Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē

— Vai jums ir priekšlikumi, kur atrast līdzekļus Kultūrkapitāla fondam, ja tiks noraidīti opozīcijas deputātu priekšlikumi?

V.Krištopans:

— Pirmkārt, valdība izstrādā budžeta projektu, tātad ir atbildīga par budžetu kopumā. Parlaments budžetu var vai nu akceptēt, vai neakceptēt.

Manuprāt, ir pilnīgi absurda situācija, kad katrs deputāts var iesniegt priekšlikumu, kāds vien tam ienāk prātā. Tas nav pareizi pēc būtības. Valdība stundām un dienām strādā un veido sabalansētu budžetu, skaidri redzot visus par un pret, te pēkšņi uzrodas kāds gudrs deputāts, kurš izdomā, ka — nē, šī valsts nodokļu maksātāju nauda ir jāizmanto citādi. Tas ir absurdi.

Protams, opozīcijas partijas cenšas būt populāras līdz ārprātam. Bet es vēlreiz uzsveru, ka nevienu gadu kultūrai nav piešķirts tik daudz naudas, kā to paredz mūsu budžeta projekts. Kaut vai valdības akceptētie asignējumi — 400 tūkstoši Nacionālajai operai un 100 tūkstoši teātru materiālās bāzes nodrošināšanai.

— Aizsardzības ministrs ir paziņojis, ka neizdos nedz aizliegumu, nedz īpašu rīkojumu militārpersonām piedalīties 16. marta pasākumos. Kāda būs valdības attieksme pret šīs dienas pasākumiem?

V.Krištopans:

— Attiecībā uz 16. martu savu viedokli esmu jau paudis.

Acīmredzot tuvākajās valdības sēdēs mēs uzklausīsim drošības iestāžu viedokli par situāciju.

— Vai valsts amatpersonu piedalīšanās 16. marta pasākumos nevar izsaukt starptautisku rezonansi? Vai valdība spriedīs par savu attieksmi pret šiem pasākumiem?

V.Krištopans:

— Jūs zināt, ka 16. marts ir Latvijas karavīru atceres diena. Manuprāt, tā ir "svešās uniformas diena", kuru ir ļoti grūti sasaistīt ar latviešu karavīru atceri, Latvijas neatkarību un brīvības cīņām. Mūsu traģēdija ir tā, ka visi latviešu karavīri ir karojuši citu valstu karaspēkos. Manuprāt, vislabākā latviešu karavīru atceres diena ir Lāčplēša diena.

Par valdības attieksmi mēs lemsim valdībā.

— Kā jūs vērtējat Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rīcību, atceļot no darba visus Terehovas muitas punkta muitniekus?

V.Krištopans:

— Es saprotu — sabiedrība gaida, lai Ministru prezidents ietu un sistu dūri galdā, dzenātu, atlaistu, tā sakot — alkst asiņu. Tomēr šī joma nav Ministru prezidenta kompetence, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta un finansu ministra uzdevums.

Bet, ja jūs gribat zināt manu vērtējumu, — rotācijas principa pielietošana un muitnieku pārvietošana no viena muitas punkta uz otru — tā pasaulē ir vispārpieņemta prakse. Acīmredzot arī Sončika kungam ir savi argumenti, lai tā darītu.

— Vai jūs turpmāk plānojat palielināt savu padomnieku skaitu?

V.Krištopans:

— Štata padomnieku man nav daudz. Ārštata padomnieku skaitu, manuprāt, nevajag ierobežot. Tuvākajā laikā es acīmredzot atradīšu štata padomniekus veselības aprūpes, sociālās nodrošināšanas, izglītības un zemkopības jautājumos. Diemžēl ir grūti atrast cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt no rīta līdz vakaram un izprast šīs lietas.

— Vai "Latvijas ceļa" iekšienē ir bijušas diskusijas par 16. marta nozīmi?

V.Krištopans:

— "Latvijas ceļā" par šo jautājumu tika diskutēts tad, kad šai dienai likumā tika piešķirts atceres dienas statuss. Tolaik mums ar lielām pūlēm izdevās panākt, lai šī diena netiktu nosaukta par leģionāru dienu. Bet datums, manuprāt, ir izvēlēts ļoti neveiksmīgi.

— Vai Saeimai izdosies "atvērt" Izglītības likumu, ņemot vērā to, ka sociāldemokrātiem ir tik daudz priekšlikumu par papildu finansējumu izglītībai?

V.Krištopans:

— Tas budžeta projekts, ko pēc tik ilgām diskusijām mēs esam akceptējuši valdībā, tiks pieņemts arī Saeimā. Mūsu risinājums, manuprāt, ir reāls — 1,5 miljoni latu pedagogu darba samaksai par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Vairāk naudas mums vienkārši nav.

— Jūs esat teicis, ka budžeta apspriešanā netiks ņemts vērā neviens opozīcijas priekšlikums. Vai tie visi ir tik neloģiski?

V.Krištopans:

— Nav loģiski valdībai rēķināties ar opozīciju. Ja pašreizējā opozīcija būtu valdībā, tā absolūti nerēķinātos ar opozīciju.

Viens piemērs. Kad mums bija sarunas par valdības sastāvu, es Lagzdiņa kungam jautāju — ja mēs teorētiski nokļūstam koalīcijā, vai opozīcijas deputātiem būs kaut viena vieta Saeimas komisijās? Lagzdiņa kungs teica — nē, neviena. Nav ko rēķināties ar opozīciju.

— Vai jūsu viedoklis par to, ka tikai valdībai ir jāuzņemas visa atbildība par budžetu, nenonāk pretrunā ar to, kādēļ Latvijā vispār ir vajadzīgs parlaments?

V.Krištopans:

— Ļoti daudzās Eiropas valstīs ir šāda nostāja budžeta pieņemšanas jautājumos. Ļoti daudzās valstīs priekšlikumu budžeta projektā nevar iesniegt viens deputāts. Jā vai nē budžetam pasaka ļoti vienkārši — ar vienu parlamenta balsojumu. Ja atbilde ir "nē", nāk cita valdība. Ja "jā", tad valdība turpina strādāt. Budžets ir valdības uzticības jautājums — vai šī valdība ir spējīga tikt galā ar valsts problēmām, vai ne. Deputātu priekšlikumi šai gadījumā ir tikai tāda spalvu spodrināšana savu vēlētāju priekšā. Tādēļ mans viedoklis nav nekāds "atvēziens" pret demokrātiju, tā ir tikai normāla loģika.

Līdzīgi kā uzņēmumos — kad sanāk akcionāru pilnsapulce un valde piedāvā budžeta projektu. Ja valde šo projektu nav spējīga aizstāvēt, tā tiek nomainīta. Akcionāri nemēģina par pieciem vai sešiem latiem uz vienu vai otru pusi grozīt budžeta projektu. Jo atbildība un realizācija taču paliek uz valdes pleciem. Ja tagad deputāti grozīs budžetu, valdība var netikt ar to galā tikai tāpēc, ka tas kopumā vairs nav tāds, kā sākumā plānots.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— sarunā ar Lietuvas vēstnieku

Vakar, 15.februārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās ar nesen Latvijā akreditēto Lietuvas Republikas vēstnieku Petru Vaitiekūnu.

Uzsākot sarunu, Ministru prezidents apsveica vēstnieku ar iecelšanu amatā un izteica cerību, ka abu valstu attiecības arī turpmāk tiks veicinātas un padziļinātas. Tāpat Ministru prezidents sveica Lietuvas vēstnieku sakarā ar Lietuvas valsts svētkiem — Neatkarības dienu, ko atzīmē 16. februārī.

P.Vaitiekūns pateicās par apsveikumiem un nodeva sveicienu V.Krištopanam no Lietuvas premjera G.Vagnora.

V.Krištopans darīja zināmu, ka ir iecēlis savu pārstāvi tālākās Baltijas ekonomiskās sadarbības veicināšanai brīvā tirdzniecības līguma (BTL) ietvaros. Vienlaikus premjers aicināja Lietuvas pusi iespējami ātrāk iecelt savu pārstāvi šim darbam, jo arī Igaunija to jau ir izdarījusi.

Sarunas gaitā V.Krištopans un P.Vaitiekūns izteica cerību, ka jau 17.februārī, tiekoties visu triju Baltijas valstu tirdzniecības pārstāvjiem, tiks veicināts risinājums ieilgušajiem jautājumiem par brīvās tirdzniecības līguma izpildi.

V.Krištopans uzsvēra, ka jau tuvākajā laikā nepieciešams sākt sarunas par nepieciešamību noslēgt divpusēju līgumu par pilnvaroto robežas pārstāvju nozīmēšanu. Lietuva šobrīd ir vienīgā kaimiņvalsts, ar kuru Latvijai nav noregulēts robežas pārstāvju jautājums. Tādēļ V.Krištopans šī jautājuma atrisināšanu uzskata par vienu no neatliekamākajiem valdības un parlamenta uzdevumiem.

Vienlaikus V.Krištopans atgādināja jau iepriekš ierosināto jautājumu par Baltijas valstu Ministru kabineta pastāvīgā sekretariāta izveidošanas ātrāku nepieciešamību, ko Latvijas Ministru prezidents uzskata par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem veiksmīgai triju Baltijas valstu sadarbībai visdažādākajos jautājumos.

P.Vaitiekūns īsi informēja V.Krištopanu par jaunajiem grozījumiem Lietuvas robežas šķērsošanā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem.

— tiekoties ar Latvijas vēstnieku ASV

Piektdien, 12.februārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku ASV Ojāru Kalniņu. Vēstnieks ASV valsts sekretāra vietnieka S.Talbota vārdā nodeva sveicienus Ministru prezidentam V.Krištopanam. Abas puses pārrunāja šajā gadā iespējamo Latvijas Ministru prezidenta darba vizīti ASV, kuras norisē noteikti būtu nepieciešama arī Latvijas biznesa pārstāvju aktīva līdzdalība. Šai sakarā Ministru prezidents uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem Latvijas valdības šā brīža uzdevumiem ir aktivizēt ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kur nenoliedzami liela loma būtu ietekmīgu ASV investoru līdzdalībai biznesa projektos Latvijā.

Abas puses pārrunāja arī aprīlī Vašingtonā gaidāmo NATO augstāko vadītāju tikšanos un Latvijas tēlu saistībā ar virzību uz NATO. Ministru prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas vēstniecības ASV rīcību Latvijas bruņoto spēku darbības atspoguļošanā, kas iekļaujas arī Latvijas tēla veidošanā kopumā. V.Krištopans uzsvēra, ka Latvijai ir jāapliecina sava labā griba, ne tikai palielinot budžeta finansējumu aizsardzībai, bet arī veidojot savu paštēlu.

Kā tikpat nozīmīgā tika novērtēta arī ASV atbalsta politika Latvijas sabiedrības integrācijas veicināšanā, kam ASV valdība jau piešķīrusi līdzekļus.

Valsts kancelejas

preses departaments

— apmeklējot Rīgas Juridisko augstskolu

Vakar, 15. februārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans apmeklēja Rīgas Ekonomisko augstskolu un Rīgas Juridisko augstskolu, lai iepazītos ar šo skolu darbu, mācību procesu, kā arī ar to tālākās attīstības perspektīvām.

V.Krištopans atzina, ka projekti ir unikāli, jo šīs augstskolas ir labākās šāda veida skolas Baltijas valstīs, kas nodrošina kvalitatīvas un pasaulē konkurētspējīgas izglītības ieguves iespējas Latvijas un Baltijas valstu studentiem.

Ministru prezidents atzinīgi novērtēja šo skolu izveides projektus. Augstu tika novērtēts Zviedrijas valdības, Sorosa fonda, Valenberga fonda, ASV, kā arī ES atbalsts šo skolu izveidē un darbībā.

Tika pārrunāts jautājums par Latvijas valdības un Zviedrijas puses tālāku sadarbību Rīgas Ekonomiskās augstskolas finansēšanā pēc 2003.gada.

Ministru prezidents izteica cerību, ka Zviedrijas puse arī turpmāk sniegs atbalstu šiem projektiem.

Valdības preses departaments