt situācijas, kas pēc kapteiņa uzskatiem varētu apdraudēt pasažieru, komandas vai kuģa drošību.

9.daļa. Trūkumu novēršana un kuģa aizturēšana

9.1 Principi trūkumu novēršanai vai kuģa aizturēšanai

Pieņemot lēmumu par trūkumu novēršanu vai kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektoram jāņem vērā detalizētās inspekcijas, kas veiktas saskaņā ar Memoranda 3.daļu, rezultāti un jāvadās pēc šī pielikuma 6.daļā un 9.3 punktā norādītajām procedūrām.

Ostas valsts kontroles inspektoram jāizmanto savs profesionālais vērtējums, nosakot, vai kuģi aizturēt, līdz tiks novērsti trūkumi, vai ļaut kuģim doties jūrā, neskatoties uz noteiktiem trūkumiem, ja tie nerada draudus drošībai, veselībai vai videi, ņemot vērā paredzētā reisa konkrētos apstākļus. Attiecībā uz minimālajiem apkalpes komplektēšanas standartiem un SDO 147.konvencijas un SDO 147 PROT 96 nosacījumiem ir jāņem vērā īpašās procedūras, kas izklāstītas šī pielikuma 6. un 7. daļā.

9.2 Kuģa aizturēšana saistībā ar minimālajiem apkalpes komplektēšanas standartiem un sertifikāciju

Pirms kuģis tiek aizturēts saistībā ar nepilnīgiem kuģa apkalpes komplektēšanas standartiem vai sertifikāciju, ir jāņem vērā sekojošais, īpaši pievēršot uzmanību šī pielikuma 9.3.4.9 punktam:

.1 paredzētā reisa un pakalpojuma garums un veids;

.2 vai konstatētais trūkums rada draudus kuģiem, personām uz kuģa vai videi;

.3 vai ir iespējams nodrošināt kuģa apkalpes locekļu attiecīgos atpūtas laikus;

.4 kuģa izmērs un tips, uzstādītais aprīkojums; un

.5 kravas veids.

9.3 Procedūras visu izmēru kuģu aizturēšanai.

9.3.1 Ievads

Šīs procedūras ir jāpiemēro, ja kuģa inspekcijas laikā tiek atklātas nepilnības. Tās paredzētas kā norādījumi ostas valsts kontroles inspektoriem un nav jāuzskata par kuģa pārbaudes lapu.

9.3.2 Galvenie kritēriji

Izmantojot savu profesionālo vērtējumu, lai lemtu par kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektoram jāpiemēro šādi kritēriji:

.1 Laiks: kuģi, kas nevar droši doties jūrā, ir jāaiztur pirmās inspekcijas laikā, neskatoties uz laiku, kādu kuģis uzturēsies ostā;

.2 Kritērijs: kuģis ir jāaiztur, ja trūkumi uz kuģa ir tik nopietni, ka ostas valsts kontroles inspektors uzskata par nepieciešamu atgriezties uz kuģa, lai pārliecinātos, ka tie ir novērsti pirms kuģis dodas jūrā.

Ostas valsts kontroles inspektora vajadzība atgriezties uz kuģa klasificē trūkumu nopietnību. Tomēr katrā gadījumā tas netiek uzlikts par pienākumu, bet nozīmē, ka administrācijai tādā vai citādā veidā, bet priekšroku dodot vēl vienam kuģa apmeklējumam, jāpārbauda, vai trūkumi ir novērsti pirms izbraukšanas no ostas.

9.3.3 Galveno kritēriju piemērošana

Pieņemot lēmumu, vai uz kuģa atrastie trūkumi ir pietiekoši nopietni, lai kuģi aizturētu, ostas valsts kontroles inspektoram ir jānovērtē, vai:

.1 kuģim ir attiecīgi derīgas apliecības un cita dokumentācija;

.2 uz kuģa ir apkalpe kā to pieprasa dokuments par drošu minimālo apkalpi.

Inspekcijas laikā ostas valsts kontroles inspektoram jānovērtē, vai kuģis un/vai apkalpe var:

.3 droši kuģot nākamā reisa laikā;

.4 droši izvietot, pārvadāt un pārraudzīt kravas stāvokli visa nākamā reisa laikā;

.5 droši ekspluatēt mašīntelpu visa nākamā reisa laikā;

.6 uzturēt vajadzīgo dzinējiekārtas un stūres iekārtas darbību visa nākamā reisa laikā;

.7 ja nepieciešams, efektīvi dzēst ugunsgrēkus jebkurā vietā uz kuģa visa nākamā reisa laikā;

.8 ja nepieciešams, atstāt kuģi ātri un droši un, ja nepieciešams, izpildīt glābšanas operācijas visa nākamā reisa laikā;

.9 nepieļaut vides piesārņošanu visa nākamā reisa laikā;

.10 uzturēt pietiekamu stabilitāti visa nākamā reisa laikā;

.11 uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību visa nākamā reisa laikā;

.12 ja nepieciešams, uzturēt sakarus briesmu situācijās visa nākamā reisa laikā;

.13 uzturēt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus uz kuģa visa nākamā reisa laikā;

.14 nodrošināt maksimālu informācijas daudzumu avārijas gadījumā (izmantojot reisa datu reģistratoru).

Ja kāds no šo vērtējumu rezultātiem ir negatīvs un ņemot vērā visus atklātos trūkumus, ir nopietni jāapsver kuģa aizturēšanas nepieciešamība. Vairāku mazāk svarīgu trūkumu kombinācija tāpat var būt pamatojums kuģa aizturēšanai.

9.3.4 Trūkumu saraksts, kuru dēļ var kuģi aizturēt

Lai palīdzētu ostas valsts kontroles inspektoram izmantot šīs procedūras, zemāk seko trūkumu saraksts, kas sagrupēts attiecīgi pēc konvencijām vai kodeksiem un kuri ir pietiekoši nopietni, lai būtu par pamatu kuģa aizturēšanai. Šo sarakstu nevar uzskatīt par izsmeļošu, tomēr tas jāizmanto par attiecīgo elementu paraugu. Trūkumi kuģa aizturēšanai STCW 78 jomās, kas minēti šī pielikuma 9.3.4.9 punktā, ir vienīgais pamats kuģa aizturēšanai saistībā ar šo konvenciju.

9.3.4.1 Vispārīgie jautājumi

.1 nav derīgu apliecību un citu dokumentu, ko pieprasa attiecīgie tiesību akti. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar tādu valstu karogiem, kas nav konvencijas (attiecīgo tiesību aktu) dalībvalstis, vai nav ieviesušas kādu citu tiesību aktu, nav obligāts pienākums saņemt konvencijās vai citos tiesību aktos paredzētās apliecības. Tāpēc minēto apliecību trūkums nevar būt par tiešu iemeslu tādu kuģu aizturēšanai. Tomēr, piemērojot “vienādas attieksmes” principu, pirms kuģa iziešanas jūrā nepieciešama būtiska kuģa atbilstība šī punkta prasībām.

9.3.4.2 Jomas, ko regulē SOLAS konvencija (atsauces dotas iekavās):

.1 pienācīgi nedarbojas dzeniekārta vai citu būtiski mehānismi, kā arī elektroiekārtas;

.2 nav pietiekami tīra mašīntelpa, bilžās ir pārlieku daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tajā skaitā mašīntelpas izplūdes cauruļu izolācija, ir nosmērēta ar naftas produktiem, pienācīgi nedarbojas bilžu atsūknēšanas iekārtas;

.3 pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži;

.4 pienācīgi nedarbojas galvenā un avārijas stūres iekārta;

.5 nav individuālo dzīvības glābšanas līdzekļu, kolektīvo glābšanas līdzekļu un to nolaišanas iekārtu, glābšanas līdzekļu skaits ir nepietiekošs vai tie ir būtiski nolietojušies;

.6 nav ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, stacionāro ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdrošības aizbīdņu un degvielas padeves ātrās noslēgšanas ierīču, tās neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušās un nespēj pildīt savas funkcijas;

.7 uz tankkuģu kravas klāja nav atbilstošu ugunsdzēsības līdzekļu vai tie ir būtiski nolietojušies, vai nedarbojas;

.8 nav gaitas uguņu, signālzīmju vai skaņas signālu, tie neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušies;

.9 nav radioiekārtu sakaru nodrošināšanai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tās pienācīgi nedarbojas;

.10 nav atbilstošu navigācijas iekārtu vai tās pienācīgi nedarbojas, ņemot vērā SOLAS V/12(o) noteikumu;

.11 nav koriģētu navigācijas karšu vai citu navigācijas publikāciju, kas nepieciešamas paredzētajam pārgājienam, ņemot vērā to, ka var izmantot elektroniskās kartes un ECDIS informācijas sistēmu kā papīra karšu aizstājējas;

.12 kravas sūkņu telpās nav nedzirksteļojošas izplūdes ventilācijas (SOLAS II-2/59.3.1 noteikums);

.13 nopietni trūkumi kuģa ekspluatācijas organizācijā, kas noteikta šī pielikuma 5.5 punktā;

.14 apkalpes locekļu skaits, komplektēšana vai kvalifikācijas neatbilst apliecībai “Par drošu kuģa minimālo apkalpi”;

.15 netiek veikta paplašināto apsekošanu programma saskaņā ar SOLAS XI nodaļas 2.noteikumu;

.16 nav vai nedarbojas reisa datu reģistrators (RDR), ja tā izmantošana ir obligāta.

9.3.4.3 Jomas, ko regulē Starptautiskais ķīmisko beramkravu (lejamkravu) kodekss (IBC) (atsauces dotas iekavās):

.1 tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (16.2);

.2 nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas (8.2.3);

.3 nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša elektroinstalācija (10.2.3);

.4 dzirksteļošanas avoti bīstamās vietās, kas minētas 10.2 punktā (11.3.15);

.5 īpašu prasību pārkāpumi (15);

.6 pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums vienā tankā (16.1);

.7 jūtīgu produktu nepietiekama siltumizolācija (16.6).

9.3.4.4 Jomas, ko regulē Starptautiskais sašķidrināto gāzu pārvadāšanas kodekss (IGC) (atsauces dotas iekavās):

.1 tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības apliecībā, vai nav informācijas par kravu (18.1);

.2 nav dzīvojamo vai dienesta telpu noslēgšanas ierīču (3.2.6);

.3 starpsienas nav gāzes necaurlaidīgas (3.3.2);

.4 bojātas gaisa slūžas (3.6);

.5 nav ātrās noslēgšanas vārstu vai tie ir bojāti (6.5);

.6 nav drošības vārstu vai tie ir bojāti (8.2);

.7 nedrošas vai kodeksam neatbilstošas elektroinstalācijas (10.2.4);

.8 kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1);

.9 nedarbojas kravas tilpņu spiediena trauksmes signalizācija (13.4.1);

.10 bojāts gāzes detektors vai toksiskās gāzes detektors (13.6);

.11 tiek pārvadātas vielas, ko nepieciešams inhibitēt, ja kuģim nav derīga inhibitēšanas sertifikāta (17/19).

9.3.4.5 Jomas, ko regulē LL 66 konvencija:

.1 uz klāja un korpusa apšuvuma ievērojamās platībās atklāti bojājumi, korozija vai apšuvuma un ar to saistītā karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu nokļūt līdz ostai, kur paredzēts veikt pilnvērtīgus remonta darbus;

.2 konstatēts kuģa nepietiekamas noturības gadījums;

.3 nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā formā, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim veikt kuģa iekraušanu un nostabilizēšanu tādā veidā, ka jebkurā brīdī visos mainīgos pārgājiena apstākļos tik uzturēta droša noturības rezerve, un netiek pieļautas nepieņemamas slodzes uz kuģa konstrukcijām;

.4 nav kuģa atveru noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās būtiski nolietotas vai bojātas;

.5 kuģis ir pārkrauts;

.6 nav iegrimes zīmju vai nav iespējams tās nolasīt.

9.3.4.6 Jomas, ko regulē MARPOL 73/8 konvencijas I pielikums (atsauces dotas iekavās):

.1 nav naftas produktus saturoša ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm trauksmes signalizācijas aprīkojuma vai tas ir būtiski nolietojies, vai atbilstoši nedarbojas;

.2 sateču ūdeņu vai naftas produktu atlieku uzglabāšanas tanku tilpums nav pietiekošs paredzētajam reisam;

.3 nav pieejams naftas operāciju žurnāls (20(5));

.4 ierīkots nelikumīgs atsūknēšanas apvedceļš;

.5 nav apskates ziņojuma, vai tas neatbilst konvencijas 13.G(3)(b) noteikumam.

9.3.4.7 Jomas, ko regulē MARPOL 73/78 konvencijas II pielikums (atsauces dotas iekavās):

.1 nav P&A rokasgrāmatas;

.2 krava nav sadalīta kategorijās (3(4));

.3 nav pieejams kravas žurnāls (9(6));

.4 tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības (14);

.5 ierīkots nelikumīgs atsūknēšanas apvedceļš.

9.3.4.8 Jomas, ko regulē MARPOL 73/78 konvencijas V pielikums:

.1 nav atkritumu apsaimniekošanas plāna;

.2 nav pieejams atkritumu žurnāls;

.3 kuģa personāls nepārzina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktās atkritumu nodošanas/izmešanas prasības.

9.3.4.9 Jomas, ko regulē STCW 78 konvencija:

.1 apkalpes locekļiem nav kompetences sertifikātu, derīgu pagaidu atļauju, vai arī tie nevar uzrādīt dokumentālu pierādījumu par to, ka karoga valsts administrācijai ir iesniegts pieteikums pēc apstiprinājuma;

.2 nav ievērotas karoga valsts administrācijas noteiktās drošas apkalpes komplektēšanas prasības;

.3 klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts administrācija;

.4 sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar drošai kuģošanai, drošiem radio sakariem vai jūras piesārņošanas novēršanai būtiski svarīgu aprīkojumu;

.5 nav pierādījumu profesionālai piemērotībai veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu;

.6 nav iespējams nodrošināt pirmo sardzi, uzsākot pārgājienu, vai turpmākās sardzes maiņas ar cilvēkiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti sardzes pienākumu veikšanai.

9.3.4.10 Jomas, ko regulē SDO konvencijas:

.1 nav pietiekošu pārtikas krājumu reisam līdz nākamajai ostai;

.2 nav pietiekošu dzeramā ūdens krājumu reisam līdz nākamajai ostai;

.3 uz kuģa ir galēji antisanitāri apstākļi;

.4 nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo rajonos, kur var būt īpaši zema temperatūra;

.5 pārmērīgi daudz atkritumu, koridori un dzīvojamās telpas aizsprostotas ar aprīkojumu un kravu, vai pastāv citi bīstami apstākļi;

.6 skaidrs pierādījums tam, ka apkalpes locekļi, kuriem jānodrošina pirmo sardzi vai nākamo sardzes maiņu, ir pārāk noguruši.

9.3.4.11 Situācijas, kuras var nebūt par pamatu kuģa aizturēšanai, bet kurās ir jāaptur, piemēram, kravas operācijas:

.1 ja pienācīgi nedarbojas (vai nav pienācīgi uzturēta) inertās gāzes sistēma vai ar kravu saistīts aprīkojums, vai mehānismi, tas ir uzskatāms par pietiekamu pamatu kravas operāciju apturēšanai.