Diskusiju mērķis bija panākt lielāku vienotību Latvijas graudaudzētāju saimē. Semināri liecināja, ka ļoti daudzi zemnieki patiešām izprot kooperatīvu būtību un nepieciešamību, taču viņiem ir grūti izprātot, kā šo ideju īstenot, kas pašiem jādara, kā savstarpēji jāsadarbojas un jāvada kooperatīvi. Lai šis pasākums būtu veiksmīgāks, sākumā jāveido kaut vai nelieli kooperatīvi, kas pakāpeniski kļūtu lielāki un aizvien ietekmīgāki.

Zviedrijā kooperācijai ir ļoti sena vēsture, tāpat kā tas ir daudzās citās attīstītās valstīs. Visbūtiskākais ir pašu zemnieku aktivitāte un vēlme šādu ideju īstenot. Likumdošana Zviedrijā par šo jautājumu nav pats galvenais un vissvarīgākais. Zviedrijā kooperatīvi negūst peļņu, tos valsts neapliek ar nodokļiem, jo tos maksā fermeri un produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Tiesa, nelieli kooperatīvu ienākumi tiek izmantoti tālākām investīcijām un attīstībai. Līdzko tuvojas gada nogale, mūsu kooperatīvos izpēta grāmatvedības datus, lai prognozētu ienākumus.

Zviedrijā kooperācijā iesaistās dažādu kategoriju zemnieki. Iesākumā tie bija lielie fermeri, taču viņiem pievienojušies ļoti daudzi vidēji lielu un mazāku saimniecību īpašnieki. Viņiem visiem kopīgiem spēkiem ir izdevies nodrošināt pieņemamu cenu un ietekmi tirgū. Tagad kooperatīvi darbojas ļoti plaši un augstā līmenī. Kooperācija Zviedrijā nav tikai graudkopībā, tā izveidota arī dārzeņu, kartupeļu, piena un gaļas realizācijai. Būtībā tā darbojas visās lauksaimniecības nozarēs, lai nodrošinātu lielākus kvantitatīvos un kvalitatīvos produkcijas apjomus. Arī izejvielu iepircēji un pārstrādātāji jūtas droši, ka piegādes būs regulāras un vajadzīgajā apjomā. Protams, arī cenas ir zemniekiem labvēlīgākas.

Latvijā diemžēl vēl nav spēcīgas kooperācijas produkcijas realizācijai, tādēļ šis apstāklis ietekmē nepārstrādātās lauksaimnieciskās produkcijas cenu. Tādējādi latviešu zemniekiem vēl nav tā spēka, kas varētu regulēt tirgus jautājumus ar izejvielu iepircējiem. Par šīm problēmām tika runāts arī 5. februārī Latvijas Zemnieku federācijas kongresā. Īpaši tas skar akciju sabiedrību "Rīgas dzirnavnieks", kas ir arī Zviedrijas zemnieku īpašumā. Uzņēmums bez zemnieku kooperācijas nevar kontrolēt iepērkamo graudu kvalitāti jau iepriekš. Tā Zviedrijas kompānija, kurai pieder "Rīgas dzirnavnieks", 80 procentus no pārstrādei iepērkamo graudu apjoma iegūst ar kooperatīvu starpniecību. Tikai 20 procentus labības kompānija pērk brīvajā tirgū. Tas arī nozīmē, ka kooperatīviem Zviedrijā pieder 80 procenti valsts labības tirgus.

Zviedrijā fermeriem ir arī sava ietekme uz valdību, lai viņi spētu saglabāt sev labvēlīgu situāciju ražošanā un realizācijā. Gan valdība, gan Zviedrijas Fermeru federācija rūpējas par zemniekiem un nodrošina pozitīvu tirgus attīstību. Mūsu Fermeru federācijas darbībai ir divi pamatvirzieni: izmantot politisko situāciju, lai nodrošinātu labvēlīgu lauksaimniecības politiku, kā arī tirgus ekonomikā strādāt tā, lai kooperatīvi labi sadarbotos ar pārstrādes uzņēmumiem. Kooperatīviem ir iespēja reklamēt vietējo produkciju, darot zināmu pārstrādātājiem un patērētājiem, ka fermeru saražotā prece ir laba, droša un veselībai nekaitīga. Arī tirdzniecības organizācija Zviedrijā ir fermeru pārvaldījumā. Savukārt politiskajā jomā tiek vēstīts, cik svarīga Zviedrijā ir lauksaimniecība un kopējā ekonomiskā situācija valstī.

Iepazīstot situāciju Cēsu rajonā, secināju, ka graudkopju darbību neierobežo visdažādākās graudu pirmapstrādes iekārtas. Svarīgākā rūpe ir tā, ka graudaugiem tur ir zema ražība, ir prāvas neapstrādātas lauksaimnieciski izmantojamo zemju platības. Tādēļ nav liels graudu piedāvājums tirdzniecībā, tos vairāk audzē lopbarībai un pašu zemnieku saimniecību iekšējām vajadzībām. Ja būtu lielāks stimuls no tirgus puses, zemnieki vairāk audzētu un censtos palielināt graudaugu ražību. Zviedrijā turpretī visas zemes platības tiek rūpīgi apsaimniekotas, neierēķinot, protams, papuvju tiesu.

Jāteic, ka Zviedrijas Fermeru federācija Latvijā galvenokārt sniedz palīdzību izglītības jomā, mēs finansējam zemnieku mācības, semināru rīkošanu un dažādas konsultācijas. Tieši tas arī Latvijas zemniecībai ir ļoti nepieciešams. Mūsu sadarbība turpināsies šogad un nākotnē, tādēļ par kooperāciju ieinteresētās zemnieku grupas Cēsu rajonā un arī LZF pārstāvji jau šogad pēc Lieldienām varēs apmeklēt Zviedriju, lai novērtētu kooperatīvu darbību praksē un padziļinātu zināšanas par kooperāciju. Ne velti mēdz sacīt — labāk vienreiz redzēt, nekā desmit reižu dzirdēt...

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore