Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 14.septembrī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

Otrdien, 14.septembrī, Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniecei, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektorei Agrai Bērziņai par nozīmīgu ieguldījumu X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, kā arī par ilggadēju, radošu un pašaizliedzīgu darbu Latvijas interešu izglītības attīstībā, tautas tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanā.

Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas pārvaldes vecākajam referentam Egilam Šķetrim Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu, kā arī par ilggadēju, radošu un pašaizliedzīgu darbu skolu pūtēju un simfonisko orķestru darbības attīstībā, sekmējot skolēnu muzicēšanas tradīciju saglabāšanu un pilnveidi.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas pārvaldes vecākajai referentei Ritai Platperei par nozīmīgu ieguldījumu X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, kā arī par ilggadēju, radošu un pašaizliedzīgu darbu jaunās paaudzes kora mākslas izglītošanā un audzināšanā, sekmējot koru dziedāšanas tradīcijas saglabāšanu un pilnveidi.

Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas pārvaldes vecākajai referentei Ilzei Mažānei Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē un ilggadēju, radošu un pašaizliedzīgu darbu jaunās paaudzes tautas deju mākslas attīstībā, sekmējot tautas tradīciju saglabāšanu un pilnveidi.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Līgai Aberbergai-Augškalnei par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Medicīna” attīstībā, starptautisku atzinību guvušu zinātnisko pētniecības projektu rezultātu izstrādē, veicinot Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas pētnieku zinātnisko sasniegumu bērnu sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālajā izpētē un fizioloģijā atpazīstamību pasaulē.

Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Rūtai Carei Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu stomatoloģijas nozares un studiju programmas attīstībā Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijā, kā arī par darbu Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta izveidē, modernizācijā un tā starptautiskās nozīmības un atpazīstamības veidošanā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Andrejam Kalvelim par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Medicīna” attīstībā, kā arī par kardioloģijas nozares attīstību Latvijā, veidojot un vadot starptautiski atzītus pētnieciskos projektus, kas devuši ilgtermiņa rezultātus un popularizējuši Latvijas kardioloģijas nozari pasaulē.

Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Jutai Kroičai Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par neatsveramu devumu ārvalstu studentu piesaistē Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas tēla veidošanā ārvalstīs, vadot Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmisko un starptautisko sakaru departamentu, kā arī par zinātnisko darbību mikrobioloģijas un virusoloģijas zinātņu jomās un rūpēm par sieviešu veselības sabiedrisko nozīmību.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Oļģertam Margam par vairāk nekā 60 gadu ilggadēju ieguldījumu plaušu onkoloģijas nozares un studiju programmu attīstībā, jaunu ārstniecisko metožu ieviešanā, pulmonoloģijas nozares attīstībā Latvijā un pasaulē, kā arī par sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos; par pedagoģisko darbu vairāku ārstu paaudžu veidošanā.

Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Aivaram Vētram Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu rehabilitācijas nozares un tās augstākās izglītības attīstībā Latvijā, vadot Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāti, kā arī par valstiski nozīmīga un starptautiski plaši atpazīstama rehabilitācijas centra “Vaivari” izveidi un tā novatorisku modernizāciju.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Egilam Vītolam par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu bērnu neiroloģijas attīstībā un tās studiju programmu izveidē un vadīšanā Latvijā, kā arī par starptautiski atzītu un ilgtermiņā rezultātus nesošu pētījumu veikšanu un patentu izgudrošanu neiroloģijā.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētajam profesoram Ivanam Zagorskim Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu medicīnas nozares attīstībā un augstākās izglītības veicināšanā un organizatoriskā darba koordinēšanā un vadīšanā, kā arī par iekšķīgo slimību inovatīvu ārstēšanas metožu ieviešanu Latvijā un pasaulē.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts bijušajam Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes dekānam Vitālijam Zirdziņam par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes attīstībā un studiju procesa darba organizēšanā, kā arī par starptautiski atzītu zinātnisko pētījumu izstrādi traumatoloģijā un ortopēdijā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurorei Unai Brenčai par Latvijas tieslietu sistēmas attīstību, pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā valstī.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas virsprokuroram Guntim Kanaviņam Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par Latvijas tieslietu sistēmas attīstību, pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā valstī.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu A.Bērziņai, E.Šķetrim, R.Platperei un I.Mažānei pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, L.Aberbergai-Augškalnei, R.Carei, A.Kalvelim, J.Kroičai, O.Margam, A.Vētram, E.Vītolam, I.Zagorskim un V.Zirdziņam pasniedz veselības ministrs Didzis Gavars, bet U.Brenčai un G.Kanaviņam – aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par finansējuma piešķiršanu sadarbības nodrošināšanai ar Krieviju apbedījumu jomā

14.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Noteikumu projekts pieņemts saskaņā ar 2010.gada 3.jūnija grozījumiem likumā “Par Latvijas un Krievijas valdību vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”. Krievijas apbedījumu apzināšanas un kopšanas tehnisko darbu veikšana deleģēta biedrībai “Brāļu kapu komiteja”, savukārt koordinējošās funkcijas veiks Aizsardzības ministrija, jo pamatā tie ir militārpersonu apbedījumi.

Noteikumu projekts paredz piešķirt Aizsardzības ministrijai šim gadam 15 800 latus. Finanšu līdzekļi nepieciešami, lai izveidotu datubāzi par Krievijas teritorijā apbedītajiem Latvijas iedzīvotājiem un apbedījumu vietām, veiktu Latvijas apbedījumu saraksta projekta izstrādi, Krievijas apbedījumu Latvijā zemesgabalu noteikšanu, kā arī piedalītos Krievijas apbedījumu apsekošanā Latvijas teritorijā.

AM: Par grozījumiem augstskolu studentu speciālās militārās apmācības kārtībā

14.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 3.marta noteikumos Nr.142 “Augstskolu studentu speciālās militārās apmācības kārtība””.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu.

Ņemot vērā militāro mācību specifiku, noteikumu projekts paredz, ka pirms militāro mācību uzsākšanas studenti iestājas Zemessardzē.

Noteikumi arī paredz, ka studenti, kuri pilda dienestu Zemessardzē, obligāto veselības pārbaudi pirms mācību uzsākšanas veic gadījumā, ja no pēdējās obligātās veselības pārbaudes ir pagājis vairāk nekā viens gads.

AM: Par jauniem noteikumiem, kas nosaka Zemessardzes darbu

14.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti pieci Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie MK noteikumu projekti, kas nosaka Zemessardzes darbu.

Grozījumi “Noteikumos par karavīra uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību” nosaka, ka zemessargi par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu 2010. un 2011.gadā saņems 4 latu lielu uzturdevas kompensāciju, bet 2012. un 2013.gadā – 7 latu uzturdevas kompensāciju. Uzturdevas kompensācijas apmēru nodrošinās, ņemot vērā Aizsardzības ministrijai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.

“Noteikumi par zemessargu dienesta apliecībām, to izsniegšanas, lietošanas un nodošanas kārtību” paredz, ka zemessarga apliecību izsniedz Zemessardzes štāba Personāla nodaļa, tās derīguma termiņš ir pieci gadi un to lieto visā Latvijā, kā arī citu valstu teritorijā, kurā zemessargs pilda uzdevumus vai piedalās apmācībā. Zemessargs nodod apliecību Personāla nodaļā, beidzot pildīt dienestu vai pārtraucot dienestu pirms līguma termiņa beigām.

“Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē un apmācībā” nosaka, ka zemessargi dienesta uzdevumu izpildē un apmācībā tiek iesaistīti saskaņā ar Zemessardzes vienības komandiera pavēli, kurā norādīts uzdevuma izpildes vai apmācību pamatojums, ierašanās vieta un laiks, kā arī zemessargu ekipējums. Zemessardzes vienības komandieris nodrošina zemessargu uzskaiti mācībās un uzdevumu izpildē. Ja zemessargs iesaistīts uzdevumu izpildē vai apmācībās darba vai mācību (studiju) laikā, tad komandieris par to rakstiski informē zemessarga darba devēju vai izglītības iestādes vadītāju.

Noteikumi “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri dienesta laikā” ir papildināti ar normām, kas attieksies uz nelaimes gadījumiem, kuros cietuši zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē.

“Noteikumi par profesionālā dienesta karavīru, militāro darbinieku un zemessargu veselības aprūpes saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību” precizē kārtību, kādā apmaksā veselības pakalpojumus, un nosauc gadījumus, kad veselības aprūpes pakalpojumi netiek apmaksāti.

Apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem tiks saglabāti iepriekšējā līmenī, savukārt attiecībā uz zemessargiem šis regulējums ir jauns, jo līdz šim ar normatīvo aktu nebija noteikti apmaksājamo veselības pakalpojumu veidi un izdevumu apmaksas kārtība. Atšķirībā no karavīriem un militārajiem darbiniekiem zemessargiem veselības aprūpes pakalpojumi tiks apmaksāti tikai tad, ja veselības bojājums būs gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par finansējuma piešķiršanu Haiti rekonstrukcijas projekta īstenošanai

14.septembra Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja rīkojuma projektu “Par Latvijas iesaisti Haiti atjaunošanā”, kas paredz 105 000 latu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Haiti rekonstrukcijas projekta īstenošanai.

Par projekta īstenošanu no Latvijas puses ir atbildīga Ārlietu ministrija. Projektu plānots īstenot sadarbībā ar Francijas nevalstisko organizāciju “Acted”, ar kuru kopā Latvija īstenojusi vairākus attīstības sadarbības projektus Afganistānā un kura pašreiz īsteno vērienīgus pagaidu koka mājokļu celtniecības projektus Haiti.

Tuvākajā laikā Ārlietu ministrija izsludinās publiskā iepirkuma konkursus gan nepieciešamo kokmateriālu iegādei, gan jūras pārvadājumam uz Haiti. Kokmateriālu iepirkuma komisijā plāno līdzdarboties Latvijas Kokrūpniecības federācijas eksperts, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību konkursā.

“Acted” ir nozīmīga starptautiska NVO, kas strādā 27 pasaules valstīs, un tās gada budžets ir 42 miljoni latu (60 miljoni eiro). Haiti “Acted” darbojas kopš 2004.gada, taču pēc janvāra zemestrīces ir ievērojami palielinājusi savu darbinieku skaitu Haiti – līdz 250. Haiti “Acted” specializējas pagaidu mājokļu celtniecībā – 2010.gadā “Acted” plāno uzcelt 3200 pagaidu standarta 18 m² mājokļus, bet 2011.gada pirmajā pusē – vēl papildus 2500 mājokļus.   

ĀM: Par protokolu, ar ko palielina Eiropas Parlamenta deputātu skaitu

14.septembrī Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu par Protokolu, ar ko groza Protokolu par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam (Protokols).

Protokols paredz palielināt Eiropas Parlamenta deputātu skaitu no pašreizējiem 736 deputātiem līdz 754 deputātiem šādām 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm: Apvienotajai Karalistei, Bulgārijai, Itālijai, Latvijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Slovēnijai – katrai papildus viena deputāta vieta; Austrijai, Francijai, Zviedrijai – katrai papildus divas deputātu vietas; Spānijai – papildu četras deputātu vietas. Protokola noteikumi attieksies tikai uz Eiropas Parlamenta likumdošanas periodu no 2009. līdz 2014.gadam.

Stājoties spēkā Protokolam, Latvijai Eiropas Parlamentā būs deviņas deputātu vietas. Saskaņā ar 2009.gada 6.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem devītais Latvijas Eiropas Parlamenta deputāta mandāts pienākas kandidātu sarakstam “Pilsoniskā savienība” un šā saraksta deputātu kandidātam Kārlim Šadurskim.

Likumprojekts par Protokolu vēl jāapstiprina Latvijas Republikas Saeimai. Lai Protokols stātos spēkā, tas jāratificē visām Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši to noteiktajām nacionālajām procedūrām un ratifikācijas dokuments jānodod glabāšanā starptautisko līgumu glabātuvē Romā, Itālijā.

2009.gada 4.–7.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas Savienības pilsoņi ievēlēja 736 Eiropas Parlamenta deputātus. No Latvijas tika ievēlēti astoņi Eiropas Parlamenta deputāti. 2009.gada 1.decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums, kas paredz, ka Eiropas Parlamentā ir 751 deputāta vieta. Tāpēc 2008.gada decembrī un 2009.gada jūnijā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji vienojās, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Parlamenta deputātu skaits tiks palielināts par 18 deputātu vietām no 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par jauno Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojektu

Ministru kabineta sēdē 14.septembrī tika akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts. Ekonomikas ministrs uzskata, ka likumprojekts nodrošinās taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku – fizisku personu.

“Šobrīd Latvijā šī joma nav sakārtota, jo nav normatīvo aktu, kas precīzi regulētu ārpustiesas parāda piedziņas procesu. Šim jautājumam kļūstot aizvien aktuālākam, 2009.gada nogalē Ekonomikas ministrija sāka darbu pie likumprojekta izstrādes, iesaistot šajā darbā ekspertus, tirgus dalībniekus un nozares organizācijas. Likumprojektā ir atrisināti būtiskākie jautājumi, kas līdz šim ir radījuši asākās domstarpības ārpustiesas parāda piedziņas procesā. Pirmkārt, likumprojekts nosaka, ka parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējiem būs jāsaņem licence parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai. Otrkārt, likumprojekts nosaka precīzu kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam jāorganizē komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā. Treškārt, likumprojektā tiek atrisināts parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšanas jautājums un jautājums par fizisko personu datu izmantošanu ārpustiesas parāda piedziņas procesā,” likumprojektu komentē ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā, likumprojektā ir paredzēts:

1) noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā:

• noteikt prasības sniedzamajai informācijai parādniekam par parāda esamību (prasība sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par parādu un tā esamību; noteikta parādniekam sniedzamā informācija par parādu un tā esamību, uzsākot ārpustiesas parāda piedziņu);

• noteikt parādniekam pienākumu sadarboties ar kreditoru un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi veikt parāda atmaksu, kā arī kārtību, kādā šī sadarbība organizējama (prasība parādniekam sniegt pamatojumu maksājuma saistību nepildīšanai un piedāvāt savu risinājumu maksājuma saistību nokārtošanai u.tml.);

• noteikt kārtību, kādā parādnieks var celt iebildumus parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam par parāda esamību, tā apmēru un apmaksas termiņu (prasība rakstveidā atbildēt uz parādnieka celtajiem iebildumiem un pēc parādnieka pieprasījuma izsniegt parādniekam dokumentu kopijas, kas pamato parādu un tā apmēru u.tml.);

• noteikt prasības kreditora un parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja īstenojamai komunikācijai ar trešajām personām, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par parādnieku (aizliegums nodot trešajām personām informāciju par parādnieku bez tā piekrišanas; atļauja saskarsmē ar trešajām personām parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam atklāt vienīgi likumā noteikto informāciju par sevi);

• noteikt prasības īstenojamai komunikācijas kultūrai saskarsmē ar parādnieku (aizliegums īstenot agresīvas komunikācijas formas, izteikt draudus, sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā, apmeklēt parādnieku darbavietā vai dzīvesvietā bez iepriekšējas piekrišanas u.tml.);

• noteikt saskarsmē ar parādnieku izmantojamos komunikācijas līdzekļus (prasība izmantot ar parādnieku noslēgtā līgumā paredzēto kontaktinformāciju, kā arī tādu kontaktinformāciju, kas ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku u.tml.);

• noteikt pieļaujamo komunikācijas laiku un biežumu ar parādnieku (aizliegums uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās laikā no pulksten 21 līdz 8 u.tml.);

2) risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšanas jautājumu:

• noteikt parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam no parādnieka maksimāli pieļaujamo pieprasāmo parāda piedziņas izdevumu apmēru (kopā ne vairāk kā 12 latu par ārpustiesas parāda piedziņā veiktajām darbībām);

• noteikt parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam neatlīdzināmos izdevumus (par komunikāciju, kas veikta 14 dienu laikā pēc sākotnējās aicinājuma vēstules nosūtīšanas, uzsākot ārpustiesas parāda piedziņu; par rakstisku atgādinājumu parādniekam par parāda esamību, kas veikts biežāk kā vienu reizi 14 dienās vai vairāk nekā 3 reizes ārpustiesas piedziņas procesā u.tml.);

3) risināt fizisko personu datu izmantošanas jautājumu ārpustiesas parāda piedziņā:

• noteikt prasības parādnieku kredītvēstures datubāzes izveidošanai un uzturēšanai (noteikta kredītvēstures datubāzē iekļaujamā informācija, paredzētas tiesības veikt personas kredītspējas novērtējumu, noteikti nosacījumi parādnieka iekļaušanai kredītvēstures datubāzē u.tml.);

• noteikt valsts informācijas sistēmā saņemamo informāciju par parādnieku (tiesības parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam un kreditoram, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, saņemt no Iedzīvotāju reģistra informāciju par parādnieka deklarēto dzīves vietu un apstiprinājumu par parādnieka nāvi);

4) noteikt prasību parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam saņemt speciālo atļauju (licenci) parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai.

Lai ieviestu parāda piedziņas pakalpojuma sniedzēja licencēšanas sistēmu, līdz ar likumprojektu sagatavoti arī grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot vienreizēju 1000 latu valsts nodevu par beztermiņa atļaujas (licences) izsniegšanu parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam parāda piedziņas veikšanai.

Saskaņā ar parāda piedziņas darbības jomas pārstāvju sniegto informāciju šobrīd Latvijā ārpustiesas parāda piedziņu kā pamatdarbības veidu ir norādījuši 67 tirgus dalībnieki.

Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts un grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, ārpustiesas parāda piedziņas darbības jomu pārstāvošiem komersantiem (SIA “Creditreform” Latvijā, “Lindorf Oy” Latvijas filiāles, SIA “Intrum Justitia” un SIA “Baltrisk” eksperti), kā arī Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, PTAC un Datu valsts inspekciju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem akcīzes nodokļa nodrošinājumu noteikumos

14.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem.

Sākot ar 2010.gada septembri, komersantiem, kuri veic komercdarbību ar naftas produktiem (degvielu), vairs nav pienākuma uzturēt naftas produktu rezerves (rezervju uzturēšanas iestādes funkcijas ar minēto termiņu sākusi pildīt Ekonomikas ministrija), toties var iegūt tiesības sniegt drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā.

Līdz ar to ir veikti grozījumi normās par nodrošinājumua apjoma samazinājuma piešķiršanu saistībā ar naftas produktu rezervju uzglabāšanu:

• grozījumi paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz piecus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā un divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi vai pārstrādi, nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apjomu var samazināt par 90% no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

• tāpat grozījumi paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi, pārstrādi vai iezīmēšanu (marķēšanu), nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apjomu var samazināt par 75% no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

• grozījumi arī paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā un ir ieguvis tiesības sniegt drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem, nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apjomu var samazināt par 65% no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

14.septembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīti Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), precizējot kārtību, kā tiek nodrošināta administratīvo naudas sodu iekasēšana no ārzemniekiem, kuri Latvijā izdarījuši administratīvi sodāmus pārkāpumus.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” paredz papildināt kodeksu un ieviest jaunu piespiedu līdzekli – garantijas naudu – ar mērķi nodrošināt uzlikto naudas sodu iekasēšanu no ārzemniekiem, kuri LR teritorijā ir izdarījuši administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti LAPK 46., 149.⁴, 149.⁸, 149.¹⁵, 167., 171.pantā un ārvalstīs reģistrēta transporta līdzekļa vadītāja, kas izdarījis pārkāpumu, kura izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē.

Minētajos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos, kuru izskatīšana ir piekritīga Valsts policijai, ir paredzēta atbildība, piemēram, par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā, par agresīvu braukšanu, par sīko huligānismu, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī un citiem pārkāpumiem.

Šobrīd administratīvā pārkāpuma protokols un citi dokumenti administratīvā pārkāpuma lietā tiek sastādīti valsts valodā. Pēc IeM priekšlikuma, lai nodrošinātu informāciju par garantijas naudu personai saprotamā valodā, paredzēts, ka informācija par pienākumu noteiktā termiņā labprātīgi iemaksāt garantijas naudu, tiks sniegta rakstiski trīs valodās, piemēram, latviešu, krievu un angļu valodā.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece jau norādījusi, ka šobrīd tas, vai Latvijā administratīvo pārkāpumu izdarījis ārzemnieks samaksās naudas sodu, ir atkarīgs tikai no viņa godaprāta un sirdsapziņas. Lai neveidotos situācijas, ka ārzemnieks Latvijā izdara pārkāpumu, Valsts policijas darbinieki viņam uzliek naudas sodu, bet viņš mierīgi aizbrauc prom, to nesamaksājis, ir izstrādāti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Garantijas naudas iekasēšana naudas sodu nomaksai būtu šobrīd efektīvākais problēmas risinājums.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas Saeimā.

IeM: Par Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumprojektu

14.septembrī Ministru kabinets atbalstījis Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegto likumprojektu “Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likums”, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Ieroču aprites likumu.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka šobrīd normatīvajos aktos nav pilnvērtīgi noteiktas speciālās prasības sprāgstvielu un spridzināšanas ierīču ražošanai, pastāvīgai glabāšanai un spridzināšanas darbu veikšanai.

Likumprojekts nosaka pienākumu komersantam, kas nodarbojas ar komercdarbības veikšanu ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm, apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

Ir paredzēts, ka valstī ievesto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu paraugus būs jānodod Valsts policijas salīdzinošo paraugu kolekcijā. Likumprojekta normas reglamentē arī sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izņemšanu un iznicināšanu, kā arī spridzinātāju un spridzināšanas darbu vadītāju profesionālās kompetences izvērtēšanu.

Likumprojekts “Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likums” pilnībā novērš esošās problēmas sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu tiesiskajā regulējumā, kā arī ilgtermiņā uzlabo sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu aprites tiesisko reglamentāciju un to kontroli Latvijā.

IeM: Par Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumiem

14.septembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīts Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegtais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi”, kas izstrādāti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 372.panta septīto daļu.

Normatīvais akts paredz kriminālprocesa informācijas sistēmas izveidi, kuras mērķis ir kriminālprocesa gaitā iegūto ziņu uzkrāšana, apstrāde, izmantošana un glabāšana, kā arī vienotas darba vides izveide iestādēm, kuras sniedz vai izmanto šajā sistēmā uzkrātās ziņas.

Šī sistēma ļaus automatizēt kriminālprocesa lietvedības ciklu, nodrošinot kriminālprocesa gaitā tapušo datu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu, pārraidīšanu un pieejamību, kā arī radot iespēju operatīvi kontrolēt kriminālprocesa lietu virzības gaitu, nodrošināt efektīvu nepieciešamās informācijas (datu) apmaiņu starp tiesību aizsardzības iestādēm, automatizētu statistikas pārskatu sagatavošanu.

Iestājoties ES, Latvija par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi jautājumu par cietušo personu aizsardzību, taču līdz šim ziņas par visām Latvijā noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušām personām netika vienkopus centralizēti uzskaitītas, tādējādi apgrūtinot gan kriminālprocesuālo, gan analītisko, gan statistisko aktivitāšu veikšanu, gan sarežģījot valsts kompensācijas piešķiršanas cietušajiem procesu, kā arī nebija izstrādāts normatīvais pamatojums attiecīgās informācijas apstrādei.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IeM: Par Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūras reorganizāciju

Ministru kabinets 14.septembrī atbalstījis Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūras (Aģentūra) reorganizāciju par Iekšlietu ministrijas(IeM) pārraudzībā esošas tiešās pārvaldes iestādi – Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centru. Reorganizāciju, kuras mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un nodrošināt tās darbības efektivitāti, paredzēts veikt līdz 2010.gada 1.oktobrim.

Reorganizācija veikta, ņemot vērā, ka no 2011.gada ir paredzēts centralizēt izdienas pensiju administrēšanu, nododot to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ziņā. Jāatgādina, ka Aģentūra šobrīd piešķir, aprēķina un izmaksā izdienas pensiju un IeM amatpersonām normatīvajos aktos noteiktās kompensācijas un pabalstus.

Pēc reorganizācijas Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs (Centrs) nodrošinās IeM sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm un personu, kuras vēlas iestāties dienestā IeM sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, dienesta pienākumu izpildei atbilstoša veselības stāvokļa, psiholoģisko īpašību un fiziskās sagatavotības kontroli, kā arī nodrošinās amatpersonām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.

Līdzās tam Centrs sniegs sociālo jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas, veicinās IeM sistēmas iestāžu amatpersonu fizisko sagatavotību un amatpersonu spējas īstenot valsts nacionālās drošības un iekšlietu politikas pasākumus, kā arī atbalstīs atsevišķus sporta veidus IeM sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

Iekšlietu ministrei uzdots izveidot aģentūras reorganizācijas komisiju. Savukārt ar reorganizāciju saistītos izdevumus segt no aģentūrai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

KM: Par līdzekļu piešķiršanu kultūras pieejamības veicināšanai reģionos un nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam

14.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē nolemts atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 200 000 latu Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), lai nodrošinātu kultūras pieejamību un mākslas nozaru jaunrades attīstību valstī.

No šīs summas 100 000 latu finansējums tiks piešķirts mērķprogrammai “Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” un 100 000 latu – 2010.gada Latvijas reģionu kultūras programmas projektiem, tajā skaitā projektam “Kurzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Vidzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Zemgales kultūras programma” – 18 000 latu un projektam “Latgales kultūras programma” – 22 000 latu.

Kultūras ministrs Ints Dālderis uzsver, ka finansējuma piešķīrums ir ļoti būtisks tieši nevalstiskajām kultūras organizācijām, kuru darbība veicina jaunrades attīstību kultūrā, un dalība VKKF projektu konkursos ir viena no galvenajām iespējām saņemt valsts finansējumu šim mērķim.

Savukārt finansējums Latvijas reģionu kultūras programmām tiek piešķirts, lai uzlabotu kultūras pieejamību reģionos, kā arī nodrošinātu nekomerciālās kultūras izplatību un līdz ar to kultūras pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, tostarp arī mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuriem radīsies plašākas iespējas apmeklēt kultūras pasākumus tuvāk dzīvesvietai. Jāņem arī vērā, ka kultūras pasākumu norise reģionos aktivizē ekonomisko un sociālo dzīvi, veicinot attīstību visdažādākajās ekonomikas nozarēs.

Grūtības ar kultūras pakalpojumu pieejamību reģionos bija paredzamas jau 2010.gada budžeta veidošanas laikā, taču tobrīd valsts finansiālās situācijas dēļ nebija iespējams rast risinājumu. Šobrīd līdz ar ekonomiskā stāvokļa stabilizēšanos radusies iespēja risināt šo jautājumu, piešķirot papildu finansējumu kultūras un jaunrades procesu turpmākai saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem.

23.marta MK sēdē tika nolemts piešķirt papildus līdzekļus, tiklīdz VKKF būs lēmis par finansējuma apmēru attiecīgajām mērķprogrammām un kultūras programmām.

2010.gada valsts budžetā apstiprinātais VKKF projektu konkursos sadalāmais finansējums ir 1 876 623 lati, kas ir par 73,4% mazāks nekā 2008.gadā, un līdz ar to līdzekļu samazinājums skāris visas VKKF finansētās aktivitātes.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par grozījumiem noteikumos par Profesiju klasifikatoru

Lai aktualizētu Profesiju klasifikatoru, 14.septembrī valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību.

Atbilstoši izmaiņām Profesiju klasifikators ir papildināts ardesmit profesiju standartiem: SPA meistars, viesmīlības pakalpojumu speciālists, būvizstrādājumu galdnieks, ēku būvinženieris, transportbūvju būvinženieris, mežsaimniecības inženieris, finansists, psihologs, arhitekta palīgs un apdrošināšanas speciālists.

Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas. Vienlaikus precizēta arī atsevišķu valsts pārvaldes jomas profesiju (amatu) vieta Profesiju klasifikatorā, ņemot vērā šo profesiju (amatu) veicamos pamatuzdevumus. Piemēram, precizēta profesiju virsmežzinis, virsmežziņa vietnieks, mežzinis un mežziņa vietnieks vieta.

Profesiju klasifikatora mērķis ir apstiprināt sistematizētu profesiju sarakstu – Profesiju klasifikatoru un profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Saskaņā ar Darba likumu, noslēdzot darba līgumu, tajā obligāti jānorāda darbinieka profesija (arods, amats, specialitāte) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums.

Labklājības ministrija (LM) atgādina: ja darba devēji ir konstatējuši, ka no jaunā Profesiju klasifikatora ir izslēgtas uzņēmumam vajadzīgās profesijas vai arī tajā nepieciešams iekļaut jaunas profesijas, priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām Profesiju klasifikatorā darba devējiem jāiesniedz LM. Tie jāsūta uz oficiālo mājaslapas adresi lm@lm.gov.lv.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

2008.gadā SDO ir apstiprinājusi jaunu starptautisku profesiju klasifikatoru “International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)”, kas Latvijai jāizmanto jau 2010.gada oktobra apsekojumā un 2011.gada tautas skaitīšanā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par Eiropas Savienības finansējumu 18 pašvaldībām izaugsmes sekmēšanai

Šā gada beigās 18 pašvaldībām būs iespēja piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu 9 484 399 latu apmērā jaunajā ES fondu aktivitātē “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” – par to 14.septembrī lēma Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe uzskata, ka investīcijas reģionos šobrīd ir īpaši svarīgas un papildu ES fondu finansējums infrastruktūras attīstībai veicinās ekonomisko aktivitāti, saglabājot darbavietas un sekmējot ieņēmumus pašvaldību budžetos. Ieguvēji būs gan iedzīvotāji, kuriem būs pieejami kvalitatīvāki pakalpojumi, gan reģionos strādājošie uzņēmēji.

Aktivitātes īstenošana paredz veicināt novadu attīstību atbilstoši katra novada attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, atbalstot novadu attīstības centru konkurētspējas nostiprināšanos un funkcionālo saišu veidošanos ar apkārtējām teritorijām, radot uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, kā arī nodrošinot darbavietu un pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Jaunajā ES fondu aktivitātē “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” finansējuma saņēmēji būs 18 lielāko novadu pašvaldības: Limbažu, Ogres, Siguldas, Tukuma, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Valkas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Ventspils, Grobiņas un Aizputes novads.

Viens no priekšnosacījumiem sekmīgai investīciju piesaistei ir kvalitatīvu attīstības programmu izstrāde, līdzīgi kā aktivitātē “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”, kur 16 attīstības centriem ir pieejami kopumā 209 miljoni latu.

Attīstības programmas, kuras jāizstrādā pašvaldībām, ir pašvaldību biznesa plāns mērķtiecīgas izaugsmes plānošanai, balstoties uz pašvaldības izaugsmes potenciālu un resursiem, aktuālajām vajadzībām un investīciju piesaistes novērtējumu.

Balstoties uz izstrādātām un ar vietējiem iedzīvotājiem apspriestām attīstības programmām, pašvaldībām ir iespēja pašām noteikt tās prioritātes, kurām novirzīt ES fondu atbalstu.

Kopumā jaunajā aktivitātē pieejamais finansējums ir 9 484 399 lati, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8 061 739 lati un nacionālais finansējums – 1 422 660 lati.

Aktivitātes īstenošanu nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

RAPLM jau iepriekš paudusi, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidoto novadu atbalstam būtiski ir novirzīt finansējumu uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības sekmēšanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Eiropas Savienības finansējumu jaunu tramvaju līniju izveidei un esošo rekonstrukcijai ārpus Rīgas

Ārpus Rīgas īstenojamiem projektiem, kas paredzēs jaunu tramvaju līniju izveidi un esošo rekonstrukciju, kā arī ritošā sastāva atjaunošanu, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem būs pieejami 14,06 miljoni latu.

To paredz 14.septembrī Ministru kabinetā izskatītais noteikumu projekts par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitāti “Publiskais transports ārpus Rīgas”.

Aktivitātes mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta attīstību kā alternatīvu privāto automašīnu izmantošanai. Projektus paredzēts īstenot apdzīvotās vietās ar vismaz 80 tūkstošiem iedzīvotāju, līdz ar to no Latvijas pilsētām, kur šobrīd darbojas tramvaju līnijas, var kvalificēties Liepāja un Daugavpils.

Tā kā aktivitāte ir pilnīgi jauna, noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tā īstenojama, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un atbildīgo iestādi – Satiksmes ministriju.

Projekta iesniedzēji var būt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, un to finansējums nedrīkst būt mazāks par 15% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Katra kapitālsabiedrība aktivitātes ietvaros var iesniegt tikai vienu projektu. Kopējais privātais finansējums, ko nodrošina projektu iesniedzēji, ir vismaz 2,48 miljoni latu.

Projekti aktivitātes ietvaros īstenojami līdz 2015.gada 31.augustam – līdz šim laikam jābūt pabeigtām visām projekta aktivitātēm un veiktiem visiem maksājumiem. Iecerēts, ka projektu iesniegšana sāksies šā gada pēdējā ceturksnī, bet praktiskā realizācija – nākamgad.

Ja, īstenojot projektu, tiek pārkāptas aktivitātē noteiktās prasības, atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu par projektam piešķirtā finansējuma samazināšanu.

SM: Par divu reģionālo lidostu iespējām pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu

Satiksmes ministrija (SM) aicinās Liepājas un Ventspils reģionālās lidostas iesniegt savus pieteikumus aktivitātes “Lidostu infrastruktūras attīstība” otrajai atlases kārtai.

To paredz SM izstrādātais informatīvais ziņojums “Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.4.aktivitātes “Lidostu infrastruktūras attīstība” projektu ilgtspējas, iepriekš veikto valsts ieguldījumu apjoma un potenciālās lidostu attīstības iespēju izvērtējums”, ar ko 14.septembrī iepazinās valdība. Par aktivitātē pieejamā finansējuma sadales kārtību lems Ministru kabinets.

Lai noteiktu iespējamos pretendentus uz aktivitātē pieejamiem Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem – 3,5 miljoniem latu, SM vērtēja Liepājas, Ventspils un Daugavpils reģionālo lidostu potenciālās attīstības iespējas, iepriekš ieguldītos valsts līdzekļus, kā arī lidostu spēju uzsākt projektu īstenošanu. Tāpat tika vērtēts, vai KF pieejamo līdzekļu ietvaros lidostas spētu radīt priekšnoteikumus regulāru lidojumu uzsākšanai.

Liepājas lidosta KF līdzfinansējumu plānotu ieguldīt skrejceļa rekonstrukcijā, degvielas uzpildes transporta un aprīkojuma iegādē. Projektu plānots īstenot līdz 2012.gada decembrim.

Ventspils lidosta plānotu savas infrastruktūras modernizāciju – skrejceļa pagarināšanu, lidjoslas izbūvi, melioriācijas atjaunošanu un citas aktivitātes, kuras veiktu līdz 2011.gada decembrim.

Savukārt Daugavpils reģionālajai lidostai būtu nepieciešamas ievērojami lielākas investīcijas, lai nodrošinātu regulārus iekšzemes un starptautiskos lidojumus. Tomēr, tā kā Daugavpils lidosta atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, SM atbalsta finansējuma piešķiršanu tās attīstībai no citām aktivitātēm pieejamiem līdzekļiem.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) aktivitātes projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā finansējums 41,1 miljona apmērā tika piešķirts Starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstībai. Līdz ar to otrajai atlases kārtai pieejami aptuveni 3,5 miljoni latu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par elektroniskās informācijas telpas drošības uzraudzību

Turpmāk Satiksmes ministrija rūpēsies par drošību elektroniskās informācijas telpā, jo tai būs jānodrošina nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības (DDIRV) darbs. Iepriekš to darīja VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA).

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo reorganizācijas ceļā VITA tika pievienota VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas pārņēma visus pirmā uzņēmuma pienākumus, izņemot minēto vienību.

Tāpat kā līdz šim, DDIRV pastāvīgi novēros drošības situāciju elektroniskās informācijas telpā Latvijā; pieņems un apstrādās valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privātā sektora pieteikumus par datoru drošības incidentiem; sniegs konsultācijas incidentu risināšanai, kā arī preventīvu pasākumu veikšanai. Turpinās uzturēt un aktualizēt datoru drošības incidentu datubāzi, kā arī nodrošinās tās nepārtrauktu darbību; izstrādās rekomendācijas informācijas sistēmu un datortīklu drošības uzlabošanai u.c.

To paredz grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos “Satiksmes ministrijas nolikums”, kas 14.septembrī atbalstīti valdības sēdē.

Atbilstoši esošajai situācijai veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos “Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozares konsultatīvās padomes drošības jautājumos nolikums”, lai nodrošinātu valsts un privātā elektronisko sakaru tīkla LVRTC pārstāvību konsultatīvajā padomē. Tāpat grozījumi veikti Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumos “Valsts informācijas sistēmu vispārējās drošības prasības”, lai precizētu atbildīgo institūciju par drošību elektroniskās informācijas telpā.

SM: Par ERAF naudu papildu projektiem valsts 1.šķiras ceļu sakārtošanai

Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu varēs uzlabot vairāk valsts 1.šķiras autoceļus, jo, īstenojot aktivitātes pirmās atlases kārtas projektus, iepirkumos radies ietaupījums.

Šādas izmaiņas paredz 14.septembrī valdībā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.aprīļa noteikumos “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.1.aktivitāti “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana””.

Otro atlases kārtu plānots sākt šogad septembra beigās. Projektu iesniegumus, tāpat kā pirmajā atlases kārtā, būs deleģēts iesniegt VAS “Latvijas valsts ceļi”, kas izvērtēs tos posmus, kuros visvairāk nepieciešami uzlabojumi. Plānots apstiprināt projektu iesniegumus iepriekšējā atlasē ietaupītās summas 33,6 miljonu latu apmērā. MK noteikumi nosaka, ka projektā maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs var būt līdz 85% no kopējām attiecināmajām darbu izmaksām. Tas nozīmē, ka valstij no savas puses jānodrošina vismaz 15% līdzfinansējuma no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Pirmajā atlases kārtā šajā ERAF aktivitātē apstiprināti 35 projekti. ERAF aktivitātes mērķis ir komfortabla un droša satiksme valsts 1.šķiras autoceļu tīklā, asfaltējot grants seguma ceļus, kas nodrošina attīstības centru savienojumu ar valsts galvenajiem autoceļiem vai attīstības centru savstarpējo savienojumu, priekšroku dodot autoceļiem ar lielāku satiksmes intensitāti.

SM: Par finansējuma piesaisti no Eiropas Savienības sešās darbības aktivitātēs

Satiksmes ministrija slēgs līgumus ar finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošanu. Kopumā šogad plānots noslēgt līgumus par 111,60 miljonu latu piesaisti no Eiropas Savienības sešās darbības aktivitātēs.

To nolēmusi valdība, 14.septembrī atbalstot Satiksmes ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par 2010.gadā nepieciešamo finansējumu Satiksmes ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) aktivitāšu īstenošanai, kurās finansējuma saņēmējs veic maksājumus no saviem līdzekļiem pirms atmaksas saņemšanas no Eiropas Komisijas”.

Aktivitātes “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” ietvaros tiks slēgti līgumi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu atlases otrajā kārtā apstiprinātajiem projektiem, kas kopumā nepārsniedz 30,05 miljonus latu, kā arī normatīvajos aktos noteikto valsts budžeta dotācijas pašvaldībām apmēru. Saskaņā ar 19 apstiprināto projektu iesniegumos sniegto informāciju projektu īstenošanai 2010.gadā no valsts budžeta provizoriski būs nepieciešami 2,43 miljoni latu, tai skaitā dotācija pašvaldībām tiek lēsta 70,17 tūkstošu latu apmērā. Šī ir vienīgā aktivitāte, kuras īstenošanai šogad būs nepieciešams finansējums, jo pārējās aktivitātēs projekti tiks uzsākti gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Šobrīd notiek apakšaktivitātes “Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” otrajā atlases kārtā saņemto 118 projektu iesniegumu vērtēšana. Pieejamais ERAF līdzfinansējums otrajā atlases kārtā ir 6,61 miljons latu.

Apakšaktivitātē “Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā” projektu iesniegumu atlase vēl nav izsludināta, taču to plānots darīt šogad. Tai pieejamais ERAF finansējums ir 8,23 miljoni latu.

Tuvākajā laikā tiks izsludināta projektu iesniegumu atlase aktivitātei “Publiskais transports ārpus Rīgas”. Tās ietvaros varēs iesniegt ārpus Rīgas īstenojamus projektus, kas paredzēs jaunu tramvaju līniju izveidi un esošo rekonstrukciju, kā arī ritošā sastāva atjaunošanu. Šim mērķim no ERAF līdzekļiem būs pieejami 14,06 miljoni latu.

Aktivitātes “TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un “Rail Baltica”)” otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā tika apstiprināti trīs projektu iesniegumi. Kopējais otrajā kārtā pieejamais finansējums no KF ir 45,64 miljoni latu.

Par aktivitātei “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T” atlikušo KF finansējumu – 7,03 miljoniem latu – plānots veikt otro projektu iesniegumu atlasi.

SM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Lai no ārvalstniekiem iekasētu naudas sodu par Latvijā izdarītu pārkāpumu, veikti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz iespēju piemērot jaunu piespiedu līdzekli – garantijas naudu.

Plānots, ka jauno piespiedu līdzekli ārvalstniekiem varētu piemērot par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas režīma neievērošanu, par transportlīdzekļa faktiskās masas un gabarītu pārsniegšanu un citiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē. Garantijas naudu varētu piemērot arī par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu, par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, atsevišķu vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu.

Garantijas naudas pieprasījumu varēs attiecināt uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 14.septembrī atbalstīts Ministru kabineta sēdē. Lai grozījumi stātos spēkā, likumprojekts jāizskata arī Saeimā.

Grozījumi tapuši, jo patlaban soda piedziņa no ārvalstniekiem ir gandrīz neiespējama, jo pietiekams ir tikai tiesiskais regulējums attiecībā uz naudas soda piedzīšanu, piemēram, no Latvijas autovadītājiem. Valsts budžets katru gadu šādā veidā neiegūst vairākus tūkstošus latu, piemēram, par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu 2008.gadā netika nomaksāti 126 145 lati, 2009.gadā – 156 855 lati (pēc Iekšlietu ministrijas datiem).

Projektā paredzēts, ka garantijas naudas apmēru noteiks amatpersona, kas sagatavos administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja lēmumu par soda uzlikšanu pieņems pārkāpuma izdarīšanas vietā, garantijas naudas apmērs nosakāms tikpat liels kā uzliktais sods (ja naudas sods tiks nomaksāts uzreiz, garantijas nauda netiks piemērota). Savukārt, ja protokolu nodos izskatīšanai pēc piekritības, garantijas nauda nosakāma tādā apmērā, kāds ir maksimālais sods par konkrēto pārkāpumu.

Ja ārzemnieks izdarījis likumprojektā norādīto administratīvo pārkāpumu, bet neiemaksā garantijas naudu, viņam jāparaksta saistību raksts par apņemšanos triju darbdienu laikā to izdarīt. Ja ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs izdarījis pārkāpumu, kura izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē, tiek aizturēti mašīnas reģistrācijas dokumenti un vadītāja apliecība līdz garantijas vai soda naudas iemaksāšanai.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un konstatējot, ka transportlīdzekļa vadītājam nav jāpiemēro naudas sods, iemaksāto garantijas naudu atmaksā personai. Savukārt, ja lēmums par soda uzlikšanu netiek pārsūdzēts, iemaksāto garantijas naudas daļu soda naudas apmērā ieskaita valsts budžetā, bet atlikumu atmaksā personai.

Ja grozījumi tiks atbalstīti arī Saeimā, Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā iemaksājama garantijas nauda un aizturami dokumenti, tāpat arī jāprecizē, kā personai atmaksājama iemaksātā garantijas nauda vai tās atlikums. Līdz tam garantijas naudas piemērošana nenotiks.

Parādnieku sarakstu galvenokārt veido Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas un vēl dažu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji.

Šāda situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas autovadītājiem, kas vairāk nekā 90% gadījumu nomaksā uzlikto naudas sodu. Atbalstot Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiktu nodrošināts soda neizbēgamības princips arī attiecībā uz likumpārkāpējiem ārzemniekiem. Turklāt garantijas naudu kā piespiedu līdzekli piemēro arī citās ES dalībvalstīs: Polijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Austrijā.

Jauno ieceri atbalsta Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto”. Konceptuālu atbalstu paudušas arī Latvijas Tūrisma aģentu asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par līgumu ar Igauniju par klasificētās informācijas aizsardzību

14.septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas valdības līgumu ar Igaunijas Republikas valdību par klasificētās informācijas aizsardzību. Noteikumi izstrādāti Latvijas un Igaunijas ekspertu konsultāciju laikā, savukārt līgums abpusēji akceptēts Igaunijas pārstāvju vizītes laikā Rīgā šā gada 18.maijā, piedaloties Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvim.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā anotācijā, līgums noteiks klasificētās informācijas, ar kuru valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, piemēram, pieejas kārtību klasificētai informācijai, klasificētās informācijas izmantošanu, nodošanu, pavairošanu, tulkošanu, iznīcināšanu, klasificētos līgumus, vizīšu norises kārtību, drošības prasību pārkāpumu izmeklēšanu. Tāpat tiks noteiktas valstu nacionālās drošības iestādes, kas būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Latvijas nacionālā drošības iestāde ir Satversmes aizsardzības birojs.

Līgums paredzēs iespēju vienas valsts līgumslēdzējam piedalīties otras valsts klasificēta līguma izpildē, ja tam būs izsniegts industriālās drošības sertifikāts, kā arī personām, kas iesaistītas klasificētā līguma izpildē un ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.

Kā uzsvēruši Satversmes aizsardzības biroja speciālisti, līguma izpildei nebūs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi. To paredzēts uzdot parakstīt Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Igaunijas Republikā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību radīto zaudējumu kompensēšanu

Valdība 14.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā””.

Latvijā līdz šim ir konstatētas tikai neeksotiskās akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības, kuru radītos zaudējumus līdz 2013.gadam paredzēts kompensēt no Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem. Latvijā arī netiek turētas un audzētas akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šīm slimībām. Veicot grozījumus noteikumos, no infekcijas slimību saraksta svītrotas akvakultūras dzīvnieku neeksotiskās infekcijas slimības, aizstājot tās ar eksotiskajām. Līdz ar to noteikts, ka līdz 2013.gadam no valsts budžeta līdzekļiem akvakultūras dzīvnieku īpašniekam tiks kompensēti zaudējumi, ko radījis akvakultūras dzīvnieku eksotiskās infekcijas slimības uzliesmojums. Tāpat grozījumi nosaka tās akvakultūras dzīvnieku sugas, kuras ir uzņēmīgas pret eksotiskajām infekcijas slimībām, piemēram, forele, asaris.

Noteikumu grozījumi paredz arī samērīgu kompensāciju dzīvnieku īpašniekam par veiktajiem tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumiem. Grozījums veikts, izvērtējot pieredzi par izmaksām tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas procesā, nosakot tirgus cenām vairāk atbilstošu kompensāciju dzīvnieku īpašniekam par zaudējumiem tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laikā.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par prasībām olu piegādei nelielā apjomā

Valdība 14.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Prasības olu piegādei nelielā apjomā”, kas nosaka higiēnas prasības tiešai olu piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, un kārtību, kādā izsniedz, aptur un atjauno olu realizācijas atļauju.

Prasībās noteiktais nelielais olu apjoms ir olas, kas iegūtas no dējējvistu, pērļu vistiņu, paipalu, tītaru, zosu, pīļu, baložu, fazānu un irbju ganāmpulka, kurā nav vairāk par 350 mājputniem, kā arī ne vairāk kā 250 realizētu strausu olu gadā.

Līdz šim mājputnu ganāmpulka lielums, no kura iegūst olas realizācijai nelielā apjomā, bija noteikts līdz 50 mājputniem.

Jaunās prasības aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2007.gada 2.oktobra noteikumus Nr.665 “Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas valsts nodevu

Lai sekmētu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanu un veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību, uzņēmējiem būs jāmaksā daudzkārt mazāka valsts nodeva par lauksaimniecības un pārtikas produktu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, aizsargātu cilmes vietu nosaukumu vai garantētām tradicionālām īpatnībām reģistrāciju, 513 latu vietā maksājot tikai 13 latus.

Valsts nodevas apmērs par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību samazināts, 14.septembrī valdībai apstiprinot Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.101 “Noteikumi par valsts nodevu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozījuma reģistrāciju, kā arī valsts nodevas samaksas kārtību””. Noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Tādēļ jau nākamgad par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju uzņēmējiem būs jāmaksā 13 lati, par iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu – 10 lati, par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozījuma reģistrāciju – 10 lati.

Līdz šim lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem samaksa par šo nodevu bija 513 latu, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir pārāk augsta summa. Tāpat arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nav reģistrēts neviens produkts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kam viens no galvenajiem iemesliem ir augstais valsts nodevas apmērs. Reģistrācijas augstās izmaksas veidoja ārējo ekspertu piesaiste un produkta specifikācijas izvērtējums uz vietas. Valsts nodevas apmērs samazināts, izvērtējot esošo situāciju un pamatojoties uz to, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nepiesaistīs ārējos ekspertus un neveiks produkta specifikācijas izvērtējumu uz vietas.

Eiropas Savienībā lauksaimniecības un pārtikas produktus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un tradicionālo īpatnību nosaka un aizsargā attiecīgas regulas. Tas ES dalībvalstīm dod iespēju ražot un tirgot tikai savai valstij raksturīgu ekskluzīvu produktu, kura nosaukumu nedrīkst izmantot cita valsts, izņemot garantētās tradicionālās īpatnības.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa