11. un 12. februārī Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Aizputi un Liepāju

Uz pilsētu, kur vējam dzimtene, G.Ulmanis devās ceturtdien, 11.februārī. Pie Liepājas rajona robežas prezidentu sagaidīja Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs Modris Ekšteins, Zemessardzes 4.brigādes goda sardze, kā arī muitas un policijas vadība. Tikai īss apstāšanās mirklis sveicienam, savstarpējiem goda un cieņas apliecinājumiem, un ceļš veda tālāk uz Aizputi, kur augsto viesi sagaidīja vairāki desmiti aizputnieku un mājastēvs — pilsētas domes priekšsēdētājs Pēteris Hanks. Varēja just, ka pilsētnieki savu prezidentu bija gaidījuši — atbildē uz jautājumu par to, kā klājas, iezīmējās tās domas un problēmas, ko Valsts prezidents brīdi vēlāk risināja apspriedē ar Aizputes domniekiem. Viena no smagākajām rūpēm, kas satrauc aizputniekus un viņu domes priekšsēdētāju, ir plašās un brīvās alkohola tirdzniecības iespējas — nesen Saeimas pieņemtie grozījumi alkohola aprites likumā atvieglo tirdzniecības licences saņemšanu — tas rada bažas, ka palielināsies tirdzniecības apjomi, kam neizbēgami sekos alkohola patēriņa pieaugums ar visām no tā izrietošajām sekām… Aizputnieki savu domes priekšsēdētāju Pēteri Hanku Valsts prezidentam raksturoja kā labu, bet stingru, pat dusmīgu vadītāju — Aizputē iedibināta kārtība, nelielā pilsētiņa arī pārmaiņu laikos pratusi izdzīvot un attīstīties, tāpēc saprotamas ir pilsētas vadītāja rūpes par iespējamo regresu.

Viens no spilgtākajiem piemēriem mazās Kurzemes pilsētiņas dzīvīgumam ir a/s rūpnīca "Kurzemes atslēga –1". Valsts prezidents izstaigāja visus rūpnīcas cehus, iepazinās ar ražošanas procesu un izteica patiesu prieku par to, ka kādreiz Padomju Savienībā lielākā atslēgu ražotne nav bankrotējusi līdzīgi citiem lieluzņēmumiem, bet pratusi nepārtraukt ražošanu, joprojām nodrošināt darba vietas vairumam aizputnieku, turklāt ar tehniku un iekārtām, kuras ārzemnieki iepirktu par bargu naudu muzejiem…

Aizpute piemiņu par Valsts prezidenta vizīti glabās ne tikai atmiņā — tā būs arī mazajā sudraba naglā, ar ko augstais viesis līdz ar piemiņas zīmi piestiprināja Aizputes pilsētas karogam, kā arī prezidenta dāvanā aizputniekiem — mākslinieka O.Feldberga veidotajā skulptūrā — skaisti apstrādātā apaļā akmenī. To pavadīja G.Ulmaņa vēlējums, lai pie aizputniekiem brauktu tikai tādi prezidenti, kas var šo akmeni pacelt. Mazie pilsētnieki gan to iztulkoja pa savam: vari akmeni pacelt — būsi prezidents, un tūlīt pat ņēmās teikto pārbaudīt…

Valsts prezidents tikās ar Aizputes iedzīvotājiem arī plašākā sarunā — tās ievadā G.Ulmanis pauda savas pārdomas par Latvijas sasniegto neatkarības gados, par turpmāk darāmo, bet turpinājumā atbildēja uz aizputnieku jautājumiem. Tie bija visdažādākie — gan par aktuālām politiskām tēmām — Latviešu karavīru atceres dienu 16. martā, nāvessoda atcelšanu, 1920.gada Miera līgumu, gan par tīri sadzīviskiem un praktiskiem jautājumiem — par jauno akcīzes nodokli automašīnām, par kompensāciju par kādreiz krājbankā ieguldītajiem rubļiem, par bankā Baltija zudušo naudu... Varēja just, ka aizputnieki nopietni domā par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām šā gada vasarā; tas izskanēja vaicājumā, kāds ir viesa viedoklis par tautas vēlētu prezidentu.

— Esmu devis zvērestu, šī zvēresta gaismā arī strādāju — kā parlamenta vēlēts prezidents. Kamēr būšu šai amatā, es neiestāšos par tautas vēlētu prezidentu, jo mani pienākumi un darbības joma ir Satversmē noteikta — to nedrīkstu pārkāpt. Bet, ja jūs man vaicātu kā cilvēkam, kurš šai amatā jau laiku ir nostrādājis, kuram ir zināma pieredze, es atbildētu ar savas darbības laikā secināto — Latvijai šajā laikā un situācijā labāk iederētos tautas vēlēts prezidents, — aizputniekiem paskaidroja G.Ulmanis.

Vienkārša un noteikta bija arī Valsts prezidenta atbilde uz jautājumu par nāvessoda atcelšanu:

— Tas ir smags jautājums — manas pārliecības, manas ticības, manas reliģijas jautājums. Ja manā vietā nāks prezidents, kuram būs cita ticība, cita pārliecība attieksmē pret cilvēka dzīvību, lai viņš paraksta lēmumu par nāvessoda atjaunošanu. Man ir jāparaksta arī dokumenti par nāvessoda izpildi… Es nevaru uzņemties tādu atbildību par dzīvību, un es to nedarīšu. Mums ir jāatrod citi soda mēri, cita tiesiskā pieeja, citas iespējas, lai pasargātu cilvēkus no ļaunuma.

Pavisam īpaša bija aizputnieka Ilmāra Erharda uzstāšanās — viņš uzdāvināja viesim fotogrāfiju, kurā notverts kāds kopīgi piedzīvots mirklis smagajā izsūtījuma laikā.

No Aizputes Valsts prezidents devās uz Liepāju, pie kuras robežas viesus jau gaidīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Te bija jāpadara kāds darbs — jāpiestiprina piemiņas plāksne pie mākslinieka Raimonda Gabaliņa veidotās Liepājas pilsētas kartes. Tā turpmāk vēstīs, ka pats Valsts prezidents ir piedalījies jaunās pilsētas vizītkartes atklāšanā.

Liepājā G.Ulmanis tikās ar Liepājas domniekiem, nopietnā sarunā tika pārrunāts jautājums par Liepājas lidostas likteni, par Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu attiecībā uz lauksaimniecības precēm, par noziedzību jaunatnes vidū un cīņu pret to.

Vizītes turpinājumā Valsts prezidents devās uz a/s "Liepājas metalurgs", kur tika iepazīstināts ar uzņēmuma darbību pēdējo gadu laikā. No bankrotējoša uzņēmuma, kāds "Liepājas metalurgs" bija pirms privatizācijas, divu gadu laikā tas kļuvis par vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Par nemitīgiem panākumiem liecina pašmāju un ārzemju apbalvojumi un atzinība, arvien pieaugošā peļņa un ražošanas apjomi, kā arī "Liepājas metalurga" rūpes par saviem strādniekiem, savu pilsētu un novadu. Lai pierādītu, ka viss iepriekšminētais nav tukši vārdi, Valsts prezidents tika iepazīstināts ar velmēšanas stāvu "350", kur 1997.gadā veikta modernizācija, ieguldot vairāk nekā trīs miljonus latu. Rezultātā ieviesta mūsdienīga tehnoloģija, automatizēta vadības pults, paplašināts ražošanas apjoms un diapazons.

Iecere ar domu par Liepājas un visas Latvijas vārda nešanu pasaulē ir "Liepājas metalurga" Ledus halle. Tās tapšana līdzinās brīnumainai teiksmai — 1998.gada aprīļa sākumā tika ielikts celtnes pamatakmens, un jau 27.oktobrī notika pirmā hokeja spēle. Valsts prezidents apskatīja Ledus halli un pārliecinājās, ka tā ir skaista un moderna celtne, tapusi kopīgā Latvijas un Somijas projekta realizācijā, kur vieta 3000 skatītāju, to viegli pārvērst koncertzālē ar īpaša grīdas seguma palīdzību. Vairākkārt tika uzsvērts, ka halles īpašnieks gan ir a/s "Liepājas metalurgs", bet tā galvenokārt domāta Liepājai un liepājniekiem. Vēl vairāk — lai Latvijas hokeja vārds, kas jau šobrīd plaši izskan pasaulē, nepazustu no šīs aprites, ar "Liepājas metalurga" atbalstu 1.septembrī iecerēts atvērt divas hokeja klases Liepājas skolās.

Lai arī Valsts prezidents atcerējās laiku pirms daudziem gadiem, kad stāvējis uz hokeja slidām, sirdij tuvāks viņam tomēr ir basketbols. Laikam tieši tas noteica G.Ulmaņa vēlmi vērot basketbola spēli starp Liepājas un Ventspils komandām. Lieki piebilst, ka augstā viesa klātbūtne īpaši iespaidoja mājiniekus, kas uzvarēja ne tikai prezidenta vērotajā puslaikā, bet visā spēlē.

Piektdien, 12.februārī, Valsts prezidenta diena Liepājā sākās ar tikšanos — Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas Lielajā zālē bija pulcējusies studējošā jaunatne, skolēnu pašpārvaldes pārstāvji, skolotāji, pasniedzēji, interesenti.

Valsts prezidenta uzstāšanās bija veidota kā publiska lekcija, kurā G.Ulmanis izvērsa domas par Latvijas šodienu un rītdienu, par valsts iesaistīšanos starptautiskajās struktūrās, tās ietekmi uz valsts attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeni. G.Ulmanis uzsvēra, ka galvenais prezidenta uzdevums ir veidot saikni starp Latviju un ārpasauli. Valsts vizītēs prezidents skaidro ārpasaulei Latvijas viedokli dažādos jautājumos, raksturo tās stāvokli un problēmas, saskarsmē ar Latvijas sabiedrību prezidents veic atgriezenisku darbu — pauž pasaules uzskatus par mūsu valsti.

— Reizēm varam pavīpsnāt par šiem jau daudzkārt dzirdētajiem vārdiem — ko par mums domā pasaule — bet Eiropas nākotne, visas pasaules nākotne nav iedomājama bez savstarpējas sadarbības, bez savienībām, bez starptautiskām institūcijām, kuru loma kļūst arvien nozīmīgāka atsevišķu valstu attīstībā, — uzsvēra Valsts prezidents.

Kā svarīgāko vadmotīvu jebkurai politiskai darbībai G.Ulmanis minēja valsts nākotni, tās uzplaukumu. Latvijas tālejošais nākotnes uzdevums ir piedalīties jaunas, vienotas Eiropas veidošanā. Valsts prezidents uzsvēra, ka integrācija Eiropas Savienībā un NATO nav abstrakta — tas ir ikdienas darbs. G.Ulmanis aicināja apsvērt, kas ir pamatvērtības Latvijai un kas ir pamatvērtības Eiropai — vai tie ir atšķirīgi vai identiski jēdzieni. Šodienas pamatvērtības Latvijā ir tās piederība Eiropai, mūsdienīgā ekonomiskā telpa, kas ļauj rasties jaunām darba vietām, attīstīties mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai. Pamatvērtība ir arī iespēja iegūt mūsdienīgu, modernu izglītību, kas Latvijā nodrošināta visos reģionos — katrā Latvijas novadā ir augstskola, un tas ir būtisks priekšnoteikums reģiona attīstībai. Šodienīgu valsti raksturo tiesiskums, šim jēdzienam ir jāiegūst pamatvērtības statuss, atzīmēja Valsts prezidents, uzsverot, ka šobrīd Latvijā vērojamas lielas pārmaiņas tiesiskajā apziņā, nemitīgi tiek pilnveidota likumdošana.

Savas uzstāšanās noslēgumā Valsts prezidents izteica pārliecību, ka šādas publiskas politiķu uzstāšanās varētu būt ļoti auglīgas — par to viņu pārliecinājuši iepriekšējā dienā uzdotie aizputnieku jautājumi — sabiedrība domā un analizē valstī notiekošos procesus, tikšanās palīdzētu politiķiem apjaust tautai aktuālāko.

Atzīmējot Liepājas pašvaldības panākumus, G.Ulmanis teica:

— Liepājā šobrīd tiek izvērsta un realizēta drosmīga un stabila politika. Es gribētu novēlēt, lai nezūd tas gars un enerģija, kas te valda. Lai uz Liepāju attiecinātie vārdi "depresīvais reģions" tikai uzdzen spītu un iekšēju niknumu, kas palīdz realizēt visas ar pilsētas attīstību saistītās ieceres.

Liepājas auditorija prezidentu iztaujāja gan par sev tuvāko — par studiju kreditēšanu, par studentu zemessargu tālāku apmācību, gan uzdeva pavisam neparastus jautājumus — piemēram, par grāmatu, ko prezidents ieteiktu izlasīt katram, par skolotāja ideālu.

Pēc tikšanās ar studējošo jaunatni G.Ulmanis devās uz Liepājas ostu, kur piemiņas brīdī Loču torņa pakājē pieminēja 1919. gada 17. jūniju, kad tieši šajā vietā no kuģa "Saratov" nokāpa Latvijas likumīgā valdība. Kā dāvanu Valsts prezidents saņēma fotogrāfiju, kurā šis vēsturiskais mirklis fiksēts. Loču tornī notika iepazīšanās ar Jūras administrācijas jauno tehniku, Liepājas ostas pārbūves projektu "Ceļā no slēgtas militārās ostas uz mūsdienīgu civilu ostu". Turpinot iepazīties ar Liepāju kā ostas pilsētu, Valsts prezidents apmeklēja SIA "Terra Balt", kuras pārziņā ir pasažieru termināls un kravu pārvadājumi ar ro–ro tipa kuģiem.

Vienlaikus ar Valsts prezidenta vizīti Liepājā notika sešu lielāko Latvijas pašvaldību — Rīgas, Ventspils, Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas un Jūrmalas — vadītāju tikšanās. Abi pasākumi krustojās kopīgās darba pusdienās Liepājas viesnīcas "Amrita" telpās.

— Mēs šobrīd atrodamies vietā, kuru vēl nesen nebija vērts apmeklēt, cik nepievilcīga tā bija. Iepriekšējā gada laikā tepat pāri pretim pacēlās Ledus halle — tie ir labi piemēri tam, ka mūsu pilsēta attīstās. Padomju laikiem beidzoties, Liepāja nokļuva smagā situācijā. Lai to uzlabotu, tika piešķirts tāds instruments kā speciālās ekonomiskās zonas statuss. Bet ar to vien ir par maz. Nosaucot kādu reģionu par depresīvu, tās iedzīvotājiem it kā tiek pateikts — jūs esat depresīvi, slimi un nespēcīgi. Tas nav pareizi. Ir jāstrādā, lai iedzīvotājiem radītu apziņu, ka viņi paši ir spējīgi iesaistīties un realizēt lielus projektus, — iezīmējot pārrunājamās sarunu tēmas, teica Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

G.Ulmanis pauda gandarījumu, ka vienkop uz sarunām ir sapulcējušies cilvēki, kuriem ir dotas tiesības un uzlikts pienākums lemt par valsts attīstības modeli, kuri ir atbildīgi par to, kā šobrīd jūtas vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Valsts prezidents ieteica padomāt un diskutēt par to, kas ir reģions, kas ir reģionālā attīstība, kas ir teritoriālā reforma un cik šie jautājumi ir cieši saistīti. Prezidents aicināja pievērst uzmanību lauku un pilsētu attīstības saistībai.

— Atkarībā no tā, cik dinamisku attīstību iegūs mūsu pilsētas, cik perspektīva būs mūsu rūpniecība, tik attīstīti šajā kontekstā būs mūsu lauki.

G.Ulmanis atzīmēja acīmredzamos speciālās ekonomiskās zonas panākumus Liepājas attīstības veicināšanā un solīja, atgriežoties Rīgā, aktualizēt valsts investīciju programmas mērķus un aicināt valdību pievērst tiem uzmanību. Valsts prezidents izteica cerību, ka pēc pāris mēnešiem, apmeklējot Daugavpili, viņš atkal sastaps lielo pašvaldību vadītājus un varēs turpināt Liepājā iesāktās sarunu tēmas.

Pēc pusdienām gan Valsts prezidents, gan pilsētu domnieki apmeklēja būvmateriālu veikalu "Māja".

— Pagājušajā gadsimtā šeit bija siļķu brāķis, gadsimta sākumā — cirks, pēc kara — šautuve, vēlāk taras noliktava, — par sava veikala vēsturi zināja stāstīt tā īpašnieks Ivars Kesenfelds. Šodien tas ir viens no skaistākajiem un modernākajiem veikaliem Liepājā. 1998.gadā tā pārbūves projekts ieguvis Arhitektūras balvu, kas ir ne tikai arhitekta veikuma cildinājums, bet arī kārtējais apliecinājums Liepājas augšupejai.

Valsts prezidentam Liepājā bija darāms vēl kāds patīkams darbs — viņš atklāja ANO Attīstības programmas un Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) Koordinācijas padomes kopējā projekta "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā: atbalsts Latviešu valodas valsts programmas ieviešanai" ietvaros izveidoto LVAVP Liepājas biroju.

Pēc tam G.Ulmanis apmeklēja Jūras spēku bāzi, kur pieņēma parādi.

Vizīti noslēdza tikšanās ar Liepājas simfoniskā orķestra, teātra, muzeju, Mākslas koledžas un Mūzikas koledžas vadību, kuras dalībnieki dalījās iespaidos par Japānas apmeklējuma laikā notikušo notu apmaiņu sakarā ar Japānas valdības dāvinājumu Liepājas simfoniskajam orķestrim 42 miljonu jenu apmērā.

Atskatoties uz divās dienās Kurzemē redzēto un dzirdēto, Valsts prezidents uzsvēra, ka ir apmeklējis plaukstošu pilsētu un perspektīvu reģionu.

— Liepājniekiem tagad nepieciešama vairāk likumdošanas nekā morāla vai finansiāla palīdzība, — rezumēja prezidents.

Liena Pilsētniece,

"LV" korespondente

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, iedzenot naglu Aizputes karoga kātā

Pie Aizputes domes ēkas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers, Valsts prezidents un Aizputes domes priekšsēdētājs Pēteris Hanks

Tiekoties ar Aizputes iedzīvotājiem

Atklājot Valsts valodas apmācības programmas biroja jaunās telpas

Akciju sabiedrības "Kurzemes atslēga – 1" apmeklējuma laikā: Valsts prezidents Guntis Ulmanis;

prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers un prezidenta preses sekretāre Vita Savicka;

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas a/s "Liepājas metalurgs" apmeklējuma laikā: Ivars Millers, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Guntis Ulmanis un akciju sabiedrības prezidents Kirovs Lipmans

Liepājas pedagoģiskajā augstskolā: Valsts prezidents, Vita Savicka un Liepājas domes administratore Olita Augustovska

Liepājas Ledus hallē (Valsts prezidents — centrā)

Darba pusdienas kopā ar Latvijas lielāko pašvaldību vadītājiem un Saeimas novada deputātiem

Šādi izskatās loču torņa iekšienē

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas priekšnieks Uldis Pīlēns, Loču ostas kapteinis Eduards Raits, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, iepazīstot Loču ostas objektus, t. s. loču torni

Loču ostā

Apmeklējot SIA "Terra–Balt"