Draudzīgā aicinājuma fonda balvu pasniegšanas ceremonijā

Godātie Draudzīgā aicinājuma balvas tradīciju glabātāji un veicinātāji! Skolotāji un skolēni! Visi, kam skolas vārds ir kas vairāk par stundu sarakstu un ikgadēju pārcelšanu no vienas klases nākamajā!

Pirms 75 gadiem Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dibinātā akcija “Draudzīgais aicinājums” ir ne tikai laba ikgadēja tradīcija, bet arī iespēja ikvienam apliecināt piederību savai skolai, savai pilsētai vai novadam, savai valstij. Ikviena cilvēka dzīvē skola ir būtisks personības veidošanās posms. Tas ir laiks, kurā atklājas zināšanu patiesā nozīme, kurā top mūsu attieksme pret mācību darbu, līdzcilvēkiem un mūsu dzimteni – Latviju.

Mēdz sacīt, ka laiks visu saliek savās vietās, jo laiks atšķir graudus no sēnalām, vērtīgo no nevērtīgā. Jo ilgāks laika posms mūs šķir no skolas gadiem, jo Draudzīgā aicinājuma būtība kļūst dziļāk saprotama. Ar laiku skolas draugi un notikumi mūsu atmiņās kļūst arvien nozīmīgāki un vēlēšanās palīdzēt savai skolai var pāraugt regulārā tradīcijā. Ar gadiem saprotam, cik nozīmīgs mūsu turpmākās izglītības un pēc tam arī profesionālajā dzīves ceļā ir tieši skolas laikā gūtais, cik viedi ir bijuši skolotāju vārdi un cik būtiska loma ir bijusi mūsu pašdisciplīnai mācību darbā. Tieši tādēļ, izejot lielajā dzīvē, vēlēšanās atbalstīt savu skolu, pateikties saviem skolotājiem ir gluži dabisks un uzteicams nodoms, ko Latvijas brīvvalsts laikā aizsāka Kārlis Ulmanis, bet pirms 16 gadiem atjaunoja Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājs Jānis Endele un šīs idejas entuziasti, atbalstītāji.

Šis ir īpašs gads arī ceļojošajai Draudzīgā aicinājuma balvai, kuras kulminācijas notikumu svinam šodien, jo šogad aprit tieši 10 gadu, kopš skolām par sasniegumiem iepriekšējā mācību gadā sāka pasniegt balvas trijās kategorijās. Vēl pirms gada jautājums par balvas nākotni un turpmāko pasniegšanu bija atklāts, jo nodibinātā atzinība, kas bija kā ceļojošā balva 10 gadu garumā, pērn tika pasniegta pēdējo reizi. Tomēr, pulcējoties šīs dienas svinīgajā notikumā, mēs visi labi zinām, ka nekas nav beidzies. Gluži pretēji – Draudzīgā aicinājuma balva ir atdzimusi, tā tiks pasniegta un to saņems labākie no labākajiem.

Man ir patiess prieks būt šodien Operas namā jūsu vidū un piedalīties balvu pasniegšanas ceremonijā. Katra valsts un katra tauta, kas vēlas palikt pasaules vēsturē, izglītību un zināšanas izvirza par valsts politikas prioritāti. Latviešu tautas un nacionālās pašapziņas veidošanās ir notikusi tieši skolā, izglītojoties un pierādot pasaulei, ka mēs paši varam būt noteicēji savā zemē, savā neatkarīgajā valstī – Latvijā. Šobrīd mūsu dzimtenes vēsturē no jauna ir pienācis laiks, kad zināšanām un izglītībai ir īpaši liela nozīme. Ja nevēlamies kļūt par lētā darbaspēka zemi, ja gribam Latviju padarīt par plaukstošu ekonomiku, kuru nevar sakropļot ne diletantiska ekonomiskā politika, ne mākslīgi radīta labklājība, tad mums ir jābūt gudriem. Mums ir jāmācās ne tikai no kļūdām, bet arī jārada visi apstākļi, lai jaunā paaudze gūtu labu izglītību, skolojoties arī labākajās pasaules augstskolās, lai pēc tam savas zināšanas liktu lietā Latvijas labā.

Mēs šodien sveiksim un izteiksim pateicību skolotājiem un skolēniem. Gan liela skola, gan maza skola, gan gados jauni pedagogi, gan tie, kuru devums skolai ir mūža ieguldījuma apmērā, – Draudzīgā aicinājuma balvu ir iespējams saņemt ikvienam. Šī balva ir vērtība, kurai piemīt arī vēsturiska nozīme. Tādēļ atbalstīsim Draudzīgā aicinājuma ideju arī turpmāk!

Aicinu ikvienu, kam skolas vārds ir nozīmīgs, atsaukties Draudzīgā aicinājuma idejai un to popularizēt, ziedojot savai skolai ne tikai grāmatas un citas materiālās vērtības, bet ieguldot arī savu brīvprātīgo darbu un inovatīvas idejas. Novēlu, lai arī turpmāk būtu balvas, kas novērtē skolas, to ieguldījumu un nozīmību mūsu tautas nākotnē!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna Draudzīgā aicinājuma fonda balvu pasniegšanas ceremonijā Rīgā 2010.gada 20.septembrī