Zemkopības ministrs: Par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni

20. un 21.septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Beļģijā piedalās neformālajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru sanāksmē, kuras diskusiju temats ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotne.

Kā jau Latvija paudusi iepriekš, arī šajā tikšanās reizē zemkopības ministrs vēlreiz uzsver, ka mūsu valstij vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem.

“Lai panāktu godīgus tiešos maksājumus, jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji tiešo maksājumu aprēķināšanai, maksājumu aploksnes dalībvalstīm jānosaka tā, lai pēc 2013.gada tiktu nodrošināti vienlīdzīgi tiešo maksājumu atbalsta līmeņi visās ES dalībvalstīs, kā arī finansējums jānosaka atbilstoši KLP mērķiem,” sanāksmē norāda zemkopības ministrs.

Diskusijā par KLP I pīlāru, tas ir, tiešo maksājumu, tirgus kopējā organizācijas, tirgus veicināšanas pasākumu lomu nākotnē, J.Dūklavs norāda, ka šie pasākumi ir jāsaglabā, jo tie veicina lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības efektivitāti un konkurētspēju. Tālab būtu jānodrošina labi funkcionējošs tirgus, kurā pastāv vienlīdzīgas konkurences apstākļi. Šā mērķa sasniegšanai jāparedz attiecīgs regulējums un atbalsta pasākumi. Tāpat KLP I pīlāra ietvaros būtu svarīgi uzturēt nepieciešamos pārtikas apjomus, kā arī patērētājiem jāgarantē droša un nekaitīga pārtika par pieņemamām un ar citām pasaules valstīm konkurētspējīgām cenām. Šim nolūkam būtu jāparedz atbilstoši finanšu līdzekļi, kas kompensētu lauksaimniekiem tos izdevumus, kurus nekompensē lauksaimnieku ieņēmumi no tirgus. Latvija arī uzskata, ka KLP ietvaros jāsaglabā KLP II pīlārs – lauku attīstības pasākumi.

Apspriežot Tirgus atbalsta un krīžu pārvaldības instrumentu nozīmi, zemkopības ministrs uzsver, ka ir jāsekmē ES produkcijas noiets ES iekšējā tirgū, kā arī jāpalielina ES lauksaimniecības sektora konkurētspēja un piekļuve globālajiem tirgiem. Tāpat nedrīkstētu atteikties no tirgus pārvaldības instrumentiem, bet tie jāpadara par efektīviem un ātriem līdzekļiem ārkārtas stāvokļa un tirgus svārstību novēršanai.

Savukārt atbildot uz jautājumu par to, kā nākotnē nodrošināt KLP elastīgumu, ņemot vērā reģionālo specifiku un neparedzamas ekonomiskās krīzes situācijas, J.Dūklavs norāda, ka šā mērķa sasniegšanai lauku attīstībai jānodrošina atbilstošs finansējums un jāsamazina ievērojamās atšķirības starp ES lauku teritoriju attīstības līmeņiem.

“Galvenie pamatprincipi, kas jāievēro, definējot KLP pēc 2013.gada, ir: aktivitāte, vienlīdzība un vienkāršošana. KLP ir jābūt izmaksu ziņā efektīvai un vērstai uz lauksaimniecības konkurētspējas palielināšanu, kā arī skaidrai un viegli saprotamai sabiedrībai,” diskusijā uzsver zemkopības ministrs.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa