Par jūras un okeānu zināšanu izaugsmi un konkurētspēju

Eiropas Komisijas jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki 13.septembrī nāca klajā ar Komisijas priekšlikumu “Zināšanas par jūru 2020.gadā”, kura mērķis ir atraisīt potenciālu, kas Eiropā piemīt zināšanām par jūru. Šīs trīsvirzienu pieejas nolūks ir galvenokārt uzlabot izpratni par Eiropas jūrām un okeāniem, vienkāršot un palētināt jūras datu izmantošanu un veicināt konkurenci jūras datu lietotāju starpā.

Pēc komisāres M.Damanaki domām, šis priekšlikums ir savlaicīgs un izdevīgs. “Priekšlikums “Zināšanas par jūru 2020.gadā” ir tieša atbilde uz jūras datu lietotāju Eiropas Savienībai pausto aicinājumu iesaistīties. Tāpēc ir izstrādāts šis visaptverošais priekšlikums, kurā izvirzīti trīs pamatmērķi. Pirmkārt, novēršot nepilnības un samazinot darbības izmaksas tiem, kuri lieto jūras datus, ir iespējams palīdzēt privātajiem uzņēmumiem konkurēt pasaules ekonomikā un nodrošināt ilgtspējību, uzlabot lēmumu publiskās pieņemšanas kvalitāti visos līmeņos un pastiprināt jūrniecības zinātnisko izpēti. Otrkārt, nodrošinot plašāku piekļuvi ātri pieejamiem, saskanīgiem jūras datiem, kuru kvalitāte ir pārbaudīta, ir iespējams veicināt konkurenci starp lietotājiem un inovācijas. Treškārt, samazinot nenoteiktību zināšanās par okeāniem un jūrām, ir iespējams nodrošināt stabilāku pamatu nākotnē gaidāmo pārmaiņu pārvaldībai. Tas uzņēmējiem un valsts struktūrām dos līdzekļus stratēģijas “Eiropa 2020” svarīgo mērķu īstenošanai.”

Izmaiņas zvejas intensitātes, piekrastes teritoriju attīstības, kuģošanas prakses un jūras enerģijas ražošanas infrastruktūras jomā, kā arī aizvien lielāka siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā arvien straujāk ietekmē divas trešdaļas Zemes, ko veido jūras un okeāni. Cilvēka darbības izraisītās izmaiņas pārmāc jūras pasaules dabiskos ritmus un ciklus. Okeāna straumes ir galvenais faktors, kas nosaka, cik mēreni vai bargi ir gadalaiki Eiropā, tāpēc šo izmaiņu ietekme pārsniedz piekrastes reģionus, un to jūt arī tie, kas dzīvo un strādā tālu iekšzemē. Tajā pašā laikā tehnoloģiju attīstība paver jaunas iespējas jūru bagātīgos un lielā mērā neizpētītos resursus ilgtspējīgi un atbildīgi izmantot cilvēces labklājībai.

Lai izprastu šīs izmaiņas, prognozētu turpmāko attīstības gaitu un izmantotu šīs iespējas, ir nepieciešami jūru novērojumu dati gan par šodienu, gan par pagātni. Eiropas valstu iestādes to labi apzinās un pa visām kopā katru gadu iztērē pāri par miljardu eiro, lai vāktu jūras datus dažādiem mērķiem, kā kuģošanas drošība jūrā, krasta līnijas aizsardzība, jaunu biomateriālu izpēte un zivju krājumu novērtēšana. Tomēr nesen notikušajā sabiedriskajā apspriešanā, kurā iesaistījās tie, kam šie dati vajadzīgi darbam ražošanā, akadēmiskajās iestādēs un valsts dienestos, atklājās, ka šie dati nav noderīgi. Lietotājiem šķiet grūti konstatēt, kādi dati jau eksistē. Pastāv piekļuves un datu izmantošanas veidu ierobežojumi. Turklāt kā kavēkļi jāmin arī nesaskaņoti standarti, formāti un nomenklatūra, nepietiekama informācija par datu precizitāti un pareizību, dažu datu sniedzēju cenu politika un nepietiekama laika un telpas izšķirtspēja. Tādējādi iespēja uz šo datu pamata izstrādāt jaunus novatoriskus produktus un pakalpojumus paliek neizmantota. Lielākais vairums šajā jomā strādājošo uzskata, ka uzņēmumiem, kuru darbība atkarīga no viegli pieejamiem jūras datiem, iespēju īstenot stratēģijā “Eiropa 2020” iestrādātos pārdomātas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķus var nodrošināt vienīgi rīcība ES mērogā.

Komisijas priekšlikumā parādīts, kā integrēta pieeja, izmantojot vairākus juridiskus instrumentus, pakāpeniski veido sistēmu, kurā novērojumi tiek vākti un apkopoti, lai nodrošinātu pilnīgus datu slāņus par jūras baseinu, tādējādi apmierinot ieinteresēto aprindu vajadzības.