Ekonomikas ministrs: Par Latvijas rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka šai valdībai ir jāpieņem jaunais zaļās enerģijas jeb Atjaunojamo energoresursu likumprojekts un jānosūta izskatīšanai Saeimā.

16.septembrī Ekonomikas ministrija valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Atjaunojamo energoresursu likumprojektu, kas tapis ciešā sadarbībā ar ekspertiem un nozares asociācijām.

“Ja likumprojekts tiks pieņemts ministrijas izstrādātajā redakcijā, tas, pirmkārt, veicinās Latvijas enerģētikas politikas galvenā mērķa sasniegšanu – enerģētiskās neatkarības stiprināšanu un atkarības mazināšanu no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Otrkārt, ar šo likumprojektu tiks izskausta politikai pietuvināta biznesa ietekme uz lēmumu pieņemšanu – līdz ar likuma stāšanos spēkā tiks atcelta bēdīgi slavenā kvotu sistēma. Treškārt, tiks radīti skaidri un saprotami spēles noteikumi ilgtermiņā, jo turpmāk zaļās enerģijas ražošana būs ekonomiski pamatota tautsaimniecības nozare,” uzsver A.Kampars.

16.septembrī noritēja 3.zaļās enerģijas forums, kura laikā ekonomikas ministrs iepazīstināja klātesošos ar jaunākajām aktualitātēm saistībā ar Atjaunojamo energoresursu likumprojektu.

Tāpat ministrs forumā iepazīstināja interesentus ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Latvijas rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā. Rīcības plānā ir skaidri noteikti pasākumi, kā tuvākās desmitgades laikā stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un veicināt ekonomisko izaugsmi.

To plānots panākt ar energoefektivitātes pasākumiem, lielāka atjaunojamo energoresursu īpatsvara nodrošināšanu enerģētikā, energoresursu un enerģijas piegādes avotu diversifikāciju un enerģijas importa mazināšanu. Paredzams, ka jau tuvāko gadu laikā, īstenojot šos pasākumus, tiks radīts 10 000 jaunu darbavietu.

Rīcības plānā konstatēts, ka pašlaik ir vispiemērotākais brīdis sākt plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas primārās enerģijas ražošanā, jo enerģijas kopējais patēriņš un tā blīvums Latvijas teritorijā ir neliels un fosilās enerģijas cenas nav sasniegušas savu maksimumu.

Tāpat rīcības plānā konstatēts, ka plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana veicina ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet arī sociālo labklājību, tas ir, dzīves kvalitātes uzlabošanos, labas infrastruktūras attīstību un vienmērīgu nodarbinātību.

Rīcības plāns atjaunojamo energoresursu jomā paredz, ka, īstenojot tajā iekļautos pasākumus, Latvija līdz 2020.gadam sasniegs mērķi palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas patēriņā līdz 40%. Pašlaik ar aptuveni 30% lielu atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru kopējā enerģētikas patēriņā Latvija šajā jomā Eiropas Savienībā ir otrajā vietā pēc Zviedrijas.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs