Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentu vizīti Latvijā un piedalīšanos drošības politikas forumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2010., Nr. 145 (4337) https://vestnesis.lv/ta/id/217700

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Polijas prezidenta darba vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

14.09.2010., Nr. 145 (4337)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentu vizīti Latvijā un piedalīšanos drošības politikas forumā


Piektdien, 10.septembrī, Latvijā darba vizītē uzturējās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis. Vizītes laikā augstie viesi 10.septembrī tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kā arī Rīgā, Mazajā ģildē, piedalījās ikgadējā augsta līmeņa ārpolitikas un drošības politikas forumā – Rīgas konference 2010.

Savukārt Polijas prezidents sestdien, 11.septembrī, kopā ar Latvijas prezidentu darba vizītē apmeklēja Daugavpili, kur tikās ar pilsētas vadību un iedzīvotājiem, kā arī, godinot 1919.–1920.gadā kritušos poļu 1.leģiona karavīrus, kas cīnījās par Latvijas neatkarību, nolika ziedus pie Piemiņas krusta.

Attēlā (no labās): Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, 10.septembrī piedaloties foruma diskusijā “Baltijas jūras reģions pēc krīzes. Kas tālāk?”
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par drošības forumu “Rīga 2010” 10.– 11.septembrī

10. un 11.septembrī Rīgā, Mazajā ģildē, notika ikgadējais augsta līmeņa ārpolitikas un drošības politikas forums – Rīgas konference 2010. Šogad Rīgas konferences mērķis bija rosināt atklātu diskusiju par ASV un Eiropas Savienības (ES) sadarbības intensitāti un efektivitāti ekonomiskās krīzes kontekstā, enerģētikas jautājumiem, jaunajiem izaicinājumiem, kuriem jāpievēršas NATO, ES un NATO dalībvalstu stratēģiju attiecībās ar kaimiņvalstīm, kā arī par NATO vadīto starptautisko operāciju Afganistānā.

Rīgas konferenci 2010 ievadīja diskusija “Kā pasaules ekonomiskā un finanšu krīze ir ietekmējusi drošību Rietumos?”. Diskusijā piedalījās Eiropas Savienības nākotnes pārdomu grupas (2020–2030) viceprezidente prof. Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Augstākā nacionālā aizsardzības institūta mācību daļas vadītājs prof. Mišels Fušē, Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Ufe Ellemans-Jensens un Zbigņeva Bžezinska Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais pētnieks globālās drošības un ģeostratēģijas jautājumos Dr. Saimons Serfatijs. Diskusiju vadīja “TheBrowser.com” redaktors Roberts Kotrels.

Diskusija skaidri norādīja, ka pasaules ekonomikas un finanšu krīze un tās ietekme uz drošību Rietumu pasaulē ir temats, kurš ir aplūkojams no vairākiem skatu punktiem. V.Vīķe-Freiberga un V.Dombrovskis bija vienisprātis – sadarbība ir priekšnosacījums, lai garantētu starptautisko drošību. M.Fušē uzsvēra, ka Rietumu valstis pašlaik saskaras ar finansiālām problēmām un tas nevar neatstāt iespaidu uz drošību šajās valstīs. Šodien Rietumu valstīm nākas skaidrot iedzīvotājiem, kādēļ tām ir nepieciešami tik liela apjoma aizsardzības budžeti un kādēļ tām būtu jāpalīdz citām valstīm garantēt to drošību. Pirms finanšu krīzes šie jautājumi nebija tik aktuāli. U.Ellemans-Jensens uzsvēra spēka izmaiņas starptautiskajā sistēmā, kas prasa adekvātas reformas no Apvienoto Nāciju puses, piemēram, pievēršoties valstīm, kurām ir veto tiesības Drošības padomē. Runājot par Eiropas Savienību, U.Ellemans-Jensens minēja, ka tai joprojām trūkst vienotas balss. S.Serfatijs uzsvēra, ka Rietumvalstīs krīze nebūt nav beigusies, attiecīgi jautājums “Kā pasaules ekonomiskā un finanšu krīze ir ietekmējusi drošību Rietumos?” vēl nevar tikt atbildēts, bet krīze ir labs arguments valstīm izlemt par līdzekļu novirzīšanu, piemēram, Afganistānai. Eiropas Savienība pašlaik piedzīvo vairākas krīzes – institucionālo, demogrāfisko, politisko, stratēģisko un citas.

Rīgas konferences 2010 noslēguma diskusijā “Kāda ir NATO spēku izvešanas stratēģija Afganistānā?” piedalījās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Eiropas Savienības, NATO un Eiropas sadarbības vecākais viceprezidents un “Thales” grupas dalībnieks Edgars Baklijs, Konferenču un Aizsardzības asociācijas institūta valdes loceklis Pols Čapins, kā arī radio “RFE/RL” vecākais korespondents Abubakurs Sidiks. Diskusiju vadīja laikraksta “Die Welt” vecākais korespondents Mihaels Šturmers.

Diskusijas ievadrunā I.Lieģis uzsvēra, ka Afganistānas misijas galvenais mērķis ir stabilizēt valsti un garantēt drošību visos Afganistānas reģionos. NATO ar saviem sabiedrotajiem cenšas šo mērķi sasniegt, jo tas ir būtisks ne tikai NATO dalībvalstīm, bet arī globālai drošībai. Afganistānas krīze nevar tikt atrisināta tikai ar militārām metodēm, tādēļ ir svarīgi, ka afgāņi tiek apmācīti, pārņem valsts pārvaldi un garantē drošību pašu spēkiem. I.Lieģis norādīja, ka NATO starptautiskajai operācijai Afganistānā ir jāturpinās līdz situācijas stabilizācijai reģionā, turpinot nodrošināt arī Latvijas kontingenta līdzdalību.

E.Baklijs turpinot norādīja, ka NATO karaspēks nedrīkst atstāt Afganistānu, jo ir jāsniedz pamatotas garantijas, ka Afganistānas valdība ir spējīga pastāvēt pašas spēkiem. E.Baklijs sacīja: “Mēs paliksim, līdz darbs tiks paveikts. Bet kāds tieši ir šis darbs?” Viņa vārdiem sakot, Afganistāna ir NATO šābrīža lielākais eksistenciālais izaicinājums.

P.Čapins savā runā uzsvēra, ka Afganistānas kontekstā ir grūti definēt vārdu “panākums”. Taču pastāv izejas stratēģija, un NATO strādā pie tās. P.Čapins izteica arī savu sešu punktu plānu, kā sekmīgi pabeigt misiju Afganistānā, kur pēdējais punkts ir “klusa aiziešana mājās”.

Beidzot diskusiju, A.Sidiks savu runu iesāka ar jautājumu – kādi ir Afganistānas turpmākie attīstības scenāriji? Viņš uzskata, ka ir vismaz trīs veidi, kā sekmīgi izbeigt karu Afganistānā, taču neviens no tiem nebūs veiksmīgs, ja tiks piemirsts par Pakistānu. Nestabila Pakistāna var destabilizēt arī Afganistānu.

Diskusiju dalībnieki, lai arī vairākkārt uzsvēra sadarbības un transatlantisko vērtību nozīmi starptautiskajās attiecībās, ko ietekmējusi ekonomiskā krīze un pieaugošā konkurence cīņā par lētākiem energoresursiem, tomēr demonstrēja atšķirīgas izpratnes par integrācijas pakāpi un sadarbības intensitāti starp ES valstīm, arī ES sadarbību ar ASV, enerģētikas jautājumos, ekonomiskās krīzes pārvarēšanas jautājumos, vienotas nostājas definēšanā attiecību veidošanā ar kaimiņvalstīm un Krieviju un, visbeidzot, NATO stratēģiskās misijas Afganistānā vērtējumiem.  

Diskusijās par Latvijas, reģiona un Eiropas attīstībai stratēģiski aktuāliem un svarīgiem jautājumiem piedalījās Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti, Latvijas Ministru prezidents, Gruzijas ārlietu ministrs, Latvijas aizsardzības ministrs, vairāku valstu augsti stāvošas amatpersonas, drošības politikas un ārpolitikas eksperti un akadēmiķi. Kopumā dalībai konferencē bija reģistrējušies 270 dalībnieki, no kuriem 140 bija ārvalstu viesi no 30 valstīm, 130 – Latvijas pārstāvji.

Rīgas konferenci 2010 rīkoja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju. Konferences norisi atbalstīja ASV Vācijas Māršala fonds, Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), Sorosa fonds–Latvija, Konrāda Adenauera fonds, ASV vēstniecība Latvijā, Frīdriha Eberta fonds un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments, Latvijas Transatlantiskā organizācija

Aizsardzības ministrs, tiekoties ar Polijas aizsardzības ministru

10.septembrī aizsardzības ministrs Imants Lieģis tikās ar Polijas aizsardzības ministru Bogdanu Klihu, lai apspriestu vairākus ar abu valstu aizsardzības nozari saistītus jautājumus.

I.Lieģis pateicās par Polijas atbalstu, nodrošinot NATO gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm. B.Klihs pauda Polijas atbalstu turpmākai iesaistei gaisa telpas kontroles veikšanā, uzsverot, ka tādējādi Polija praktiski demonstrē savu gatavību sniegt drošības garantijas saviem sabiedrotajiem, proti, Baltijas valstīm.

Polijas aizsardzības ministrs norādīja, ka Polija ir atvērta diskusijām par NATO gaisa telpas kontroles virs Baltijas valstīm nodrošināšanu pēc 2018.gada, kam šobrīd vēl tiek meklēti risinājumi.

B.Klihs pauda gandarījumu par Latvijas un Polijas līdzšinējo ciešo partnerību un dialogu, risinot gan starptautiskās, gan reģionālās drošības jautājumus.

I.Lieģis informēja par NATO Drošības investīciju programmas līdzekļu piesaisti gaisa spēku aviācijas bāzes “Lielvārde” attīstībai, kas šobrīd ir vienīgais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā, kurā tiek ieguldīti NATO Drošības investīciju programmas līdzekļi.

Tikšanās laikā abu valstu aizsardzības ministri pārrunāja arī šā gada nogalē notiekošā NATO Lisabonas samita dienaskārtības jautājumus.

Sarunu laikā tāpat tika apspriests Latvijas un Polijas ieguldījums NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā un abu valstu kontingentu iesaiste tajā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Foto: Normunds Mežiņš, RJC

Aizsardzības ministrs par NATO spēku izvešanas stratēģiju Afganistānā

11.septembrī aizsardzības ministrs Imants Lieģis piedalījās Rīgas konferences 2010 diskusijā “Kāda ir NATO spēku izvešanas stratēģija Afganistānā?”.

“NATO spēku izvešanas stratēģija nedrīkst būt piesaistīta laika grafikam, jo pretējā gadījumā pastāv risks nesasniegt sākotnējos mērķus – stabilizēt drošības situāciju valstī un palielināt tās institūciju spēju to pārvaldīt,” uzrunājot auditoriju, uzsvēra I.Lieģis.

Ministrs norādīja, ka nestabilitāte Afganistānā rada draudus drošībai visā pasaulē, tai skaitā Eiropā un Latvijā. Alianses partneriem ir būtiski koncentrēties uz Afganistānas Nacionālās armijas apmācību, lai pēc iespējas drīzāk drošības spēki paši spētu uzņemties atbildību par savu valsti, sacīja aizsardzības ministrs.

I.Lieģis akcentēja, ka panākumus Afganistānā nevar sasniegt tikai ar militāriem līdzekļiem – ir jābūt visaptverošai pieejai drošības veidošanā, kurā iesaistās gan afgāņi, gan starptautiskā sabiedrība.

Ministrs vēlreiz apliecināja, ka aizsardzības nozares galvenā prioritāte ir Latvijas līdzdalība NATO starptautiskajā operācijā Afganistānā un kontingenta saglabāšana līdzšinējā apmērā. Kā vienu no svarīgākajiem faktoriem Latvijas ieguldījumam NATO operācijā I.Lieģis uzsvēra mūsu valsts lomu, nodrošinot NATO valstu nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu.

Afganistānā NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Latvija piedalās kopš 2003.gada februāra, un patlaban operācijā atrodas 175 Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Vairāk nekā 30 karavīru dienesta pienākumus pilda kopējā Latvijas un ASV Operacionālās sadarbības padomnieku grupā valsts austrumos, kur apmāca Afganistānas drošības spēkus. Plānots, ka līdz 2010.gada beigām Latvijas Operacionālās sadarbības padomnieku vienība pabeigs apmācību ciklu un nākamās vienības tiks izvietotas tikai Afganistānas ziemeļos.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Foruma 10.septembra diskusijā “Kā pasaules ekonomiskā un finanšu krīze ir ietekmējusi drošību Rietumos?”: Eiropas Savienības nākotnes pārdomu grupas (2020–2030) viceprezidente, bij. Latvijas Valsts prezidente prof. Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Augstākā nacionālā aizsardzības institūta mācību daļas vadītājs prof. Mišels Fušē, Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Ufe Ellemans-Jensens, Z.Bžezinska Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais pētnieks globālās drošības un ģeostratēģijas jautājumos Saimons Serfatijs un diskusijas moderators Roberts Kotrels; foruma 11.septembra diskusijā “ES un kaimiņvalstu konflikti: vai pastāv vienota stratēģija?”: bij. Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Gruzijas ārlietu ministrs Grigols Vašadze, Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Henriks Litvins, Starptautiskā Melnās jūras pētījumu centra ģenerāldirektors Dimitris Triantafilojs, ERAB vecākais ekonomists Aleksandrs Pivovarskis

























Latvijas, Polijas, Igaunijas un Lietuvas prezidenti kopīgā preses konferencē

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godātie žurnālisti! Man šodien tiešām ir gandarījums, ka es jau otro reizi varu būt namatēvs Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidentu sanāksmei. Šobrīd es esmu ļoti gandarīts, ka mēs varējām parunāt par to, kāda ir mūsu valstu kopīgā politika Eiropas Savienībā un NATO. Galvenais jautājums, par ko mēs centāmies rast nākotnes vīziju, ir enerģētika – kāda ir katras valsts personīgā vīzija un kas varētu mūs tuvināt, lai veidotu vienotu enerģētikas tirgu Eiropā, lai tieši mūsu reģions būtu konkurētspējīgs arī Eiropas tirgū. Mēs pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar nākotni – ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku, par kohēzijas fonda likteni, to, kur mēs varētu būt sabiedrotie ar vienādiem uzskatiem, lai ietekmētu procesus Eiropas Savienībā. Man ir liels gandarījums, ka mēs vienojāmies, ka šādas tikšanās varētu notikt regulāri, jo ir nepieciešama viedokļu apmaiņa šajā laikā, kurā mēs dzīvojam, kas ir ļoti dinamisks laiks. Es gribu īpaši pateikties visu Baltijas valstu vārdā Polijai par atbalstu gaisa patrulēšanā mūsu telpā, kas ir viena no visveiksmīgākajām operācijām, kura parāda NATO darbības efektivitāti un arī atpazīstamību. Es īpaši gribu pateikties gan Igaunijai, gan Polijai par gatavību atbalstīt mūs finanšu un ekonomiskās krīzes laikā. Mēs esam priecīgi un gandarīti par to, ka valstu ekonomikas un reizē arī Eiropas ekonomika sāk atkopties, viennozīmīgi mēs nolēmām, ka turpināsim šādas konsultācijas arī turpmāk.

Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis: Pirmkārt, es vēlos pateikties par iespēju tikties, kā arī par uzaicinājumu uz Baltijas valstu prezidentu tikšanos. Polijas sadarbībai ar Baltijas valstīm, tāpat kā ar citām valstīm šajā reģionā, ir milzīga nozīme ne tikai vēsturiskajā aspektā, bet arī saistībā ar kopējām politiskām interesēm. Es vēlētos īpaši uzsvērt Polijas dalību drošības jomā. Mēs vēlētos, lai šī lieliskā sadarbība, kas ir saistīta ar aizsardzību, kā arī mūsu kopējā dalība Ziemeļatlantijas blokā, veicinātu un konkretizētu arī citas sadarbības jomas. Latvijas prezidents atgādināja par daudziem kopīgiem mūsu sadarbības veidiem un Eiropas Savienību kā valstu kopumu, tāpēc es vēlējos apliecināt, ka Polija redz visnotaļ tālu ejošu sadarbību, īpaši Eiropas budžeta kontekstā – ja runājam arī par kārtību, kas pastāv tādos jautājumos kā lielāks finansējums lauksaimniecības politikas attīstībai. Redzam arī savstarpējo Eiropas integrāciju un visu, kas ir saistīts ar enerģētiku, un šeit liela daļa no diskusijas bija par to, ko tas nozīmētu mūsu reģiona valstīm. Mēs ļoti vēlētos, lai, veicinot tirgus atvēršanu, it īpaši enerģētisko tirgu atvēršanu Eiropas Savienībā, mēs varētu garantēt labu biznesu vai veicināt to, kas ir Eiropas Savienības pamats attīstībā – ievērojami ekonomiskāku pieeju, nevis politisku pieeju ekonomikas attīstībai.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess: Runāt kā trešajam jau ir grūti. Taču teikšu tā – visas četras valstis ilgi strādāja, lai iestātos NATO un Eiropas Savienībā, taču ar to vien nepietiek, tas nav galamērķis, bet tikai līdzeklis, lai panāktu to, ko vēlamies. Tāpēc ir ļoti svarīgi rīkot šādus pasākumus ar nopietnām diskusijām. Tā caur Eiropas Savienības integrāciju un Eiropas fondiem mēs varam arī atklāti runāt par šiem jautājumiem. Mūsu priekšā ir viens liels izaicinājums, kas attiecas gan uz Baltijas valstīm, gan Poliju, proti, tas ir transporta jautājums, transporta savienojumi. Divdesmitajā mūsu neatkarības gadā mēs esam daudz ko izdarījuši, taču šis izaicinājums ir palicis, proti, mēs neesam īsti savienoti ar pārējo Eiropu. Mēs esam tiesiski savienoti, mēs esam savienoti, runājot par NATO un drošību, bet tīri fiziski mūsu savienotība vēl nav panākta. Un šeit es runāju ne tikai par enerģētisko savienību, bet arī pilsoņu mobilitāti. Dzelzceļi, šosejas – tas ir svarīgi biznesam, kā mēs pārvadājam savas preces. Un šis arī ir viens no nopietnākajiem jautājumiem katrā ziņā man un Igaunijai – nodrošināt, ka mēs izmantojam Eiropas Savienību, lai uzlabotu mūsu savienotību ar pārējo Eiropu.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite: Varu pievienoties kolēģiem. Šādas tikšanās ir ļoti svarīgas ne tikai mūsu valstīm un reģionam, bet visai Eiropai, jo Eiropā mums ir jākoordinē mūsu darbības, mums ir jāpārrunā problēmas un tās jārisina. Šīs problēmas ir Eiropas iekšienē un arī visā globalizētajā pasaulē. Ir daudzas situācijas, kurās mums ir jārunā un jāvienojas. Mums ir jācīnās ar ekonomisko krīzi, ar enerģētisko piegāžu drošību, enerģētisko integrāciju Eiropā, jāizstrādā kopīgās politikas, kas būs jaunajā Eiropas finanšu satvarā no 2013.gada līdz 2020.gadam. Tāpēc jau šogad būs priekšlikums no Eiropas Savienības par jauno ekonomisko nākotni no 2014.gada. Un mums ir jābūt gataviem! Mums ir labi komisāri, tai skaitā budžeta komisārs no Polijas, transporta komisārs no Igaunijas, lai mēs varētu savas intereses definēt kopīgā projektā. Mūsu reģions kopā ar Poliju ir ļoti svarīgs tīkla rajons enerģētiskajai drošībai visai Eiropai, jo mēs robežojamies ar galveno enerģētisko piegādātāju – Krieviju. Tāpēc kopīga izpratne par to, kā risinām Eiropas ekonomiskās problēmas, kā mēs koordinējam un kopā risinām šos procesus Eiropā, būs ļoti svarīga ne tikai mums, bet arī Eiropai kopumā. Tātad mūsu Eiropas sadarbība ir ļoti svarīga, taču mēs varam būt arī ļoti apmierināti, kā šajos sešos gados esam sadarbojušies drošības jautājumos NATO ietvaros. Rezultāti jau šoruden būs labi redzami, un pēc sešiem dalības gadiem NATO vismaz mēs, Baltijas valstis, varēsim teikt, ka esam nodrošinājušas savas valstis, savu reģionu un tas noticis visai reālā veidā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai saprastu stratēģisko sadarbību starp Poliju un mūsu reģionu. Domāju: nākotnē varēsim teikt, ka mūsu reģions un Polija ir savienoti, viens otram vajadzīgi un tas nāk par labu visai Eiropai.

Jautājums: Jautājums adresēts visiem prezidentiem par attiecībām ar Krieviju. Vai jūs uzskatāt, ka visas trīs Baltijas valstis un Polija kopā var runāt ar Krieviju vienā balsī gan par enerģētiku, gan par drošību? Nevis katra valsts atsevišķi, bet visi kopā, tā aizstāvot savas intereses.

V.Zatlers: Viennozīmīgi, ne tikai mūsu četras valstis, bet visas Eiropas Savienības valstis runās vienā valodā ar Krieviju kā partneri, un tā tas būs gan pašlaik, gan arī tuvākā un tālākā nākotnē. Bez šaubām, katrai valstij ir savas valstiskās intereses divpusējās attiecībās ar Krieviju, bet visas šīs aktivitātes notiek kontekstā ar visas Eiropas Savienības politiku attiecībās ar Krieviju.

D.Grībauskaite: Ja jūs skatāties uz mani, varu papildināt. Jautājums bija ļoti precīzs – enerģētika un drošība. Ja mēs runājam par enerģētiku un drošību, šeit mums ir jārunā vienā balsī, jo kopīgā enerģētiskā politika ir vissvarīgākā politika, kas patlaban atpaliek Eiropā. Un mūsu drošība ir atkarīga ne tikai no militārās drošības aspektiem, bet arī no ekonomiskās drošības. Un tāpēc ne tikai mūsu reģionam un Polijai ir kopā jādomā par enerģētisko drošību un piegādēm, bet visai Eiropai ir vajadzīgs vairāk kopīgas politikas enerģētikas jomā.

T.H.Ilvess: Es vēlos uzsvērt: ja mēs vēlamies kopīgu enerģētisko politiku, mums ir jāliberalizē mūsu enerģētikas tirgi. Tas mums ir jādara! Taču, atgriežoties pie Krievijas, es teiktu, ka kopš prezidenta Obamas jaunās politikas mēs jūtam, ka ir samazinājusies spriedze. Kopš attiecību pārstartēšanas tiek lietota mierīgāka valoda. Modernizācijas ideju, kas Krievijā pēdējā pusgadā tiek aktivizēta, arī parasti saista ar labākām attiecībām ar Eiropu. Domāju, ka lietas ir labākas nekā pagātnē.

B.Komorovskis: Eiropas Savienības politika lielākā mērā paliek par Eiropas Savienības politiku. Polija centās, centīsies un darīs visu, lai Eiropas Savienība varētu veidot kopēju politiku, arī kopējo Austrumu politiku. Es rēķinājos ar to, ka tādā veidā tādas valstis kā Latvija, Lietuva, Igaunija veidos arī kopējo Eiropas politiku attiecībā pret mūsu austrumu kaimiņu. Polijas dalība Eiropas Savienībā, NATO, arī Baltijas valstu dalība šajās organizācijās mūsu visdziļākajā pārliecībā rada pateicīgus apstākļus, lai veidotu ne tikai labu dialogu attiecībās ar Krieviju, bet arī meklētu savstarpējos sadarbības momentus un konkretizētu šo sadarbību. Polija akcentē sadarbību un dialogu ar Krieviju, mēs meklēsim veidu, kā intensificēt šo sadarbību visās jomās, un esmu pārliecināts, ka šeit nav nekādas starpības starp Poliju un citām Eiropas Savienības valstīm, jo dialogs un labas kaimiņattiecības ir visu mūsu interesēs. Šīs sadarbības ietvaros mums, bez šaubām, jācenšas realizēt kopējos Eiropas Savienības mērķus. Mana visdziļākā pārliecība ir, ka sadarbība ar Krieviju ir kopējā Eiropas Savienības politika.

Jautājums: Es vēlējos pajautāt par Eiropas Savienības budžetu nākotnē. Vai nebaidāties, ka šajā budžetā Eiropa nebūs vairs tik solidāra? Jautājums Lietuvas un Polijas prezidentiem – vai bija runa par naftas produktu rūpnīcas pārdošanu Mažeiķos?

D.Grībauskaite: Protams, pastāv risks, ka rodas grūtības sarunu vešanai starp 27 valstīm, nevis starp divām. Iespējams, ka mēs pat būsim 28, kad sāksies sarunas. Es biju budžeta komisāre Eiropas Savienībā, un es zinu, kā tas notika. Tad mēs bijām tikai 25 valstis. Protams, maksātājiem ir ļoti nepatīkami daudz maksāt. Vācija jau maksāja vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā. Tas ir tas, ko Vācija maksā par solidaritāti. Krīzē izskaidrot iedzīvotājiem, ka Eiropas solidaritāte ir tik dārga, nemaz nav vienkārši. Valstis, kuras gūst no šīs solidaritātes, protams, iegūst, bet tām būtu jābūt ļoti uzmanīgām, izmantojot šo naudu. Mēs runājām ne tikai par to, cik mēs saņemam, bet par to, cik mēs investējam Eiropas ekonomikā, Eiropas vērtībās un ko mēs varam darīt, palīdzot Eiropas ekonomiskajai telpai kļūt konkurētspējīgākai. Sarunas būs grūtas, taču sagatavošanās jau no 2011.gada būs ārkārtīgi svarīga. Tieši tāpēc mēs Baltijas valstīs un Polijā gatavojamies identificēt, ko mēs varētu darīt kopā, kādi projekti varētu būt svarīgi mūsu valstīm kopā, lai varētu cīnīties par šo naudu kopā. Par Mažeiķiem, protams, ir dažāda informācija medijos. Naftas produktu pārstrādes rūpnīca ir Polijas uzņēmums, un Lietuvas prezidente šeit neko nevar teikt. Ir jārunā Polijas prezidentam.

Foruma 11.septembra diskusijā “Krievija – vai ASV “pārstartēšanas” politika ir sasniegusi vēlamo?”: Krievijas Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs, Eiropas Ārlietu padomes domes direktors Marks Leonards, ASV valsts sekretāra palīga vecākais padomdevējs Eiropas un Eirāzijas jautājumos Džeremijs Šapiro, Karnegi centra pārstāvis Maskavā Konstantīns fon Egerts, neatkarīgais pētnieks un konsultants Bobo Lo; foruma 11.septembra diskusijā “Kāda ir NATO spēku izvešanas stratēģija Afganistānā?”: Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Afganistānā Vīgauds Ušacks, Čehijas aizsardzības ministrs Aleksandrs Vondra, Eiropas Savienības, NATO un Eiropas sadarbības vecākais viceprezidents Edgars Baklijs
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”, Valdis Kauliņš
























B.Komorovskis:
Poļu kapitāls ir investējis ļoti daudz naudas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā, un mums ir svarīgi, vai viņiem veiksies vai neveiksies. Visas valstis, protams, mēģina veidot maksimāli labus ārējos apstākļus, mēs joprojām rēķināmies, ka joprojām Lietuvas valsts veicinās vislabākos apstākļus Polijas naudai un kapitālam Lietuvā. Kā jūs zināt, ir uzņēmumi, firmas, kas veic efektivitātes pētījumus nākotnē, un bankas pēta šos apstākļus, kas nosaka rentabilitāti vai rentabilitātes trūkumu, vai tos apstākļus, kuri var veicināt Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma darbību. Nevis Polijas politiķi pieņems lēmumu, bet kādu lēmumu pieņems Polijas kapitāls – tas būs galvenais.

Taču, ja runājam par budžeta jautājumiem, par nākamā budžeta perspektīvu – svarīgs punkts ir maksātājvalstu viedoklis, to valstu, kas lielā mērā finansē Eiropas integrāciju. Taču svarīga ir nākotnes perspektīva – cik valstu būs, kādas būs tās valstis, kuras pieaugs un nobriedīs līdz maksātājvalstij. Polijai ir labas ekonomiskās perspektīvas, Polija ir vienīgā valsts, kura bija plusā – pārējās valstis pārdzīvoja lielu krīzi. Šobrīd Polijai ir 3% IKP pieaugums, un vēlos teikt, ka Polija tālākā perspektīvā pieaugs tai lomai, kas Eiropas sistēmā veiks iemaksas. Tātad šodienas solidaritāte – tā ir infrastruktūras attīstība, tās ir investīcijas valstīs, kuras būs spējīgas paplašināt integrācijas procesus, ar to mēs rēķināmies un mēģināsim pārliecināt pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

T.H.Ilvess: Manuprāt, ir kļūdaini prasīt, lai jūs nebaidāties, ka Eiropa kaut ko varētu nodarīt, jo mēs taču esam Eiropas sastāvdaļa. Mēs esam tie, kas ved sarunas. Mēs jau neesam ārpus Eiropas. Mēs esam Eiropas iekšpusē. Es nebaidos no tā, ka viņi nedos mums naudu. Mēs jau esam tie, kas to ņem. Jautājums jau nav arī par to, ko mēs dodam un ko mēs ņemam. Protams, mēs nesaņemsim naudu saviem ceļiem, ja mēs paši neieguldīsim naudu savos ceļos. Diemžēl mums pašiem arī ir jādara, un ne vienmēr mēs to darām.

Valsts prezidenta preses dienesta Valsts prezidenta Valda Zatlera, Polijas prezidenta Broņislava Komorovska, Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites kopīgās preses konferences transkripts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!