Par kultūras pieminekļu aizsardzību

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 14.septembrī, strādājot ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” sagatavošanu otrajam lasījumam, diskutēja par iespējām atsavināt kultūras pieminekļus, kurus apdraud to īpašnieku bezdarbība un negodprātīga rīcība.

Kultūras pieminekļi ir sliktā stāvoklī, un izplatīta ir īpašnieku attieksme tos laist postā, lai zemi izmantotu citiem mērķiem, uzzināja deputāti. Patlaban valsts kultūras pieminekļus var atsavināt tikai par atlīdzību, un daļa īpašnieku mērķtiecīgi pasliktina pieminekļu stāvokli. Tāpēc deputāti sprieda par priekšlikumiem, lai likumā tiktu paredzēts efektīvāks mehānisms kultūras pieminekļu aizsardzībai.

“Pieminekļu aizsardzība ir ārkārtīgi būtisks jautājums, jo vistiešākajā mērā saistīts ar vēsturisko vērtību saglabāšanu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. Viņš norādīja, ka Saeimas Juridiskais birojs kopīgi ar atbildīgo ministriju un iestāžu speciālistiem meklēs visprecīzāko tiesisko regulējumu, lai tiktu īstenotas sabiedrības intereses kultūras pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas jomā un tiktu izslēgti gadījumi, kad piemineklis tiek pamests novārtā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis pauda uzskatu, ka būtu nepieciešams tikai viens vai divi gadījumi, kuros no īpašnieka tiktu atsavināts līdz sliktam stāvoklim novests kultūras piemineklis, lai citi īpašnieki gūtu mācību un kopējā situācija pieminekļu uzturēšanā uzlabotos.

Tāpat komisijas deputāti diskutēja par iespējām daļu kultūras pieminekļu aizsardzības funkciju deleģēt pašvaldībām. Komisijas deputāts Jānis Porietis rosināja šādu deleģēšanu veikt tikai tām pašvaldībām, kurās izveidots kultūras mantojuma aizsardzības dienests. Deputāti norādīja, ka to jādara, ja ir pārliecība par pašvaldību spēju un ieinteresētību rūpēties par pieminekļu aizsardzību un ja tajās ir atbilstoši profesionāļi.

Šobrīd vairākas pašvaldības ir izrādījušas interesi par kultūras pieminekļu aizsardzību un ir gatavas funkcijas pārņemt bez tam atsevišķi iedalīta finansējuma, teica J.Dambis. Viņš par absurdu nodēvēja Valsts kancelejas vadītās funkciju audita darba grupas priekšlikumu šo funkciju nodot visām pašvaldībām. Faktiski tas nozīmētu, ka kultūras pieminekļu aizsardzība būtu pašvaldību būvvalžu kompetencē, tomēr to bez profesionāliem arheologiem, mākslas vēsturniekiem un arhitektiem nav iespējams veikt. Turklāt tādā gadījumā Latvija būtu vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts bez valsts iestādes, kura rūpētos par kultūras pieminekļu aizsardzību, pauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs.

Saeimas preses dienests