Ministru kabineta rīkojums Nr.541

Rīgā 2010.gada 13.septembrī (prot. Nr.44 25.§)

Par Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju

1. Atbalstīt Koncepcijas par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Tieslietu ministrijai izveidot darba grupu, lai izstrādātu ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus.

4. Šā rīkojuma 3.punktā minētajai darba grupai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2010.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs  I.V.Lieģis

(Ministru kabineta
2010.gada 13.septembrī
rīkojums Nr.541)

Koncepcijas par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju kopsavilkums

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas 2007.–2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 7.novembra rīkojumu Nr.696) 1.3.4.1. un 1.3.4.4.apakšpunktu un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 "Tieslietu ministrijas nolikums" 17.punktu Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju (turpmāk – koncepcija).

Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu spēkā esošos Civillikuma lietu tiesību daļas institūtus, ja nepieciešams, piedāvājot risinājumus, kā novērst nepilnības spēkā esošajā lietu tiesību normatīvajā regulējumā. Tāpat koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu iespēju Civillikumu papildināt ar jauniem tiesību institūtiem.

Koncepcija piedāvā Civillikuma lietu tiesību daļas analīzi, atspoguļojot konstatētās nepilnības, kas saistītas ar tās piemērošanu praksē, kā arī atbilstošus risinājumus.

1. Lietu tiesību labticīga iegūšana

Normatīvajos aktos ietvertajā tiesiskajā regulējumā netiek konkretizēts zemesgrāmatu publiskās ticamības jēdziens, kā arī nav ietverts nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja jēdziens un skaidri labticīgas iegūšanas priekšnoteikumi (tajā skaitā noteikts, uz ko gulstas pierādīšanas pienākums, vai lieta ir vai nav iegūta labticīgi) un tiesiskās sekas (piemēram, labticīga ieguvēja aizsardzība pret atsavinātāju un likumisko īpašnieku, atsavinātāja pienākumi pret likumisko īpašnieku, ja lietu ieguvis labticīgs ieguvējs). Līdz ar to praksē rodas gadījumi, kad attiecīgā persona, kas paļāvusies uz zemesgrāmatā ietverto (publiskās ticamības) informāciju un iegādājusies attiecīgo nekustamo īpašumu no personas, kura savas īpašuma tiesības ir ieguvusi prettiesīgi, netiek aizsargāta, proti, šādai personai tiek atņemts nekustamais īpašums.

2. Ķīlas tiesību institūta regulējums

2.1. Rokas ķīla

Normatīvajos aktos ietvertais tiesiskais regulējums paredz gadījumus, kad rokas ķīlas devējs var nodot rokas ķīlas priekšmetu valdījumā tā, ka rokas ķīlas ņēmējs iegūst ieķīlātās lietas valdījumu "neskaroties tieši pie tās", proti, rokas ķīlas devējs var sākt valdīt rokas ķīlas priekšmetu ķīlas ņēmēja uzdevumā (kā vietnieks), kā rezultātā ķīlas tiesība var tikt nodibināta tādā veidā, ka ārēji nekas nemainās, jo ķīlas devējs joprojām saglabā faktisko varu pār lietu, turklāt apkārtējiem ķīlas tiesību nodibināšana var palikt nezināma.

2.2. Pirmtiesība ķīlas realizēšanā

Normatīvajos aktos ietvertais tiesiskais regulējums neparedz vienotu ķīlas veidu klasifikāciju un ķīlas pirmtiesību realizēšanas secību kopumā, kā rezultātā netiek nodrošināta ķīlas tiesību pareiza (skaidra) funkcionēšana.

2.3. Ķīlas labprātīga pārdošana izsolē

Normatīvajos aktos ietvertais tiesiskais regulējums paredz, ka gadījumā, ja līdzēju starpā nav attiecīgas vienošanās par ieķīlātās lietas (kustamas vai nekustamas) pārdošanu par brīvu cenu, ķīlu var pārdot tikai izsolē ar tiesas starpniecību. Savukārt tiesiskais regulējums, kas nosaka kārtību ieķīlātās lietas labprātīgai pārdošanai tiesas ceļā, attiecas tikai uz nekustamu īpašumu.

3. Civillikuma papildināšana ar jauniem tiesību institūtiem

Normatīvajos aktos ietvertais tiesiskais regulējums paredz izņēmuma gadījumus, kad ēka (būve) ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma tiesību objektu, tādējādi radot dalīto īpašumu. Atbilstoši normatīvajos aktos ietvertajam tiesiskajam regulējumam dalītais īpašums var rasties piespiedu kārtā vai arī brīvprātīgi. Brīvprātīgi dalītais īpašums rodas gadījumos, kad starp attiecīgajām personām tiek noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru zemesgabala īpašnieks nodod lietošanā citai personai sev piederošo zemesgabalu, vienlaikus dodot tiesības apbūvēt zemesgabalu. Tomēr ne vienmēr noslēgtais zemes nomas līgums paredz turpmāko (pēc zemes nomas līguma izbeigšanās) rīcību ar ēku (būvi), kas uzcelta uz zemesgabala, rezultātā dalītais īpašums izbeigts netiek.

Piedāvātie risinājuma varianti

Lai novērstu koncepcijā minētās problēmas, piedāvāti šādi risinājuma varianti:

1.variants

Izdarīt grozījumus normatīvajos aktos (piemēram, Civillikuma lietu tiesību daļā, likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"), tādējādi atrisinot koncepcijā minētās problēmas saistībā ar lietu (nekustamu) tiesību labticīgu iegūšanu, rokas ķīlu, pirmtiesību ķīlas realizēšanā, ķīlas labprātīgu pārdošanu izsolē, kā arī dalītā īpašuma rašanās izbeigšanu turpmāk.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem iespējama tikai gadījumā, ja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, būtu nepieciešams (tiktu pieņemts lēmums) veikt attiecīgo ķīlas reģistru apvienošanu (konsolidāciju). Ja netiks pieņemts lēmums veikt attiecīgo ķīlas reģistru apvienošanu (konsolidāciju), Tieslietu ministrija nodrošinās koncepcijas īstenošanu no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2.variants

Grozījumi normatīvajos aktos izdarīti netiek. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem nav.

Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs  I.V.Lieģis