Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 2. septembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

M.Grīnblats

(Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija):

Sākusies ir rudens sesija – pēdējā 10.Saeimas laikā.

Jāteic, ka vairumam deputātu, ja ne visiem, vasara nav bijusi pārtraukums, tāpēc ka ir notikušas samērā daudzas Saeimas ārkārtas sēdes, kurās pieņemts arī viens otrs būtisks lēmums – gan par farmācijas nozares sakārtošanu (tika rasts kompromiss starp aptieku īpašniekiem, kas nav farmaceiti, un farmaceitiem un farmaceitu asistentiem, un risinājums tomēr ir optimāls un paredz arī zināmu pārejas periodu nākamajā gadā), gan arī par kurināmo, proti, par paredzamās gāzes akcīzes atlikšanu uz vienu gadu; tas arī bija kompromisa lēmums pēc vairākām sarežģītām sēdēm, kurās vairākums nebija ne vieniem, ne otriem.

Gribu piezīmēt arī to, ka arī attiecībā uz mūsu partiju notikusi zināma izmaiņa. Proti, notikusi sadarbība un partiju apvienības izveidošana ar “Visu Latvijai!”, kā rezultātā neatkarīgais deputāts un agrākais Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas biedrs deputāts Visvaldis Lācis tagad ir mūsu frakcijas rindās, frakcijas nosaukums kļuvis garāks, un šobrīd mēs apņēmīgi ejam pretī 10.Saeimas vēlēšanām, lai apvienotu gan nacionālās intereses, gan nopietnu sociāli ekonomisko programmu un sakausētu vienā veselumā ilgu parlamentāru pieredzi, kas ir mūsu frakcijas deputātiem, ar jauneklīgu degsmi, kas ir savukārt “Visu Latvijai!”.

Šodienas sēdē mūs gandarīja tas, ka Saeima bez garām debatēm un ātri apstiprināja arī nelielus papildinājumus Jaunatnes likumā. Ir runa par likuma pamatmērķiem. Uzskatām, ka attiecībā uz jauniešiem jāveicina darba tikuma un patriotisma audzināšana; pirmajā brīdī tas var likties formāls ieraksts, bet tas var kalpot tam, lai nevalstiskās organizācijas, kas darbojas jaunatnes laukā, varētu pretendēt arī uz valsts atbalstu un valsts finansējumu budžetā paredzēto programmu ietvaros, ja mērķis ir darba tikums un patriotisms. Un, mūsuprāt, tas nāks par labu vienai otrai organizācijai.

Katrā gadījumā rudens ir gaidāms pietiekami interesants un atbildīgs, Saeimā arī ir samērā daudz likumprojektu, kuru pieņemšana tiek gaidīta. Arī mūsu frakcija gatavojas iesniegt vairākus priekšlikumus jau tuvākajā laikā, piemēram, attiecībā uz Ministru kabineta iekārtas likumu.

.A.Kāposts

(ZZS frakcija):

Jā, ir patiešām iestājies rudens. Varu apsveikt studentus, skolēnus un skolotājus ar pirmo pilnvērtīgo darbadienu. Lai visiem veicas! Lai šis gads nes labus augļus un nākotnē rodas mums izglītoti un zinoši cilvēki!

Tāpat apsveicu arī lauksaimniekus, kuriem daļēji jau ir sācies, daļēji beidzies ražas novākšanas laiks! Lai šī ražas novākšana būtu tāda pilnvērtīga un būtu bez zaudējumiem!

Par jautājumiem, kas tika skarti šodienas sēdes laikā. Gribu pieskarties diviem jautājumiem.

Kopējais jautājums ir par kristīgo mācību, tas ir saistīts ar Reliģisko organizāciju likumu un Izglītības likumu. Mūsu frakcija atturējās šinī jautājumā, jo pēc būtības neviens nav pret kristīgo mācību; tā pašlaik ir atļauta, un to ir iespējams mācīt tiem bērniem un jauniešiem, kuri to grib apgūt. Taču mēs esam pret to, ka tas tiek darīts piespiedu kārtā, gandrīz uzspiests kā obligāta mācība. Attiecībā uz daudziem citiem priekšmetiem, arī daudziem obligātajiem priekšmetiem, pašlaik ir brīva izvēle. Un nekādos rāmjos neietilpst tas, ka attiecībā uz kristīgo mācību būtu jāiesniedz rakstisks atteikums.

Otra juridiskā puse ir tā, ka pašlaik, lai mācītu Latvijas vēsturi... Es uzskatu, ka tas patiešām būtu pirmais un būtiskākais jautājums, kas jāatrisina izglītības jomā, jo, ja nezina jaunatne vēsturi, tad nevar arī skatīties nākotnē pilnvērtīgi. Tas būtu pirmais jautājums.

Vēl viens aspekts ir finansējums, kurš šinī likumprojektā vispār nav bāzēts, jo reāli valsts ir šķirta no Baznīcas. Jautājumi par to, kur ņemt finansējumu, ir no Baznīcas puses risināmi; arī par to šinī likumprojektā nav rakstīts.

Otrais aktuālais jautājums šodienas sēdē bija administratīvi teritoriālā reforma, Rojas novada dalīšanās.

Es kā deputāts vēl līdz šim brīdim neesmu redzējis tādu objektīvu izvērtējumu, kur būtu redzami gan plusi, gan mīnusi administratīvi teritoriālās reformas variantiem, jo nauda ir ļoti lielos apmēros izšķērdēta. Mūsu frakcija visu laiku ir atturējusies no tā, ka būtu obligāti jāapvieno, jo jābūt arī brīvprātības principam. Un šeit ir pirmie tādi... parādās pirmie dīgļi tādi... Tādā veidā, piespiedu kārtā, tomēr nedrīkst apvienot! Tās ir tomēr mūsu parlamenta kļūdas, un cerēsim, ka ļoti daudz tādu pašvaldību nebūs, kas gribēs dalīties. Bet reāli šis process notiek: nevar sadzīvot. Tas ir skaidri un attiecīgi manāms.

Tie būtu tie jautājumi, par kuriem mēs gribējām runāt.

Priecīgu un laimīgu nedēļu!

J.Eglītis

(Tautas partijas frakcija):

Vispirms arī es gribu novēlēt gan visiem skolēniem, gan pedagogiem veiksmīgu, radošu un interesantu mācību gadu, lai tās gaišās domas, ar kurām vakar visi jūs nācāt uz skolu, rod piepildījumu kopīgā darbā.

Manuprāt, šodien svarīgākie jautājumi, neapšaubāmi, bija kustības “Par labu Latviju” iesniegtie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Izglītības likumā, un tie nebūt neparedzēja to, ka Bībeles apguve, kristīgā mācība ir visiem kā obligāts priekšmets un ka kaut kādā veidā Baznīca tagad sāk iejaukties valsts lietās. Šim likumprojektam ilglaicīgais mērķis ir eiropeiskā identitāte un kultūra, un šādā kontekstā te mēs nevaram runāt par kaut kādu obligātumu vai Baznīcas ietekmi. Eiropā ir pietiekami daudz strāvojumu, kas ir diezgan satraucoši. Nu, piemēram, kaut vai Lībijas līdera Kadafi izteikumi par islāmu Eiropā. Mošeju būvēšanas ierobežojumi, parandžu nēsāšanas aizliegumi. Tātad pat tolerantā Eiropa ir pietiekami satraukusies par savu identitāti! Un līdz ar to, es domāju, arī mums būtu bijis šeit daudz kas diskutējams, un, manuprāt, Saeima ir vislabākā vieta šādām diskusijām, atklātām, kurās var iesaistīties visdažādākās puses. Diemžēl šī diskusija par vērtībām, vēl īsti nesākusies, ir pārtraukta, un izrādījās taisnība Pujata kungam, kad viņš Aglonā runāja par atbalstu Bībeles apguvei, kristīgajai mācībai: cik tad būs to deputātu, kas to atbalstīs? Jā, Pujata kungam izrādījās taisnība.

Nedaudz dīvaini tas bija – no dažiem kolēģiem, kuri kādreiz paši ar baznīcā dotu zvērestu sāka savu politiķa karjeru, dzirdēt visasāko tieši Bībeles un kristīgo vērtību noliegumu. Ļoti interesanti būtu bijis redzēt, kā balsotu Augusts Brigmanis, diemžēl viņa balsojumu nav iespējams saskatīt balsotāju sarakstā.

Kā otru svarīgāko jautājumu es gribu minēt Rojas un Mērsraga jautājumu. Gribu tikai akcentēt, ka savulaik abi šie pagasti nolēma brīvprātīgi apvienoties; šeit nav runa par kaut kādu piespiedu apvienošanu. Un nu ir šis lēmums par atdalīšanos. Es domāju, ka svarīgākais ir gādāt, lai kaut kādā veidā neciestu iedzīvotāji tieši sociālā ziņā, lai, sadalot pagastu budžetus, tā nauda tiktu sadalīta tā, lai abu pagastu iedzīvotājiem nav kaut kādas pretenzijas un aizvainojumi. Katrā ziņā es negribu piekrist, ka teritoriālā reforma ir bijusi sasteigta, kā šeit izskan. Vairāk nekā desmit gadu garumā šis jautājums ir risināts, un par steigu te nevar būt runa.

Līdzīga situācija ir ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā. Desmit gadi bija doti, lai šie tiesu izpildītāji varētu iegūt augstāko izglītību. Taču arī tas laiks izrādījās par īsu. Par īsu! Šodien Saeima balsoja par šā termiņa pagarināšanu.

Tā ka, es domāju, mūsu visu problēma ir, ka mēs tomēr pārāk ilgi un neracionāli tērējam resursus un laiku un kavējam
svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ceru, ka rudens sesijā tas mainīsies un mums veiksies labāk.

Paldies.

A.Seile

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Arī Saeima, tāpat kā skolu un augstskolu studenti un skolēni, šodien atsāk savu regulāro darbu – Saeimas sēdes.

Tik tiešām, kā jau teica Māris Grīnblats, šī sezona Saeimas deputātiem bija visai darbīga – un ne tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu periods, bet tāpēc, ka ļoti bieži tika sasauktas Saeimas ārkārtas sēdes un arī komisiju sēdes, likumi tika gatavoti, un visi tie bija nepieciešami. Tāpēc vasara pagāja vienā steigā, vienā darbā, un nebija tādas brīvas nedēļas, kurā varētu tik tiešām gūt arī Saeimas deputāti kādu atelpu.

Jāteic arī, ka parasti ļoti aktīvi priekšvēlēšanu periodā notiek debates Saeimā, bet šodien tas tā nebija. Tikai pašu pēdējo likumprojektu sakarā varēja manīt nelielus partiju savstarpējos cīniņus, bet tas neaizēnoja lietišķo darbu šodien Saeimas Sēžu zālē.

Gribētos teikt, ka bieži vien tad, kad Saeima beidz savu četru gadu darbības periodu, pēdējos mēnešos parādās tādi likumprojekti, kuri, kaut kādu lobiju diktēti vai lūgti, tiek virzīti ar argumentu: “Jūs taču vairs nebūsiet nākamajā Saeimā, un tāpēc mēs varam arī šādus sliktos likumprojektus mēģināt “izsist cauri”!”

Pašlaik tādi likumprojekti parādījušies vēl nav. Bet tomēr atsevišķos likumprojektos, kurus šodien skatīja Saeimā, tik tiešām bija ļoti lielas problēmas. Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti nebalsoja “par” Izglītības likuma grozījumiem un Reliģisko organizāciju likuma grozījumiem, kas paredzēja obligāto Bībeles mācību. Un tik tiešām tas tā bija ne tāpēc, ka mēs būtu pret reliģiju. Mēs atbalstām gan katoļus, gan luterāņus, gan visas pārējās konfesijas. Taču obligāta šīs mācības ieviešana, iepriekš nesagatavojot šo procesu, neizvērtējot, kā tas skolās varētu notikt, turklāt sākot jau ar
1.klasi, – tas nav pieņemams. Mūsu viedoklis bija, ka ar šādiem likumiem ir jāpagaida, jo arī Satversme saka, ka Baznīca ir šķirta no valsts. Un ārkārtīgi liela loma Bībeles mācības izprašanā varētu būt tieši ģimenēm un draudzēm.

Gribētos runāt arī par to, ka šodien bija izskatīšanā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti nevarēja atbalstīt to, ka tiek svītrots aizliegums pārvaldniekiem bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot parādsaistību dzēšanai dzīvojamās mājas īpašnieku uzkrājumu. Šī norma nevis samazinās parādu nemaksātāju skaitu, bet – gluži otrādi! – var iedrošināt nemaksātājus, jo no kopējās dzīvokļu īpašnieku iemaksu summas, kas paredzēta māju remontiem, varētu tikt nodrošināts siltums šajā ziemā arī tiem, kas nemaksā nevis tāpēc, ka nevar samaksāt, bet tāpēc, ka kaut kur citur izmanto savu naudu. To siltumu viņi varētu saņemt un izmantot arī šajā apkures sezonā. Šī norma noteikti ir jāsvītro no likumprojekta!

Ļoti diskutējams visu vasaru bija jautājums par Mērsraga un Rojas pašvaldību atdalīšanos. Jāteic, ka mani ļoti iepriecināja lielais likumprojekta atbalstītāju skaits, praktiski gandrīz vai vienprātīgais balsojums par likumprojekta atbalstīšanu. Likumprojektu tiešām labā kvalitātē bija sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Īpaši nopelni, es domāju, likumprojekta virzīšanā ir gan ministrei Dagnijai Staķei, gan arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un tagad atliek tikai kārtīgi apdomāt, kādā veidā tiks pārvaldītas šīs abas teritorijas, jo ekonomiskais pamatojums tik tiešām bija ļoti pārliecinošs. Mērsrags vienmēr ir dzīvojis bez parādiem un varējis labi eksistēt. Un arī Roja atbalstīja Mērsraga atdalīšanos. Tagad tikai jāizdomā, kurā dienā būs vēlēšanas un kā notiks Mērsraga un Rojas pašvaldību pārvaldīšana turpmāk. Jo nevar piespiedu laulībā turpināt dzīvot, ja ir nesaskaņas savā starpā, ja lielākā pašvaldība, Rojas pašvaldība, diktē noteikumus Mērsragam.

Šodien tik tiešām deputāti ļoti rūpīgi, varētu teikt, diskutēja par likumprojektiem. Un droši vien arī viss pārējais septembra darbs notiks tādā pašā noskaņā un vēlēšanu tuvums neiespaidos mūsu lēmumus Saeimā, un nebūs nervozitātes.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Šodien, pirmajā rudens sesijas dienā, Saeimas vairākums paspējis konceptuāli atbalstīt vēl vienu klaju cūcību pret vēlētājiem – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Runa ir nevis par dvēseles, bet par ķermeņa saglabāšanu, ne par tiesībām, bet tomēr par cilvēka fizisku izdzīvošanu.

Likumprojekta būtība ir izvairīties no atbildības par slikti pārvaldītām mājām un, lai dzēstu parādus par apkuri, izvilkt no iedzīvotāju kabatām naudu, kas bija uzkrāta remontam. Nav brīnums, ka visas īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas ir kategoriski pret šo likumprojektu. Likumprojekts ir izstrādāts nevis pēc īrnieku vai dzīvokļu īpašnieku, bet pēc Rīgas domes lūguma. Tātad īstie likumprojekta autori ir Nils, galvenais ziedotājs Okupācijas muzejam, Ainārs Buldozers un Juris, bijušais izglītības ministrs un krievu skolu žņaudzējs. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzeviča kungs pats piedalījās komisijas sēdē, sūrojoties par lielo iedzīvotāju pieprasījumu skaitu, kas domei lūdz iecelt norīkotu pārvaldnieku. Tātad ne tikai Saeima un valdība, bet arī Rīgas dome ir gatava atbalstīt stiprā cīņu pret vājo, bagātā pret nabago, privātīpašnieka pret algotu darbinieku, namīpašnieka pret īrnieku, nedarīt neko, lai atvieglotu dzīvi parastam cilvēkam no ielas, un izdarīt visu, lai aizstāvētu sponsoru intereses. Kā piemēru varu minēt denacionalizēto māju, kurā ir 18 dzīvokļi, 10 nepilngadīgi bērni, četri invalīdi, pārējie pensionāri, krāsns apkure, sausā tualete, kas divus gadus nav izvesta. Gāze balonos, aukstais ūdens, paldies Dievam, bet ne Šleseram, ir. Apgādi ierīkoja paši īrnieki, viņi par saviem līdzekļiem remontē malkas šķūnīšus, labiekārto sētu. “Latvenergo” pārtrauca elektrības piegādi kāpņu telpās. Deviņus mēnešus mājas iedzīvotāji veica saraksti ar Ušakovu un Šleseru. Un tie, kas šobrīd sola vēlētājiem zelta kalnus, nevar “dzemdēt” neko, negrib ņemt uz sevi atbildību par māju un iecelt norīkotu pārvaldnieku.
Bet bez konkursa lemt, teiksim, par Daugavas krastmalas apbūvi vai iecelt kādu biznesa draugu Fliku par Rīgas “Trīs brāļu” tūrisma aģentūras vadītāju vai citu biznesa draugu Viesturu Koziolu par Rīgas tēla galveno propagandistu var uzreiz. Šo kungu, Nila un Aināra, reālā bezdarbība nekādā veidā nesakrīt ar partiju “Saskaņas Centrs” un “Par labu Latviju” priekšvēlēšanu solījumiem!

Pret likumprojektu balsojuši ne tikai PCTVL, bet arī citi deputāti, tajā skaitā no “Saskaņas Centra”.

Ņemot vērā Rīgas mēra politisko izcelsmi jāsecina: viņa kreisā roka nezina, ko dara labā roka. PCTVL iekšienē tādu svārstību nav, un mēs esam vienīgā partija, kas konsekventi aizstāv īrnieku un dzīvokļu īpašnieku intereses. PCTVL četras reizes piedāvāja Saeimai likumprojektu par dzīvokļa tirgus vērtības kompensāciju denacionalizēto namu iemītniekiem un analoģisku risinājumu likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ietvaros. Divreiz mēs aicinājām nostiprināt tiesības uz mājokli Latvijas Republikas Satversmē. Bija runa arī par likumprojektu par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu. PCTVL iesniedza vēl apmēram 20 iniciatīvas – nodokļu atvieglojumus denacionalizēto namu iemītniekiem un jaunajām ģimenēm, iniciatīvas neapsaimniekoto namu konfiskācijai un īrnieku tiesību paplašināšanai, jautājumus ministriem, budžeta priekšlikumus un tamlīdzīgas iniciatīvas, no kurām dažas tika atbalstītas. Ja jūs gribat saglabāt sev jumtu virs galvas, jums nav nekādas izvēles, izņemot PCTVL.

Paldies.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā”.

Pašlaik pārvaldniekam ir aizliegts dzīvokļu īpašnieku parādus par komunālajiem pakalpojumiem segt no citu dzīvokļu īpašnieku uzkrātās apsaimniekošanas maksas.

Atšķirībā no “Saskaņas Centra” frakcijas, Saeimas vairākums šodien pirmajā lasījumā nobalsoja par to, lai izslēgtu šo normu no likuma. Līdz ar to mūsu valstī saglabāsies ierastā prakse, ka atsevišķām personām, iespējams, pat ir izdevīgi nemaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to tiks diskriminēti godprātīgie maksātāji, kuri maksās gan par sevi, gan par kaimiņu – nemaksātāju.

Vēl vairāk! Spēkā esošās normas izslēgšana nemotivēs dzīvokļu īpašniekus maksāt par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem,
bet – tieši otrādi – mudinās nemaksāt, jo viņu parādus segs no kaimiņu iemaksātās naudas. Nemaksātājs tik un tā saņems tos pašus pakalpojumus un tādā pašā kvalitātē un apjomā, kādā tos saņem godīgie maksātāji.

No otras puses, šīs normas izslēgšana atvieglos dzīvi tiem apsaimniekotājiem un arī namu pārvaldēm, kas nevēlas rīkoties atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām un aktīvi strādāt ar parādniekiem, vēršoties, piemēram, tiesā.

Saskaņā ar varas partiju balsojumu apsaimniekotājs varēs vienkārši paņemt godprātīgo maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu segšanai. Likuma grozījums veicina aplamu kārtību, ko pieļaut nedrīkst.

Tāpēc “Saskaņas Centrs” neatbalsta likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Septembrī Saeima turpinās strādāt ar šo likumprojektu, un es domāju, ka mums izdosies tikt vaļā no ļoti bīstamas un kaitīgas normas. Viss būs labi.

I.Circene

(frakcija “Jaunais laiks”):

Pirmā šīs rudens sesijas sēde tiešām bija ar bagātu darba kārtību, kurā bija iekļauti vairāk nekā 50 jautājumi, un, protams, daudzi no tiem bija arī ļoti emocionāli, jutīgi.

Pirmo gribu pieminēt likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas tiešā veidā saistīts ar Rojas un Mērsraga novadiem.

Kad šā gada 4.februārī es kopīgi vēl ar četriem deputātiem Saeimā iesniedzu sagatavotos grozījumus šajā likumā, tad es nebiju tik pārliecināta par pozitīvu virzību, un visi no oponentiem saņemtie argumenti bija tādi: nu tik maisam būs gals vaļā, un nu iestāsies valstī haoss, un visi novadi tagad šķelsies, un pagasti gribēs dzīvot pa savam. Bet īstenībā tas tā nebija. Un tas pamatojums ir tas, ka jebkurā likumā var būt kļūdas un šīs kļūdas ir jālabo, un likumdevēja uzdevums tieši to ir arī darīt.

Es uzskatu, ka iedzīvotāju vēlme ir likumdevējiem jāpilda. Un šinī gadījumā Mērsraga iedzīvotāji nāca ar šādu priekšlikumu un šādu savu vēlmi, un tiešām mēs esam tikuši jau līdz pirmajam lasījumam. Taču, protams, pašreizējie grozījumi neizsaka vēl visu to, kas ir jāizstrādā un jāieliek likumdošanā, jo ir jautājumi gan par juridiskiem precizējumiem, gan par finansiāliem aspektiem un daudzas neskaidrības, kuras pašreizējie likumi neatrisina un neatrunā. Tas attiecas arī uz iedzīvotāju aptaujām. Jo, ja, piemēram, novadā ir vairāki pagasti, nu, trīs vai četri, vai pieci, no kuriem daži ir ļoti lieli, bet viens mazs grib atdalīties, tad pašreiz nav pateikts, ka ir jāņem vērā šo aptauju rezultāti, jo var gadīties, ka mazais pagasts ar savām balsīm paliek mazākumā un visu nosaka subjektīvs novada domes lēmums. Šajā gadījumā Rojas novada dome pieņēma (ar vienu balsi “pret”) lēmumu par atdalīšanos, un līdz ar to gan Ministru kabinets, gan arī Saeima varēja turpināt virzīt šā jautājuma izskatīšanu.

Neskaidri ir arī daži finansiāli jautājumi – par to, kā pārvaldīt kopīgos īpašumus, kā tos atdalīt, ja, teiksim, notiek šīs teritoriālās izmaiņas. Tas viss vēl ir jāizstrādā. Droši vien nepabeigs šī Saeima un tas būs arī nākamajai Saeimai risināms jautājums. Tam visam ir jābūt precīzi noteiktam, lai pēc iespējas samazinātu subjektīvu, emocionālu viedokļu iespējamību. Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts noteic, ka notiek divu jaunu novadu – Rojas novada un Mērsraga novada – veidošana un ka notiks vēlēšanas šā gada 30.oktobrī, un ka pirmā sēde sanāks jau nākamā gada janvārī. Ja tas tiks apstiprināts arī otrajā lasījumā, tad acīmredzot šie priekšlikumi tiks iestrādāti arī likumā.

Tā ka es domāju, iedzīvotāju vēlmes izpilde ir tieši likumdevēju rokās.

Bez tam šodien bija arī vairāki citi emocionāli, jutīgi jautājumi. Arī iepriekšējie runātāji minēja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kurš ir saistīts ar nemaksātājiem, ar parādiem. Pašreizējā, spēkā esošajā, normā bija aizliegts segt parādus no uzkrātās naudas, taču mums ir jāņem vērā pašreizējā situācija, jo ekonomiskā krīze daudziem objektīvi nedod iespēju samaksāt šos maksājumus.

Un otrs jautājums – par ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Arī pašreizējā likumdošana dod iespēju vērsties tiesā, lai piedzītu šos parādus un līdz ar to sniegtu atvieglojumus, lai nebūtu jācieš tiem, kuri maksā, bet nesaņem apkuri un komunālos pakalpojumus. Viens no priekšlikumiem paredz, ka to varētu samaksāt no šīm uzkrātajām rezervēm.

Bez tam tika skatīts arī likumprojekts, kas tika pieteikts, lai nodotu komisijām saistībā ar grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā un Izglītības likumā.

Jau no 2003.gada skolās ir kristīgā mācība un ētikas mācība. Septiņi gadi ir devuši iespēju pilnībā iepazīstināt gan ar kristīgām vērtībām, gan ar ētikas pamatprincipiem, gan ģimeniskām vērtībām, un šajos priekšmetos ir iekļauta, protams, arī mācība par Bībeli un Bībeles pamatu apgūšana. Ir iespaids, ka sabiedrība vairāk atbalsta kristīgo un ģimenes vērtību apgūšanu tieši ģimenē, jo ar katru gadu ir samazinājies to vecāku skaits, kuri ir bērniem izvēlējušies kristīgās mācības apguvi skolās. Tādu ir apmēram 16 procenti. Līdz ar to iespējams, ka šis priekšlikums ir ar nedaudz populistisku ievirzi, jo pašreizējās iespējas pilnībā nodrošina arī Bībeles vērtību iekļaušanu programmās.

Mūsu Satversme nosaka, ka reliģijas vieta ir Baznīcā. Satversme nosaka valsts un Baznīcas šķirtību. Līdz ar to, ja mēs atbalstītu šādus grozījumus, tad mums, protams, rastos jautājums arī par finansējumu un pedagoģiskajiem resursiem, jo pašreizējie pedagogi nebūtu sagatavoti šādai jauna mācību priekšmeta pasniegšanai. Turklāt pašreizējais priekšlikums paredzēja programmā iekļaut 12 gadus ilgu apmācības kursu. Tas rada iespaidu, ka izglītības procesā tiktu iekļauti mācītāji, jo ar pedagoģisko izglītību šādu pasniedzēju vienkārši nepietiktu.

Bez tam ne jau tikai Bībeles mācība nosaka sabiedrības morāli, ētiku un kristīgo vērtību izpratni. Es domāju, ka mēs visi esam iepazinušies ar daudzajiem skandāliem saistībā ar Katoļu baznīcu un bērnu izmantošanu. Līdz ar to ne jau tikai šī vērtību mācīšana vai baznīctēvu runas nosaka pilnībā visu, kā tas dzīvē notiek.

Bet katrā ziņā arī “Vienotība” un “Jaunais laiks” atbalsta – un arī es personīgi atbalstu – kristīgas vērtības, un pilnīgi noteikti atbalstām, ka šīs vērtības ir jāmāca bērnam un ka tas ir ļoti būtiski.

Bez tam tika arī pieņemts otrajā lasījumā Jaunatnes likums, kas tika izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šis likums paredz pastiprinātu patriotisko, nacionālo audzināšanu un lielāku iesaisti tieši jauniešiem sabiedrības dzīves organizēšanā.

I.Feldmane

(LPP/LC frakcija):

Vispirms vēlos jūs visus sveikt ar jaunā mācību gada sākumu. Ikviens no mums kādreiz pats ir bijis skolēns vai arī šodien ir kāda skolēna vai studenta vecāka statusā un labi zina, ko nozīmē būt mācītam, izglītotam cilvēkam.

Vēlos jūs, cienījamie radioklausītāji, informēt, ka šajā vasarā Latvijas Pirmā partija, partija “Latvijas Ceļš” un Tautas partija iekļāvās politiskajā apvienībā “Par labu Latviju” un 9.augustā divu Saeimas partiju frakcijas izveidoja politisko bloku “Par labu Latviju”.

Patiešām, vasarā mēs aizvadījām 13 ārkārtas sēdes, kurās pieņēmām vairākus Latvijai svarīgus likumus. Tā, piemēram, 25.augustā ar mūsu, politiskā bloka “Par labu Latviju” deputātu, atbalstu Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kuri paredz neattiecināt akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei līdz 2011.gada 30.jūnijam. Faktiski tas nozīmē, ka gāzes cenai Latvijā vajadzētu samazināties.

Šodien Saeimas sēdē noraidīja bloka “Par labu Latviju” deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodošanu komisijām. Tie paredzēja skolās no 1. līdz 12.klasei ieviest Bībeles apguvi, kristīgo mācību.

Es gribu uzsvērt, ka mani kolēģi jūs apzināti maldināja, runādami par to, ka šie mūsu likumprojekti paredzot to kā obligātu mācību priekšmetu. Tas nebūt neatbilst patiesībai. Tāpat tas liecina par to, ka vairāki deputāti acīmredzot nebija nopietni iedziļinājušies šajos likumprojektos, un tas arī liecina par paviršu attieksmi pret tik būtisku jautājumu.

Tāpat jūs tiekat maldināti ar to, ka izplata tādu viedokli, ka pašreiz apgūt kristīgo mācību varot līdz 12.klasei. Jā, var apgūt, taču tikai pirmajās trijās klasēs! Taču mēs zinām, ka cilvēka vērtību sistēma veidojas visas dzīves laikposmā, īpaši dzīves pirmajā posmā. Tādēļ politiskā bloka “Par labu Latviju” deputātu iesniegtajos Izglītības likuma grozījumos ir teikts: “Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. [...] Pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūst Bībeles – kristīgo – mācību vai ētiku.” Tas nozīmē, ka skolēniem tiktu nodrošināta izvēles iespēja.

Abi šie likumprojekti tapa, atsaucoties uz kardināla Jāņa Pujata teikto, ka Latvijas morāliskās atdzimšanas ceļš ved caur ģimeni, caur dievnamu un caur skolu. Taču pašlaik vājākais posms ir tieši skola, jo bieži vien jaunieši, beidzot skolu, nezina svarīgākos kristīgās dzīves principus. Politiskā bloka “Par labu Latviju” deputāti uzskata, ka, Bībeles – kristīgo – mācību ieviešot pamatskolās un vidusskolās, tas sekmētu skolēnu garīgo un morālo attīstību, veidotu stabilu vērtību sistēmu un atbildīgu attieksmi pret sabiedrību.

Mēs visi uztraucamies un vaimanājam dažreiz par to, kas notiek ar mūsu sabiedrību un mūsu jaunatni. Atkarības, vardarbība, izlaidība, egoisms un bezatbildība! Taču mēs visi zinām šo vienkāršo atbildi, ka cēlonis ir neizveidotajā jauniešu vērtību sistēmā vai arī tajā apstāklī, ka tā ātri un impulsīvi mainās atkarībā no vides, kādā jaunietis dzīvo, mācās un strādā. Un tā vien šķiet, ka kādam ir ļoti izdevīgi, ka mūsu sabiedrībā nav stabilas un pārbaudītas vērtību sistēmas, jo tad ar šādu sabiedrību var viegli manipulēt, var to kontrolēt un veidot vienkārši par tādu patērētāju sabiedrību bez idejām un mērķiem.

Tāpat deputāti no politiskā bloka “Par labu Latviju” šodien atbalstīja divus likumprojektus, kas bija saistīti ar Rojas novada sadalīšanu Rojas un Mērsraga novados, un nodevām tos Saeimas komisijām, jo mēs uzskatām, ka novadu sadalīšanas process nav īsti labs piemērs, tomēr ir svarīgi tas, lai tiktu ņemta vērā arī iedzīvotāju paustā griba. Izmaiņas likumdošanā ir nepieciešamas, lai pēc novadu sadalīšanās varētu tikt izsludinātas un organizētas jaunas vēlēšanas, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā tiek sadalītas Rojas novada pašvaldības institūcijas, tiesības, manta, saistības un finanšu līdzekļi. Tas arī būs viss.

Paldies.