LPS Pagastu apvienības valdes priekšsēdis Aleksandrs Lielmežs bilda, ka šī esot zīmīga diena, jo nule nācis klajā "Latvijas Vēstneša" 1500. numurs. Viņš runāja par oficiālā laikraksta eksemplāru nepieciešamību katrā pagastā, ikvienā padomē un domē, jo tikai šajā izdevumā var rast visvairāk vajadzīgās tiešās informācijas jau nākamajā dienā pēc likumu un noteikumu izsludināšanas ar Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta parakstu.

Pagastu apvienības valdes loceklis Cēsu rajona Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Līpacis norādīja, ka pašvaldībām būtu ērti, ja "LV" redakcija savas izdevējdarbības ietvaros sagatavotu vairāk dažādu tematisku krājumu. Tādus patlaban iemanījušās izdot dažādas firmas un citas institūcijas, kaut gan tiem nav oficiāla seguma! Tāpat kā allaž, arī šoreiz valdes sēde bija tematiska, galvenokārt pievēršoties dažādām praktisko risinājumu iespējām. Pavisam nesen — 3. un 4. februārī — LPS rīkojusi semināru par nozīmīgu problēmu — pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un starptautisko finansētāju norādījumiem. Sēdes dalībnieki varēja iegūt apjomīgu konspektu par nule sarīkoto semināru, kā arī saņemt LPS padomnieces Sniedzes Sproģes komentārus. Patlaban būtiska ir energosaimniecības sakārtošana un tās pilnveide. Tas tāpēc, ka Latvijā ir gana daudz pašvaldību, kurām netrūkst pieredzes šajā jomā. Tieši patlaban ir iespējams apkopot informāciju no visiem novadiem, lai veidotu īpašu krājumu, kas būtu noderīgs katrai pašvaldībai. Sēdes dalībnieki iepazinās ar LPS atbildīgās sekretāres Ligitas Začestas aicinājumu šajā sakarā, lai priekšlikumus varētu saņemt jau līdz februāra beigām.

Pagastu apvienības pārstāvji apmainījās ar viedokļiem par pašvaldību informācijas centriem, kurus paredzēts veidot katrā novadā, pirms tam izsludinot attiecīgu konkursu, lai neiznāktu tā, ka atkal priekšplānā izvirzās Valmiera, Rēzekne, Kuldīga vai Jelgava. Valdes loceklis Talsu rajona Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns savus kolēģus brīdināja no ekonomiskās invāzijas, kas kokmateriālu izsaimniekošanas ziņā skārusi vismaz Ziemeļkurzemi, jo, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, piemēram, SIA "Ruda" rīkojoties nesaudzīgi.

Latvijas lauku pašvaldību vadītāji iztirzāja arī citas aktuālas problēmas — pagastu finansiālo situāciju un tās atkarību no 1999. gada valsts budžeta, kas joprojām nav pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā, par īrestiesu ieviešanu praktiskajā apritē, pievērsās īpašuma apdrošināšanai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas dažādiem variantiem, jebkurā gadījumā norādot, ka daļa ierēdņu lēmumu pieņemšanā pašvaldību viedokli pilnīgi ignorē.

Darba dienas otra puse LPS pagastu apvienības sanāksmē bija veltīta Suntažu pagasta rūpniecības uzņēmumu — akciju sabiedrības "Jauda — koks" un kokogļu ražotnes apskatei. Pirmajā gadījumā ir runa par apvienību, kam jau 30 gadu darba pieredze un kas kļuvusi par lielāko un vecāko impregnētās koksnes ražotāju Baltijā. Ik gadu tajā impregnē līdz 50 000 kubikmetru koksnes. Produkcijas lielāko apjomu veido koka stabi elektrolīnijām un telekomunikācijām, kā arī impregnētās koksnes izstrādājumi, kas izmantojami āra apstākļos. Sabiedrībai pieder divas rūpnīcas, kuras atrodas Suntažos un Kandavā. Produkciju realizē gan tepat Baltijā, gan eksportē uz Skandināvijas zemēm, vairākām Eiropas valstīm un pat uz Tuvajiem Austrumiem.

Arī Suntažu kokogļu ražotnes produkciju pazīst Vācijā, Holandē, Zviedrijā un Norvēģijā, Rīgas TEC to izmanto saviem filtriem. Viena maisa pašizmaksa ir 55—60 santīmi, Latvijā to pārdod par latu. Darbs gan ir netīrs, tomēr nav indīgs, un tas piesaista pietiekami daudz personāla, koksni piegādā galvenokārt Jēkabpils rajona mežiniekapvienības. Ražotne būtībā radusies tukšā vietā, kādreizējā noliktavā, krāsnīs iemūrējot 50 000 šamota ķieģelu, lai varētu sasniegt pat 900 grādu temperatūru. Iecerēts, ka jau vasarā varētu ierīkot arī savu gateri, lai darba ritms būtu vēl sparīgāks.

Sava vēsture jau ir arī Suntažu vidusskolai, kas pirms 75 gadiem veidojusies kādreizējā šejienes barona pilī, vēlāk apaugusi ar piebūvēm, arī savu sporta zāli un tagad spēj uzņemt 400 audzēkņu, dodot darbu trīsdesmit skolotājiem. Galvenokārt te mācās savējie, tomēr katrs desmitais nāk no blakus pagastiem. Šopavasar gan būs tikai 19 absolventu, tomēr desmitajā klasē ir divi audzēkņu komplekti. Skolas vadība labprāt iepazīstina ne tikai ar populārā skolotāja Andra Lindes tēlotājmākslas klasi, bet arī ar pēdējo jaunumu — Ulda Tentera datormācības klasi, kurā ir 22 (!) modernas mašīnas, veidojot savu datu bāzi ne vien informātikai, bet arī vēsturei, civilzinībām un citiem priekšmetiem.

It kā nedaudz savrupa, tomēr ar suntažniekiem saskanīga ir Suntažu sanatorijas internātskolas dzīve. Te arī vairāk nekā pusotra simta audzēkņu, kuri vismaz divu gadu ciklā uzlabo veselību dažādos profilos, lai mazinātu kaites, kas parasti rodas augšanas laikā līdz devītajai klasei. Meitenes un zēni uz šejieni brauc ne tikai no Vidzemes rajoniem, bet arī no tālākiem apvidiem, ja ir tāda vajadzība un attiecīgs ārstu norīkojums.

Kā jau sākumā teikts, turpmāk LPS Pagastu apvienības valde savas ikmēneša apspriedes rīkos tikai novados un pagastos. Nākamā tikšanās reize acīmredzot būs Zemgalē. Varbūt Tērvetes pagastā.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors