Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 11. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

S.Golde

(Tautas partijas frakcija) : Es gribētu runāt par Izglītības likuma jautājumiem, kurus Saeima šodien izskatīja savā darba kārtībā. Valdība jau trešo reizi iesniedza Izglītības likuma grozījumu projektu, bet Tautas partijas frakcija uzskata, ka Izglītības likums šobrīd ir viens no svarīgākajiem, kurā būtu jāpanāk tā viennozīmīga īstenošana. Šis tātad bija trešais priekšlikums Izglītības likuma maiņai, bet mēs nepiekrītam, ka bērnudārza algas izmaksāšanu kā mērķdotāciju varētu paredzēt no 2000.gada 1.janvāra. Mēs uzskatām: ja likumā noteikti termiņi, kā katram pantam un tā daļai jāstājas spēkā, tad tam tā būtu arī jārealizējas, jo no 2000.gada 1.janvāra jau jāsāk funkcionēt jaunajai skolotāju darba algu samaksas sistēmai, tas ir, ne mazāk kā divu minimālo algu apmērā. Mūs māc bažas, vai no šī termiņa Latvijas valsts budžets spēs panest divus šādus lielus finansu jautājumus. Tāpēc Izglītības likumā būtu jāievieš tāda kārtība, kā tas paredzēts likumā, un mēs jau trešo reizi aicinājām Saeimu balsot pret šiem grozījumiem un šoreiz mums izdevās panākt likuma atvēršanu un nodošanu izskatīšanai frakcijām.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Gribētu minēt tikai dažus jautājumus, kuros šodien mūsu frakcijai bija atšķirīgs viedoklis no citām valdību veidojošajām partijām. Principā šodien bija diezgan mierīga sēde.

Viens no tādiem jautājumiem ir "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". Proti, mēs uzskatām, ka esošais Korupcijas novēršanas likums ir diezgan nepilnīgs, jo faktiski reglamentē tikai divas normas. Viena no tām aizliedz valsts amatpersonām strādāt, tā ka principā te būtu jārunā, ka tas ir nevis korupcijas novēršanas likums, bet drīzāk valsts amatpersonu darba aizlieguma likums. Jo tagad izveidojusies situācija, ka pēc jaunajiem grozījumiem, kas stājas spēkā, vairākām ministrijām ir problēmas, jo tās nevar savus cilvēkus nosūtīt darbā savas ministrijas dibinātos uzņēmumos. Un faktiski tas izveidojies kā tāds skandāls, un tas bija tikai pirms vēlēšanām.

Otra problēma, ko mēs redzam, ir par to, ka amatpersonas nav tiesīgas izmantot valsts mantu, bet nekur nav reglamentēts, kādā veidā un kā tas izskatās. Atbilstoši esošajai redakcijai Saeimas deputāti pat nav tiesīgi izmantot Saeimas tualešu papīru, jo arī tā ir valsts manta un par to varētu sodīt. Mēs redzam, ka prese pēdējā laikā tikai ķer cilvēkus, kas aizbrauc uz veikalu, respektīvi, nodarbojas ar tamlīdzīgiem sīkumiem. Šodien Saeimā nodeva grozījumus Korupcijas novēršanas likumā, un mēs tos atbalstījām. Faktiski grozījumi tiek izdarīti tikai vienā pantā, bet mēs strādāsim pie tā, lai likumu pilnveidotu. Arī valdība šobrīd strādā pie jauna Korupcijas novēršanas likuma, lai tas ne tikai radītu imitāciju, ka mēs nodarbojamies ar korupcijas apkarošanu, bet reāli darbotos un uzlabotu situāciju organizētās noziedzības un korupcijas novēršanā.

Kā konkrēts piemērs nupat minētajam šodien bija jautājums par Seimas deputāta Jāņa Vētras sodīšanu. Mūsu frakcijai bija brīvais balsojums, jo faktiski te parādās pretrunīgas normas — no vienas puses, kopš protokola sastādīšanas brīža pagājis laiks, taču, no otras puses, Medicīnas akadēmijā bija radīta vesela sistēma, kā valsts naudu var atmazgāt caur privāti dibinātajām institūcijām, proti, kādā veidā valsts budžeta līdzekļi tiek novirzīti caur akadēmijas namīpašuma pārvaldi un, otrkārt, kā līdzekļi no uzņēmējdarbības atbilstoši likumam neienāk valsts kasē, bet fondā. Neskatoties uz to, ka J.Vētras kungs ir mūsu koalīcijas partneris, mēs uzskatām, ka tomēr atbildība ir augstāka par visu. Faktiski Saeima šajā brīdī pieņēma politisku lēmumu, jo, ja mēs to noraidītu, iznāktu, ka mēs mēģinām piesegt kādu cilvēku. Mēs šo lēmumu atbalstījām, lai šie jautājumi tiktu tālāk skatīti un Valsts kontrole varētu strādāt un prasīt dokumentus no Medicīnas akadēmijas jaunā rektora.

I.Ūdre

(Jaunās partijas frakcija) : Vēlos nedaudz papildināt to, ko minēja A.Požarnova kungs ne tikai attiecībā uz korupcijas novēršanu, bet arī par to, kur dažbrīd pazūd valsts līdzekļi. Šodien, piemēram, mēs izskatījām divus priekšlikumus par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Bija priekšlikums daļu no šiem akcīzes nodokļa ienākumiem novirzīt Kultūrkapitāla fondam, bet Saeimas lielākā daļa šo priekšlikumu neatbalstīja, lai gan no vienas puses — jo cilvēki vairāk dzer un pīpē, jo lielāki ienākumi būtu Kultūrkapitāla fondam. Tomēr deputāti neuzskatīja, ka kultūra būtu jāatbalsta tādā veidā.

Ja runājam par likumprojektu "Grozījumu Kultūrkapitāla fonda likumā", tad jāsaka, ka no tribīnes izskanēja zināmā mērā aizvainoti saucieni par to, ka kultūrai tiek noņemti līdzekļi, bet īsti pareizi tas tā nav. Kultūrkapitāla fondam līdzekļi tiks piešķirti, bet ne 2 miljoni latu apjomā, kā tas bija paredzēts likumā pirms grozījumu veikšanas. Tātad — jāskatās reāli, jo bieži vien mēs esam pieņēmuši likumus, kuri nedarbojas. Jau pagājušo gadu šis nosacījums netika izpildīts, un arī šogad reāli tas nevarētu tikt izpildīts, tādējādi šos 2 miljonus latu Kultūrkapitāla fonds nesaņemtu. Tāpēc — vai mums vajadzīgi likumi, kurus pieņemam, bet paši nepildām?

Runājot par fondiem vispār, atklāti sakot, mums tīri labi patīk Riharda Pīka izteiktā doma par to, ka mums jāskatās uz visiem eksistējošiem fondiem Latvijā — arī uz tiem, kas izveidoti ministriju un valsts iestāžu paspārnē. Es ieteiktu Valsts kontrolei uzmanīgāk pasekot līdzi šo fondu darbībai, izmaksām un tam, cik lietderīgi tiek izlietoti valsts līdzekļi, jo, skatoties uz budžeta grozījumiem un analizējot informāciju par to, cik un kādi fondi izveidoti, cik labi un lietderīgi tie strādājuši, jāsaka, ka atbildes atrast bija grūti, dažos gadījumos pat neiespējami, jo pat atbildīgi fondu darbinieki nespēja īsti izskaidrot, kā un kādā veidā šie fondā paredzētie līdzekļi tiek izmantoti.

Varbūt pavisam nedaudz vēl par jautājumu, ko jau diezgan ilgi apspriežam Saeimā, tas ir, par muitas nodokli tabakas izstrādājumiem. Šodien mēs atbalstījām Tautsaimniecības komisijas izteikto viedokli par iespējām muitas nodokli palielināt līdz 10% uz PTO valstīm un 30% uz citām valstīm. Lai gan mūsu viedoklis šajā jautājumā bija nepalielināt šo muitas nodokli, jo attiecībā pret PTO un pārējām valstīm ir citi līdzekļi, kā starpvalstu sarunās panākt vienādus nosacījumus. Ja konkrēti runājam par Lietuvu, tad to var izdarīt starpvalstu sarunās ar šo mūsu kaimiņvalsti.

E.Baldzēns

(Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija) : Vispirms gribētu jums pavēstīt, ka, manuprāt, šodien ir ļoti nozīmīga diena Saeimā, jo trešajā lasījumā pieņemts iekšējā tirgus aizsardzības likums. Arī tas ir tikai "jumta" likums, bet tas ieskicējis lietu, kas, mūsuprāt, ir ārkārtīgi svarīga tieši vietējo ražotāju aizsardzībai — zemniecībai un rūpnieciskās produkcijas ražotājiem. Tas ir pietiekami nopietns pamats, un mēs, protams, strādāsim arī pie tā, lai sāktos pretsubsīdiju likuma izstrāde un arī patērētāju tiesību aizsardzības likums, kas šodien arī tika nedaudz pavirzīts uz priekšu. Tas ir ļoti nopietns likums un aizstāv cilvēku intereses saņemt dažādas lietas atbilstošā kvalitātē un par atbilstošām cenām.

Vēl gribētu uzsvērt to, ka šodien netika atvērts Izglītības likums, un mazliet oponēt Tautas partijas pārstāvei, jo šis likums vienkārši netika iekļauts darba kārtībā. Un sociāldemokrātiem šajā jautājumā ir pietiekami stingra nostāja — mēs kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību veiksim virkni pārrunu par to, kā esošā budžeta ietvaros aizstāvēt izglītības un zinātnes darbinieku intereses. Manuprāt, pamazām veidojas kompromiss arī ar Finansu ministriju un valdības koalīciju. Uzskatu, ka kompromisa ietvaros varētu būt nedaudz plašāki, piemēram, ap pusotra miljona latu pirmskolas izglītībai bērnudārzu audzinātājiem.

Tie būtu papildu līdzekļi un liels panākums, ja par šādu nostāju gala rezultātā varētu vienoties arī ar mūsu koalīcijas partneriem. Vienīgais, ko gribētu teikt — arī augstskolu zinātniekiem, protams, būs nepieciešami palpildlīdzekļi, un par to sociāldemokrāti cīnīsies, jo tā ir viena no mūsu prioritātēm.

Mēs piekritām atvērt Kultūrkapitāla fonda likumu lielā mērā tieši tāpēc, ka šeit jautājums ne tik daudz ir par naudas daļu, kas tai atvēlēta un vēlāk tiek izlietota, bet gan par to, kā tā tiek sadalīta. Mums bijis pietiekami daudz aktieru, rakstnieku, citu mākslas darbinieku un zinātnieku priekšlikumu, kā to izdarīt, lai mēs varētu mēģināt to veidot labāk nekā līdz šim. Un vēl viena piebilde — mēs piekrītam, ka nākotnē, varbūt ar 2000. gadu, jau vajadzētu rast arī papildu finansējumu kultūrai, tajā skaitā arī Kultūrkapitāla fondam, un par to mums atkal jārunā šeit, Saeimā, un arī ar koalīcijas partneriem valdībā.

Vēl gribētu uzsvērt, arī sociāldemokrāti atbalstīja nodokli naftas produktiem, kas noteikts divu latu apmērā par tonnu. Domāju, ka tas bija pietiekami nopietni, jo iepriekšējā norma bija spēkā līdz pagājušam gadam, bet šajā gadījumā paredzēts arī kompensāciju mehānisms gan uzņēmējsabiedrībām, gan uzņēmumiem, kas mazutu izmanto apkurei.

P.Apinis (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Vēlos apsveikt Egīlu Baldzēnu un sociāldemokrātu frakciju ar to, ka viņu rindās parādījusies jauna deputāte — Astrīda Mūrniece, ļoti jauka, simpātiska un zinoša ārste. Es ceru, ka mūsu draudzīgais ārstu kolektīvs, kas Saeimā līdz šim pārstāvēts tikai ar vīriešiem, papildinājies, un mēs beidzot varēsim tikt vaļā no personīgo rēķinu kārtošanas, kura mūsu vidū bijusi līdz šim. Par šo personīgo rēķinu kārtošanu pirms manis jau runāja dakteris A.Požarnovs. Es mēģināšu uz to neatbildēt, tikai piebildīšu, ka iepriekšējā Saeimā šādus gadījumus izskatīja trīs reizes, kad vajadzēja aicināt kādam piespriest administratīvo sodu, un tie visi bija "Tēvzemei un Brīvībai" kolēģi, kuriem bija kaut kādas nesaskaņas ar ceļu satiksmes drošību vai alkoholu, un tie bija A. Jirgens, J.Vidiņš un A.Požarnovs.

Tagad runāšu par citām lietām, un tas ir par Kultūrkapitāla fondu. Par šo jautājumu šodien tika lauzts daudz šķēpu, un pārsvarā runāja divas partijas — Tautas partija un "Latvijas ceļš". Es patiešām saprotu Tautas partijas kultūras speciālistu Helēnas Demakovas un Riharda Pīka un mūsu partijas kultūras ministres Karinas Pētersones kundzes satraukumu par to, kā attīstīsies valsts finansiālā politika kultūrā. Mēs šodien apspriedām likumu par Kultūrkapitāla fondu, un gribu visiem apgalvot, ka mūsu mērķis nav to sagraut. Mēs paredzam, ka turpmāk Kultūrkapitāla fondā ienāks puse no tās naudas, ko mēs saņemam no azartspēlēm.

Otrkārt, Kultūrkapitāla fonda statūti nosaka, ka tā kapitālā šogad jāiemaksā miljons, bet nākamgad — arī otrs. Vienīgais izņēmums būs tas, ka netiks pieļauts, ka Kultūrkapitāla fondā ieguldītos valsts līdzekļus var izmantot akciju pirkšanai un pārdošanai, dažādu vērtspapīru iegādei, aizdevumiem un citām lietām. Mums nav pārliecības, ka Kultūrkapitāla fondā strādā izcili finansisti un ka biržas spēlēs viņi vienmēr spēs iziet sausā. Uzskatām, ka šobrīd Kultūrkapitāla fonds nav kļuvis tik nopietns kā Skandināvijas valstīs un viņiem nav tik lielu līdzekļu, lai tas varētu atļauties zināmu daļu no tiem ieguldīt šādos pelnīšanas pasākumos.

Ja runājam par budžetu un likumiem, kas uz to attiecas, tad, bez šaubām, jārunā par akcīzes nodokli naftas produktiem. Es biju viens no tiem, kas iestājās par akcīzes nodokļa palielināšanu. Šodien tika pieņemts kompromisa variants — divi lati par mazutu, un tiks atmaksāts tiem, kas mazutu patērē apsildei.

Un, treškārt, gribu pateikt, ka šodien tika norunāta laikam šīs Saeimas izcilākā runa, un to izdarīja Kārlis Leiškalns. Viņš stāstīja par tabaku, runāja par muitas nodokli tabakas izstrādājumiem, aizstāvēja vietējo ražotāju, cīnījās pret lietuviešiem... Vispār tā bija neaprakstāmi skaista runa, un, ja kādam ir interese, iegādājieties "Latvijas Vēstnesi" un izlasiet. Tā ir paraugstunda, kā var uzstāties no Saeimas tribīnes. Man tas bija liels pārsteigums, jo Latvijas Saeimā esmu jau ceturto gadu, bet neko tik pārliecinošu nebiju dzirdējis.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Šodien Saeimā izskatīja mūsu frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pieprasījumu Latvijas ekonomikas ministram par "Latvijas kuģniecības" īpašumu izpārdošanu pirms privatizācijas. Mēs uzskatām, ka šī rīcība ir pretrunā ar Latvijas valsts interesēm. Mūsuprāt, īpašuma izpārdošanu šajā gadījumā var uzskatīt par apslēptu nelikumīgu privatizāciju. Mums ir pamatotas aizdomas, ka šī rīcība ir saistīta ar vēlmi pirms privatizācijas samazināt "Latvijas kuģniecības" vērtību un atņemt Latvijas valstij no privatizācijas plānotos līdzekļus.

Līdz šim brīdim jau ir pārdoti seši kuģi. No vienas puses, formāli viss izskatās likumīgi, jo saņemta Privatizācijas aģentūras piekrišana. No otras puses, nekas nav dzirdams par jaunu kuģu būvniecību vai iegādi, un tagad ieplānots pārdot vēl trīs tankkuģus. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors J.Nagļa kungs paskaidroja, ka šo tankkuģu ekspluatācija ir neizdevīga, jo tie domāti ledus apstākļiem un ir dārgi ekspluatācijai. Šādi argumenti mūs nepārliecina, jo naftas produktu transportēšana mūsu reģionā vienmēr būs perspektīva.

Sevišķi mūs neapmierināja saņemtā informācija par kuģu izpārdošanas ieņēmumu izmantošanu. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors atzina, ka nav pamata bažām par šo līdzekļu izsaimniekošanu pirms privatizācijas. Diemžēl Saeimas vairākums noraidīja mūsu pieprasījumu. Tas mums ir pārsteigums, it īpaši tāpēc, ka pret pieprasījuma atzīšanu nobalsoja arī sociāldemokrāti.

Mēs plānojam nākotnē pārformulēt mūsu pieprasījumu un vēlreiz mēģināt panākt pieprasījuma atzīšanu Saeimas sēdē.

 Saeimas preses dienests