Šogad Latvijas brīvvalsts Kara skolai apritēs 80.jubileja, bet tas būs rudenī. Nacionālā aizsardzības akadēmija — Kara skolas mantiniece, savu septīto jubileju svinēja 13.februārī. Šajā dienā 1992.gadā tā pārcēlās no Mālpils lauksaimniecības skolas uz savu mājvietu Ezermalas ielā, bijušās krievu kara skolas telpās. Aizsardzības akadēmiju toreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis uzticēja veidot pieredzējušajam pulkvedim Valdim Matīsam, kas krievu armijā bija gan komandējis pulku, gan vadījis katedru Maskavas Frunzes kara akadēmijā.
Apzinājis un pulcējis ap sevi nelielu nacionāli noskaņotu virsnieku grupu, Valdis Matīss sešu mēnešu kursos apmācīja jaunāko komandieru sastāvu. Pašiem veidojot mācību programmas, latviskojot uzskates līdzekļus, strādājot ar lāpstu un mūrnieka ķelli vienā rokā, automātu — otrā, īsā laikā tika radīta mācību bāze pirmajam kadetu iesaukumam. Tika rīkota vasaras mācību lauka nometne pie Kadaga ezera, kaut arī Ādažu poligona smiltis vēl mala krievu tanki. Pērn Valdi Matīsu iecēla par militāro atašeju ASV un Kanādā. Akadēmiju tagad vada jauns rektors pulkvežleitnants Ilmārs Vīksne. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek pārveidotas mācību programmas un apmācības sistēma, iekļaujoties valsts militārās apmācības kopējā organizācijā.
Jubilejas dienas svinības sakrita ar kārtējo pilnā apmācības kursa izlaidumu. Nacionālie bruņotie spēki saņēma brašus un labi sagatavotus astoņdesmit divus leitnantus un septiņpadsmit virsnieka vietniekus. No rīta jaunie virsnieki tika svētīti Doma baznīcā NAA kapelāna Ata Vaickovska vadītajā dievkalpojumā. Nolikuši ziedus un nofotografējušies pie Brīvības pieminekļa, leitnanti zvērēja uzticību valstij un tās bruņotajiem spēkiem pie Mūžīgās uguns Brāļu kapos. Vakara pusē NBS vadība, absolventu vecāki un draugi pulcējās akadēmijas telpās, lai piedalītos svinīgajā diplomu pasniegšanas ceremonijā, kā arī sveiktu jaunos leitnantus. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, pasniedzot izglītības dokumentu trim labākajiem kadetiem Normundam Krīgeram, Initai Rukai un Marekam Zlobinam, sacīja: