Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”
Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 1997, 5.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 14.nr.; 2008, 8., 24.nr., Latvijas Vēstnesis, 2009, 157.nr.) šādus grozījumus:
1. 3.pantā:
izslēgt panta nosaukumā vārdus “valsts un pašvaldību”;
aizstāt vārdus un skaitli “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus” ar vārdiem un skaitļiem “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība)”.
2. 4.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus” ar vārdu “kapitālsabiedrība”;
aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli “valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus” ar vārdu “kapitālsabiedrībām”;
izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
“1) gadījumiem, kad kapitālsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš izvērtējot to atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajam un saņemot rakstveida atļauju no valstij, pašvaldībai vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja;”;
izslēgt trešās daļas 2.punktu;
izslēgt septītajā daļā vārdus “un pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu”;
papildināt septīto daļu ar tekstu šādā redakcijā:
“kā arī ir izvērtēti attiecīgās kapitālsabiedrības iepriekšējā kalendārā gada darbības rezultāti, aizdevuma, galvojuma vai garantijas izsniegšanas lietderība un ietekme uz kapitālsabiedrības turpmāko darbību.”
3. 5.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Valsts un pašvaldību mantu aizliegts nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.”;
papildināt otro daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:
“5) valsts mantu valsts iestāde vai pašvaldības mantu pašvaldība nodod privātpersonai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai vai valsts vai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai;”;
uzskatīt līdzšinējo otrās daļas 5.punktu par 6.punktu.
4. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:
“5.1 pants. Noteikumi par kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā
Papildus citiem gadījumiem, kad atbilstoši šā likuma 3.panta noteikumiem kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā var uzskatīt par lietderīgu, kapitālsabiedrības mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā arī pašvaldībai, valsts vai pašvaldības iestādei, kā arī citai kapitālsabiedrībai vai citai personai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai vai valsts vai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai.”
5. Papildināt likumu ar 5.2 pantu šādā redakcijā:
“5.2 pants. Autotransporta izmantošanas noteikumi
(1) Papildus šajā likumā un citos tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem par rīcību ar valsts un pašvaldību mantu ievērojami arī saskaņā ar šo pantu paredzētie valsts un pašvaldību autotransporta izmantošanas noteikumi.
(2) Pašvaldību, valsts vai pašvaldību iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai.
(3) Autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot pašvaldības vai valsts vai pašvaldības iestādes funkciju izpildi.
(4) Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:
1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.
(5) Lai nodrošinātu šā panta noteikumu izpildi, pašvaldības, valsts un pašvaldības iestādes izdod normatīvo aktu par autotransporta izmantošanas kārtību, nosakot arī to personu loku, kuras atbilstoši šā panta noteikumiem drīkst lietot attiecīgo autotransportu.”
6. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:
“6.pants. Aizliegums valsts un pašvaldību mantu nodot lietošanā, izmantojot trešo personu starpniecību
Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām aizliegts, izmantojot trešo personu starpniecību, nodot valsts vai pašvaldību mantu lietošanā citām pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm vai kapitālsabiedrībām. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks valsts vai pašvaldības mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē.”
7. Papildināt likumu ar 6.2 pantu šādā redakcijā:
“6.2 pants. Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana
(1) Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā tā ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu.
(2) Valsts nekustamā īpašuma valdītājs šā īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana. Ministru kabinets nosaka pārvaldīšanas darbību uzdošanas kārtību, kā arī atsevišķas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības, kuras var uzdot veikt citām valsts iestādēm vai privāto tiesību subjektiem.
(3) Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, nosaka Ministru kabinets.
(4) Šā panta trešās daļas noteikumus nepiemēro attiecībā uz valsts īpašumu, kas nodots ostas pārvaldes valdījumā, kā arī citos gadījumos, ko nosaka Ministru kabinets.”
8. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Valsts un pašvaldību mantu aizliegts atsavināt par acīmredzami pazeminātu cenu.”
9. Izteikt 8.panta tekstu šādā redakcijā:
“Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām aizliegts iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai arī pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīmredzami paaugstinātu cenu.”
10. 9.pantā:
izslēgt panta nosaukumā vārdus “valsts un pašvaldību”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Kapitālsabiedrības kapitāla daļas, kas pieder valstij, pašvaldībai vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, atļauts ieķīlāt, ja pirms tam ir saņemta valstij, pašvaldībai vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana un finanšu ministra atļauja, izņemot gadījumus, kad likumā vai statūtos noteikts kapitāla daļu ieķīlāšanas aizliegums.”
11. Papildināt likumu ar 9.2 pantu šādā redakcijā:
“9.2 pants. Ierobežojumi pasūtīt pētījumus
Pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, pasūtot pētījumus, ievēro šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, Publisko iepirkumu likumu un citus normatīvos aktus. Pašvaldības, valsts un pašvaldību iestāžu pētījumu klasifikāciju, pasūtīšanas un izstrādes vadības noteikumus, minimālās prasības pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācijai, kā arī prasības sabiedrības informēšanai nosaka Ministru kabinets.”
12. Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Kapitālsabiedrība šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;
2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;
4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.”
13. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:
“11.pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi
(1) Kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas.
(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 1000 latus, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija.
(3) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 1000 latus vai kalendārajā gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1000 latus, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt tikai ar:
1) finanšu ministra atļauju, ja to vēlas piešķirt valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;
2) attiecīgās pašvaldības domes atļauju, ja to vēlas piešķirt pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;
3) finanšu ministra un attiecīgās pašvaldības domes atļauju, ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā valsts un pašvaldības daļas nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus, kā arī tad, ja vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsevišķi nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.
(4) Lai saņemtu šā panta trešajā daļā minēto atļauju, attiecīgā kapitālsabiedrība pamato dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma 10. un 11.pantā minētajiem nosacījumiem un lietderību. Lai kapitālsabiedrība saņemtu minēto atļauju, tai vispirms jāsaņem valstij, pašvaldībai vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana.”
14. 12.pantā:
aizstāt pirmajā daļā skaitli “500” ar skaitli “1000”;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus “noslēdzis pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība” ar vārdiem “noslēgusi pašvaldības kapitālsabiedrība”.
15. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:
“7. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.2 pantā minētos noteikumus.”
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 2.septembrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 17.septembrī