Eiropas Komisija:Par atļauju pārstrukturēt “Parex banku”

Eiropas Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi vērienīgu pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz “Parex”, kas pirms krīzes bija otra lielākā banka Latvijā. Latvijas iestāžu iesniegtais plāns paredz, ka ar “Parex” pamatdarbību saistītos aktīvus un operācijas nodod jaunizveidotai bankai “Citadele”, bet “Parex” pārējā daļa kļūst par risinājuma banku. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns nodrošinās “Citadeles” ilgtermiņa dzīvotspēju, vienlaikus dodot iespēju pienācīgi realizēt “Parex” pārējos aktīvus. Plāns arī paredz sākotnējo kapitāla turētāju pienācīgu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, kā arī pasākumus, kas ierobežo atbalsta kropļojošo ietekmi uz konkurenci.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un konkurences komisārs Hoakins Almunja norādīja: ““Parex” problēmu apmērs un saņemtais atbalsts prasīja, lai tiktu veikta pamatīga pārstrukturēšana. Galīgais plāns piedāvā līdzsvarotu risinājumu, kas ierobežo konkurences kropļojumus, nodrošina, ka sākotnējie akcionāri un subordinētā kapitāla turētāji dod pienācīgu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā un dod iespēju radīt jaunu, dzīvotspējīgu banku.”

Pirms krīzes “Parex” aktīvu ziņā bija otra lielākā banka Latvijā – tās bilances kopsumma 2008.gada 31.decembrī bija 3,4 miljardi latu (4,9 miljardi eiro). Tās daļa Latvijas noguldījumu tirgū bija 18% un Latvijas aizdevumu tirgū – 12%.

Pēc tam, kad Lehman Brothers sabrukumam sekojošā finanšu un ekonomikas krīze atsedza būtiskus trūkumus “Parex” uzņēmējdarbības modelī, banku 2008.gada novembrī daļēji nacionalizēja.

Banka saņēma valsts galvojumus un rekapitalizācijas un likviditātes atbalstu ar kopējo vērtību aptuveni 1,1 miljards latu (1,6 miljardi eiro). Kamēr nebija iesniegts pārstrukturēšanas plāns, attiecīgie pasākumi 2008. un 2009.gadā tika pagaidu kārtā apstiprināti kā ārkārtas atbalsts. Komisija 2009.gada 29.jūlijā sāka padziļinātu pirmā pārstrukturēšanas plāna analīzi. Būtisks solis pārstrukturēšanas procesā bija jaunas bankas “Citadele banka”reģistrēšana 2010.gada 30.jūnijā un “Parex” pamatdarbības un “labo” aktīvu un operāciju, kā arī valsts likviditātes pasākumu daļas nodošana tai 2010.gada 1.augustā. Šīs bankas akcionāri ir Latvijas valsts (75%) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% un viena balsstiesīgā vārda akcija).

“Parex” paturēs pārējos (problemātiskos un nestratēģiskos) aktīvus, kuri laika gaitā tiks pārdoti. Valsts ir arī kontrolpaketes turētāja “Parex bankā” un tajā patur daļu no valsts ārkārtas aizdevumiem. Sākotnējo akcionāru un subordinētā kapitāla turētāju (ieskaitot bijušos vairākuma akcionārus) prasījumi attiecībā uz “Parex” tiek apmierināti tikai pēc valsts aizdevumu atmaksas. Tas nodrošinās, ka atbalsts, kuru valsts piešķīrusi “Parex”, tiks atmaksāts maksimāli iespējamā apmērā, tādējādi samazinot nodokļu maksātājiem uzlikto slogu.

Pārstrukturēšanas plāns paredz, ka, “Parex” darbību pārņemot bankai “Citadele”, uzņēmējdarbības modelis tiks mainīts – tā kodols būs pamatdarbība Baltijas valstīs, un tiks izbeigtas ar lielāku risku saistītās aizdevumu un līzinga operācijas Neatkarīgo Valstu Savienībā. Banka arī ievērojami stiprinās korporatīvo vadību un risku pārvaldību. Koncentrējoties uz pamatdarbību un būtiski samazinot kopējo aktīvu apjomu (līdz aptuveni 1,5 miljardiem latu), bankai “Citadele” vajadzētu būt spējīgai sākt gūt peļņu 2011.gadā un atmaksāt valstij no tās saņemto likviditātes atbalstu.

Kamēr “Citadele” nebūs valstij pilnībā atmaksājusi likviditātes atbalstu, tai noguldījumu un aizdevumu tirgos būs piemērojami tirgus ierobežojumi. Turklāt bankai “Citadele” ir piemērojams aizliegums iegādāties daļas citās uzņēmējsabiedrībās. Šo pasākumu mērķis ir ierobežot atbalsta kropļojošo ietekmi uz konkurenci.

Pārstrukturēšanas plānu Komisija vērtēja, pamatojoties uz tās paziņojumiem par pārstrukturēšanas atbalstu bankām un par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu, un secināja, ka plāns spēj nodrošināt bankas ilgtermiņa dzīvotspēju un pienācīgi risina konkurences kropļojumu un neētiskas rīcības riska jautājumus.