Foto no Jāņa Zābera arhīva
Bija 1973.gads. Šī gada 25.martā aprāvās tautā iemīļotā dziedoņa Jāņa Zābera mūžs.Viņš bija iemantojis tik lielu mīlestību, ka rosinājums — izveidot Meirānu pusē viņa dzimtajās mājās "Vecajā Ceplī" muzeju — guva apbrīnojamu atsaucību. Trijos mēnešos tapa muzejs un to atklāja, gaidot Jāņa Zābera dzimšanas dienu — 11.augustu.Tie bija Latvijas mūzikas svētki. Pēc tā laika madoniešu ziņām muzeja atklāšanā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dziedoņa talanta cienītāju. Viņam bija lemts īss, tomēr ļoti ražens mūžs. Atveidoti skatuves varoņu tēli divdesmit divās operās un sniegts vairāk nekā tūkstotis koncertu Latvijā, bijušajā Padomju savienībā, Eiropā un Kanādā.
Operas ļaudis, kori, dzejnieki sekmēja piemiņas sarīkojumus katru gadu augusta vidū "Vecajā Ceplī". Te notika Latvijā pirmās operu izrādes Meirānu pļavā Aiviekstes krastā.
Dziesmotā revolūcija un atmoda nesa izmaiņas arī Jāņa Zābera muzeja dzīvē. Viņa brālis Miervaldis Zābers ieguva īpašumā tēva zemi un privatizēja valstij uzdāvināto muzeja ēku. Tad sekoja nelaime pēc nelaimes, kas "Veco Cepli" pēdējā laikā piemeklējušas nesaudzīgi. Nodega klēts un vāgūzis. Sadega visa sarūpētā tehnika, ievāktā labība (..). Tikai par brīnumu var uzskatīt to, ka palika neskarta "Vecā Cepļa" dzīvojamā ēka, kur divos stāvos izvietots Jāņa Zābera muzejs. Muzeja vadību uzņēmās Jāņa brālis Miervaldis un viņa dēls Māris — šo māju nākamais saimnieks. Tomēr arī pret Māri liktenis bija nežēlīgs un viņš kļuva invalīds. Ratiņos pārvietojas arī pats Miervaldis. Taču viņš ir optimists un uzskata, ka Jāņa Zābera muzejs pastāvēs tik ilgi, kamēr šajā pusē dzīvos Zāberi. Laimīgi, ka pēcteči ir abām Miervalda atvasēm — meitai un dēlam.
Līdz 1999.gadam labi saglabājās pirms ceturtdaļgadsimta iekārtotā pirmā ekspozīcija. Jaunais kultūras dzīves vadītājs Madonā — dzejnieks un vispusīga personība Zigmunds Bekmanis, sākot darbu, sekmēja arī J.Zābera muzeja darbību. Viņš piedalījās visos pasākumos Rīgā un citās Latvijas vietās, kuri tika rīkoti, atzīmējot dziedoņa sešdesmito dzimšanas dienu.
Rosīgais kultūras darbinieks īstenoja arī savu senloloto ieceri — pēc 25 gadiem pārkārtot muzeja ekspozīciju. Zigmunds Bekmanis rada atbalstītājus, izveidoja un vadīja radošo darba grupu, kurā ietilpa arhitekts, mākslinieks un muzeja darbinieki. Un šā gada 11.februārī "Vecā Cepļa" pirmā stāva telpas atkal bija ļaužu pilnas. Tur tagad iekārtota maza koncertzāle. Uz tās skatuves — tērpi, kuros mākslinieks uz operas skatuves Rīgā valdzināja savus klausītājus. Otrajā stāvā pārkārtota un papildināta ekspozīcija, kuru dēvē par J.Zābera dzīves lappusēm. Pirmo reizi gūstam plašāku ieskatu Zābera dzimtas vēsturē. Jāņa Zābera muzejam atkal ir pavasaris. Muzeja atklāšanas dienā dzejnieks Gunārs Selga lasīja dzejoli "Dziedāji La Skalā", kurā ir šādas rindas:
"Pāri nāves sniegiem, tam, kas zuda man, —
Puķu balsīm liegām melodija skan."
Tā tiešām skan "Vecajā Ceplī" — kompaktdiskā un citos skaņu ierakstos.
Madoniešiem ir daudz ieceru, kā saglabāt dziedoņa piemiņu. Tuvākā iecere saistās ar 16.aprīli, kad Oskara Kalpaka Meirānu pamatskolā, kurā savulaik mācījās arī Jānis Zābers, notiks Latvijas dziedošo zēnu vokālais konkurss "Aiviekstes lakstīgalas ’99".
Muzeja pirmās ekspozīcijas veidotājs Sigizmunds Timšāns,"LV" informācijas redaktors šā gada 11.februārī "Vecā Cepļa" koncertzāle bija pārpildīta
Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"
Jānis Zābers Rūdolfa lomā Džakomo Pučīni operā "Bohēma".
Aizmugurē — Marsēla lomas izpildītājs Pēteris Grāvelis. Foto:
Jānis Lerhs (1904 — 1967)
Madonas pusi tagad operā pārstāv tenors Guntars Ruņģis. Viņš
pirmais ieskandināja jauno koncertzāli
Cilvēki, kuru devums Jāņa Zābera muzejam bija un būs. No
kreisās: Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore
Līvija Zepa, muzeja darbiniece Dace Zvirgzdiņa, Zābera fonda
pārzinātāja muzejā, Miervalda Zābera mazmeita Lauma, jaunās
muzeja ekspozīcijas zinātniskais un organizatoriskais vadītājs
Zigmunds Bekmanis un priekšplānā — dziedoņa brālis, muzeja
īpašnieks un vadītājs Miervaldis Zābers.