Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 9. septembra sēdes

U.I.Grava

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien bija samērā rets gadījums Saeimas darbā, jo mēs mazliet pieskārāmies arī ārpolitikas jautājumiem: Saeima izskatīja Ārlietu komisijas locekļu vienbalsīgu priekšlikumu, ka reizi gadā ir jānotur viena atsevišķa Saeimas sēde, kas tiktu veltīta tikai ārpolitikas jautājumiem. Un ārlietu ministrs tad tiktu uzaicināts pastāstīt par stāvokli valstī tieši attiecībā uz ārpolitiku, jo galu galā Latvijas neatkarība jau nav tik nodrošināta, ka mēs vispār par ārpolitiku neinteresētos. Saeimā tas ir diezgan rets gadījums, ka mēs par šādiem jautājumiem runājam. Faktiski jāteic, ka kopš Krievijas robežlīguma parakstīšanas tā ir pēdējā reize, kad mēs kaut cik nopietni šim jautājumam pieskārāmies.

Un tādēļ šāda ieviesta jauna kārtība dod vairākus labumus. Pirmkārt, tas piespiedīs Ārlietu ministriju sagatavot vienu skaidru redzējumu par mūsu ārpolitikas virzienu, jo vispār Ārlietu ministrijā pašreiz tāda ārlietu koncepcija nav pat izstrādāta.

Otrkārt, tas piespiedīs arī tautas kalpus, Saeimas deputātus, interesēties par šo īpaši svarīgo jautājumu un arī piedalīties tādās aktīvās debatēs.

Un, treškārt, domāju, ka tas arī veicinās mūsu pilsoniskajai sabiedrībai tādu attīstību – runāt arī par šiem jautājumiem.

Un iecere ir, ka šis ziņojums varētu tikt saistīts tieši ar Latvijas de jure atzīšanas dienu – 26.janvāri, kas īstenībā bija tā reize, kad Latvijas vārds izgāja pasaulē. Tā ka iznāk tā, ka 18.novembrī mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu, bet 26.janvārī mēs varētu svinēt Latvijas vārdadienu.

Un vispār šī nedēļa ir bijusi Latvijas ārpolitikā nozīmīga sakarā ar Vācijas kancleres Merkeles kundzes vizīti Latvijā. Tas ne vien panāca uzmanības pievēršanu Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, bet, es domāju, arī tīri praktiski labumi tika iegūti no šā apmeklējuma, jo, domāju, tas pacēla jautājumu par to, ka varētu Latvija un pārējā Baltija iegūt lielāku neatkarību enerģētikas jomā. Cerams, ka tas varētu veicināt arī Vācijas uzņēmēju ieguldījumus Latvijā un tiktu arī panākti zināmi solījumi par atbalstu taisnīgākām dotācijām mūsu lauksaimniekiem.

Tā ka tas ir atkal bijis viens pozitīvs solis mūsu Ministru prezidenta Dombrovska politikai – izvest mūs no pašreizējās ekonomiskās krīzes.

J.Strazdiņš

(ZZS frakcija):

Šodien bija parasta mūsu Saeimas sēde, kurā mēs izskatījām vairākus likumprojektus.

Es šodien negribu pievērsties šodienas sēdes darba kārtībai; gribu vairāk pievērsties pašreizējai mūsu valsts situācijai. Valsts ir iegājusi ļoti aktīvā priekšvēlēšanu kampaņā. Ir ļoti aktivizējušies gan plašsaziņas līdzekļi, gan žurnālisti, gan eksperti, gan sabiedrība kopumā, un mums katram ir jāiztur liela slodze, klausoties radiopārraides un televīzijas pārraides, jo mēs visi kļūstam aizvien vairāk atbildīgi par to, kāda būs nākamā Saeima, kādi pašreizējie deputātu kandidāti kļūs par īstiem Saeimas deputātiem, kā viņi pārvaldīs mūsu valsti un kā ietekmēs mūsu nākotni.

Šajā grūtajā laikā aicinu visus tomēr visu to izturēt un mēģināt izlobīt racionālo kodolu no visa dzirdētā, un saglabāt vēsu prātu, jo diemžēl bez tā, ko jums patiesi pauž tiešā ēterā deputātu kandidāti, politisko apvienību līderi, bieži vien iezogas dzeltenās preses pārstāvji ar saviem apskatniekiem un saviem publicistiem, kuri ne jau bez savtīgām interesēm pauž pavisam skandalozas idejas un tā tālāk, un novērš mūsu uzmanību no mūsu galvenajiem uzdevumiem. Tā ka tas ir grūts laiks. Taču es kā ārsts psihiatrs varu jums visiem teikt, ka tomēr, kad cilvēks nonāk auditorijā un sāk runāt ar auditoriju, mēs redzam šo personību, mēs redzam šo cilvēku un labāk viņu iepazīstam, un labāk varam izvērtēt. Un jūsu atbildība tagad ir tā, ka jums jāprot izvēlēties tiešām pašus labākos līderus, tautas priekšstāvjus, kas aizstāvēs tieši jūsu intereses, mūsu, visas valsts, intereses un vedīs mūs uz labklājības valsti un arī uz stabilitāti. Jo nestabilitāte mūs tikai posta, mēs varam pieļaut kļūdas, un tas ir bīstami mūsu neatkarībai, mūsu pastāvēšanai. Tāpēc esiet visi uzmanīgi, esiet vērtējoši, un tad arī labāk mēs dzīvosim! Un padomājiet arī par tiem nākamajiem Saeimas deputātiem, kas strādās Saeimā, – cik viņi būs spējīgi sastrādāties. Jo nebūs jau tā, ka Saeimā tiks ievēlēta viena politiskā apvienība, tās būs vairākas, tām būs jāstrādā un būs jāpieņem politiskie un ekonomiskie lēmumi. Lai nenotiek tā, ka diemžēl Saeima beigās nebūs spējīga strādāt! Tā ka mēs visi par to esam atbildīgi.

Un lai jums veicas! Paldies.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Diemžēl valdība ir pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr.692 – “Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība”, kas paredz būtiski samazināt granta apmēru.

Iepriekšējo 200 latu vietā ievērojami zinātnieki varēs saņemt tikai 150 latus. Kā mēs zinām, grantu piešķiršana, kas pēc būtības ir mūža stipendija zinātniekiem, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnē, ir valsts cieņas parādīšana tiem, kuri daudzu gadu garumā nodarbojušies ar zinātnisko darbu valsts labā.

Valdības lēmums ietaupīt uz ievērojamu zinātnieku rēķina, no kuriem daudzi nebūt nedzīvo pārticīgi, ir izraisījis lielu neapmierinātību akadēmiskajā vidē. Valsts nevērīgā attieksme pret Latvijas zinātnes ievērojamiem pārstāvjiem ir sava veida brīdinājuma signāls jaunajiem zinātniekiem. Mēs daudz runājam par to, ka ir pārtraukta zinātnieku paaudžu pārmantojamība, ka jaunatne nevēlas pievērsties zinātnei, uzskatīdama to par neperspektīvu nodarbošanos. Vienlaikus daudz tiek spriests par to, ka Latvijā jāattīsta zinātņietilpīga, inovatīva ražošana. Bet sava “Nokia” mums radīsies tikai tad, ja valsts ieguldīs, investēs līdzekļus zinātnē, demonstrēs cieņu pret tiem, kuri dzīvē izvēlējušies šo cienījamo ceļu – nodarboties ar zinātni!

Mēs aicinām valdību pārskatīt lēmumu par grantu samazināšanu. Ietaupījums no tā ir niecīgs, jo Latvijā nav nemaz tik daudz zinātnieku, bet zaudējums, ko valstij nodara šādi lēmumi, ir milzīgs. Zinātniskā elite pārstāj sajust, ka viņa ir valstij vajadzīga.

J.Porietis

(Tautas partijas frakcija):

9.Saeimas darbība tuvojas noslēgumam un, iespējams, tāpēc arī šodien sēde noritēja mierīgi, jo acīmredzot frakcijas nevēlas politiski jutīgus jautājumus vairs šajā Saeimā skatīt. Tika izskatīti un precizēti vairāku sfēru izdienas pensijas skarošie likumi, arī par fotoradaru iepirkumiem bija viens likums. Un laikam jau tā būs, ka paliks likumi, kas būs jāizskata 10.Saeimā.

Es gribu pieskarties tiem likumprojektiem, kurus izskata Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Acīmredzot 10.Saeimai būs jāturpina darbs pie Augstākās izglītības likuma; mēs gan vēl strādāsim visu šo mēnesi pie šā likuma, bet ir daudz pretrunu šā likuma izstrādē iesaistīto pušu starpā, tāpēc darbs pie šā likuma nevirzās tik ātri, cik mums to Saeimā gribētos.

Ir iesniegti Kultūras pieminekļu aizsardzības likuma grozījumi, lai nodrošinātu to valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu, kuri atrodas privātīpašumā.

Ir rosināta arī diskusija par Autortiesību likuma pilnveidi, lai uzlabotu autortiesību aizsardzības jomu.

Man gribētos pieminēt vienu jautājumu, kas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir skatīts vairākkārt, ir diskutēts par to, tas ir jautājums par to, vai bērniem vajadzētu sākt mācības no sešu gadu vecuma. Šādu projektu ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, balstoties uz to, ka vajadzētu vidusskolu absolvēt 18 gadu vecumā un līdz ar to skolas gaitas sākt vienu gadu agrāk. Jau šobrīd vecāki, ja to vēlas, var savu bērnu laist skolā no sešu gadu vecuma. Šo iespēju gan izmanto tikai 10 procenti vecāku. Tāpēc izbrīnu rada fakts, ka šo 10 procentu dēļ tiek mainīta līdzšinējā nostāja. Lielākā daļa deputātu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas tomēr neatbalsta šādu projektu un ierosina, kā vajadzētu par vienu gadu mācību laiku samazināt: koncentrēt programmas kādā pamatskolas klasē un līdz ar to samazināt skolās izglītošanās laiku par vienu gadu, nevis visiem sešgadīgajiem likt iet skolā. Mēs esam ierosinājuši šādu variantu Izglītības un zinātnes ministrijai un ceram, ka tā izskatīs šādu variantu.

Tomēr pats būtiskākais likumdevēja uzdevums šobrīd ir veidot tādus likumus, lai strauji attīstītos uzņēmējdarbība, līdz ar to rastos jaunas darba vietas, palielinātos iekšzemes kopprodukts, labāk pildītos valsts budžets un drīzāk varētu atdot valsts parādu. Līdz ar to apstātos lejupslīde, tiktu pārvarēta krīze un paaugstinātos iedzīvotāju labklājība. Politiskais bloks “Par labu Latviju” stingri iestājas par uzņēmējdarbības veicināšanu, jo tieši tā rada šos līdzekļus valsts budžetā. Ceru, ka šādu nostāju atbalstīs arī vēlētāji. Paldies par uzmanību.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Šodien PCTVL ir balsojusi pret likumprojektu, kuru iesniedza Ministru kabinets, izpildīdams divas ES direktīvas, proti, pret jauno Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu. Kas šajā likumā ir jauns? Lai jums stāsta citi! Es jums teikšu, kas tur nav mainījies. Proti, spēkā palika vēl 1993.gadā ieviestais aizliegums nepilsoņiem veikt komercdarbību, kas saistīta ar ieročiem. Pilnā mērā tiem nav pieejamas arī pašaizsardzības tiesības. Nepilsoņiem ir liegts nēsāt šaujamieročus un pat kolekcionēt ieročus un munīciju. Un tādu “jaunu” (pēdiņās) likumprojektu Saeimas vairākums ir atbalstījis!

Vai jūs kopā ar Saeimas vairākumu tiešām esat pārliecināti, ka nepilsoņi ir gatavi šaut jums mugurā?

Kopā ar nepilsoņiem tas ir aizliegts alkoholiķiem, narkomāniem, noziedzīgu grupējumu locekļiem. Šai pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirībai piemīt klaji apvainojošs raksturs; tādas ir arī vēl 25 atšķirības no 79. Šie ierobežojumi nepilsoņiem nedarbojas attiecībā uz īstajiem ārvalstniekiem – ES pilsoņiem, kā tas ir arī 16 citos gadījumos.

Lūk, ko šajā sakarā teicis Latvijas tiesībsargs: “Šobrīd pastāv vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās, nodarbinātība un citas, kur normatīvajos aktos Eiropas Savienības pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka Latvijā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citām valstīm.

Samazinot nepilsoņu skaitu, būtu tomēr ieteicams balstīties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtējot nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas Eiropas Savienības pilsoņiem.”

Tas bija tiesībsarga viedoklis.

Un tiesībsargs vēl pirms diviem gadiem atzina septiņas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem par nepamatotām. Diemžēl visas septiņas joprojām ir spēkā.

Jautājumam par to vai citu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību pamatotību piemīt tīri subjektīvs raksturs. Ja par pamatu ņem tēzi, ka nepilsoņi ir nelegālie imigranti, kuri okupācijas laikā ieceļoja Latvijā, kā arī šo imigrantu pēcteči, bieži vien visai attāli, tad atliek vien nožēlot par to, ka 50 atšķirības no 130 tika atceltas vai kļuvušas par spēkā neesošām.

Ja par pamatu ņem 1990.gada maijā Augstākās padomes pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8.pantu? “Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.” Ja ņem par pamatu šo tēzi, tad nekavējoties būtu jāatceļ visi ierobežojumi, kas ir minēti Latvijas Cilvēktiesību komitejas sastādītajā sarakstā.

Latvijai, it īpaši krīzes laikā, tomēr ir jāstāv uz abām kājām. PCTVL neprasa nekādas privilēģijas krieviem un cīnās tikai un vienīgi par vienlīdzību. Par vienlīdzību, kas ir valsts uzplaukuma pamats.

Paldies.

J.Kursīte-Pakule

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti vairāki likumprojekti, kuros paredzēta izdienas pensiju administrēšanas sistēmas vienkāršošana, lai taupītu resursus.

Pieņemot īpašu likumu, tika beidzot novērsta netaisnība pret zemes īpašnieci, kurai pēc Latvijas robežlīnijas mainīšanas Austrumlatvijas daļā daļa zemes tika iekļauta Krievijas teritorijā. “Gobu salu” īpašniecei tika piešķirta kompensācija – zeme Latvijas teritorijā viņai esošā īpašuma tuvumā.

Vēl. Es gribētu pieskarties, turpinot kolēģa no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas teikto, darbam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Šonedēļ tika skatīti iespējamie grozījumi Izglītības likumā saistībā ar privātajām kristīgajām skolām. Kopumā komisija atzinīgi novērtēja iespējami lielāku pašvaldību atbalstu kristīgajām skolām, jo nevar neredzēt, ka sabiedrībā, tātad arī skolās, vērojams vērtību krīzes samilzums, lai gan Latvija kā valsts, līdzīgi kā citas valstis Eiropā, veidojusies uz kristietībā balstītu vērtību pamatiem. Vienlaikus Tieslietu ministrijas pārstāvji komisijā norādīja, ka būtu iesniedzējiem jāprecizē, par kādām skolām ir runa – kristīgajām, kas ir plašāks jēdziens, vai tradicionālajām kristīgajām konfesijām piederīgajām. Vairāki runātāji diskusijā atzīmēja, ka attieksmei pret visām privātskolām būtu jābūt vienlīdzīgai, neizceļot kristīgās pāri citām. Taču tas prasītu no valsts budžeta papildus 6 miljonus gadā; tas pašreizējā situācijā nav iespējams, un te arvien skaidrāk kļūst redzams – un ne tikai šajā jautājumā –, ka valstij daudz skaidrāk ir jāiezīmē savas prioritātes, to skaitā arī prioritātes vērtību jomā. Atbalstot visu niecīgā apjomā, grūti cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Paldies.

O.Kastēns

(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā mēs skatījām daudzus likumprojektus. Es gribētu atzīmēt to, ka Saeima diezgan vienprātīgi noraidīja valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kas ir brāķains, un atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Šis likumprojekts nepieciešams, lai atrisinātu amatpersonu atlīdzības izmaksas jautājumu, kad šīs amatpersonas tiek nosūtītas darbam starptautiskās organizācijās ārpus Latvijas.

Es gribētu atzīmēt arī vienu ārpolitisku jautājumu. Sākās darbs pie Saeimas kārtības ruļļa labojumiem, un šo labojumu būtība ir šāda: ārlietu ministrs gada sākumā Saeimai iesniedz ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību Latvijas ārpolitikā, un tad par šiem ārpolitikas jautājumiem tiek rīkotas debates. Es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi. Saeimā agrāk bija debates par Eiropas Savienības jautājumiem, pēc tam tās kļuva aizvien retākas un beigās pavisam pazuda. Es domāju, ka parlamenta darbība ir tik cieši saistīta ar ārpolitiku, ka šie jautājumi būtu jāpārzina ne tikai tiem deputātiem, kuri strādā Ārlietu komisijā, bet arī tiem, kas strādā citās komisijās.

Kā jau droši vien esat ievērojuši, sākušās aktīvas pirmsvēlēšanu diskusijas gan radio, gan televīzijā, un mēs varam dzirdēt visdažādākos viedokļus. Un, ņemot vērā šīs diskusijas, es esmu nosūtījis vēstuli gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijas vadībai, kurā atgādinu viņiem, ka valdība pirms pēdējā budžeta pieņemšanas sabiedriskajiem medijiem ļoti radikāli apgrieza finanšu līdzekļus; pēc tam, kad televīzija piedraudēja, ka neaicinās politiķus uz debatēm, sākās draudi, pārmetumi par netaisnīgu, nedemokrātisku un neētisku rīcību. Manuprāt, tā ir ļoti liekulīga attieksme pret sabiedriskajiem medijiem. Tiek apgriezts budžets, tiek likti šķēršļi mediju centieniem naudu atrast pašiem, kā tas bija ar Finanšu ministrijas centieniem apstādināt Latvijas Radio 2.kanāla nodošanu konsorcijā. Un, ņemot vērā šo liekulīgo valdības attieksmi pret medijiem, es aicināju gan Latvijas Televīzijas, gan Latvijas Radio vadību uz priekšvēlēšanu debatēm neaicināt tos ministrus, it sevišķi no “Vienotības”, kuri valdībā ir pieņēmuši lēmumus par sabiedrisko mediju budžeta apgriešanu. Jo medijiem ir jābūt sabiedrisko procesu sargsunim, nevis krancim, ko cauru gadu mērdē badā, bet pirms vēlēšanām pamet bļodiņu ar pārpalikumiem no dzīru galda.

Vēl. Es gribētu atzīmēt, ka mēs ar bažām vērojam, kas notiek ar nākamā gada budžetu, ka valdībai šobrīd nav nekādu plānu un nekādu priekšlikumu, kā samazināt atkal šo budžeta deficītu 440 miljonu latu apmērā. Valdībā tika iesniegts audita plāns, kurā tika piedāvāts optimizēt valsts funkcijas un kurš ļautu ietaupīt 80 miljonus latu, taču visi ministri vienbalsīgi noraidīja šo plānu. Acīmredzot valdība plāno nākamgad šīs naudas problēmas risināt uz pensionāru, skolēnu, jauno māmiņu un citu sociāli neaizsargāto iedzīvotāju rēķina.

Tas arī bija viss.

Paldies jums par uzmanību, un patīkamu nedēļas nogali!

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā