Par Eiropas tīkla infrastruktūras projektu

Pateicoties 14.septembrī aizsāktajam Eiropas Komisijas finansētajam Eiropas tīkla infrastruktūras (EGI) projektam, ES pētniekiem būs ilgtspējīga un pastāvīga piekļuve vairāk nekā 200 000 galddatoru skaitļošanas jaudai vairāk nekā 30 Eiropas valstīs. Komisija EGI-InSPIRE projektā četros gados ieguldīs 25 miljonus eiro, lai apvienotu galddatoru jaudu laikā, kad tie netiek izmantoti, un tādējādi nodrošinātu pētniekiem nepieciešamo skaitļošanas jaudu sarežģītu vides, enerģētikas vai veselības problēmu risināšanai. EGI, kas ir līdz šim plašākā izveidotā kopīgas darbības tīkla infrastruktūra e-zinātnē, ļaus dažādās ģeogrāfiskās vietās strādājošām pētnieku grupām risināt problēmas tā, it kā viņi atrastos vienā laboratorijā.

EGI un tai līdzīgu pētniecības infrastruktūru stiprināšana ir daļa no Eiropas digitālās programmas, proti, Komisijas stratēģijas ar mērķi pēc iespējas efektīvāk izmantot informācijas un sakaru tehnoloģiju sociālo un ekonomisko potenciālu.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitālās programmas īstenošanu, sacīja: “Piekļuve lielākai skaitļošanas jaudai Eiropas pētniekiem ļaus risināt svarīgas pētniecības problēmas, piemēram, klimata un veselības aprūpes jomā. Eiropas tīkla infrastruktūra palīdzēs nostiprināt Eiropas pozīcijas pētniecībā un sniegs zinātniekiem nepieciešamo atbalstu, vienlaikus samazinot energopatēriņu un izmaksas.”

Milzīgo skaitļošanas jaudu, kas nepieciešama tādās pētniecības jomās kā klimata pārmaiņas un veselības aprūpe, var iegūt, vai nu PRACE (partnerība mūsdienīgai skaitļošanai Eiropā) iniciatīvas satvarā izmantojot superdatorus, vai arī liekot lietā tūkstošiem dīkstāvē esošu galddatoru skaitļošanas jaudu, kuri savstarpēji savienoti ātrdarbīgā tīklā.

Parasti galddatori 60–85% no laika, kad tie ieslēgti, pavada dīkstāvē. Izmantojot EGI tipa tīklus, skaitļošanas uzdevumus, kuros jāapstrādā lieli datu apjomi, sadala starp daudziem tūkstošiem atsevišķu galddatoru, tādējādi produktīvi izmantojot to dīkstāves laiku. EGI-InSPIRE ļaus Eiropas pētniekiem izmantot vairāk nekā 300 centros visā pasaulē izvietotu 200 000 galddatoru apvienoto skaitļošanas jaudu. Komisija četru gadu laikā 73 miljonu eiro vērtajā projektā ieguldīs 25 miljonus eiro. Atlikušo finansējuma daļu nodrošina no valstu resursiem, piemēram, valstu iniciatīvām tīklu jomā (NGI).

EGI priekštecis, e-zinātnes iespējošanas tīkls, astoņos gados saņēma vairāk nekā 100 miljonus eiro ES finansējuma. Patlaban to izmanto 13 000 pētnieku, un tas, piemēram, palīdz Šveicē izvietotajā Lielā hadronu paātrinātājā strādājošajiem fiziķiem pētīt vissīkākās pazīstamās daļiņas, kā arī palīdz biologiem un zinātniekiem izstrādāt jaunas zāles pret tādām slimībām kā, piemēram, putnu gripa un malārija.

Nodrošinot, ka dažādas pētniecības aprindas varēs izmantot jau esošu datoru skaitļošanas jaudu, iespējams, ievērojami samazināsies arī izmaksas un energopatēriņš. Ir paredzams, ka tuvākajos gados Eiropa ieguldīs vairāk nekā divus miljardus eiro jaunās IST pētniecības infrastruktūrās dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, enerģētikai, vides zinātnēm, bioloģijas un medicīnas zinātnēm, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, kā arī materiālos un analītiskajās iekārtās. Ievērojamus ietaupījumus iespējams gūt, ja pētnieki šādās pētniecības vietās izmantos caur EGI pieejamo skaitļošanas jaudu, nevis izstrādās paši savus alternatīvos tīklus vai superdatorus. EGI var izmantot arī, lai testētu dažādas mākoņtehnoloģijas un pakalpojumus.

Vispārīga informācija

EGI koordinēs Amsterdamā izvietota organizācija EGI.eu, kas izveidota 2010.gada februārī, lai pārvaldītu un ekspluatētu Eiropas tīkla infrastruktūru. EGI.eu un valstu tīklu iniciatīvu pārstāvji kopīgi ekspluatēs EGI infrastruktūru un turpinās to attīstīt, lai garantētu tās pieejamību ilgtermiņā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa