Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010. gada 2. septembra sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2010., Nr. 145 (4337) https://vestnesis.lv/ta/id/217663

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kanceleja: Par Lielo kapu parka teritorijas sakopšanu

Vēl šajā numurā

14.09.2010., Nr. 145 (4337)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2010. gada 2. septembra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums.
Sākums — Saeimas materiālu 49.laidienā

(“LV”, Nr.143, 9.09.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu mazu uzmanību, jo šis likumprojekts tiešām ir steidzams un būtu svarīgi, lai jūs saprastu šā likumprojekta būtību.

Tātad pašlaik spēkā esošā redakcija paredz, ka 2010.gadā atlīdzību par šiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem nedrīkst izmaksāt. Savukārt Ministru kabinets, saprotot to, ka ir uzsāktas vairākas tiesvedības un ir aprēķināti šie maksājumi gan par 2009.gadu, gan par 2010.gadu, ir nolēmis, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jau šogad šiem zemes īpašniekiem var izmaksāt 1 352 788 latus. Līdz ar to būtu nepieciešams izdarīt izmaiņas, kas paredz, ka šos līdzekļus šogad neaprēķina, bet tā būtība ir tāda, ka tos var izmaksāt.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdzu noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis.

Lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pir­majā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.A.Krauklis.

Cienījamie kolēģi! Tā kā šī pati tehniskā izmaksāšana arī prasa sagatavošanās laiku un tā kā faktiski likuma izmaiņas ir ļoti, ļoti niecīgas, faktiski tehniskas, komisija aicina jūs šo likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs izskatām šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, kolēģi! Šis grozījums Tiesu izpildītāju likumā paredzēja par vienu gadu pagarināt termiņu prasībai, ka tiesu izpildītājam ir jābūt ar augstāko juridisko izglītību. Juridiskā komisija noraidīja šo likumprojektu, jo uzskata, ka 10 gadu laikā jebkuram, kurš vēlējās iegūt augstāko izglītību, šāda iespēja bija. Un, ja kāds to nav pamanījies izdarīt, tad nu... Tomēr termiņš ir termiņš. Un lai likums paliek negrozīts! Juridiskā komisija noraidīja šo likumprojektu.

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pret jābalso!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” pirmajā lasījumā! Kā es saprotu, atbildīgā komisija šo likumprojektu ir noraidījusi, tātad... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pret bija jābalso! Es taču teicu!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, Segliņa kungs.

Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.septembris.

Sēdes vadītājs.

10.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Sporta likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas iekļaušanu likumā. Tas ļautu nostiprināt akadēmijas statusu sporta nozarē līdzvērtīgi citām sporta organizācijām.

Es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu ir parakstījuši praktiski visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti, kuri strādā Sporta apakškomisijā. Likumprojektu atbalsta arī ministrija, Latvijas Rektoru padome un Augstākās izglītības padome. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sporta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu. Un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 7.septembrim.

Sēdes vadītājs.

7.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas Nr.1882/Lp9. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija sesiju starplaikā izskatīja turpmākos divus projektus.

Par šo projektu jāteic, ka tas ir valdības iesniegts. Tas ir radies Iekšlietu ministrijā pēc bēdīgi slavenā gadījuma ar “Tele2” meteorīta akciju. Protams, komisijā bija debates, kā precīzāk formulēt šo dispozīcijas daļu, un komisija vienojās likumprojektu konceptuāli akceptēt pirmajā lasījumā, taču uz otro lasījumu acīmredzot redakcija tiks precizēta.

Aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1882/Lp9 pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Piecas dienas. Tātad – 7.septembris.

Sēdes vadītājs.

7.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1889/Lp9, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija).

Arī šo likumprojektu komisija izskatīja sesiju starplaikā. To ir sagatavojusi Satiksmes ministrija un akceptējis Ministru kabinets. Taču, izskatot to pirmajā lasījumā, mēs konstatējām, ka starp autopārvadātāju nevalstisko sektoru un starp ministriju pastāv zināmas viedokļu atšķirības konkrētā projekta sakarā. Līdz ar to mums vismaz komisijā izdevās panākt to, ka šīs abas puses uz otro lasījumu sagatavos kompromisa redakciju, kas atbilstu reālajai situācijai un iespējām uz Latvijas automaģistrālēm.

Komisija akceptē likumprojektu pir­majā lasījumā un aicina to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1889/Lp9 pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Arī piecas dienas – tātad šā gada 7.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi! Dokuments, kuru mēs šobrīd izskatīsim, tiek numurēts ar 6285. un nezin kāpēc vēl arī ar 6350. numuru. Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas ir ārkārtīgi īss un vienkāršs.

Tā kā Latvijas tauta grasās ļaut laulību šķirt bezstrīdus gadījumā arī notāriem, tad attiecīgi šā likuma 12.pants ir papildināts vienkārši ar institūciju, jo laulāto šķiršanās laikā sadalītu mantu Latvijas likums jau neuzskata par ienākumu un neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Termiņš būs 7.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. 7.septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šim sēdē izskatāmajam dokumentam ir numurs 6302 – “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Tas ir salīdzinoši vienkāršs, jo papildina nodevu klāstu ar vienu nodevu tūkstoš latu apjomā, kas ir par licences iegūšanu tiem aizdevējiem, kuri nav kredīt­iestādes.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli par likumprojektu pir­majā lasījumā... Nē, vispirms es lūgšu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pir­majā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija aicina priekšlikumus nest uz atbildīgo komisiju līdz 6.septembrim un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 9.septembrī, respektīvi, nākamceturtdien.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums iesniegšanas termiņš – 6.septembris. Otrais, galīgais, lasījums – 9.septembrī.

Deputāti neiebilst.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību ES militārajā operācijā ATALANTA”. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Vai kāds vēlas ziņot par šo?

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, kurš droši vien šobrīd uzstāsies kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Šadurskis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Lūdzu jūsu atbalstu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai pretpirātisma misijai Somālijas piekrastē. Runa ir par viena karavīra nosūtīšanu, un, ja sekmēsies sarunas ar Luksemburgu, tad Luksemburgas valdība nosegs arī finansiāli šā mūsu karavīra uzturēšanos šajā starptautiskajā misijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies Šadurska kungam!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību ES militārajā operācijā ATALANTA”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ietilpst 11 likumprojektu paketē, kuras mērķis ir nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām un zvērinātiem notāriem. Tas ir saistībā ar laulības šķiršanas lietām, kas ir bezstrīdus kārtībā.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma savstarpējo saskaņotību, atbilstību regulējumam, kas tiks ieviests ar minētās likumprojektu paketes spēkā stāšanās brīdi.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.

Sēdes vadītājs.

8.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis likumprojekts tieši tādā pašā veidā ir saistīts ar šo 11 likumprojektu paketi. Situācija ir tāda, ka vēlamies nodot visu to laulības šķiršanas lietu, kuras izskatāmas bezstrīdus kārtībā, izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām un zvērinātiem notāriem.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un es aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.

Sēdes vadītājs.

8.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” paredz harmonizēt terminu lietojumu Militārā dienesta likuma vairākos pantos, nodrošināt lietoto terminu atbilstību Krimināllikumam un Kriminālprocesa likumam. Ar šo likumprojektu tiek vienādoti kritēriji personām, kuras nevar pieņemt militārajā dienestā, vai personām, kuras tiek atvaļinātas no tā. Tiek noteikti jauni kritēriji, kuru dēļ persona netiek pieņemta militārajā dienestā vai arī kuru iestāšanās gadījumā tiek atvaļināta no dienesta; proti, ja pret personu ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata vai ja persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota.

Tiek precizēti kritēriji, kuru dēļ rezerves karavīrs netiek iesaukts uz kārtējām vai pārbaudes mācībām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.

Sēdes vadītājs.

8.septembris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pēc minūtes mums būtu jāiet pārtraukumā. Mums ir atlikuši vēl četri neizskatīti darba kārtības punkti, un Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: “Turpinām!”, dep. K.Leiškalns: “Ejam pārtraukumā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 14, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” ietvertie grozījumi nepieciešami, lai likumā ietvertu tiesību normas, kas saistītas ar personu ilgtermiņa aizsardzību un aizsargājamās personas identitātes maiņu.

Pašreiz mūsu valsts normatīvajos aktos ir paredzēta tikai segdokumentu izsniegšana, nevis identitātes maiņa, kas ievērojami apgrūtina ilgtermiņa speciālās aizsardzības realizāciju un starptautisko saistību izpildi. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cīņu ar starptautisko organizēto noziedzību, tai pievienotajos protokolos, Rekomendējošajā apkopojumā par liecinieku aizsardzības izmantošanu kriminālprocesos pret organizēto noziedzību, Eiropas Padomes rekomendācijā par liecinieku un sadarbojošos personu aizsardzību un Eiropola izstrādātajos liecinieku aizsardzības pamatprincipos Eiropas Savienībā norādīts par nepieciešamību izmantot identitātes maiņu liecinošo personu aizsardzībā.

Komisija iepazinās ar šo likumprojektu, izskatīja un atbalstīja to komisijas sēdē. Aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.

Sēdes vadītājs.

8.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu ielūkoties likumprojektā Nr.1925/Lp9.

Ja godīgi jāsaka, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šīs karstās vasaras karstākais jautājums, ko mēs skatījām, bija tieši jautājums par Mērsraga novada un Rojas novada sadzīvošanu vai nesadzīvošanu. Vairāk gan jāatzīst, ka tas ir tāds varbūt ne pragmatiskas dabas lēmums, bet uz emocijām balstīts. Tomēr komisija ar balsu vairākumu lēma tā, ka šie bijušie pagasti, apvienoti vienā novadā, nevar pastāvēt kopīgi, jo tās pretrunas, kas iezīmējušās, ir pārāk lielas. Līdz ar to mēs akceptējām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotos likumprojektus.

Pirmais, ko jums stādu priekšā, ir likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kura būtība ir tā, ka likumam pievienotajā pielikumā Rojas novada vietā šobrīd parādās divi novadi: Mērsraga novads un Rojas novads. Komisija lūdz arī šim likumprojektam piešķirt steidzamu virzību.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

O.Spurdziņš.

Komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.septembri un likumprojektu izskatīt kārtējā Saeimas sēdē šā gada 16.septembrī.

Sēdes vadītājs.

7.septembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 16.septembrī – otrais lasījums. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Jau iepriekš izskatītā likumprojekta akceptēšanas gadījumā ir nepieciešams likums par Rojas novada un Mērsraga novada atsevišķas darbības uzsākšanu. Komisija skatīja šo likumprojektu un ar balsu vairākumu akceptēja tā virzību tālāk uz sēdi. Vienīgais, ko es varu pateikt, – ka šobrīd 2.pantā iekļautais termiņš par iespējamām šo atsevišķo novadu domes vēlēšanām nav reāls, bet mēs gaidām priekšlikumus no Centrālās vēlēšanu komisijas, lai atbilstoši citiem likumiem šis termiņš būtu reāls. Tātad uz otro lasījumu varētu būt arī precizēta šā panta redakcija.

Komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Es atvainojos, Staķes kundze, jūs vēlaties runāt par steidzamību vai debatēt par pirmo lasījumu? Skaidrs! Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sākam debates. Vārds Dagnijai Staķes kundzei. Jūs runāsiet kā deputāte vai kā ministre? Kā deputāte. Vārds deputātei Dagnijai Staķei.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu ļoti lielu pateicību izteikt labā flanga deputātiem, kuri ir mainījuši savas domas un šodien balsojuši “par”. Katrā ziņā tas ir ļoti pozitīvi.

Mums ir jāatzīst tas, ka bija zināmas kļūdas arī administratīvi teritoriālās reformas procesā. Šodien, protams, Mērsraga iedzīvotāji ļoti seko līdzi tam, kas notiks Saeimā. Es kā ministre un arī kā deputāte gribu teikt, ka esmu apmeklējusi šo pašvaldību divas reizes. Un, protams, tas, ka pašu deputātu balsojums bija pozitīvs (tikai viens balsoja “pret”), jau liecina par to, ka šī vēlme atdalīties šiem abiem novadiem ir bijusi ļoti pareiza. Tā ka es pasaku visiem ļoti lielu paldies. Un, protams, arī tā turpiniet!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ja nebalsojāt “par” pārtraukumu, tad tagad parunāsim.

Cienītā Staķes kundze mazliet kļūdījās, sakot, ka mēs esam mainījuši savu nostāju. Mēs esam vienmēr bijuši par pragmatismu, un arī šobrīd vēl joprojām pastāv šīs bažas par nākotni attiecībā uz šo divu pašvaldību finansiālo dzīvotspēju, bet mēs ceram, ka Finanšu ministrija iedos savus aprēķinus un savu atzinumu, un tāpēc avansā šobrīd šīs bažas tiek noņemtas, cerot, ka šīs priekšvēlēšanu emocijas nav tikai emocijas un ka Staķes kundzes solījumi, ka maisam gals neattaisīsies un tagad pieci deputāti nākamā mēneša laikā neiesniegs vēl astoņpadsmit savu tēva sētu iesniegumus atdalīties no kāda no lielajiem novadiem. Mēs uzticamies ministres kundzes solījumiem, ka tā nebūs. Tas ir viens.

Es atgādināšu vienkāršu vēsturi. Kādreiz biju reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un 167.projektā nebija vienots novads Rojai ar Mērsragu. Tie kopā nebija, un bažas par to, ka divas ostas, kurās varbūt katrai ir savi ķeizariņi, nevar kopā sadzīvot, ir bijušas vienmēr. Divi attīstības centri var plēsties un var konfliktēt tad, ja tie atrodas divās šaurās teritorijās. Tāda ir šī teorija.

Ja pastāvētu liels Talsu novads, kurā būtu šim novadam vajadzīgas divas ostas, tad, protams, situācija varētu būt citādāka, bet savulaik cienījamie deputāti sanāca kopā un brīvprātīgi mēnesi pirms reformas beigām pieņēma lēmumus, ka viņi ies kopā, saņēma katrs pa 200 000 latu no valsts naudas. Nu viņi ir veiksmīgi tikuši galā katrs ar 200 000 latu un tagad saprot, ka tomēr tā nebūs labi. Šāda prakse, protams, es nezinu, vai tā ir laba...

Komisijā deputāti un ministres kundze teica, ka jebkurš ieguldījums pašvaldībā ir labs ieguldījums. Tam es principā varu piekrist, tāpēc droši vien naudu atpakaļ neviens no viņiem neprasīs, bet mēs ceram, pirmkārt, tātad rezumējot, uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, jo tie aprēķini, ko komisijā iesniedza paši deputāti, tomēr ir ņemti tādi, lai pielāgotos savai gribēšanai un tad parādītu, ka var... ka tie grib to apstiprinājumu no Finanšu ministrijas, ka iedzīvotāji necietīs ne vienā, ne otrā novadā. Un tad tāpat droši vien lielā vienprātībā mēs arī nobalsosim par atdalīšanos, paturot prātā to ministres solījumu, ka šā mēneša laikā vairs 18 sētas negribēs atdalīties no citām sētām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pieļauju iespēju, ka jūs, protams, neatceraties, ko es runāju no tribīnes tad, kad mēs diskutējām par reģionālo reformu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Mēs visu atceramies!”) Protams, šī reģionālā reforma bija nepieciešama, un joprojām tā ir sevi attaisnojusi, bet ir arī vairāk nekā skaidrs, ka, tā kā tā tapa ļoti lielos kompromisos un savstarpējos cīniņos, tad ne jau visi reģioni Latvijā... es atvainojos, ne jau visi novadi, kuri Latvijā toreiz ar Saeimas lēmumu tika izveidoti, ir optimāli.
(No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viņi paši gribēja!”)

Mēs labi zinām, ka ir novadi, kur ir izteikts centrs, kas tiešām ir stabili, kur iedzīvotāji ir saistīti ar šo novada centru, uz kurieni viņi brauc pēc pakalpojumiem, brauc pēc izglītības. Tie novadi ir visstabilākie.

Savukārt šis novads izceļas ar to, ka šajā novadā ir divi samērā līdzvērtīgi centri, kuri konkurē savā starpā. Abos ir lielas skolas, abos ir ostas, un zināmā mērā ir pierādījies tas, ka šāds novads, kurā ir divi izteikti centri, kuri savstarpēji konkurē un kuri šā iemesla dēļ nevar vienoties, nav stabils. Tāpēc acīmredzot... Ja jau paši deputāti tā ir izlēmuši, tad visticamāk, ka vislabāk šādam novadam ir veidoties no jauna, lai tur būtu divi, nevis viens novads, kā ir šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es esmu piedalījusies vairākās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs par šo jautājumu, un tik tiešām pēdējā no tām tika panākts šis kompromiss – tika atbalstīts ministrijas sagatavotais likumprojekts, un, ja šodien nebūtu daži jautājumi vēl precizējami, tad varētu pat balsot jau otrajā lasījumā. Bet tomēr... Tur, šajā likumprojektā, ir iekšā noteikts datums, kurā jānotiek vēlēšanām. Šis datums, šis laiks, ir jāizvērtē vēl kopīgi ar Centrālo vēlēšanu komisiju, un tāpēc būtu lietderīgi, ja nenoteiktu pārāk ilgu šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu un virzītu šo likumprojektu ātri, saskaņojot visus jautājumus ar Centrālo vēlēšanu komisiju.

Bet, ļoti rūpīgi izvērtējot visu situāciju, visu ekonomisko situāciju (par kuru pieprasīja gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija īpašu slēdzienu (un šis slēdziens tika sagatavots), gan arī Saeimas Juridiskais birojs lūdza sagatavot slēdzienu, vai varēs atsevišķi dzīvot, strādāt un eksistēt šis divas pašvaldības), tika pierādīts, ka Mērsrags un Roja var ļoti labi dzīvot atsevišķi. Un nekad Mērsragam nav bijuši parādi. Mērsrags bija tas, kas šo dalīšanos ierosināja. Var redzēt, ka labi speciālisti ir Mērsragā un labi speciālisti ir Rojā, un, ja ir šī šķiršanās, tad – tāpat kā laulībā – ir jāatbalsta šī šķiršanās.

Tātad balsosim šoreiz par pirmo lasījumu, un, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ja vajag, tad vēl dažas vietas likumprojektā būs jāprecizē.

Es arī gribu izteikt pateicību tai reformu ministrijai... Valsts pārvaldes... Kā to ministriju sauca, aizmirsu... Reformu ministrijai gribu pateikt paldies, īpaši ministrei Dagnijai Staķei, kura ļoti daudz laika veltīja, lai aizbrauktu un tieši uz vietas, tiekoties ar cilvēkiem, izpētītu situāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Pavisam īsi, cienījamie deputāti! Ābiķa kungs, es saprotu vēlmi pastāstīt arī, kurš atbalsta un kuri ir labi runājuši.

Par terminoloģiju. Atcerēsimies tomēr šā sasaukuma beigās: runa šeit ir par administratīvi teritoriālo reformu, kas nosaka pašvaldību teritorijas! Tā reģionālā reforma – tā būtu tad, ja mēs runātu par Vidzemi, Kurzemi un tā tālāk. Tāpēc, lūdzu, lietosim sasaukuma beigās jau precīzu terminoloģiju un mācīsimies visu par pašvaldībām!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija).

Kolēģi, atcerēsimies neseno vēsturi! Ir jāatgādina Tautas partijai, ka tas bija jūsu projekts par šo teritoriālo reformu. (No zāles dep. V.A.Kraukļa un M.Kučinska starpsaucieni.) Neklaigājiet! Neklaigājiet, Kraukļa kungs! Jūs ļoti labi mākat klaigāt. Tas bija jūsu projekts. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viņi brīvprātīgi apvienojās!”) Kučinska kungs, jūs teicāt, ka jūs esat lieli pragmatiķi. Jūsu pragmatisms izrādījies visai liktenīgs valstij – ne tikai sakarā ar teritoriālo reformu, bet arī vispār. Šī krīze, kuru mēs piedzīvojam, tā ir lielā mērā jūsu. Jūsu! Jūsu pragmatisms tā sauktais.

Bet, ja runā par teritoriālo reformu, tad jūs neņēmāt vērā gandrīz 500 pašvaldību lēmumu, kuras lēma, ka nav sasteidzama šī reforma. Un nepiekrita arī jūsu partijas biedrs no Maltas, no Latgales bija kategoriski “pret”, un tā rezultātā izstājās no jūsu partijas. Un tādu ir ļoti, ļoti daudz. Tāpēc šodien, kad mēs jau zinām šos rezultātus – un es esmu bijis jau Latgales gandrīz lielākās daļas pagastos šogad...

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, runāsim, lūdzu, par Roju un Mērsragu!

P.Tabūns.... Jā, tā ir liela nelaime. Pagastos skolas tiek likvidētas vēl un vēl, un vēl, un vēl.

Taču, ja runājam tieši par Mērsraga un Rojas piemēru, tad tas ir patiešām maisam gals vaļā. Maisam gals vaļā! Un jābūt tam, jo vardarbīga sadzīšana “kolhozos” nebija prāta darbs. Es vēlreiz un vēlreiz to atkārtoju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Interesantas runas skan no Pētera Tabūna, kurš, kopš es atceros vēl no Krasta laikiem, ir atbalstījis visas valdības un kā frakcijas biedrs iekļāvies šajās valdībās. Un nu pēkšņi visi apkārtējie ir vainīgie, bet Tabūna kungs kā vienmēr jās baltā zirgā. Es nezinu, kurā apgabalā – Latgalē vai Zemgalē, bet jāt jās. Tas ir skaidrs.

Attiecībā uz šo reformu. Nu, te jau pieci cilvēki... Mēs, protams, atbalstām. Kas grib šķirties, to kopā cieši nenoturēt. Bet šeit jau ir tas īpatnējais gadījums, ka šīs abas pašvaldības vēl pirms likuma spēkā stāšanās pieņēma lēmumu, apvienojās, un tur nebija nekāds ne Tautas partijas pragmatisms, ne kādas citas partijas pragmatisms.

Tas, uz ko jūs aicināt, īstenībā ir drusciņ bīstami. Ja mēs atkal atgriezīsimies pie 650 pašvaldībām valstī, tad mēs atgriezīsimies arī pie tām problēmām, ko šis mazskaitliskums dod. Nevajag aicināt! Ja pašvaldības nevar sadzīvot kopā – labi, mēs varam ar likumu tās šķirt. Bet nekādā gadījumā nevajag aicināt uz to, Tabūna kungs! Un nevajag nemitīgi, nemitīgi visus apvainot visos grēkos, it sevišķi tad, ja pats esat kopā grēkojis! Tieši tā! Jūs taču grēkojat visu laiku: kā mēs Krastu ielikām toreiz, tā tie grēki gāja vaļā, un Tabūns vienmēr
pa priekšu. Visus budžetus atbalstīja un visus budžeta palielinājumus, visas tās “gāzes grīdā”...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Leiškalna kungs! Es
arī tagad aicinu atgriezties pie Rojas un Mērsraga.

K.Leiškalns.

Jā. Mērsrags – tā ir laba lieta, un Roja – vēl labāka. Atvienosim!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Latvijas valsts attīstības un arī ekonomiskā loģika ir spēcīgi novadi. Un, protams, loģiskais risinājums Talsu gadījumā būtu novads bijušā Talsu rajona robežās. Bet paši mērsradznieki un paši rojenieši toreiz izlēma, ka viņi grib būt tikai divatā kopā. Tas bija viņu brīvprātīgs lēmums. Taču tagad izrādās – šis viņu lēmums bija kļūdains, un Saeima ļauj viņiem šo kļūdaino lēmumu labot. Bet es esmu pārliecināts par to, ka agri vai vēlu būs viens liels, spēcīgs Talsu novads, kur būs iekšā gan Mērsrags, gan Roja. Taču cilvēkiem pašiem acīmredzot jāpārliecinās, ka tas ir pats loģiskākais risinājums.

Tāpēc, protams, pašlaik atbalstīsim šo te variantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es pievienojos visiem iepriekšējiem runātājiem. Paldies jums visiem par izpratni!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Un tomēr man niez mēle pateikt vienu teikumu, ka, manuprāt, liela nelaime ir nosaukt reformu, kas ir ilgusi vairāk nekā desmit gadus, par sasteigtu.

Paldies.

Bet, godīgi sakot, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Likums par Rojas novada un Mērs­raga novada darbības uzsākšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.septembri un izskatīšanu veikt šā gada 16.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs.

7.septembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 16.septembrī – otrais lasījums. Deputāti neiebilst. Paldies.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Ar kādām tiesībām? Komisija nav notikusi!”)

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Bu­zajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Priekšā mums ir kārtējā cūcība pret vēlētājiem, kuru šobrīd izgudrojusi nevis valdība, bet formāli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Taču izgudrojusi nevis pēc pašas iniciatīvas, bet pēc Rīgas domes lūguma. Tātad īstie likumprojekta autori ir Nils, galvenais ziedotājs Okupācijas muzejam, Ainārs Buldozers un Juris, bijušais izglītības ministrs un krievu skolu žņaudzējs. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzeviča kungs pat pats piedalījās komisijas sēdē, sūrojoties par lielo iedzīvotāju pieprasījumu skaitu, kas domei lūdz iecelt norīkotu pārvaldnieku.

Likumprojekta būtība – izvairīties no atbildības par slikti pārvaldītām mājām un izvilkt no iedzīvotāju kabatām naudu, kas bija uzkrāta topošajam remontam, ar nolūku dzēst parādus par apkuri. Tātad ne tikai Saeima un valdība, bet arī Rīgas dome ir gatava atbalstīt stiprā cīņu pret vājo, bagātā pret nabago, privātīpašnieka – pret algotu darbinieku, namīpašnieka – pret īrnieku. Nedarīt neko, lai atvieglotu dzīvi parastam cilvēkam no ielas, un izdarīt visu, lai aizstāvētu sponsoru intereses. Kā piemēru varu minēt denacionalizēto māju, kuras adrese ir Tvaika iela 23. Traks nams: 18 dzīvokļi, 10 nepilngadīgi bērni, četri invalīdi, pensionāri; krāsns apkure, sausā tualete, kas divus gadus nav izvesta, ziemā applūdusi; gāzes baloni, aukstais ūdens ir, apgādi ierīkoja paši īrnieki, viņi par saviem līdzekļiem remontē malkas šķūnīšus, labiekārto sētu. “Latvenergo” vēl pirms Miķelsona aresta pārtrauca elektrības piegādi kāpņu telpās. Deviņus mēnešus mājas iedzīvotāji ir sarakstē ar Ušakovu un Šleseru. Un tie, kas šobrīd sola vēlētājiem zelta kalnus, nevar “dzemdēt” neko, negrib uzņemties atbildību par māju un iecelt norīkotu pārvaldnieku. Bet, ja, teiksim, vajag lemt bez konkursa par Daugavas krastmalas apbūvi vai iecelt kādu biznesa draugu Fliku par Rīgas “Trīs brāļu” tūrisma aģentūras vadītāju, vai citu biznesa draugu Viesturu Koziolu par Rīgas tēla galveno propagandistu, izdara uzreiz!

Cienījamie deputāti! Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija nav atbalstījusi šo likumprojektu. Nav atbalstījis arī apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu vairākums. Viņi pat nezina... Labā roka nezina, ko dara kreisā, jo runāt var ar Ušakovu, nevis šeit, Saeimā, runāt ar vēlētājiem.

Cienījamie deputāti! Es gribu jūs informēt, ka visas īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas ir kategoriski pret šo likumprojektu, un es aicinu būt kopā ar vēlētājiem, nevis ar sliņķiem un bezatbildīgiem pašvaldību ierēdņiem.

Aicinu kopā ar PCTVL balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es tomēr gribu, lai Lagzdiņa kungs, šā likumprojekta referents, mums paziņo, kad komisija ir paspējusi izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ja ziņo atkal, nepārtraucot sēdi, par rezultātiem.

Sēdes vadītājs.

Pimenova kungs! Es atvainojos! Es kā sēdes vadītājs jums atgādinu, ka šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un ka šis likumprojekts tika nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet Saeima šodien piekrita šā likumprojekta izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, kā to paredz Saeimas kārtības rullis.

Es aicinu jūs būt uzmanīgākam Saeimas sēžu laikā un lūdzu negraut parlamenta prestižu!

I.Pimenovs.

Paldies par skaidrojumu! Es to ņemšu vērā noteikti, tomēr es aicinu Saeimu un varbūt arī savus kolēģus un sevi būt uzmanīgiem un tik nopietnus jautājumus tomēr nedot tik ātrai skatīšanai Saeimā no jauna.

Patiesībā visi argumenti jau ir pateikti, un es tikai gribu atgādināt, ka, pieņemot šo likumu, mēs ļausim apsaimniekotājiem, protams, atvieglot sev dzīvi, bet viņi būs tā kā tā atkal spējīgi... tie, kas nevēlas rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumam... cīnīties ar parādniekiem, vēršoties tiesā. Vienkārši paņemt naudu no tās naudas, kas būs uzkrāta no apsaimniekošanas maksām, kuras maksās maksātāji, tie, kuri patiešām godprātīgi maksā savu naudu. Tas ir
pirmais.

Taču, ja būs izdarīts grozījums 14.pantā, kas tagad ir paredzēts šajā likumprojektā, tad apsaimniekotājs varēs vienkārši paņemt godprātīgo maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu segšanai. Tātad likuma grozījums veicinās acīmredzami aplamu, nederīgu kārtību, kuru nedrīkst pieļaut.

Es jau teicu, ka pats par sevi likums neprasa nekādus iebildumus, izņemot šo vienīgo konkrēto grozījumu, konkrētā panta grozījumu, un līdz ar to, manuprāt, šis likumprojekts nav pieņemams.

Šo situāciju var salīdzināt ar bankām, kurām atļauts debitoru parādus segt no maksātāju naudas, pat nebrīdinot debitorus, maksātājus, ka tie pilda ne tikai savas kredītsaistības, bet arī citu debitoru, nemaksātāju, saistības. Es saprotu problēmas, kas tagad pastāv pašvaldībās, bet mēs nevaram ļaut dzīvē ienākt tādai kārtībai, kas patiesībā izkropļos juridisko kārtību mūsu valstī.

Līdz ar to es aicinu mūsu kolēģus
šo likumprojektu pirmajā lasījumā
neatbalstīt.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas
9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es esmu pārsteigta. Tikko runāja Pimenova kungs, un viņš patiešām nerunāja populistiski, jo viņš pieskārās patiešām šim te juridiskajam, es varētu pat teikt, arī konstitucionālajam, tiesību normas izvērtējumam. Proti, šeit ir saliktas divas lietas kopā. Viena ir ļoti svarīga lieta – par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu. Bet, kā jūs redzējāt, otra ir ļoti bīstama un slidena lieta, kas tātad paredz izteikt 14.panta sesto daļu šādā redakcijā: “Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai.”

Un šeit, likumprojekta anotācijā, mēs varam izlasīt, proti, ka līdz ar šo tiek svītrots aizliegums pārvaldniekam bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka, arī dzīvokļu īpašnieku uzkrājumus parādsaistību dzēšanai. Tātad nevajag nekādu pilnvarojumu, lai šos uzkrājumus varētu izmantot parādsaistību dzēšanai.

Tā, protams, ir viena no vieglākajām izejām, jo neslēpsimies – parādi ir ļoti lieli. Parādniekus mēs varam iedalīt vairākās grupās. Ir tiešām tādi parādnieki, kuri nevar samaksāt sakarā ar ekonomisko krīzi valstī, bet ir arī tādi parādnieki (man arī ir materiāli par tādiem, šādi materiāli ir manā rīcībā; man ir rakstījuši daudzi iedzīvotāji), kas ļaunprātīgi nemaksā šos parādus.

Es domāju, ka jūs taču visi nedzīvojat privātās mājās. Es, piemēram, dzīvoju mājā, kur patiešām dzīvo bagāti cilvēki. Un ko mēs bijām spiesti darīt?

Lielā mājā ir 50 tūkstošu latu parāds, apsaimniekotājs netiek galā. Apsaimniekotājs godīgi saka: “Varbūt jūs varat pat uz priekšu samaksāt?” Tā mēs pagājušajā gadā izdarījām – samaksājām 50, 60 latus, lai varētu pieslēgt mājai apkuri.

Vienā mājā ir, pieņemsim, 80 vai 90 procenti godprātīgu maksātāju (starp citu, to vidū ir arī pensionāri, kas godīgi maksā) un 10 vai 20 procenti tādu, kas ļaunprātīgi nemaksā. Piemēram, ir vairāki tādi gadījumi, ko namu apsaimniekotāji... Mēs ar Rībenas kundzi esam uzaicinājuši arī namu apsaimniekotāju priekšnieku uz šo komisiju, kur mēs šo jautājumu skatījām. Viņš saka, ka, piemēram, viena ģimene dzīvo ļoti labā mājā, paņēmusi ir kredītu dzīvojamās mājas būvniecībai, maksā katru mēnesi ievērojamu naudas summu par šo hipotekāro kredītu, braukā ļoti labā automašīnā, turklāt māja tagad jau ir daļēji uzbūvēta. Viņi dzīvo šajā mājā iekšā, un viņi ir izīrējuši šo dzīvokli, saņem īres maksu, bet nemaksā par siltumu un nemaksā par apsaimniekošanas izdevumiem.

Kāda pašlaik ir izeja no šīs situācijas? Es domāju, ka, ņemot vērā to problēmu, kas saistīta ar norīkotā pārvaldnieka iecelšanu (par to jūs visi varat izlasīt anotācijā), mums, iespējams, vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā padomāt, vai patiešām 14.panta sestā daļa būtu grozāma. Šādas pilnvaras bez likumā noteiktā kārtībā, kā tas bija līdz šim, saņemta pārējo mājas iedzīvotāju akcepta, es domāju, pārvaldniekam nevajadzētu dot, jo tas faktiski ir viens no vieglākajiem ceļiem. Protams, ir jābūt risinājumam. Mēs esam mēģinājuši grozīt Civilprocesa likumu; tur arī būtu dotas tiesības, salīdzinot, piemēram, ar bankām, šiem apsaimniekotājiem vieglāk piedzīt šos zaudējumus par šo nemaksāšanu, jo, kā mēs zinām, šādos gadījumos gadiem ilgi notiek tiesāšanās – divus trīs gadus. Un beigu beigās izrādās, ka ir arī tiesas spriedums, kas paredz, ka apsaimniekotājam būtu jāsamaksā noteikta naudas summa no šo negodprātīgo nemaksātāju puses, bet beigu beigās vispār šo spriedumu izpildīt nevar, jo viņš acīmredzot vai nu to īpašumu ir pārdevis, ja šeit nav bijis prasības nodrošinājums, vai arī to īpašumu jau ir paņēmusi banka, vai tamlīdzīgi.

Es domāju, ka mums ļoti, ļoti uzmanīgi ir jāpieiet 14.panta sestajai daļai, lai mēs nepārkāptu citu personu tiesības uz
īpašumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Uzdosim sev jautājumu. Vai ar šo grozījumu palīdzību mēs atrisināsim šo nemaksātāju un parādu problēmu? Atbilde ir – nē, jo vienkārši mēs tātad nozīmējam citu atbildīgo. Ja tagad šī problēma bija galvenokārt namu pārvalžu un pārvaldnieku problēma – kādā veidā uzsākt apkures sezonu un kādā veidā cīnīties ar nemaksātājiem. Tagad mēs noņemam... ar šiem priekšlikumiem noņemam atbildību no pārvaldnieka un uzliekam šo pienākumu citiem īpašniekiem, kuri godīgi maksā par komunālajiem maksājumiem un pārvaldīšanu.

Tieši tā, godātie kolēģi! Kāpēc mēs maksājam profesionāļiem? Mēs maksājam naudu, jo mēs strādājam citā darbā, mēs esam profesionāļi citā jomā, katru dienu braucam uz darbu un strādājam savā darbā. Protams, ir daudzas jomas, kur mums nav laika nodarboties, tajā skaitā arī ar tādu problēmu kā komunālās problēmas, teiksim, šajā mājā. Tāpēc cilvēki maksā profesionāļiem – mājas pārvaldniekam, namu pārvaldēm, un daļa no šīs maksas tiek izlietota arī pārvaldnieka algai.

Tagad situācija ir tāda, ka namu pārvaldnieks var noņemt no sevis atbildību, paņemt naudu no cita... kaut šī nauda paredzēta, piemēram, dzīvojamo māju remontam, paņemt naudu un slēgt šo pozīciju. Un līdz ar to šī problēma diemžēl nebūs atrisināta. To var salīdzināt ar autobusu: vienu reizi mēs jau, braucot ar autobusu, samaksājām 50 santīmus, pēc tam šo autobusu aptur kontrole, pārbauda pasažierus; izrādās, ka četri cilvēki brauc bez maksas, neiegādājoties biļeti, un kontrolieri tā vietā, lai sodītu “zaķus”, paziņo tiem pasažieriem, kuri jau samaksājuši par braucienu: “Tagad jūs maksāsiet nevis 50 santīmus, bet 55 santīmus!” Kāpēc tā? Tāpēc, ka cīnīties ar bezbiļetniekiem ir grūti, viņi var pat šaut, viņi var kliegt, viņiem var pat nebūt naudas... Un līdz ar to iznāk tāda situācija, ka godīgie maksātāji maksās vairāk. Tad var salīdzināt arī... Šis autobuss brauks tālāk, atkal apstāsies, un šoferis paziņos: “Neskatoties uz to, ka jūs samaksājāt par braucienu, jums jākāpj ir ārā un jāstumj autobuss, ja jūs gribat atbraukt uz mājām vai uz darbu, jo tagad...”

Tātad šis jautājums ir tāds: kas būs atbildīgs par šo problēmu – vai nu profesionāļi, kuri saņem par to naudu, vai citi īpašnieki, kuri godīgi jau vienu reizi samaksājuši gan par saviem komunālajiem rēķiniem, gan algu pārvaldniekam? Līdz ar to tagad šī... Protams, var pateikt, ka šāda prakse jau tagad eksistē, neskatoties uz to, ka likums aizliedz ņemt naudu no citām pozīcijām un maksāt, piemēram, par apkuri. Tagad jau šāda prakse eksistē!

Bet, godātie kolēģi, mēs rakstām likumu, un mēs veidojam to vidi! Mēs varam noteikt ar likuma palīdzību, ko mēs gribam redzēt un kāda situācija būtu vislabākā. Ja mēs pielāgosim likumdošanu sliktai praksei, tad mums iznāks slikts likums un diemžēl nekas nemainīsies.

Tāpēc aicinu tomēr nobalsot “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es netaisos atkārtot argumentus, kas šeit jau izskanēja. Es pirmām kārtām gribu vērsties personīgi pie Lagzdiņa kunga.

Augsti godātais Lagzdiņa kungs! Jūs esat tiešām ilggadējs deputāts, un jūs personiski ieguldījāt ļoti daudz pūļu tirgus ekonomikas likumdošanas bāzes veidošanā. Un man ir ļoti žēl, ka savas parlamentārās karjeras beigās jūs piedāvājat atgriezties pie kolhozu sistēmas.

Pēdējās trīs nedēļās, tiekoties ar vēlētājiem – un es to daru ļoti bieži –, šis jautājums par to, vai patiešām mums būs jāmaksā par citiem, ir visbiežāk uzdotais jautājums. Es nerunāšu par to, vai tas ir juridiski atbilstoši vai ne; es nerunāšu par to, vai tas ir ētiski vai ne, bet tad, kad es skaidroju šo situāciju, ziniet, ko man saka rīdzinieki, ko man saka iedzīvotāji? “Nu tādā gadījumā arī es nemaksāšu!” Un tā tas arī būs, kolēģi!

Padomāsim vienkārši par tīri praktiskām lietām, jo ļoti daudzi cilvēki ar ļoti pieticīgiem ieņēmumiem, pensionāri, tomēr maksā, jo viņi ir tā audzināti, ka pašam ir jāatbild par saviem parādiem. Un, ja viņi redz, ka šajā situācijā tie, kuriem varbūt ir lielākas iespējas maksāt, bet kuri to nedara, un ka tik un tā tiem godīgajiem pensionāriem būs jāmaksā par viņiem, tad, nu, protams, tas rēķinu apmaksas apjoms krasi samazināsies.

Jūs piedāvājat īstermiņa risinājumu, kas radīs daudz lielākas problēmas vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā. Tātad būsim tīri pragmatiski! Es saprotu, ka jūs gribat tagad rast kaut kādu iespēju, kā aizbāzt šo caurumu. Un mums arī bija diezgan nopietna saruna ar mūsu pašu partijas kolēģiem Rīgas domē, kam arī ir tādas ļoti būtiskas īstermiņa intereses. Bet mums kā likumdevējam tomēr jādomā stratēģiski, mēs to nevaram atļauties. Un, ja patiešām ir ārkārtas situācija, tad jādomā par kreditēšanu no valsts budžeta. Varbūt jārunā ar tiem pašiem starptautiskajiem aizdevējiem, jo te ir runa par ļoti nelielām summām salīdzinājumā ar to, ko mēs aizņēmāmies tagad no Starptautiskā Valūtas fonda. Es uzskatu, ka tieši valdībai būtu jādara viss, lai tomēr sameklētu šīs iespējas, lai apmaksātu šos samērā nelielos parādus, lai tomēr apkure tiktu pieslēgta. Un pēc tam ir jādomā, kā risināt šīs problēmas valstiskā līmenī. Bet nedariet tādas kļūdas, par kurām visai valstij būs ļoti dārgi jāmaksā!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es vēlreiz jūs gribu aicināt... mēs pirmajā lasījumā varam atbalstīt šo likumprojektu. Šeit ir it kā piekabe šai nelikumīgajai problēmai, par kuru kolēģi pilnīgi pamatoti runāja... Ir pielikti klāt nepieciešamie grozījumi norīkotā pārvaldnieka iecelšanai. Ja jūs izlasītu anotāciju, tad jūs redzētu, kāda ir prakse. Un kas tikai neprasa šos norīkotos pārvaldniekus uz mūsu pašu, valsts un pašvaldību rēķina iecelt! Tāpēc es piedāvāju šādu pragmatisku risinājumu (tiešām šodien bieži skan vārds “pragmatisks”): nobalsot šoreiz par pirmo lasījumu. Bet arī mēs iesniegsim pēc tam priekšlikumu, mēģināsim vai nu uzlabot (runa ir par 11.panta trešo daļu), vai arī atstāt iepriekšējā redakcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lagzdiņa kungs ko vēlas piebilst?

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Protams, tādas pašas debates, kādas izskanēja no šīs tribīnes, bija arī atbildīgajā komisijā. Tas, ko teica deputāti, kuri iebilda pret attiecīgo normu, kura dod tiesības pārvaldniekam izmantot remontam paredzētos uzkrājumus siltuma parāda segšanai, – tādi iebildumi izskanēja, protams, arī atbildīgajā komisijā. Un mēs, protams, iesim to ceļu, par ko runāja Čepānes kundze.

Bet es tomēr gribu nu mazliet... izteikt dažas piezīmes.

Kolēģi, dzīvojamās mājas pārvaldīšana, tātad arī remontēšana un apkurināšana, ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Un dzīvokļu īpašnieki pilnvaro pārvaldnieku, daudzos gadījumos pašvaldību uzņēmumus, namu pārvaldes, veikt šos obligātos pārvaldīšanas uzdevumus. Taču pienākums ir nevis namu pārvaldei, bet īpašniekam, un viņš pilnvaro citu personu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Komisijā tika izvērtēts, un arī Rīgas pašvaldības eksperti, Rīgas pašvaldības vadība mūs informēja... Un es gribu vēlreiz jums to pateikt, ka šāda prakse, sākoties apkures sezonai, ir visā Rīgā, jo alternatīvas, kolēģi, ir tikai četras. Un kādas tās ir?

Pirmā. No budžeta. Rīgas domei pieņemt lēmumu un no visu rīdzinieku kopējā maka segt parādus, kas ir vienai nelielai daļai rīdzinieku, par siltumu. Tātad no visu kopējā maka. Tas taču ir vēl netaisnīgāk, kolēģi!

Otrs variants. “Rīgas Siltumam” palielināt tarifus. (No zāles starpsaucieni.) Tātad maksās lielāku maksu par siltumu tie, kuri godprātīgi maksā. Arī tas ir netaisnīgi.

Trešais variants. Nepieslēgt siltumu, saldēt cilvēkus, arī godprātīgos maksātājus. Arī tas ir netaisnīgs.

Un ceturtais variants. Es aicinu tomēr Rīgas pašvaldību Ušakova vadībā un Radzeviča vadībā to darīt, proti, samazināt namu pārvalžu administratīvos izdevumus.

Jūs, kolēģi, ļoti labi zināt, ka Rīgas domes Revīzijas komisija veica revīziju vienā no lielākajām Rīgas namu pārvaldēm “Kurzemes nami” un atklāja klajas nelikumības, finanšu līdzekļu izšķērdēšanu jaunajā šīs namu pārvaldes vadībā, kura tika iecelta pēc tam, kad nācāt pie varas jūs, “Saskaņas Centrs”, Rīgā. Un, paldies Dievam, tagad ir atcelta šī vadība un iecelta jauna, kas nešķiež vairs
līdzekļus.

Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu un labot to uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 22, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu noteikt 13.septembri.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.septembris.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies klātbūtnes pārbaudei, vārds paziņojumam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde – tūliņ komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pulcēsies pēc piecām minūtēm, bet pulksten 11.00 būs Sociālo un darba lietu komisijas sēde... Atvainojos, nevis pulksten 11.00, bet 12.00.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija (“Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Vairai Paeglei.

V.Paegle (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Rīt mums sēde notiks Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Albertam Krū­miņam.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi no Kuveitas parlamentārās sadarbības grupas! Pirmdien, 6.septembrī, pulksten 10.00 es aicinu uz tikšanos ar Latvijas vēstnieku Kuveitā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Oskaram Spur­dziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas!
Komisijas sēde – pēc pusstundas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Tiekamies pulksten 12.20... 12.20 Ārlietu komisijas sēžu telpā. Lūdzu, paņemiet līdzi rezolūcijas projektus sesijai, jo diskutēsim par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 11.45 Budžeta komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu!... Ā, nē! Vārds vēl paziņojumam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskās komisijas deputāti! Mums bija paredzēta sēde pulksten 10.30. Es jūs aicinu tagad doties uz to sēdi, kura bija paredzēta pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies, augsti godātie deputāti!

Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... Paldies, redzu! Vilnis Edvīns Bresis, Sergejs Fjodorovs... Paldies, jā! Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Paldies par darbu! Uz redzēšanos!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Līdz ar to 2.septembra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!