Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Ieva Andersone-Bērziņa. Eiropas Savienības ārējā kompetence

Eiropas Savienībai kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.

Raksta mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas arī aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece. Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām.

Aivars Niedre. Advokāta neatkarības problēmas

Zvērinātu advokātu padome ne pārāk bieži, tomēr samērā regulāri saņem advokātu iesniegumus, ka viņi tiek aicināti sniegt liecības izmeklētājam, prokuroram vai tiesai par jautājumiem, kas skar viņu profesionālo darbību – juridiskās palīdzības sniegšanu. Pozitīvi vērtējams vismaz tas, ka tādos gadījumos vēl ir iespējams reaģēt uz kriminālprocesa virzītāja rīcību, izskaidrojot konkrēto normatīvo aktu saturu. Taču ir arī citi gadījumi – kad advokāts ar iesniegumu par tādu valsts amatpersonu rīcību nekur nevēršas, jo pēc būtības neiebilst pret viņa nopratināšanu sakarā ar sniegto juridisko palīdzību.

Dažreiz esam spiesti konstatēt, ka likuma normas par advokāta neatkarības nodrošināšanu ir jau pārkāptas un šos pārkāpumus vairs nevar novērst. Tas notiek, ja, piemēram, advokātam tiek veikta kratīšana un izņemti materiāli, kas attiecas uz juridiskās palīdzības sniegšanu dažādām personām, tiek slepeni noklausītas advokāta telefonsarunas bez Operatīvās darbības likumā noteiktā pamatojuma. Norādot uz advokātu neatkarības problēmām, vēlreiz jāuzsver, ka būtiska nozīme tās nodrošināšanā ir pašu advokātu rīcībai un advokātu pašpārvaldes institūcijām.

Sanita Skulte. Komercaģenta konkurences ierobežošana

Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā darbojas princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai.

Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu.

“Jurista Vārda” redakcija