Ministru kabineta noteikumi Nr.848

Rīgā 2010.gada 14.septembrī (prot. Nr.47 14.§)

Noteikumi par informācijas apmaiņu iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un informācijas apmaiņas uzraudzību pakalpojumu jomā

Izdoti saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 22.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmas (turpmāk – IMI sistēma) ietvaros notiek informācijas apmaiņa starp Latvijas Republikas atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk – dalībvalstis) atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī informācijas apmaiņā iesaistīto atbildīgo iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu atbildību un informācijas apmaiņas uzraudzību atbilstoši Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumam.

2. IMI sistēmas izmantošanas mērķis ir, īstenojot vai piemērojot tiesību aktus pakalpojumu jomā, veicināt informācijas apmaiņu starp atbildīgajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kas konstatē pakalpojumu sniedzēju darbības iespējamu nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi.

3. Informācijas apmaiņa šo noteikumu izpratnē ir:

3.1. atbildīgo iestāžu lūgumi sniegt informāciju, lūgumi veikt kontroles pasākumus un pārbaudes, kā arī atbildes uz šiem lūgumiem saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā minēto kārtību;

3.2. brīdinājuma informācijas apmaiņa saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto kārtību;

3.3. atsevišķu lūgumu un paziņojumu informācijas apmaiņa, ja tiek ierobežota pakalpojumu sniegšana, saskaņā ar šo noteikumu V nodaļā minēto kārtību.

4. IMI sistēmā atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes apmainās ar personas datiem un tos turpmāk apstrādā tikai šajos noteikumos minētajos nolūkos.

5. Atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes IMI sistēmas ietvaros īsteno informācijas apmaiņu atbilstoši normatīvajiem aktiem par personas datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

6. Informācijas apmaiņa IMI sistēmā notiek, izmantojot tīmekļa vietni http://ec.europa.eu.

7. Nacionālais IMI sistēmas koordinators Latvijā ir Ekonomikas ministrija.

II. Atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes tiesības un pienākumi IMI sistēmā

8. Atbildīgajai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei atbilstoši kompetencei ir šādas tiesības:

8.1. piekļūt vienai vai vairākām IMI sistēmas atbalstītajām regulējuma jomām un IMI sistēmā pieejamo reģistru sarakstam;

8.2. izmantot IMI sistēmas datubāzi, lai meklētu atbildīgo iestādi vai tirgus uzraudzības iestādi citā dalībvalstī;

8.3. papildus reģistrēt IMI sistēmas lietotājus savā iestādē;

8.4. mainīt IMI sistēmas lietotāju profilus savā iestādē;

8.5. ja nepieciešams, lūgt nacionālo IMI sistēmas koordinatoru dzēst IMI sistēmā iesaistīto personu datus pirms sešu mēnešu perioda beigām.

9. Atbildīgajai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei atbilstoši kompetencei ir šādi pienākumi:

9.1. nodrošināt pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli, īstenojot informācijas apmaiņu IMI sistēmā ar citām dalībvalstīm;

9.2. atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajai kārtībai, izmantojot IMI sistēmu, pieprasīt no citas dalībvalsts atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm informāciju vai kontroles pasākumu un pārbaužu veikšanu;

9.3. atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā minētajai kārtībai, izmantojot IMI sistēmu, īstenot brīdinājuma informācijas apmaiņu, ja tiek konstatēts, ka pakalpojumu sniedzēja darbība var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi;

9.4. atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajai kārtībai, izmantojot IMI sistēmu, īstenot informācijas apmaiņu, ja tiek ierobežota pakalpojumu sniegšana;

9.5. veikt informācijas apmaiņu IMI sistēmā tikai par konkrētu pakalpojumu sniedzēju.

10. Atbildīgajai iestādei un tirgus uzraudzības iestādei, kas vienlaikus ir arī deleģētais IMI sistēmas koordinators, papildus šo noteikumu 8. un 9.punktā minētajiem nosacījumiem ir šādi pienākumi:

10.1. regulāri identificēt un reģistrēt savas jomas atbildīgās iestādes IMI sistēmā;

10.2. dzēst no IMI sistēmas atbildīgo iestādi, ko tā reģistrējusi, ja šī iestāde turpmāk nav kompetenta iesaistīties IMI sistēmas aktivitātēs;

10.3. reģistrējot iestādi IMI sistēmā, piešķirt tai pieeju noteiktai tiesiskā regulējuma jomai;

10.4. pārraudzīt tās IMI sistēmā reģistrēto atbildīgo iestāžu informācijas apmaiņu;

10.5. pārrunu veidā risināt domstarpības, kas radušās atbildīgajām iestādēm, lai nodrošinātu apmierinošu IMI sistēmas aktivitāšu īstenošanu;

10.6. rakstiski informēt atbildīgās iestādes vadītāju, ja IMI sistēmā reģistrētās šīs iestādes personas nepilda ar IMI sistēmu saistītus pienākumus, un lūgt veikt atbilstošus pasākumus, lai rastu pozitīvu risinājumu;

10.7. ja pēc šo noteikumu 10.6.apakšpunktā minētā lūguma pozitīvs risinājums nav panākts, deleģētais IMI sistēmas koordinators rakstiski informē nacionālo IMI sistēmas koordinatoru un lūdz veikt atbilstošus pasākumus, lai rastu pozitīvu risinājumu;

10.8. ja ar IMI sistēmas aktivitātēm saistīti strīdus jautājumi netiek atrisināti, sazināties ar nacionālo IMI sistēmas koordinatoru un informēt par neatrisināto jautājumu.

11. Atbildīgajai iestādei, kas vienlaikus ir arī nacionālais IMI sistēmas koordinators, papildus šo noteikumu 8. un 9.punktā minētajiem nosacījumiem ir šādi pienākumi:

11.1. regulāri identificēt un reģistrēt deleģētos IMI sistēmas koordinatorus;

11.2. regulāri identificēt un reģistrēt atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes;

11.3. dzēst no IMI sistēmas deleģēto IMI sistēmas koordinatoru, ko tā reģistrējusi, ja koordinators turpmāk nav kompetents reģistrēt atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes;

11.4. dzēst no IMI sistēmas atbildīgo iestādi un tirgus uzraudzības iestādi, ko tā reģistrējusi, ja šī iestāde turpmāk nav kompetenta iesaistīties IMI sistēmas aktivitātēs;

11.5. piešķirt IMI sistēmā reģistrētajai iestādei pieeju noteiktai tiesiskā regulējuma jomai;

11.6. pārrunu veidā risināt domstarpības starp IMI sistēmā reģistrētajām iestādēm, lai nodrošinātu apmierinošu informācijas apriti IMI sistēmā;

11.7. rakstiski informēt atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes vadītāju, ja IMI sistēmā reģistrētās šīs iestādes personas nepilda ar IMI sistēmu saistītus pienākumus, un lūgt veikt atbilstošus pasākumus, lai rastu pozitīvu risinājumu;

11.8. ja pēc šo noteikumu 11.7.apakšpunktā minētā lūguma pozitīvs risinājums nav panākts, nacionālais IMI sistēmas koordinators par radušos situāciju rakstiski informē Eiropas Komisiju;

11.9. pēc šo noteikumu 24. un 25.punktā minētā lūguma saņemšanas nacionālais IMI sistēmas koordinators par radušos situāciju rakstiski informē iesaistītās dalībvalsts nacionālo IMI sistēmas koordinatoru un Eiropas Komisiju;

11.10. triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 8.5.apakšpunktā saņemtās informācijas nosūtīt Eiropas Komisijai lūgumu dzēst personas datus pirms sešu mēnešu perioda beigām;

11.11. koordinēt IMI sistēmas brīdinājuma informācijas apmaiņu IMI sistēmā;

11.12. nodrošināt IMI sistēmas efektīvu koordināciju valstī.

12. Tirgus uzraudzības iestādei, kas vienlaikus ir arī brīdinājuma informācijas koordinators, papildus šo noteikumu 8. un 9.punktā minētajiem nosacījumiem ir šādi pienākumi:

12.1. ja iegūta informācija par Latvijas Republikā reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz pakalpojumus citās dalībvalstīs un kura rīcība vai konkrētas darbības varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi, informēt citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes, kurās pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu, un Eiropas Komisiju, izmantojot IMI sistēmas brīdinājuma informācijas apmaiņu;

12.2. ja iegūta informācija par citas dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz pakalpojumu Latvijas Republikas teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā un kura rīcība vai konkrētas darbības varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi, informēt citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kurā pakalpojumu sniedzējs reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs vai sniedz pakalpojumu, un Eiropas Komisiju, izmantojot IMI sistēmas brīdinājuma informācijas apmaiņu;

12.3. atsaukt vai atcelt brīdinājuma informāciju IMI sistēmā, ja pakalpojumu sniedzēja rīcība vai konkrētas darbības, kas varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi, nav īstenojušās vai vairs neeksistē;

12.4. izbeigt brīdinājuma informācijas apmaiņu IMI sistēmā, ja ir novērsts kaitējums cilvēka veselībai, drošumam vai videi, ko rada pakalpojumu sniedzēja rīcība vai konkrētas darbības;

12.5. iebilst dalībvalstīm par brīdinājuma informācijas atsaukšanu vai izbeigšanu, ja tās rīcībā ir informācija, kas pierāda, ka joprojām pastāv kaitējums cilvēka veselībai, drošumam vai videi;

12.6. regulāri identificēt un reģistrēt papildus brīdinājuma informācijas apmaiņā iesaistītās tirgus uzraudzības iestādes.

III. Atbildīgo iestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu lūgumi sniegt informāciju, veikt kontroles pasākumus un pārbaudes, kā arī atbildes uz šiem lūgumiem

13. Lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu uzraudzību un izvairītos no kontroles dublēšanās attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji citā dalībvalstī, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nosūta citas dalībvalsts atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm lūgumu sniegt informāciju vai veikt kontroles pasākumus un pārbaudes.

14. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nosūta lūgumu sniegt informāciju vai veikt kontroles pasākumus un pārbaudes atbildīgajai iestādei vai tirgus uzraudzības iestādei citā dalībvalstī, ja ir pamatotas šaubas par:

14.1. pakalpojuma sniedzēja dokumentu autentiskumu un spēkā esību;

14.2. pakalpojuma sniedzēja darbības tiesiskumu.

15. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, nosūtot lūgumu sniegt informāciju vai veikt kontroles pasākumus un pārbaudes, norāda iemeslu, kādēļ lūgums ir izteikts.

16. Lai nodrošinātu pilnīgu informācijas sniegšanu, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde atbilstoši kompetencei iesaistās informācijas apmaiņā ar citām atbildīgajām iestādēm vai tirgus uzraudzības iestādēm.

17. Ja nepieciešama papildu informācija, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nosūta un pieprasa papildu informāciju no citas dalībvalsts atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes.

18. Ja atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nav kompetenta iesaistīties informācijas apmaiņā, tā triju darbdienu laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas pārsūta informācijas pieprasījumu citai atbildīgajai iestādei vai uzraudzības iestādei, kas ir kompetenta iesaistīties informācijas apmaiņā.

19. Ja atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde nespēj identificēt šo noteikumu 18.punktā minēto atbildīgo iestādi vai tirgus uzraudzības iestādi, tā pārsūta informācijas pieprasījumu savam deleģētajam IMI sistēmas koordinatoram vai, ja tāda nav, nacionālajam IMI sistēmas koordinatoram, kas iestādi reģistrējis IMI sistēmā.

20. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde atbilstoši kompetencei lemj par piemērotākajām informācijas iegūšanas iespējām, ja iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde var pieprasīt no Latvijas Republikā reģistrēta pakalpojumu sniedzēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības un informācijas apmaiņas nodrošināšanai, ja šī informācija nav citas atbildīgās iestādes vai uzraudzības iestādes rīcībā.

21. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde septiņu dienu laikā pēc dalībvalsts atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes, vai Eiropas Komisijas informācijas pieprasījuma saņemšanas sniedz nepieciešamo informāciju dalībvalsts atbildīgajai iestādei vai tirgus uzraudzības iestādei.

22. Ja informāciju nav iespējams sniegt šo noteikumu 21.punktā minētajā termiņā, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde triju darbdienu laikā pēc dalībvalsts informācijas pieprasījuma saņemšanas ziņo attiecīgās dalībvalsts atbildīgajai iestādei vai tirgus uzraudzības iestādei par grūtībām, kas rodas atbildes sagatavošanā un sniegšanā, un vienojas par citu informācijas sniegšanas termiņu.

23. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde septiņu dienu laikā pēc informācijas pieprasījuma atbildes saņemšanas no citas dalībvalsts atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes apstiprina vai noraida saņemto informācijas pieprasījuma atbildi.

24. Ja atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde 30 dienu laikā nav saņēmusi atbildi uz informācijas pieprasījumu vai ziņojumu par informācijas sniegšanas grūtībām, tā informē savu deleģēto IMI sistēmas koordinatoru vai, ja tāda nav, nacionālo IMI sistēmas koordinatoru, kas iestādi reģistrējis IMI sistēmā.

25. Deleģētais IMI sistēmas koordinators vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 24.punktā minētās informācijas saņemšanas to pārsūta nacionālajam IMI sistēmas koordinatoram.

26. Atbildīgā iestāde un tirgus uzraudzības iestāde regulāri atjauno savas iestādes datus IMI sistēmā, nodrošinot, ka informācija ir precīza un patiesa.

27. Lai uzlabotu IMI sistēmas mašīntulkojuma kvalitāti, informācijas apriti brīvā teksta formā atbildīgās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes veido pēc iespējas precīzāk, ar vienkāršiem, īsiem teikumiem.

IV. Brīdinājuma informācijas apmaiņa

28. Tirgus uzraudzības iestāde pirms šo noteikumu 12.1. un 12.2.apakšpunktā minētās brīdinājuma informācijas apmaiņas ņem vērā, vai ir spēkā šādi brīdinājuma informācijas izsūtīšanas nosacījumi:

28.1. jebkāda rīcība vai konkrētas darbības, kas varētu radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, drošumam vai videi, ir saistītas ar noteiktu pakalpojumu un pakalpojuma sniedzēja rīcību;

28.2. noteiktais pakalpojums ir pakalpojums atbilstoši Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumam;

28.3. pastāv kaitējuma draudi cilvēka veselībai, drošumam vai videi;

28.4. pastāv cēloņsakarība starp sniegto pakalpojumu un iespējamo kaitējumu;

28.5. joprojām pastāv vai var rasties konkrēts kaitējums;

28.6. pastāv kaitējuma iespējamība citās dalībvalstīs.

29. Ja ir spēkā visi šo noteikumu 28.punktā minētie nosacījumi, tirgus uzraudzības iestāde sagatavoto brīdinājuma informāciju nosūta nacionālajam IMI sistēmas koordinatoram, kas vienlaikus ir arī brīdinājuma informācijas apmaiņā iesaistītās elektroniskās pastkastītes turētājs.

30. Nacionālais IMI sistēmas koordinators, saņemot šo noteikumu 29.punktā minēto informāciju, triju darbdienu laikā atkārtoti pārbauda, vai ir spēkā šo noteikumu 28.punktā minētie brīdinājuma informācijas izsūtīšanas nosacījumi, un izsūta brīdinājuma informāciju citām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai.

31. No dalībvalstīm izsūtīto brīdinājuma informāciju saņem nacionālais IMI sistēmas koordinators, kas vienas darbdienas laikā IMI sistēmā apstiprina saņemto informāciju un pārsūta to tirgus uzraudzības iestādēm, kuras ir brīdinājuma informācijas koordinatori.

32. Tiklīdz tirgus uzraudzības iestādei kļūst zināmas informācijas apmaiņā iesaistītās informācijas neprecizitātes, tā brīdinājuma informācijas apmaiņas ietvaros veic visas nepieciešamās darbības informācijas precizēšanai vai labošanai.

33. Lai brīdinājuma informācijas apmaiņā ietvertā informācija būtu pēc iespējas pilnīgāka, tirgus uzraudzības iestāde nosūta un pieprasa papildu informāciju no citas dalībvalsts atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes.

V. Informācijas apmaiņa, ja tiek ierobežota pakalpojumu sniegšana

34. Ja tiek ierobežota Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto pakalpojumu sniegšana, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, izmantojot IMI sistēmu, lūdz dalībvalsti, kurā pakalpojumu sniedzējs reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju precīzai lietas apstākļu izvērtēšanai.

35. Ja tiek ierobežota pakalpojumu sniegšana, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, saņemot informācijas pieprasījumu, noskaidro, vai pakalpojumu sniedzējs ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, un pārbauda dalībvalsts sniegtos faktus.

36. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde pēc šo noteikumu 35.punktā minētajām darbībām informē citas dalībvalsts atbildīgo iestādi vai tirgus uzraudzības iestādi par īstenotajām vai paredzētajām darbībām vai par iemesliem, kāpēc tā nav veikusi nekādas darbības no dalībvalsts saņemtās lietas ietvaros.

37. Pēc šo noteikumu 36.punktā minētās informācijas saņemšanas no dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde paziņo Eiropas Komisijai un dalībvalstij par iecerētajām darbībām lietas turpmākai risināšanai, pamatojot:

37.1. kāpēc dalībvalsts veiktie vai plānotie pasākumi ir nepiemēroti;

37.2. kāpēc atbildīgās iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes plānotie pasākumi atbilst Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā noteiktajiem pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu vispārīgajiem nosacījumiem.

38. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde šo noteikumu 37.punktā minētās iecerētās darbības nedrīkst veikt 15 darbdienas pēc šo darbību paziņošanas Eiropas Komisijai un dalībvalstij.

39. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde drīkst neievērot šo noteikumu 34., 35., 36., 37. un 38.punktā minētos nosacījumus, ja ir nepieciešama tūlītēja rīcība, jo pakalpojumu sniedzējs nopietni apdraud īpašuma drošību, cilvēka veselību, drošumu vai vidi.

40. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde informē Eiropas Komisiju un dalībvalsti, kurā pakalpojumu sniedzējs reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, par pasākumiem, kas veikti vai kurus plānots veikt, ievērojot šo noteikumu 39.punktā minētos nosacījumus un pamatojot tūlītējas rīcības nepieciešamību.

41. Atbildīgā iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde par šo noteikumu 36., 37. un 39.punktā minētajām darbībām papildus informē nacionālo IMI sistēmas koordinatoru.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars