• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2010. gada 1. septembra lēmums Nr. 66 "Par lietas neierosināšanu daļā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.2010., Nr. 147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/217855

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas dienesta informācija

Par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū 2010.gada augustā

Vēl šajā numurā

16.09.2010., Nr. 147

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: 66

Pieņemts: 01.09.2010.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Konkurences padomes lēmums Nr.66

Rīgā 2010.gada 1.septembrī  (prot. Nr.38, 3.§)

Par lietas neierosināšanu daļā

Par SIA "Firma L4" 01.07.2010. iesniegumu Nr.834 "Par izpētes lietas ierosināšanu" un par VAS "Latvijas valsts ceļi" 13.07.2010. iesniegumu Nr.1.1/2165 "Par izpētes lietas ierosināšanu" daļā par Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā un 13.panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem PS "Latroad" un tās biedru darbībās

Konkurences padome 01.07.2010. saņēma SIA "Firma L4" (turpmāk tekstā arī – Iesniedzējs) 01.07.2010. iesniegumu Nr.834 "Par izpētes lietas ierosināšanu" (turpmāk tekstā – Iesniegums).

Iesniegumā norādīts, ka SIA "Firma L4" viens no pamatdarbības veidiem ir būvuzraudzības pakalpojumu sniegšana. Lai minēto pakalpojumu pārdotu, SIA "Firma L4" bieži piedalās publiskajos iepirkumos. Sākot ar 2010.gada marta mēnesi, VAS "Latvijas valsts ceļi" (turpmāk tekstā – LVC) un atsevišķu pašvaldību (piemēram, Jelgavas un Valmieras) rīkotajos ceļu un ielu būvuzraudzības publiskajos iepirkumos, kas tiek finansēti no ERAF, kā arī no Latvijas valsts līdzekļiem, aktīvu dalību uzsākusi 18.02.2010. Komercreģistrā reģistrētā pilnsabiedrība "Latroad". PS "Latroad" izveidota, apvienojot piecas kompānijas – SIA "PRO VIA", AS "Ceļu inženieri", SIA "Pk 19+93", AS "VCI" un SIA "Projekts 3".

Iesniedzējs uzskata, ka atbilstoši Konkurences likuma pirmās daļas 1.punktam notikusi vairāku tirgus dalībnieku apvienošanās (saplūšana), lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku, kā arī, ka minēto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa ceļu un ielu būvuzraudzības tirgū pārsniedz 40%, līdz ar to tām pirms apvienošanās saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta otro daļu Konkurences padomē bija jāiesniedz pilns ziņojums. Iesniegumā norādīts, ka SIA "PRO VIA", AS "Ceļu inženieri", SIA "Pk 19+93", AS "VCI" un SIA "Projekts 3" apvienošanās atbilstoši Konkurences likuma 15.panta trešajai daļai ir nelikumīga.

Vienlaicīgi Iesniedzējs uzskata, ka pārkāpts Konkurences likuma 11.pants, jo uz vienošanās pamata apvienojoties pieciem tirgus dalībniekiem, kuri iepriekš bija konkurenti būvuzraudzības tirgū, notiek tirgus sadale, konkurences kavēšana, ierobežošana un deformēšana.

Tāpat Iesniegumā norādīts, ka PS "Latroad" ieguvusi dominējošu stāvokli būvuzraudzības tirgū, to ļaunprātīgi izmanto, saviem pakalpojumiem nosakot neadekvāti augstu pārdošanas cenu, tādējādi pārkāpjot Konkurences likuma 13.panta pirmo daļu. Ņemot vērā, ka SIA "PRO VIA", AS "Ceļu inženieri", SIA "Pk 19+93", AS "VCI" un SIA "Projekts 3" apvieno aptuveni 70-80% būvinženieru un būvuzraugu, kas strādā ceļu un ielu būvuzraudzības tirgū, un būvuzraudzības sfērā tirgus apjoms ir aptuveni zināms gadu uz priekšu. Iesniedzējs uzskata, ka PS "Latroad" piedāvā divas līdz trīs reizes augstākas cenas nekā konkurenti (piemēram, LVC rīkotajos publiskajos iepirkumos ar id.Nr. LVC2010/32/KF, LVC09/168/KF, LVC2010/34/KF, LVC10/06/ER, LVC2010/48/AC, LVC10/08/ER) un gaida publiskos iepirkumus, kuros citiem tirgus dalībniekiem vairs nebūs brīvu speciālistu, ko piedāvāt.

Iesniedzējs lūdz Konkurences padomi pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu par iepriekš minētajiem Konkurences likuma pārkāpumiem PS "Latroad" un tās biedru darbībās.

Konkurences padome 19.07.2010. saņēma VAS "Latvijas valsts ceļi" (turpmāk tekstā – LVC) 13.07.2010. iesniegumu Nr.1.1/2165 "Par izpētes lietas ierosināšanu" (turpmāk tekstā – LVC Iesniegums) sakarā ar SIA "PRO VIA", AS "Ceļu inženieri", SIA "Pk 19+93", AS "VCI" un SIA "Projekts 3" apvienošanos, atsaucoties uz Konkurences likuma 15.panta otro daļu, norādot, ka, apvienojoties minētajām kompānijām, ir samazinājusies konkurence būvuzraudzības iepirkumos. LVC sniegusi informāciju, ka LVC 2009.gadā apmaksājusi PS "Latroad" sastāvā esošo kompāniju būvuzraudzības rēķinus par gandrīz 800 000 LVL, kas sastāda gandrīz 31% no visiem 2009.gadā veiktajiem būvuzraudzības maksājumiem, kā arī projektēšanas rēķinus par gandrīz 500 000 LVL, kas sastāda gandrīz 27% no visiem 2009.gadā veiktajiem projektēšanas maksājumiem.

LVC lūdz pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu sakarā ar SIA "PRO VIA", AS "Ceļu inženieri", SIA "Pk 19+93", AS "VCI" un SIA "Projekts 3" apvienošanos.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu un 23.panta trešās daļas 3.punktu, Konkurences padome 28.07.2010. pieņēma lēmumu (prot. Nr.30, 2.§) pagarināt lēmuma par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu uz SIA "Firmas L4" 01.07.2010. iesnieguma Nr.834 "Par izpētes lietas ierosināšanu" un uz VAS "Latvijas valsts ceļi" 13.07.2010. iesnieguma Nr.1.1/2165 "Par izpētes lietas ierosināšanu" pamata pieņemšanas termiņu līdz 01.09.2010.

"Firma L4" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003236001, tās juridiskā adrese ir Jelgavas iela 90, Rīga.

"Latvijas valsts ceļi" ir valsts akciju sabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003344207, tās juridiskā adrese ir Gogoļa iela 3, Rīga.

"Latroad" ir pilnsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.50103274961, tās juridiskā adrese ir Antonijas iela 18 k-1, Rīga, tās biedri (ar tiesībām pārstāvēt personālsabiedrību ar visiem biedriem kopīgi) – AS "VCI", SIA "Projekts 3", SIA "PRO VIA", SIA "Pk 19+93", AS "Ceļu inženieri".

"VCI" ir akciju sabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.44103041198, tās juridiskā adrese ir Stacijas iela 3A, Valmiera.

"Projekts 3" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003578510, tās juridiskā adrese ir Ūdens iela 12-117, Rīga).

"PRO VIA" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003372696, tās juridiskā adrese ir Antonijas iela 18 k-1, Rīga.

"Pk 19+93" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.43603019683, tās juridiskā adrese ir Brīvības gatve 224, Rīga.

"Ceļu inženieri" ir akciju sabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003708021, tās juridiskā adrese ir Aveņu iela 1, Daugavmala, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles novads.

Izvērtējot Iesniegumā un LVC Iesniegumā ietverto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

k o n s t a t ē j a:

1. Lietas ierosināšanas pamats

Saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta pirmo daļu Konkurences padome lietu ierosina, ja likuma pārkāpuma novēršanā pamatoti ieinteresētā persona iesniedz rakstveida iesniegumu. Atbilstoši Konkurences likuma 23.panta trešās daļas 1. un 2.punktam Konkurences padome pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē iesniegumā minēto informāciju, ja nepieciešams, iegūst papildu informāciju, pārbauda, vai ir likumīgs iemesls un pietiekams pamats lietas ierosināšanai.

2. Konkurences likuma 15.pantā otrajā daļā noteiktā aizlieguma iespējamais pārkāpums

2.1. Starp AS "Ceļu inženieri", AS "VCI", SIA "Pk 19+93", SIA "PRO VIA", SIA "Projekts 3" 17.02.2010. noslēgtais Pilnsabiedrības līgums paredz, ka biedri dibina pilnsabiedrību, lai veiktu kopīgu komercdarbību (1.1.punkts):

– izmantojot kopīgu firmu – PS "Latroad" (1.1.1.punkts);

– par mērķi nosakot sadarbību ERAF un Kohēzijas fondu finansētajos Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Latvijas Republikas 9 lielāko pilsētu (Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils, Rēzeknes, Valmieras, Jēkabpils) infrastruktūras attīstības projektos projektēšanā, projektu vadībā un būvuzraudzībā (1.1.2.punkts);

– apvienojot darbu, pieredzi, materiālus un tehniskos līdzekļus, un iespējas, par to apmēriem un sadalījumu starp biedriem vienojoties atsevišķi uz katru iepirkumu (1.1.3.punkts).

Pilnsabiedrības darbības laiks nav ierobežots (2.2.punkts).

Pilnsabiedrības biedrs nedrīkst bez pārējo biedru piekrišanas (2.4.punkts):

– slēgt darījumus šī līguma 1.1.2.punktā noteiktajā komercdarbības sfērā ne savā, ne citas personas labā;

– būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kas veic tādu pašu komercdarbību, kā šī līguma 1.1.2.punktā noteikts.

Biedru ieguldījumi sastāv no (3.1.punkts):

– biedru līdzdalības piedāvājumu izstrādāšanā konkursiem, piedalīšanās tajos un uzvaras gadījumā – pasūtījumu izpildēs atbilstoši noslēgtajiem līgumiem (tajā skaitā vienošanām) un biedru kopsapulču protokoliem (3.1.1.punkts);

– izdevumu segšanas, kas nepieciešami pilnsabiedrības mērķa sasniegšanai (3.1.2.punkts).

Katrs biedrs piedalās pilnsabiedrības augstākajā lēmējinstitūcijā - kopsapulcē (3.3.punkts), biedru balsu sadalījums kopsapulcē ir sekojošs: AS "Ceļu inženieri" - 1 balss, AS "VCI" - 1 balss, SIA "Pk 19+93" - 1 balss, SIA "PRO VIA" - 1 balss, SIA "Projekts 3" - 1 balss.

Visi kopsapulces lēmumi tiek pieņemti, biedriem balsojot vienbalsīgi (3.4.punkts), izņemot par pilnsabiedrības peļņas sadali (..).

Pilnsabiedrību attiecībās ar trešajām personām pārstāv visi pilnsabiedrības biedri kopīgi (4.1.punkts).

Pilnsabiedrības augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce (6.1.punkts).

Pilnsabiedrības operatīvo pārvaldi veic visi pilnsabiedrības biedri kopīgi (6.2.punkts).

2.2. Konkurences likuma 15.panta pirmajā daļā noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. Aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū;

4) tāds stāvoklis, kad divas vai vairākas fiziskās personas kopīgi vai viena fiziskā persona vienlaicīgi iegūst daļu vai visus divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai to izmantošanas tiesības, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem.

Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no Konkurences likuma 15.panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv vismaz viens no Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Kopuzņēmumi ir uzņēmumi, kurus kopīgi kontrolē divi vai vairāki citi uzņēmumi, līdz ar to izveidojot jaunu kopuzņēmumu, izvērtējams, vai darījums uzskatāms par apvienošanos Konkurences likuma izpratnē, kā arī jāņem vērā, vai uz darījumu neattiecas apvienošanās paziņošanas pienākums.

Ievērojot to, ka arī attiecībā uz apvienošanās kontroles regulējumu interpretācijai izmantojamas norādes ES tiesībās, Konkurences padome ņem vērā Eiropas Komisijas Konsolidētajā jurisdikcijas paziņojumā sniegto kopuzņēmuma pilnfunkcionalitātes jēdziena skaidrojumu un kritērijus, kuri vērtējami, nosakot, vai uzņēmums atzīstams par pilnfunkciju kopuzņēmumu, un tā izveide pakļauta apvienošanās kontrolei.

2.3. Kopuzņēmums var būt pilnfunkciju uzņēmums, ja tas ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas, t.i., mātesuzņēmumu kopīgi kontrolētam uzņēmumam jābūt autonomam no darbības viedokļa – patstāvīgi jādarbojas tirgū, veicot visas tās darbības, kuras veic arī citi šajā tirgū esošie uzņēmumi. Lai to izdarītu, pirmkārt, kopuzņēmumam ir jābūt vadībai, kas pievēršas tā ikdienas darbībai, un piekļuvei pietiekamiem resursiem neatkarīgai darbībai tirgū – finansēm, personālam un aktīviem (materiāliem un nemateriāliem), lai ilgtermiņā vadītu uzņēmējdarbību jomā, kas paredzēta kopuzņēmuma līgumā. Otrkārt, kopuzņēmumam jābūt piekļuvei tirgum un jādarbojas tirgū savā vārdā, ja tas veic tikai vienu konkrētu funkciju mātessabiedrību uzņēmējdarbībā, uzņēmums nav uzskatāms par pilnfunkciju kopuzņēmumu. Treškārt, vērtējamas kopuzņēmuma pirkšanas/ pārdošanas attiecības ar mātessabiedrībām, kopuzņēmums uzskatāms par pilnfunkciju, ja notiek būtiska pārdošana trešajām personām, t.i., lielākā daļa apgrozījuma kopuzņēmumam jāgūst no trešajām personām. Ceturtkārt, jāparedz, ka kopuzņēmums darbosies ilgstoši, ja kopuzņēmuma līgumā paredzēts, ka tas darbosies īsu, ierobežotu laiku vai viena projekta realizācijai, parasti nav uzskatāms, ka tas darbosies pietiekami ilgstošu laika posmu.

2.4. Konkurences tiesībās, lai personu atzītu par tirgus dalībnieku, kritērijs ir saimnieciskās darbības veikšana un ienākumu gūšana.

Kopuzņēmums var tikt izveidots kā kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) vai personālsabiedrība (komandītsabiedrība vai pilnsabiedrība). Līdz ar to kopuzņēmuma juridisko formu izvēlas, ņemot vērā vēlamo lēmumu pieņemšanas kārtību, atbildības sadalījumu utt.

Kapitālsabiedrības, tā kā tās darbojas ar nošķirtu mantu, ir uzskatāmas par juridisku personu, savukārt personālsabiedrības, kur sabiedrības saistības nav ierobežotas tikai ar sabiedrības kapitālu un tās biedru mantiskā atbildība nav norobežota, nav juridiskas personas.

Atbilstoši Civillikumam personu apvienības ir gan kapitālsabiedrības, gan personālsabiedrības. Konkurences tiesībās, lai personu atzītu par tirgus dalībnieku, nav būtiski, ir vai nav nošķirta sabiedrības dalībnieku atbildība.

Pilnsabiedrībai un komandītsabiedrībai nav juridiskas personas statusa, tomēr tām piemīt tiesībsubjektība, lai tās varētu piedalīties komerctiesiskajā apgrozībā.

No Komerclikuma 1., 2. un 77.panta izriet, ka pilnsabiedrība pēc būtības ir dibināta peļņas gūšanas nolūkā un ka nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība. Līdz ar to pilnsabiedrība ir tirgus dalībnieks Konkurences likuma izpratnē.

Komerclikuma 90.panta pirmā daļa nosaka, ka pilnsabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā. Tātad darījumi tiek slēgti pilnsabiedrības vārdā un saistības uzņemas pilnsabiedrība, ienākumi ir pilnsabiedrībai. Pilnsabiedrība gatavo gada pārskatus, savstarpēji sadala peļņu un zaudējumus (Komerclikuma 88.pants).

Līdz ar to pilnsabiedrības komercdarbībā pēc būtības neatšķiras no kapitālsabiedrības vai cita civiltiesību subjekta, kurš veic saimniecisko darbību konkurences tiesību kontekstā.

Sabiedrību izveido, apvienojoties divām vai vairāk personām uz sabiedrības līguma pamata, kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem un līdzekļiem (Civillikuma 2241.pants).

Faktiski nav atšķirības starp kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības izveidi, jo abos gadījumos ir jāpanāk vienošanās tās potenciālo biedru starpā. Abos gadījumos nav būtiski, kāds ir reglamentētais sabiedrības darbības virziens, komersanti ar ierakstīšanu Komercreģistrā iegūst tiesībspēju un ir atbildīgi arī par tādu saistību (ko tie uzņēmušies) izpildi, kas neietilpst to statūtos, sabiedrības dibināšanas līgumos u.tml.

Kā pilnsabiedrība, tā kapitālsabiedrības var tikt dibinātas uz noteiktu laiku vai noteiktu mērķu sasniegšanai (Komerclikuma 97., 100., 312. un 316.pants).

Līdz ar to pēc būtības nav nozīmes, vai tā ir pilnsabiedrība vai kādas citas formas uzņēmējdarbība (piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību), jo apvienošanos no horizontālas vienošanās kopuzņēmuma izveidošanas gadījumā atšķir fakts, vai izveidotais uzņēmums, kurš atbilst iepriekš minētājiem apvienošanās kritērijiem, ir neatkarīga ekonomiska vienība (spēj pildīt ekonomiskas vienības funkcijas).

2.5. PS “Latroad" ir nodibināta uz nenoteiktu laiku, darbojas kā patstāvīgs tiesību subjekts, visiem biedriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi (Pilnsabiedrības līguma 3.3., 4.1., 6.1.punkts).

Saskaņā ar Pilnsabiedrības līgumu PS “Latroad" darba specifika ir noteiktu klientu apkalpošana, savukārt biedri turpina darboties tajā pašā tirgū, taču pilnsabiedrības klientus neapkalpo. Biedri ir apņēmušies nekonkurēt attiecībā uz noteiktu klientu loku. Konkrētajā gadījumā pilnsabiedrība ir nodalījusi noteiktus darbības virzienus, kuros tā darbojas, savukārt tās biedri patstāvīgi neturpina pildīt šīs funkcijas.

Pilnsabiedrības līguma 1.1.3.punkts nosaka, ka biedri, apvienojot darbu, pieredzi, materiālos, tehniskos līdzekļus un iespējas, par to apmēriem un sadalījumu starp biedriem vienojoties atsevišķu uz katru iepirkumu. Līdz ar to jebkādu vērtību (t.sk. cilvēkresursu) patstāvīga nodošana nenotiek, tā tiek noteikta kā līdzdalības forma (kāds iegulda personālu, kāds finanšu līdzekļus u.tml.).

Saskaņā ar Pilnsabiedrības līgumu katra atsevišķa pasūtījuma ietvaros notiek ieguldījumu veikšana (dalībnieku resursu izmantošana). Pilnsabiedrību dibinot, reāli nav nodotas materiālās vērtības.

Saskaņā ar noslēgto Pilnsabiedrības līgumu ieguldījumi pamatkapitālā izdarāmi saskaņā ar kopsapulces (visu biedru) lēmumu (Pilnsabiedrības līguma 3.5.punkts). Sabiedrības līgums neparedz sākotnējā kapitāla ieskaitīšanu. Komerclikums neparedz pamatkapitāla esamību, lai reģistrētu pilnsabiedrību. Šāda pamatkapitāla esamība nav izslēgta pilnsabiedrību veidošanas gadījumos.

 Pilnsabiedrības līguma 3.5.punkts paredz, ka ieguldījumi pilnsabiedrības pamatkapitālā izdarāmi saskaņā ar kopsapulces lēmumu, iemaksājot naudu uz Pilnsabiedrības vārda atvērtajā bankas norēķinu kontā vai paaugstinot pilnsabiedrības biedru ieguldījumu uz neizņemtās peļņas rēķina.

Līdz ar to ir paredzēta iespēja, ka nākotnē pilnsabiedrībai varētu būt arī savi līdzekļi. Bet faktiski no līguma izriet, ka biedri katrā konkrētajā gadījumā (atkarībā no konkursa vajadzībām) nodod nepieciešamos resursus (darbaspēks, aprīkojums, finanšu līdzekļi u.tml.).

Tā kā līdzdalība projektos (komercdarbības lēmumi) ir atkarīga no tā, vai pilnsabiedrības mātesuzņēmums ir spējīgs īstenot konkrētos projektus, tad secināms, ka PS “Latroad" nav uzskatāma par neatkarīgu ekonomisko vienību.

Lai uzskatītu, ka, izveidojot kopuzņēmumu, notikusi apvienošanās, kopuzņēmumam ilgtermiņā jāīsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

Līdz ar to PS "Latroad" izveidošana nav vērtējama kā apvienošanās Konkurences likuma 15.panta izpratnē.

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka pilnsabiedrības nav izslēgtas no apvienošanās kontroles vispār, tā kā to izveidošana un darbība būtiski neatšķiras no kapitālsabiedrību darbības. Kapitālsabiedrību atkarība no mātesuzņēmuma var būt tikpat cieša, cik personālsabiedrībām.

3. Konkurences likuma 13.pantā pirmajā daļā noteiktā aizlieguma iespējamais pārkāpums

Iesniegumā norādīts, ka PS "Latroad" ieguvusi dominējošo stāvokli tirgū, to ļaunprātīgi izmanto, piedaloties iepirkumu konkursos, piedāvājot pakalpojumus par netaisnīgu cenu (neadekvāti augstu), pēc būtības Iesniedzējs norādījis uz Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu PS "Latroad" darbībās.

Konkurences likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka "jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā: 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana (..)".

Ņemot vērā iepriekš secināto, ka PS “Latroad" nav uzskatāma par autonomu ekonomisko vienību, nav pamata noteikt, vai tā atrodas dominējošā stāvoklī kādā no konkrētajiem tirgiem, kā arī vai tā šo stāvokli izmanto ļaunprātīgi. Attiecībā uz Iesniegumā minētajām PS "Latroad" darbībām (pakalpojumu piedāvāšanu par neadekvāti augstām cenām) Konkurences padome uzskata, ka šie fakti vērtējami Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas kontekstā PS “Latroad" biedru darbībās.

Konkurences likuma 23.panta ceturtajā prim daļā paredzēts, ka Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma pārkāpuma sastāva pazīmes.

Ņemot vērā augstākminēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 13.panta pirmo daļu, 15.panta otro daļu un 23.panta ceturto prim daļu, Konkurences padome

n o l ē m a:

neierosināt lietu uz SIA "Firma L4" 01.07.2010. iesnieguma Nr.834 "Par izpētes lietas ierosināšanu" un VAS "Latvijas valsts ceļi" 13.07.2010. iesnieguma Nr.1.1/2165 "Par izpētes lietas ierosināšanu" pamata daļā par Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā un 13.panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem PS "Latroad" un tās biedru darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!