Iesniegumi

Deputātu pieprasījums

Par mērķaizņēmuma obligāciju kompensāciju

Latvijas iedzīvotājiem

(Saeimas dok. nr.306)

Finansu ministram I.Godmanim

Saskaņā ar bijušās PSRS Ministru padomes 1990.gada 21.decembra lēmumu Nr.1119 "Par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju izlaišanu" un Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 22.marta norādījumiem Nr.11.—19/568 Latvijas Republikas Valsts krājbanka realizēja valsts bezprocenta mērķaizņēmuma obligācijas iedzīvotājiem.

Kopumā republikas iedzīvotājiem tika realizētas 16 veidu 30091 mērķaizņēmuma obligācijas kopsummā par 56,4 milj. rubļu jeb 285 839,25 latiem.

Obligāciju izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS valsts budžetā. Sabrūkot vienotajai PSRS, šie līdzekļi tika attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu.

Latvija 1992.gadā nepiedalījās bijušās PSRS savienoto republiku sanāksmē par bijušās PSRS iekšējā parāda atmaksāšanas kārtību un neparakstīja 1992.gada 13.marta līgumu "Par bijušās PSRS iekšējā parāda apkalpošanas principiem un mehānismu", kas nosaka arī šo mērķaizņēmuma obligāciju kompensēšanas kārtību.

No šī laika gan Latvijas Krājbankas amatpersonas, gan dažādi ministri (A.Kreituss, A.Gorbunovs, R.Zīle) un premjerministri (M.Gailis), kā arī citas augstākās valsts amatpersonas (E.Repše, I.Kreituse, J.Kaksītis un citi) ir devuši desmitiem atbilžu šo mērķaizņēmuma obligāciju īpašniekiem Latvijā, kurās solīts risināt šo problēmu ar bijušās PSRS mantinieci — Krieviju starpvaldību sarunās un sākt kompensāciju izmaksu no Latvijas valsts budžeta, bet līdz šim praktiska risinājuma nav. 1994.gadā valsts budžetā šo obligāciju atpirkšanai bija pat paredzēti 450 000 latu, bet šis budžeta postenis netika izpildīts.

Līdzšinējā Krievijas nostāja attiecībā uz Latvijas priekšlikumu uzņemties šīs iekšējā parāda daļas apkalpošanu ir bijusi negatīva, jo Krievija apkalpo tikai savus pilsoņus un atbild par obligācijām, kas pirktas tās teritorijā, jo arī no obligacijām iegūtā nauda tika izmantota kreditēšanai visā bijušās PSRS teritorijā.

Latvijas valdība pēdējos četrus gadus nekādus praktiskus risinājumus nav meklējusi, un Finansu ministrija, iespējams, pat nezina, cik daudz šo mērķaizņēmuma obligāciju un par kādu summu vēl joprojām atrodas Latvijas iedzīvotāju rīcībā, jo daļa no tām, dažādā veidā varētu būt realizēta Krievijā (pārcelšanās uz dzīvi, mantojums), daļa — atsavināta vai zudusi citādā veidā.

Piemēram, sabiedriskā kustība, kas apvieno šo mērķobligāciju īpašniekus, ir spējusi apzināt tikai 3000 tūkstošus no sākotnējiem 30 tūkstošiem obligāciju īpašnieku.

Minēto iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka Finansu ministrijai kopā ar Latvijas Krājbanku ir nekavējoties jāveic Latvijas iedzīvotāju īpašumā esošo 1990.gada mērķaizņēmuma obligāciju pārreģistrācija, jānosaka adekvāta proporcija šo obligāciju kompensēšanai naudā un atbilstoši pārreģistrācijas rezultātiem jāpieņem kompensāciju izmaksāšanas grafiks no Latvijas valsts budžeta.

Latvijas iedzīvotājiem nav jācieš tādēļ, ka divu valstu valdības nespēj vienoties par abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Mēs ceram sagaidīt no jums, I.Godmaņa kungs, praktisku rīcību, nevis kārtējos valdības solījumus par iespējamām starpvalstu sarunām par šo jautājumu nezināmā nākotnē. To lūdzam darīt mums zināmu likumā noteiktajā kārtībā.

P.S. Nepieciešamības gadījumā mēs varam jūs iepazīstināt ar visai plašo saraksti šajā jautājumā.

Saeimas deputāti: J.Jurkāns, J.Urbanovičs,

A.Klementjevs, P.Maksimovs, J.Pliners,

M.Bekasovs, A.Golubovs, M.Lujāns, O.Tolmačovs,

J.Sokolovskis, O.Deņisovs, M.Mitrofanovs,

1999.gada 27.janvārī I.Solovjovs, B.Rastopirkins

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

(Saeimas dok.nr.265; likumprojekts nr.132)

Saeimas deputātu grupas (A.Seile, K.Leiškalns, A.Slakteris,

O.Grīgs, J.Škapars, A.Kalvītis, Dz.Kudums, J.Sproģis, I.Stirāns, A.Kalniņš, A.Razminovičs, L.Stašs, J.Burvis, P.Salkazanovs,

J.Leja, O.Tolmačovs, L.Bojārs, J.Lāčplēsis) 1999.gada 21.janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr; 1996, 11.nr., 1997, 24.nr.) šādus grozījumus:

papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7. Laika periodā no 1999.gada 1.aprīļa līdz 2002.gada 31.decembrim pievienotās vērtības nodokli par veiktajiem darījumiem ar Pārejas noteikumu 8.punktā minētajiem kokmateriāliem piemēro šādi:

7.1. nodokli budžetā par piegādātiem kokmateriāliem maksā kokmateriālu saņēmējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

7.2. kokmateriālu nosūtītāja un saņēmēja darījuma attiecības noformējamas ar stingrās uzskaites dokumentu "Kokmateriālu transporta pavadzīme–rēķins", kura formu un aizpildīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets;

7.3. priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību par šajā punktā minētajiem veiktajiem darījumiem nosaka Ministru kabinets;

7.4. kokmateriālu nosūtītājs un saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklaraciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu, kura formu apstiprina Ministru kabinets. Deklarācijas pielikuma aizpildīšanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

8. Pārejas noteikumu 7.punktā noteiktā kārtība piemērojama šādiem kokmateriāliem:

8.1. apaļkokiem, kuri ir nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti kokmateriāli un kas sastāv no viena elementa, bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par 1 metru un tievgaļa diametrs ir vismaz 3 centimetri;

8.2. jebkurā garumā sazāģētiem zāģmateriāliem, ēvelētiem vai neēvelētiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kas biezāki par 6 mm.".

 

Par likumprojektu

Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Pašreizējās pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas metodes kokmateriālu tirgū nav efektīvas, jo ir iespējama starpniekfirmu spekulācija ar šā nodokļa maksājumiem. Grozījumi likumā paredz mainīt PVN maksāšanas kārtību, lai nodrošinātu nodokļa iekasēšanu valsts budžetā un ieviestu stingrās uzskaites kokmateriālu transporta pavadzīmes–rēķinus.

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Sakarā ar to, ka no 1999.gada 1.janvāra ir atcelta izvedmuita lielo dimensiju apaļkokiem, PVN maksājumu izmaiņas nodrošinās racionālāku darbību kokmateriālu ražošanas, kokapstrādes un eksporta firmās, labvēlīgi ietekmēs nodarbinātības procesu un radīs labvēlīgāku situāciju mežizstrādes darbu kontrolē un vides aizsardzībā.

 

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Ieskaitījumi valsts budžetā var būtiski palielināties, jo tiek novērstas negodīgas darbības kokmateriālu tirgū.

 

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Nepieciešami:

Ministru kabineta noteikumi par nodokļa maksāšanas kārtību;

Ministru kabineta noteikumi par stingrās uzskaites dokumentu "Kokmateriālu transporta pavadzīme–rēķins" ieviešanu un aizpildīšanas kārtību;

Ministru kabineta noteikumi par priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību;

Ministru kabineta apstiprināta VID sagatavota PVN deklarācija un attiecīgie pielikumi.

Izmaiņas citos likumos nav nepieciešamas.

 

Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Tiks aizsargātas meža īpašnieku un meža izmantotāju un kokapstrādes firmu intereses. Netiks radītas jaunas valsts institūcijas, bet tiks radīta vienkārša un droša PVN iekasēšanas sistēma.

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"

(Saeimas dok. nr. 285; likumprojekts nr. 137)

Saeimas deputātu grupas (M.Mitrofanovs, M.Bekasovs,

B.Cilevičs, I.Solovjovs, J.Jurkāns) 1999. gada 20.(22.) janvārī

iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1. Izslēgt 30. panta 1. daļas 3. punktā vārdus:

— "pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas".

2. Izslēgt 30. panta 1. daļas 3.1. punktā vārdus:

— "pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību iegūšanas".

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Tuvojas beigām likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" noteiktais 7 gadu periods, kura laikā izlikšana no denacionalizētiem namiem dažos gadījumos pieļaujama tikai "ierādot citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu". Līdz ar to izlikšanai no dzīvokļiem ir nolemti tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo denacionalizētos namos. Tai pašā laikā nevar uzskatīt, ka Latvijas Republikā ir izveidojies pilnvērtīgs dzīvokļu tirgus un ir pieaugusi iedzīvotāju labklājība tiktāl, ka viņi ir spējīgi iegādāties sev jaunus dzīvokļus. Tātad nav izveidojušies tie apstākļi, kuri tika uzskatīti par nepieciešamiem, nosakot 7 gadu termiņu.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Finansiālā slodze tām ģimenēm, kuras būs spiestas atstāt dzīvokļus denacionalizētajos namos, būs nepanesama, kā rezultātā izveidosies liels pauperizēto iedzīvotāju slānis. Valsts būs spiesta ievērojami palielināt izdevumus sociālajai palīdzībai tiem iedzīvotājiem, kuri citādi spētu paši sevi nodrošināt. Samazināsies iedzīvotāju pirktspēja. Likuma grozījums pārvarēs šīs negatīvās tendences.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma grozījums palīdzēs iekļauties plānotās budžeta summās sociālās palīdzības programmā. Bez šī likuma grozījuma budžetam jau 1999. gadā radīsies neparedzēta papildu slodze.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi izriet no priekšlikuma izdarīt grozījumus likumos "Par namīpašumu denacionalizāciju" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem".

 

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Neizdarot grozījumus, var rasties problēmas ar Starptautisko paktu par sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību pildīšanu Latvijā.

 

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta, grozījumus pieņemot un izsludinot.

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"

(Saeimas dok. nr.287; likumprojekts nr.139)

Saeimas deputātu grupas (M.Mitrofanovs, M.Bekasovs,

B.Cilevičs, I.Solovjovs, J.Jurkāns) 1999.gada 20.(22.) janvārī

iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" šādus grozījumus:

1. izteikt 15.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:

"15.pants. Izlikšana no likumīgajiem īpašniekiem atdotajiem namiem pieļaujama tikai likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, ierādot citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks prasa īrnieku izlikšanu, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 29.panta 4. un 5.punktu."

2. Izteikt 15.panta trešo daļu sekojošā redakcijā:

"Šā panta 2.daļas noteikumi neattiecas uz bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kas ir politiski represētas personas, kuru īpašumi ir lauku viensētas un vienģimeņu vajadzībām celtās mājas pilsētās un citās apdzīvotajās vietās."

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Tuvojas beigām likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" noteiktais 7 gadu periods, kura laikā izlikšana no denacionalizētiem namiem dažos gadījumos pieļaujama tikai, "ierādot citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu". Līdz ar to izlikšanai no dzīvokļiem ir nolemti tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo denacionalizētos namos. Tai pašā laikā nevar uzskatīt, ka Latvijas Republikā ir izveidojies pilnvērtīgs dzīvokļu tirgus un ir pieaugusi iedzīvotāju labklājība tiktāl, ka viņi ir spējīgi iegādāties sev jaunus dzīvokļus. Tātad nav izveidojušies tie apstākļi, kuri tika uzskatīti par nepieciešamiem, nosakot 7 gadu termiņu.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Finansiālā slodze tām ģimenēm, kuras būs spiestas atstāt dzīvokļus denacionalizētajos namos, būs nepanesama, kā rezultātā izveidosies liels pauperizēto iedzīvotāju slānis. Valsts būs spiesta ievērojami palielināt izdevumus sociālajai palīdzībai tiem iedzīvotājiem, kuri citādi spētu paši sevi nodrošināt. Samazināsies iedzīvotāju pirktspēja. Likuma grozījums pārvarēs šīs negatīvās tendences.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma grozījums palīdzēs iekļauties plānotās budžeta summās sociālās palīdzības programmām. Bez šī likuma grozījuma budžetam jau 1999.gadā radīsies neparedzēta papildu slodze.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi izriet no priekšlikuma izdarīt grozījumus likumos "Par namīpašumu denacionalizāciju" un "Par dzīvojamo telpu īri".

 

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Neizdarot grozījumus, var rasties problēmas ar Starptautisko paktu par sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību pildīšanu Latvijā.

 

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta, grozījumus pieņemot un izsludinot.