Ministru kabineta rīkojums Nr.558

Rīgā 2010.gada 17.septembrī (prot. Nr.44 46.§)

Par koncepciju "Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību"

1. Atbalstīt koncepcijas "Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību" (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu – ārkārtas situāciju dienestu attīstīt uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bāzes ar daļēju resursu vadību.

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju vienotās sistēmas ieviešanā un attīstīšanā ārkārtas situācijas pieteicēja (izsaucēja) atrašanās vietas noteikšanai. Izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas sistēmas uzturēšanu Satiksmes ministrijai nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju reģionālo zvanu centru modernizācijā, esošās infrastruktūras uzlabošanā, nepieciešamās jaunās infrastruktūras izveidošanā un ārkārtas situāciju dienesta informācijas sistēmas izveidē. Uzturēšanas izdevumus Iekšlietu ministrijai nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju sagatavot un līdz 2010.gada 30.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.4.1.apakšaktivitātes "Valsts nozīmes elektronisko sakaru tīklu izveide, attīstība un pilnveidošana" īstenošanu.

5. Satiksmes ministrijai uzsākt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.4.1.apakšaktivitātes "Valsts nozīmes elektronisko sakaru tīklu izveide, attīstība un pilnveidošana" īstenošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1. projektu iesniegumu iesniedzējas ir Satiksmes ministrija un Iekšlietu ministrija;

5.2. Satiksmes ministrijai projekta iesniegumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 5 102 379 latus;

5.3. Iekšlietu ministrijai projekta iesniegumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 2 600 375 latus.

6. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju sagatavot un līdz 2010.gada 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs K.Gerhards

(Ministru kabineta
2010.gada 17.septembra
rīkojums Nr.558)

Koncepcijas "Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību" kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Lai attīstītu vienoto tehnoloģisko platformu tālruņa numura 112 un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību, un nodrošinātu Eiropas Savie­nības izvirzīto prasību īstenošanu, ievēro šādus galvenos pamatprincipus:

► Pieejamība. Ārkārtas situāciju dienestu sniegtie pakalpojumi ir pieejami bez maksas ikvienai Latvijā esošai personai jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no iedzīvotāja ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

► Savlaicīgums. Ārkārtas situāciju izsaukumi tiek apkalpoti nekavējoties, un nepieciešamā palīdzība tiek sniegta laikus.

► Kvalitāte. Ārkārtas situāciju dienestu sniegtie pakalpojumi tiek sniegti kvalitatīvi, garantējot, ka ārkārtas situācijas risināšana tiks nodota ārkārtas situācijas atrašanās vietai tuvākajiem kompetentajiem dienestiem, kā arī pārliecinoties, ka ārkārtas situācija tiek risināta.

Ārkārtas situāciju dienestu pakalpojumu kvalitātes parametri jāsaskaņo ar Eiropas Komisijas Komunikācijas komitejas dokumentos COCOM08-37 un COCOM09-21 norādītajiem attiecināmajiem kritērijiem, un attiecināmo kritēriju mērīšanas metodika jānosaka saskaņā ar Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta dokumentu ETSI EG 202 057.

Pašlaik Latvijā sniegtie ārkārtas situāciju dienestu pakalpojumi neatbilst Eiropas Savienības prasībām, jo netiek izpildīti galvenie pamatprincipi:

Pieejamība:

► vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 izsaukumus (piemēram, nosūtot SMS) nevar veikt personas ar īpašām vajadzībām;

► nav nodrošināts e-call (e-zvans) izsaukums.

Kvalitāte:

► vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 apkalpojošā dienesta dispečeram nav tehnisku iespēju un pienākuma kontrolēt izpildei nodoto izsaukumu izpildes statusu;

► neatliekamās palīdzības sniegšanas kvalitāti būtiski ierobežo tehno­loģiskie risinājumi, nav iespējams efektīvi nodot citiem dienestiem sākotnējo informāciju par izsaukumu (piemēram, par notikuma apstākļiem, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai zvanītāja tālruņa numuru);

► neatliekamās palīdzības sniegšanas kvalitāti būtiski ierobežo sadarbības trūkums starp dažādiem ārkārtas situāciju dienestiem un dienestu struktūrvienībām.

II. Piedāvātie risinājuma varianti

Risinājuma 1.variants – ārkārtas situāciju dienestu attīstīt uz esošā operatīvā dienesta bāzes ar daļēju resursu vadību

Īstenojot šo risinājuma variantu, vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 apkalpošanas funkcijas nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Vienlaikus ir noteikti arī tiešie izsaukumu īso kodu numuri, par kuru apkalpošanu ir atbildīgi konkrētie dienesti. Attiecīgi katra dienesta tehnoloģiskie risinājumi jāīsteno, ņemot vērā attiecīgās nozares ministrijas apstiprinātās konceptuālās attīstības nostādnes (piemēram, Veselības ministrijas 2008.gada 20.jūnijā apstiprināto koncepciju "Vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas dienesta informācijas sistēmas koncepcija"). 

Gandrīz 50 % pamatoto izsaukumu, kas saņemti, zvanot uz vienoto ārkārtējo notikumu tālruņa numuru 112, attiecas uz neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju. Ieviešot īsos kodus 113 un 110 tiešajiem izsaukumiem, vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 pamatoto izsau­kumu skaits samazināsies gandrīz divas reizes. Attiecīgi ir paredzama būtiska vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 apkalpojošā dienesta resursu ekonomija, samazinoties noslodzei. Tas nozīmē, ka nav nepieciešama jaunas vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 zvanu pieņemšanas un sakaru tīkla infrastruktūras izveide, kā tas būtu, ja minētā tālruņa numura apkalpojošais dienests tiktu veidots kā jauna organizācija.

Īstenojot šo risinājuma variantu, viskritiskākais tehniskā risinājuma komponents, kas skar visus operatīvos dienestus un kam būtu nepieciešams būtisks uzlabojums, ir vienots izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas risinājums.

Lai nodrošinātu operatīvajiem dienestiem nepieciešamo izsaucēja atrašanās vietas datu kvalitāti, jāizveido vienota, ar operatīvo dienestu informācijas sistēmām integrējama izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas sistēma, kas nodrošinātu vismaz šādu prasību izpildi:

► sistēma darbojas gan zvanot uz vienoto ārkārtējo notikumu tālruņa numuru 112, gan uz tiešajiem īso kodu numuriem, piemēram, 110, 113, 02, 03;

► sistēmas ieviešanai nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas mobilo sakaru tīklu infrastruktūrā;

► sistēma atbalsta mobilās galiekārtas ar iebūvētu satelītu navigācijas uztvērēju, arī automašīnās iebūvēto ierīču raidīto signālu apstrādi (izmantojot "e-call" (e-zvans));

► sistēma nodrošina prasībām atbilstošas jebkura mobilā tālruņa precizitātes vietas noteikšanu neatkarīgi no tā ražotāja, modeļa, mobilo sakaru tehnoloģijas vai sakaru operatora;

► sistēmu var integrēt gan kopā ar esošajām satelītu navigācijas sistēmām (GPS, GLONASS), gan arī ar topošo GALILEO;

► sistēma atbalsta PUSH un PULL atrašanās vietas noteikšanas darbības režīmu, spēj nodrošināt sekošanu objektam kustībā;

► sistēma nodrošina personas datu aizsardzību pret nesankcionētu un neautorizētu izsaucēja atrašanās vietas informācijas iegūšanu;

► sistēma nodrošina izsaucēja atrašanās vietas datu precizitātes uzlabošanu un attīstīšanu nākotnē:

· pilsētas centrā – ar precizitāti vidēji līdz 100 metriem,

· pilsētas nomalē – ar precizitāti vidēji līdz 250 metriem;

· lauku teritorijā – ar precizitāti vidēji  līdz 1 kilometram.

Sistēma nodrošina esošo izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju izmantošanu, jaunu tehnoloģiju integrēšanu un uz atvērtiem standartiem pamatotu datu saņemšanu un nodošanu.

Risinājuma 2.variants – ārkārtas situāciju dienesta kā jaunas organizācijas izveide

Īstenojot šo risinājuma variantu, vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa nu­mura 112 apkalpošanas funkciju nodrošina kāds no pašreizējiem operatīvajiem dienestiem vai tiek veidota jauna organizācija, kas nav operatīvais dienests. Saskaņā ar šo risinājuma variantu vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa nu­mura 112 pāradresāciju attiecīgajiem kompetentajiem dienestiem nodrošina esošo operatīvo dienestu dispečeri. Šā risinājuma varianta ieviešanai arī nepieciešama visu operatīvo dienestu funkciju, atbildības un resursu sadale vai reorganizācija. Arī šis risinājuma variants paredz esošās izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas informācijas sistēmas integrāciju un pilnveidošanu, izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju attīstīšanu, jaunu tehnoloģiju integ­rēšanu, izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas precizitātes uzlabošanu un uz atvērtiem standartiem pamatotu datu saņemšanu un nodošanu. Šā risinājuma varianta ietvaros paredzēts veikt informācijas apmaiņu un sadarboties ar visiem tiešajiem operatīvo dienestu īso kodu numuru izsaukumu centrālajiem dienestiem, nodrošinot to darbību vienotā informācijas apmaiņas platformā. 

Ārkārtas situāciju dienests kā jauna organizācija:

· ļauj panākt, ka ārkārtas situāciju dienests ir uz klientu orientēta organizācija, kas nodrošina kvalitatīvu izsaukumu apkalpošanu, kā arī iespēju nākotnē paplašināt pakalpojumu klāstu (piemēram, apkalpojot "Latvenergo" ārkārtas izsaukumus);

· ļauj efektīvāk kontrolēt un vadīt vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 izsaukumu apkalpošanas kvalitāti;

· ļauj vienkārši vienoties par starpdienestu sadarbības vadlīnijām, kā arī precīzi un kontrolēti tās izpildīt;

· nodrošina, ka atbildība starp operatīvajiem dienestiem un ārkārtas situāciju dienestu ir nodalīta un saprotama;

· paredz, ka visu operatīvo dienestu dispečeri no ārkārtas situāciju dienesta saņems tikai pamatotus ārkārtas gadījumu izsaukumus un tādējādi būs iespējams pieņemt kvalitatīvus lēmumus;

· paredz, ka izsaucējs, kas piezvanījis uz vienoto ārkārtas notikumu tālruņa numuru 112, veic sarunu gan ar ārkārtas situāciju dienesta dispečeru, gan ar operatīvā dienesta dispečeru.

          Iespējams veidot jauno ārkārtas situāciju dienestu ar resursu vadību. Risinājuma variants paredz, ka lēmumu par palīdzības sniegšanā iesaistāmajiem dienestiem katrā konkrētajā situācijā pieņem ārkārtas situāciju dienesta dispečers, kurš dod rīkojumu attiecīgajai dienesta brigādei ierasties notikuma vietā. Šis risinājuma variants sniedz iespēju visoperatīvāk iesaistīt visus nepieciešamos ārkārtas situāciju dienestus. Papildus tam ir nepieciešama ārkārtas situāciju dienesta dispečeru īpaša apmācība un izcila kompetence par dažādām ārkārtas situācijām, kas saistītas ar katra atsevišķā dienesta specifiku. Šā risinājuma varianta ieviešanai nepieciešami aptuveni 15 miljoni latu, un vajadzīga visu dienestu reorganizācija, taču pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nav iespējams.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā vispiemērotākā ir risinājuma 1.varianta īstenošana – ārkārtas situāciju dienestu attīstīt uz esošā operatīvā dienesta bāzes ar daļēju resursu vadību

Lai risinājuma 1.variantu īstenotu maksimāli īsā laikā, nepieciešams veikt šādas darbības:

1. Atbalstīt koncepcijā "Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību" ietverto risinājuma 1.variantu – ārkārtas situāciju dienestu attīstīt uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bāzes ar daļēju resursu vadību.

2. Noteikt, ka atbildīgā institūcija par reģionālo zvanu centru modernizāciju, esošās infrastruktūras uzlabošanu, nepieciešamās jaunās infrastruktūras izveidošanu un ārkārtas situāciju dienesta informācijas sistēmas izveidi ir Iekšlietu ministrija.

3. Noteikt, ka atbildīgā institūcija par vienotās izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas sistēmas ieviešanu un attīstīšanu ir Satiksmes ministrija.

III. Politikas dokumenta īstenošanai nepieciešamais papildu finansē­jums un paredzētie finansēšanas avoti

1. Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību, ir paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 3.darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.4.1.apakšaktivitātes "Valsts nozīmes elektronisko sakaru tīklu izveide, attīstība un pilnveidošana" ietvaros.

Attiecīgās apakšaktivitātes mērķis ir izveidot valsts funkciju īstenošanai nepieciešamos elektronisko sakaru tīklus, uzlabot informācijas apriti un piekļuvi informācijas sistēmām (tai skaitā ārkārtas situācijās).

Attiecīgās apakšaktivitātes atbalsta veids – plānots izveidot valsts nozīmes elektronisko sakaru tīklu, tai skaitā vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa numura 112 tehnoloģisko platformu – zvanu apstrādes infrastruktūru un tās darbībai nepieciešamo elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru. Izveidotais elektronisko sakaru tīkls nodrošinās informācijas apriti un piekļuvi informācijas sistēmām specifisko dienestu vajadzībām (piemēram, ārkārtas situācijās).

Saskaņā ar minēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmu 3.2.2.4.1.apakšaktivitātes mērķa grupa ir sabiedrība kopumā, bet iespējamā finansējuma saņēmēja un īstenotāja ir Satiksmes ministrija. Attiecīgās apakšaktivitātes finansējuma apjoms ir EUR 10 960 032.

2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība ir paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 3.darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.2.aktivitātes ietvaros.

Minētās aktivitātes mērķis ir sakārtot neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu Latvijā, lai nodrošinātu ātru un efektīvu medicīniskās palīdzības sniegšanu pirms pacienta nogādāšanas slimnīcā.

3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 "Vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide".

Projekta ietvaros paredzēts ieviest vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, iegādāties un uzstādīt tās darbībai nepieciešamo aprīkojumu un infrastruktūru, kā arī izveidot vienu vadības un dispečeru centru un piecus reģionālos vadības un dispečeru centrus.

ERAF finansējums: LVL  6 526 645,10.

Valsts budžeta finansējums: LVL 1 151 760,90.

Kopējās izmaksas: LVL 7 678 406,00.

Vienošanās par projekta īstenošanu noslēgta 2009.gada 1.aprīlī.

Aktivitātes mērķa grupa ir neatliekamās medicīniskās palīdzības saņēmēji.

Aktivitātes finansējuma saņēmēja ir Veselības ministrijas padotības iestāde – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) –, kas ir atbildīga par neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas darbību un attīstību.

3. Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība tiks īstenota 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes ietvaros.

Ir izsludināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/013 iepirkums IeM NVA 2010/33 ERAF "Par Vienotā notikumu reģistra programmatūras projektēšanu un izstrādi, tehniskās infrastruktūras piegādi un izveidi, saskarņu ar ārējām sistēmām un
e-pakal­pojumu izveidi, datu migrāciju, personāla apmācību (piedāvājumu iesniegšanas termiņš 22.06.2010.)".

Noslēgusies iepirkuma procedūra iepirkumam par vairāk nekā 700 000 latu "IeM NVA 2009/12 "Datu pārraides pakalpojumu saņemšana Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem (lēmuma pieņemšanas datums 26.11.2009.)"".

Satiksmes ministrs K.Gerhards