Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2010., Nr. 145 (4337) https://vestnesis.lv/ta/id/217662

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrija: Sveicot ģimenes Tēva dienā

Vēl šajā numurā

14.09.2010., Nr. 145 (4337)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Trīs galvenie raksti šajā numurā veltīti Maksātnespējas likumam (spēkā esošajam un jaunajam, kas stāsies spēkā šā gada 1.novembrī). Autori analizē un salīdzina abu likumu tiesisko regulējumu, tiek izteikts arī viedoklis, ka jaunais Maksātnespējas likums vēl pirms tā spēkā stāšanās ir steidzami jāgroza.

Kristaps Ābelis. Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums

2010.gada 1.novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums (turpmāk – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. Rakstā sniegts neliels ieskats par Jaunā likuma būtiskākajām izmaiņām attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu un tā izpratni, salīdzinot to ar spēkā esošo Maksātnespējas likumu (turpmāk – Iepriekšējais likums). Saskaņā ar Jauno likumu fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērojams personai, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.

Tādējādi Jaunais likums faktiski sašaurina personu loku, kuras būs tiesīgas uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, proti, likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē nodokļu maksātājs ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Tas nozīmē, ka fiziskās personas maksātnespējas process nebūs piemērojams personām, kuras vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms fiziskās personas maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā nav bijušas ekonomiski aktīvas.

Aldis Gobzems. Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums

Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums, kas stājies spēkā 2008.gada 1.janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009.gada 1.jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk kā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010.gada 1.novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010.gada 26.jūlijā. Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko Valūtas fondu un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām.

Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā. Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu.

Arta Snipe, Normunds Šlitke. Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai

Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu, likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, bet uzmanības centrā ir parādu dzēšanas termiņš, kurā parādnieks var atbrīvoties no atlikušajām saistībām. Pateicoties diskusijām, likumprojekts šajā sadaļā ir tapis tiesiski kvalitatīvs. No otras puses, gandrīz nederīgs ir kļuvis juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums, tāpat kvalitāti zaudējis arī tiesiskās aizsardzības procesa regulējums.

Rakstā autori, praktizējoši maksātnespējas administratori, pauž viedokli par galvenajām kļūdām juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, kā arī sniedz ieskatu, kā regulējumu varētu uzlabot. Valsts konkurētspējas, t.i., iedzīvotāju labklājības, pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru veiksmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Šādas vides nodrošināšana ir katras valsts pamatuzdevums. Uzņēmējdarbību būtiski ietekmē gan atbilstoša infrastruktūra, gan atbalsts, bet ne mazāk svarīga ir normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas.

“Jurista Vārda” redakcija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!