Par atbalstu attīstības palīdzības sniegšanai

Saskaņā ar 13.septembrī publicēto speciālo “Eirobarometra” pētījumu Eiropas pilsoņi turpina paust nepārprotamu atbalstu palīdzības sniegšanai jaunattīstības valstīm. Nedēļu pirms ANO augsta līmeņa sanāksmes par tūkstošgades attīstības mērķiem pētījums liecina, ka 89% aptaujāto palīdzību attīstībai uzskata par svarīgu vai ļoti svarīgu.

Divi no trim eiropiešiem uzskata, ka ES vajadzētu nopietni izturēties pret solījumiem līdz 2015.gadam palielināt palīdzību attīstībai līdz 0,7% no nacionālā kopprodukta ienākuma, kas ir tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas termiņš. Šāds atbalsts, ko pauž lielais vairums pilsoņu no dažādām dalībvalstīm, ir palicis nemainīgi augsts, neskatoties uz finanšu krīzi un ekonomisko situāciju Eiropā. Šajā kontekstā trīs ceturtdaļas (76%) eiropiešu uzskata, ka ES valstu kopīgam darbam ir pievienotā vērtība, kas palīdz izvairīties no dubulta darba un nodrošina palīdzības efektivitāti.

Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs teica: “Eiropas pilsoņi mums ir ļoti skaidri pateikuši, ka, neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi, Eiropas solidaritāte un atbildība pret grūtībās nonākušajiem ir jāturpina. Es personīgi to uztveru kā uzdevumu neatlaidīgi strādāt tūkstošgades mērķu sasniegšanai. Neapšaubāmi, mums ir jānodrošina, lai ES palīdzība, kas ir plašākā palīdzība pasaulē, būtu arī visefektīvākā.”

Šajā speciālajā “Eirobarometra” pētījumā 26 500 pilsoņiem no visām 27 dalībvalstīm 2010.gada jūnijā uzdeva vairākus jautājumus par attīstību. Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējs atbalsts attīstībai krīzes laikā nav mazinājies. To cilvēku skaits, kas to uzskata par ļoti svarīgu, ir pat pieaudzis no 39% pagājušajā gadā līdz 45% šogad.

Aptauja arī liecina, ka pirmoreiz atšķirības ES 15 un ES 12 valstu attieksmē manāmi samazinās. Atšķirības galvenokārt redzamas starp valstīm, kuras ekonomiskā lejupslīde skārusi visvairāk, un valstīm, kurās ekonomiskā situācija ir labāka. 43% pilsoņu uzskata, ka ES tirdzniecības un finanšu politikai ir pozitīva ietekme uz mūsu partnervalstīm. Miera uzturēšanas politiku atbalsta 42% aptaujāto, tai seko lauksaimniecības politika (33%) un migrācijas politika (22%).

Pētījuma rezultāti liecina, ka

• 42% aptaujāto nabadzības apkarošanu uzskata par galveno attīstības valstu uzdevumu, tai seko ekonomiskās krīzes pārvarēšana (36%), pārtikas nodrošināšana (20%) un veselības jautājumi (19%);

• 42% aptaujāto palīdzētu attīstības valstīm kā brīvprātīgie vai ar naudu. 30% dotu naudu vai strādātu kā brīvprātīgie;

• 63% uzskata, ka starptautiskās organizācijas ir īstā vieta, kur attīstības valstīm meklēt palīdzību. Šādu organizāciju sarakstā ES ir trešā (to minējuši 17% aptaujāto) aiz ANO (27%) un Pasaules Bankas (19%).

Vispārīga informācija

Speciālais “Eirobarometra” pētījuma “Eiropieši, attīstības palīdzība un tūkstošgades attīstības mērķi” uzdevums ir novērtēt sabiedrības iesaistīšanos jaunattīstības palīdzības sniegšanā pašreizējās finanšu krīzes apstākļos saistībā ar 20.–22.septembrī paredzēto ANO augsta līmeņa sanāksmi par tūkstošgades attīstības mērķiem. Augsta līmeņa sanāksmē pētīs līdz šim sasniegto virzībā uz ANO Nabadzības izskaušanas iniciatīvu, kas pazīstama kā Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM). Tā ir iniciatīva, kurā piedalās visas ES 27 valstis.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis 2009.gadā attīstības palīdzībai kopā piešķīra 49 miljardus eiro, kas nozīmē, ka ES ir lielākais palīdzības sniedzējs, un tās līdzekļi veido 56% no starptautiskās palīdzības. Ārējā palīdzība, ko pārvalda Eiropas Savienība, 2009.gadā sasniedza 12 miljardus eiro.