Pirmpublikācija
"Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli" Dokumentos, atmiņās, dienasgrāmatās — latviešu jaunatnes patriotiskā kustība "Nacionālā sardze"Turpinājums. Sākumu sk. "LV" nr. 40, 11.02.99.; nr. 41/42, 12.02.99.
Trīs darbības gadi
3. Trešais darbības gads: 1943./1944.gads
(no 1943.gada rudens līdz 1944.gada rudenim)
Jaunas, dedzīgas un darošas (no kreisās) pirmajā rindā: Balva Gaile un Džilda Birzgale, otrajā rindā Zigrīda Gertnere, Vanda Korna, Anna Liepiņa, Dagmāra Kreišmane, Skaidrīte Rulle, Aldona Jēkabsone, Mirdza Millere, Skaidrīte Krūtaine, trešajā rindā Valija Damberga, Ilga Knēta, Elvīra Berķe, Nāra Zvejniece, Aina Šķērīte, Valda Grīvniece
Nacionālās sardzes sekretāre, saglabātāja un dvēsele Džilda Birzgale (vēlēk Brača) bijušā čekas cietuma telpās 1943. gada 19. aprīlī un trimdā Vācijā, Hanoverā 1954. gadā, uzturot latviskās tradīcijas
Seko izraksti no NS chronikas, ko rakstījusi Džilda Birzgale-Brača.
Ceturtdien, 21.oktobrī
B.Gaile no jauna pārņem presi. (Ieradušies 13 darbinieki.)
25.oktobrī
Sākas skolas. "Čekā" maz tautas. Daži zēni uzsāk darbus, piem., Puriņš uzņemas pirmo vakara dežūru pie darbinieku reģistrācijas galda komandantūrā. Zilberts strādā komandanta Silamiķeļa norīkojumā pie logu aizkaru piestiprināšanas. Pārējie pavada laiku šā tā.
Ieradušās dažas darbinieces no manas grupas: Korna, Gertnere, Knēte, Medne, Unterberga.
Apspriežu istabā visas kopā pārcilājam vecas atmiņas. Noskaņojums labs, vienīgi bažas Gertnerei un Knētei par mājas apstākļiem un ierobežojumiem no vecāku puses, kas varētu traucēt kārtīgu "čekas" apmeklēšanu. Jautāju, vai būs spēka izturēt līdz galam. Saņemu piekrītošu atbildi. Nu, redzēsim!
26.oktobrī
Komandantūrā izlikti ziņojumi par K.Miškes un E.Rutkovska veseļošanos slimnīcā.
28.oktobrī
Vakarā komandants ar darbiniekiem kārto apspriežu istabu. Noskaņojums ļoti jautrs — zēni strādā un dzied. Kur jau ir Bols, tur arī dziesmas skan. Priekšnieks kādreiz sacīja: "Es nevaru mūsu darbu iedomāties bez Bola."
Uz "čeku" atnākusi A.Ozoliņa un strādā 8.kamerā pie grāmatu un preses šķirošanas kopā ar V.Grīvnieci.
Z.Raiskums ierīko skapi atslēgām.
31.oktobrī
Piemiņas brīdis Guntaram Gailim, kas kritis varoņa nāvē. Brāļu kapos ieradušies: priekšnieks, Z.Bremmanis, A.Kaudzītis, V.Korna, J.Drullis, J.Medne, V.Silamiķelis.
Pēc tam ejam uz SS lazareti Ludzas ielā pie K.Miškes. Pasēžam kādu brīdi. Kārlis pēc ievainojuma kājā jau staigā. Viņš pastāsta par saviem piedzīvojumiem kaujās.
1.novembrī
Uzprasu darbiniekam Līvenam — kā veicas ar priekšnieka radu rakstu vākšanu? Pašlaik viss stāvot uz vietas. Viņš pastāsta, ka vedot pats savu "Es viņu pazīstu". Tā esot ļoti interesanta nodarbība.
Apspriežu istabā mūsu zīme latviskā stilā — ugunskrusts — saulīte, ko veido 4 burti "L".
9.novembrī
Priekšnieks visus brīdina no pārsteidzības: "Tas, kas skaļi plātās ar neatļautām lietām, nepelna saprātīga latvieša vārdu. Tas ir neprāts pašreiz! Mums nav jāiet tas ceļš, kas nav nopietns; nav jānodarbojas ar lapiņām. Visam jāzina īstais laiks."
10.novembrī
Dzejnieces Aspazijas bē®u diena. A.Kaudzītis norīkots dažādu uzdevumu veikšanai Doma baznīcā, bet Raiskums — pie vaiņaga nešanas. "Čekā" mūs apciemo K.Miške pirms došanās atkal uz fronti.
Ceturtdien, 11.novembrī
Reinberga kundze ar savu meitiņu 37.kamerā nolika ziedus.
No pagraba gaiteņa uz 29.kameru aizvākti archīvam nederīgie materiāli. Te strādāja: Cakars, Franckēvičs un Ozoliņš Vilnis komandanta vadībā.
17.novembrī
Priekšniekam bijušās čekas cietuma telpas nodotas pilnīgi, neatkarīgi no nama pārvaldes. Vēsturisks notikums!
Lielā junda. Darbinieki sāk jau pulcēties no 17. Vēl veic dažus priekšdarbus un telpu tīrīšanu.
(Lielās jundas aprakstu sk. rakstu kopojuma pielikumu daļā.)
Pirmdien, 22.novembrī
Kārtējais darbu vakars. Sevišķa darbu rosība rezerves kameru gaitenī. B.Gaile ierakusies avīžu kaudzēs, rīkojas ar lielu aizrautību. A.Kaudzītis uzkāpis un sēd, kārtodams grāmatas 28.kamerā bibliotēkas plaukta piektajā stāvā — tā, ka pat garais Treimanis nespēj padot augšā grāmatu čupu. Izturēts solīds klusums, tikai no augšējā plaukta skan: "Neskumsti, meitenīt..."
41.kamerā Zīle un Kristovskis norīkoti pie fotogrāfiju šķirošanas.
Apspriedē priekšnieks pastāsta par īsto stāvokli austrumu frontē. Jundu komandē Raiskums, pieņem priekšnieks.
26.novembrī
No pagraba rezerves gaiteņa izvācam visas kopgalda mantas un ievietojam tur savējās. Pašpārvaldes kungi par šādu rīcību manāmi uzbudināti. Dankers prasa priekšniekam atpakaļ atslēgu. Priekšnieks atsakās dot. Spriež dažādi — daži domā, ka vajadzētu paklausīt, daži — ka nē, jo minētā telpa pieder mums.
Vakarā priekšnieks ar Raiskumu, Kaudzīti un Silamiķeli apspriežas līdz 22.30.
29.novembrī
Visa lielā nama saimniecības pārzinis Eichmanis norīkojis cilvēkus, kas izvāc viņa dēļus no rezerves kameru gaiteņa, kur gribam ierīkot izstādi.
Pēc tam sastāda aktu par mantu izvākšanu.
4.decembrī
Šodien paiet divi gadi, kopš uzsākti darbi čekas telpās, bet darba steigā, sasprindzinātībā neviens to nav atcerējies.
8.decembrī
Darbinieks Kreilis sagādājis radio aparātu viena mēneša lietošanai. Bols kārto noliktavu. Ved materiālus no izstādes "Nākotnei pretim". Pliko vācu propagandu neizmantos, jo tā visu samaitās.
10.decembrī
Apspriedē runā priekšnieks par fototēku. Rāda skatus no Latvijas un ierosina darbiniekiem vākt skaistus dabas skatus, lai pēc tam tos pārfotografētu. Lūdz nodot Raiskumam arī fotogrāfijas no mūsu dzīves un izgatavot albūmu. Apspriedē piedalās Gaile, Silamiķelis, Raiskums, Kaudzītis, Unterberga, Milgrāve, Penava, Puzirevska, Strautmane, Damberga, Medne, Korna, Skujiņš, Bremmanis, Bols, Cīrulis un Birzgale.
13.decembrī
Vakara apspriedē runā priekšnieks — par sarkano imperiālismu, komūnismu Latvijā un citās zemēs. Apspriedē piedalās Rutkovskis, Bremmanis, Skujiņš, Bols, Kaudzītis, Briedis, Zīle, Plēsums, Lācis, Gulbis, Zilberts, Zuze, G., Zandersons, Grīvniece, Milgrāve, Gaile, Birzgale.
Jundu komandē Plēsums, pieņem priekšnieks.
15.decembrī
Apstaigāju telpas. Sargs aizdomīgi mani pēta.
Gala kameras.
31.kamera. Katrs, kas tur ielien, vispirms uzduras uz raksta — "Bez A.Kaudzīša ziņas aktis neaizskārt". Ņemot vērā šo uzsaukumu, es tad arī visu pētīju tikai ar acīm. Nav nekā interesanta — daži laikraksti, grāmatas, vecs koferis, plauktos čekas vēstures dokumenti. Virs plauktiem Valsts drošības pārvaldes schema.
33.kamera. Kartotēka. Kā redzams, darbs norisinājās ļoti rosīgi. Pašlaik tur strādā Korna, Medne, Gertnere un Kristovskis. Visi pārraksta kaut kādas aptaujas.
Prasu tuvākus paskaidrojumus, bet man tie netiek doti.
35.kamera. Zigurds Bremmanis. Istabiņa iekārtota — tā nekas. Pie sienas Latvijas karogs un uzraksts "Latvijas vārds — svēts vārds". Jautāju, ko viņš man var pastāstīt par darbiem blakus, kartotēkas istabā. Tiekot pārrakstītas ziņas no Latvijas Statistikas pārvaldē (Tautas palīdzībā) "nospertām" lapām uz kartotēkas kartītēm, par nošautajām, aizvestajām un pazudušajām personām un vākti dati par tagad pazudušajiem latviešiem. Caurmērā katrs cilvēks parastajās četrās darba stundās pārraksta apm. 40 kartītes. Pirmajā nedēļā pavisam pierakstīts par 400 zudušajiem.
37.kamera. Slēgta! Pašreiz neviens nestrādā. Tātad mana godība iekšā netiek. No agrākiem laikiem zinu, ka tā ir izstādes darbu sagatavošanas telpa. Paveru lūku durvis. Mī un žē! Gar sienu vairākos stāvos saliktas mūsu "mīļo, gādīgo Ļeņina un Staļina tētiņu" bildītes. Centrā tautu skolotājs ar izfurķītām acīm un ielauztu degunu. Bez tam vēl vesela rinda mazāku "tētiņu" — bojāti un skaisti, veseli un smaidoši.
Lūku aizveru ar apņemšanos iegriezties tur visdrīzākā laikā.
Atstāju gala kameras un pa ceļam iegriežos 38.kamerā, sauktā A.Kaudzīša istabā. No viņa paša tur gan ne vēsts. Ierīkota radio laborātorija. Tā kā no šīm lietām nekā nejēdzu, pazūdu uz ātrāko.
Nākamās durvis WC un tur man nav ko meklēt. (Sākumā, kamēr to iztīrīja, pagājusi kāda nedēļa.) Arī garderobes telpu palaižu garām.
Pieklauvēju pie 41.kameras. Fototēka. Durvis paver Z.Zīle. Iekšā lāga nevar tikt. Viss līdz pat durvīm piekrauts ar mazāka kalibra kartītēm. (Tās pa draugam dabūtas no Juglas papīrfabrikas.) Uz galda foto attēlu kalns. Iekāpju vienā no tuvākajām kastēm un sāku intervēt. Izrādās, ka Zīle pie šī darba strādā pilnīgi viens. Kārtojot čekā atrastos foto attēlus un iedalot tos atsevišķi šādās grupās: 1) aprakstītie attēli; 2) latviešu ģimeņu uzņēmumi; 3) boļševiku uzņēmumi; 4) iespiedceļā pavairotie; 5) pastkartes; 6) žīdu ģimenes; 7) nenoskaidrotie materiāli.
Man laipni aizrāda, ka esmu iekāpusi kastē ar aprakstītajiem attēliem. Pateicos par paskaidrojumiem un izkāpju no kastes.
43.kamera. Techniskās darbvedības istaba. Jau atverot priekšējās durvis, var dzirdēt, ka kāds mokās ar "klapējamo mašīnu". Ik pa minūti piesit vienu kauliņu. Izrādās, ka tas ir Andrejs. Viņš pārrakstot PSRS vēlēšanu dekrētu.
46.kamera. Pārzinis — Bols. Beidzot te ievesta kārtība.
39.kamera. Tā novēlēta informācijas nodaļas ierēdņiem — visžēlīgi. Dziļās domās nogrimis sēd vēsturiskās informācijas referents Plāķa kungs. Palūru tikai pa spraugu. Labāk netraucēšu!
47.kamera ir līdzīga, tikai ar to atšķirību, ka tur sēd aktuālās informācijas referents Sokolovska kungs. Drošs paliek drošs — arī tur nelienu.
Tālāk dodos uz rezerves kamerām. Gaiteņa sienas izklātas ar ģipša platēm. Te nevienas dzīvas dvēselītes. Ieskatos katrā kamerā.
24.kamera iztukšota, droši vien rezervei.
26.kamera piekrauta ar presi.
28.kamerā — plaukti ar grāmatām.
30.kamerā — bibliotēka.
32.kamera manai ieiešanai slēgta. Attaisu lūku un iebāžu galvu. Milzīgi preses kalni. Kā viņas tiks galā ar visu to? Pietiks! Eju atpakaļ uz saviem "apartamentiem".
Priekšistaba. Ar visām četrām uz sola pie galda sēd Unterberga. Priekšā vesela kaudze diagrammu lapu. Uz jautājumu, ko viņa dara, nāk atbilde: "Mokos ar statistiku".
Ceturtdien, 16.decembrī
Vakara apspriedē piedalās tikai 11 darbinieki: Gaile, Unterberga, Akers, Gulbis, Vīnkalns, Zilberts, Birzgale, Zuze V., Zandersons, Ķimenis un Čikste.
Runā priekšnieks. Vispirms spriež, kur rīkot zudušo tautiešu piemiņas un eglītes vakaru — 8.kamerā vai apspriežu istabā. Nolēma, ka tepat augšā. Tad vēl par mūsu darbības vēstures fotogrāfijām. Fotografē Zigurds Zīle.
Tālāk priekšnieks par turpmāko apspriežu noturēšanu, jo reformas par to ir nepieciešamas. Arvien vēl trūkst idejiskās kopības. Sevišķi svarīgs ir latviešu vēstures jautājums. Tā jāpazīst. Tāpat arī komūnistu partijas īsais kurss.
Darbinieks Vīnkalns ziņo, ka apspriede ieilgusi par piecām minūtēm. Vēl kāds vārds par sarīkojamo izstādi un apspriešana beidzas. Jundu komandē Vīnkalns, pieņem priekšnieks.
21.decembrī
Vakarā eglīte. Piedalās 43 darbinieki un arī Plāķis, Sokolovskis un Jansons.
Glīti iekārtotajā apspriežu istabā pašā vidū eglīte, vispakārt darbinieki. Dziesma: "Še kopā mēs biedri..." skan pirmā. Seko Raiskuma deklamētā Zinaidas Lazdas dzeja "Varonis". Pēc tam runā J.Bračs.
"Kad redzu priekšā svētku eglīti un jūtu smaržojam skujas, prātā nāk miers. Ziemas svētki ir miera svētki; taču mēs, kas šeit strādājam, esam guvuši vēl citu izpratni par svētkiem. Arī svētkos aiz šīs sienas (runātājs norāda pa labi) ir nāves kamera, kur latviešu patrioti ir aizgājuši savā pēdējā gaitā. Šie svētki mums atgādina tos, kas tālumā. Savā garā būsim kopā ar viņiem."
"Ziemas svētki ir saulgriežu svētki — no tumsas gaismā. Tie ir tagad cīņas svētki. Gaismai jātop. Gaismai, kas aizdedzina baltiešu sirdis un apgaismo nākotnes ceļus, kuri mums ejami. Gaisma ir jānes — tā pati no sevis nenāks. Tā jāiededzina katram pašam sevī, lai būtu kopēja, lai redzētu, kurp iet."
Zēnu sekstets nodzied 3.kamerā atrasto dziesmu "Pret svešinieku ļaunu...". Visi kopā dzied "Par zemi, ko mīlam".
Tālāk Silamiķelis stāsta par Ziemassvētkiem senāk. Starp citu saka: "Ziemas baltajos svētkos cilvēki mēģina šķīstīties. Ļaunas domas ir jāaizmirst. Jālūko pašam būt labam... Svētku bluķis jāveļ kalnā, nevis jāļauj slīdēt lejup, un ja varēsim aizdedzināt sveces visos lukturos, tad gaismiņa būs."
"Visu nakti sveces deg! Kaladū..." dzied sekstets. Tad ienāk ķekatas (bez ku®ām ļoti labi varēja iztikt), saceļas troksnis un it kā izjūk svinīgā noskaņa. Pārģērbušies, nomaskojušies un nopindzelējušies: Kreilis, Skujiņš, Grīvniece un Milgrāve. Dzied, uzdod mīklas, zīlē un spēlē pa jokam vijoli. Kā jautā, tā atbildam. Visi raksta vēlēšanās nākotnei. Noslēgumā visi nodzied "Daugav’ abas malas..."
Jundu komandē Raiskums, pieņem priekšnieks. "Dienesta un latviešu tautas vārdā pateicos par pagājušā 1943.gada darbu!" Visi atbild: "Latvijai!"
Pēc jundas vēl neizklīst, bet pulcējas apspriežu istabā pie sveču gaismas, parunājas, atceras un dzied tautas dziesmas. Iesāk vienmēr Bols, ku®š zinot to vairāk par tūkstoti!
1944.gads
1944.gada janvārī ka®a dienestā:
Alps Laimonis, Apse Alberts, Bārdiņš Kārlis, Blumbergs Ziedonis, Celiņš Jānis, Drullis Jānis, Eiche Valentīns, Finks Ferdinands, Gasjūns Osvalds, Ieviņš Boriss, Jansons Ivars, Jaunarājs Kārlis, Kalns Andris, Kazāks Ilmārs, Krastiņš Artūrs, Krauze Harijs, Krēsliņš Gastons, Ķimenis Agris, Laurītis Tālrīts, Mastiņš Ivars, Miške Kārlis, Limba Artūrs, Olga Miervaldis, Pētersons Gunārs, Pochēvics Edgars, Resnais Oļģerts, Rinkovičs Ivars, Rumpe Imants, Rutkovskis Edgars, Salaks Bruno, Salna Agris, Stepe Pēteris, Šturms Kārlis, Šveics Vilnis, Zīverts Manfrēds.
(Vēlāk tika iesaukti gandrīz visi zēni, to skaitā: Raiskums Zigurds, Briedis Bruno, Akers Miermīlis, Apinis Kārlis, Augstmanis Richards, Kaudzītis Andrējs, Bērzs Uldis, Plēsums Aleksandrs, Bols Tālivaldis, Silamiķelis Valentīns, Ērglis Voldemārs. Vairākas meitenes brīvprātīgi aizgāja par medicīnas māsām ka®a lazaretēs, to skaitā: Gaile Balva, Dombrovska Māra.)
8.janvārī
Pulksten 13.35 darbu vadītāju apspriede. Piedalās: N.Namnieks, Raiskums, Silamiķelis, Bremmanis, Kaudzītis, Birzgale. Domāts izdot avīzi "Padomju Latvija" par Baigā gada notikumiem.
10.janvārī
Apspriedē pārrunā saimnieciskus jautājumus: par atslēgām, gaiteņu un kameru apgaismošanas pastiprināšanu, slotu un lupatu sagādi, plauktu un vienkāršāku mēbeļu izgatavošanu. Beigās priekšnieks iepazīstina ar rakstu, ku®u viņš 1936.gadā nosūtījis Valsts prezidentam par stāvokli Latgalē, kur daudzi pagasti ir pilnīgi vai pa pusei krieviski. Rāda karti.
Vakarā rāda oriģināldokumentus, foto attēlus un ziņas par pirmo padomju laikmetu Latvijā, 1919.gadā. Vecgulbenes tribunāla un čekistu un varas vīru fizionomijas. Galvenais slepkava — Vilks.
11.janvārī
Ilustrācijai par stāvokli Latgalē priekšnieks nolasa kāda skolnieka latviešu valodas pārbaudījuma darbu. Saprast var.
10 kartotēkas darbinieku apspriede. Piedalās: Kristovskis, Grīvniece, Knēte, Korna, Medne, Paegle, Gertnere, Bremmanis, Ābelīte, Plāķis, Silamiķelis, Birzgale un Zelmenis kundze.
Kristovskis ziņo, ka strādāts ir vienu mēnesi, t.i., pēc grāmatas reģistra 19 dienas. Caurmērā katra pārrakstījusi 300 kartītes. Tas esot stipri par maz. Vajagot pacelt darba ražību. Kristovskis ievedis aktu vākus katrai darbiniecei, kur var redzēt, cik katra padara. Ievedis arī sacensību lapu, kas ir pie sienas apspriežu istabā. Izsniegs prēmiju uzvarētājai.
Priekšnieks skata cauri dažas uzrakstītās kartītes par noslepkavotajiem, apcietinātajiem, aizvestajiem un pazudušajiem. Aicina steigties ar rakstīšanu, lai darbu varētu nobeigt nevis četros gados, bet līdz pavasarim.
Nolasa kādu denunciācijas rakstu no nesenās pagātnes, kas raksturīgs ar to, ka daudziem cilvēkiem atnesis nāvi. Par to, kā latvietis nodod savu tautieti. Parakstījis kāds Untenbergs.
Sastādīts darbinieku grupu saraksts 1943./1944.darba gadam. 7 sardzes grupas, pa 3—4 puiši katrā, kopā 24; 6 zēnu grupas, ku®ās 28 darbinieki; 6 grupas ar 27 meitenēm; uz laiku atvaļināti 8 puiši un 13 meitenes, bet ka®a dienestā iesaukti 33 puiši. Miruši — 3. Krituši 2; kopā 136. Aktīvi strādā 79.
12.janvārī
Klāt nākušas 19 jaunas darbinieces. Grupās viņas vēl neiedalīs — strādās pie darbu vadītājiem. Novēros, ku®u varēs likt par grupas vadītāju. Darbiniekus vairāk nepieņems, jo visus nodarbināt grūti.
Naktī līdz 4 no rīta priekšnieks, Maldonis, Raiskums, Bremmanis, Silamiķelis un Rutkovskis strādājuši pie izstādes idejiskā meta izstrādāšanas. Kārtotas fotogrāfijas un izstrādāts mets apakšstāvam.
13.janvārī
Pulksten 18.15 darba punktu vadītāju apspriede. Piedalās: Bremmanis, Gaile, Skujiņš, Kristovskis, Kaudzītis, Bols, Zīle, Birzgale.
1. Skujiņš ziņo par savu aktuālās informācijas darba nozari. Referents Sokolovskis spiests veseļoties, tāpēc visas kārtošanas šajā nozarē vadīs Skujiņš.
2. Kaudzītis stāsta, kā nolasa sienu uzrakstus. Uzraksti visās lielākajās kamerās ir nofotografēti. Pārrunā par atradumiem kamerās.
3. Bolam, kā viņš pats sacīja, gribēšana esot liela, bet varēšana maza. Neesot palīgu. Balvai Gailei esot 17 jaunas meitenes, bet viņam nekā. Priekšnieks apsola pats lietu nokārtot, jo Bolu un viņa darbu ļoti ciena.
4. Zīlem fototēkā darbs kavējoties, jo katru dienu saņemot visai maz fotogrāfiju skaitu.
5. Kristovskis — kartotēkā darbs veicoties parastajā gaitā. Klāt nākušas piecas jaunas darbinieces. "Sociālistiskā sacensība" darbojoties. Pirmās trīs darbinieces, ku®as būs pārrakstījušas vislielāko skaitu kartīšu, saņems godalgās grāmatas, operas biļetes vai pat konfektes.
Priekšnieks ieteic arī citiem darba punktiem padomāt par sacensību. Apspriedi beidz 18.30.
Pēc tam Rutkovskis nolasa E.Virzas "Burtnieku pravietojumu". Visas jaunās darbinieces ļoti sajūsminātas. Saka, ka, šeit ienākot, tūlīt redzot, kāds gars šeit valdot.
Jundā pagraba gaitenī ierindā 30 darbinieki. Komandē Zīle, pieņem priekšnieks.
16.janvārī
Raiskums un Plāķis esot iesaukti vācu armijā uz 19.janvāri. Priekšnieks viņus mēģinās glābt ar UK kartēm.
17.janvārī
Pulksten 14 čekā ierodās vācu komisārs Dresslers ar citiem lieliem kungiem. Iepazīstas ar čekas pagrabiem un mūsu darbu. Interesējas par izstādes tapšanas gaitu. Priekšnieks stāsta, cik nepieciešami šim darbam ir Raiskums un Plāķis.
18.janvārī
Raiskumam un Plāķim iedotas UK kartes. Protams, tikai uz laiku. Nez kā būs, kad izstāde būs gatava?
Priekšnieks mūsu karstgalvjiem atkārto: "Neesiet kā jēri, ku®us propagandas zīda saitītē aizvelk uz kaušanu priekš svešiem. Jūsu dzīvības vēlāk būs vairāk vajadzīgas!"
Priekšnieks runā par patriotismu un iedala to šādi:
1. Asaru un puķu patriotisms — izpaužas svinīgos brīžos.
2. Bļaujamais patriotisms — izpaužas vārdos, žestos un frāžu rakstos.
3. Darba patriotisms — vārdi lieki, bet jādara neatlaidīgs darbs.
31.janvārī
Apspriede veltīta referentam Maldoņa kungam, kas šovakar no mūsu saimes atvadās, pāriedams par atbildīgo redaktoru kādam laikrakstam. Atvadīdamies viņš saka:
"Darbs, ko jūs te darat, atšķiras no lielākās daļas ikdienas darba. Skolā jūs kalpojat arī savām personīgajām interesēm, bet šis darbs ir visai tautai. Šodien tā nozīme vēl nav aptverama, ne formulējama — tā atklāsies nākotnē."
"Man gribētos novēlēt tikai vienu — palikt īstiem un krietniem latviešiem. Sevišķi tāpēc, ka latviešu tauta nekad nav slēpusies aiz citu tautu muguras. Mums nav iemesla stāvēt ēnā. Rainis saka: "Dziesma, dziesma, ko tā prasa? Dziesma prasa valsti." Tas lai ir visu mūsu mērķis."
Tālāk Maldonis pateicas Bračam par darbu — ne tikai boļševisma apgaismošanā, bet arī par mūsu audzināšanu valstiskā garā. Lai sekojot viņam, tad būsim uz pareiza ceļa.
Pateicas arī Raiskumam, kas pats spriežot un vērtējot asi. Pateicas visiem darbiniekiem, ar kuriem sadarbojies.
Pēc tam priekšnieks runā par latviešu sabiedriskā cilvēka grūtībām šajā laikā.
Turpmāk vēl