1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu

Šīs konvencijas Puses,

apzinoties nepieciešamību saglabāt cilvēka dzīves vidi kopumā un īpaši jūras vidi,

apzinoties, ka tīša, nolaidīga vai nejauša naftas un citu kaitīgo vielu noplūde no kuģiem ir nopietns piesārņojuma avots,

apzinoties arī to, cik nozīmīga ir 1954. gada Starptautiskā konvencija par naftas izraisītā jūras piesārņojuma novēršanu, kas ir pirmais daudzpusējais dokuments, kura noslēgšanas galvenais mērķis ir vides aizsardzība, un novērtējot šīs konvencijas būtisko ieguldījumu jūras un piekrastes vides piesārņojuma novēršanā,

vēloties panākt, lai tiktu pilnībā novērsta jūras vides tīša piesārņošana ar naftu un citām kaitīgām vielām un lai tiktu mazināta šādu vielu nejauša noplūde,

uzskatot, ka šo mērķi vislabāk iespējams sasniegt, izstrādājot noteikumus, kas attiecas ne tikai uz naftas piesārņojumu un kam ir vispārēja nozīme,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants. Konvencijas vispārējās prasības

1. Konvencijas Puses apņemas ieviest šīs konvencijas un tās pielikumu noteikumus, kuri tām ir saistoši, lai novērstu jūras vides piesārņošanu, kas ir pretrunā šai konvencijai un ko izraisa kaitīgu vielu noplūde vai noteču noplūde, kurās ir šādas vielas.

2. Ja vien nepārprotami nav noteikts citādi, atsauce uz šo konvenciju vienlaikus ir atsauce uz tās protokoliem un pielikumiem.

2. pants. Definīcijas

Ja vien nepārprotami nav noteikts citādi, šajā konvencijā:

1. “noteikumi” ir šīs konvencijas pielikumu noteikumi;

2. “kaitīga viela” ir jebkura viela, kas, nonākot jūrā, var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu dzīvajiem resursiem un jūras iemītniekiem, izpostīt rekreācijas zonas vai traucēt cita veida likumīgu jūras izmantošanu, un pie kaitīgām vielām pieskaitāmas visas vielas, kuru kontroli paredz šī konvencija;

3. a) “noplūde” attiecībā uz kaitīgām vielām vai notecēm, kurās ir šādas vielas, ir jebkāda noplūde, kas radusies no kuģa, tostarp jebkāda veida izplūde, izvadīšana, izšļakstīšana, noplūšana, izsūknēšana, izdalīšanās vai iztukšošana;

b) “noplūde” nav:

i) izgāšana tādā nozīmē, kā šis termins lietots 1972. gada 13. novembrī Londonā noslēgtajā Konvencijā par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izgāžot atkritumus un citas vielas, vai

ii) kaitīgu vielu noplūde, kuras tiešais cēlonis ir jūras dibena minerālu resursu izpēte, ieguve un ar to saistītā apstrāde piekrastes ūdeņos, vai

iii) kaitīgu vielu noplūde, kas notiek likumīgu, ar piesārņojuma mazināšanu vai kontroli saistītu zinātnisko pētījumu nolūkos;

4. “kuģis” ir jebkura tipa peldlīdzeklis, kas tiek ekspluatēts jūras vidē, arī kuģi ar zemūdens spārniem, gaisa spilvena kuģi, zemūdens peldlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi un stacionāras vai peldošas platformas;

5. “administrācija” ir tās valsts valdība, kuras jurisdikcijā kuģis kuģo. Attiecībā uz kuģi, kam ir tiesības kuģot ar kādas valsts karogu, administrācija ir attiecīgās valsts valdība. Attiecībā uz stacionārām vai peldošām platformām, ar kuru palīdzību veic jūras dibena un tā dzīļu izpēti un ekspluatāciju līdzās krastam, attiecībā uz kurām piekrastes valsts izmanto suvērēnās tiesības ar nolūku veikt pētniecības darbus un izmantot dabas resursus, administrācija ir attiecīgās piekrastes valsts valdība;

6. “incidents” ir notikums, kas saistīts ar faktisku vai iespējamu kaitīgas vielas noplūdi jūrā vai tādu noteču noplūdi jūrā, kurās ir šāda viela;

7. “Organizācija” ir Starpvaldību konsultatīvā jūrniecības organizācija.^*

^* Saskaņā ar šīs organizācijas konvencijas grozījumiem, kas stājās spēkā 1982. gada 22. maijā, organizācijas nosaukums ir mainīts, tagad to sauc “Starptautiskā Jūrniecības organizācija”.

3. pants. Piemērošana

1. Šī konvencija attiecas uz:

a) kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar šīs konvencijas dalībvalsts karogu, un

b) kuģiem, kas nav tiesīgi kuģot ar šīs konvencijas dalībvalsts karogu, bet kas kuģo kādas šīs konvencijas dalībvalsts jurisdikcijā.

2. Šis pants nav interpretējams kā to suverēno tiesību ierobežošana vai paplašināšana, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz jūras dibenu un tā dzīlēm līdzās krastam Pusēm piešķirtas dabas resursu izpētei un izmantošanai.

3. Šo konvenciju nepiemēro karakuģiem, jūras kara palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālos valsts nolūkos. Tomēr visas Puses, veicot attiecīgus pasākumus, kas nepasliktina šādu to īpašumā vai pārvaldībā esošo kuģu darbību vai darbības spējas, nodrošina, ka šādi kuģi darbojas saskaņā ar šo konvenciju, ciktāl tas ir lietderīgi un iespējami.

4. pants. Pārkāpums

1. Šīs konvencijas prasību neievērošana ir aizliegta, un tad, ja notiek pārkāpums, sankcijas nosaka saskaņā ar attiecīgā kuģa administrācijas tiesību aktiem. Ja administrācija ir informēta par šādu pārkāpumu un ir pārliecinājusies, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai par kādu pārkāpumu ierosinātu tiesvedību, tad tā veic pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk tiktu ierosināta šāda tiesvedība saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2. Šīs konvencijas prasību pārkāpums jebkuras konvencijas Puses jurisdikcijā ir aizliegts, un sankcijas nosaka saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem. Kad izdarīts šāds pārkāpums, attiecīgā Puse:

a) ierosina savos tiesību aktos noteikto tiesvedību vai

b) sniedz kuģa administrācijai informāciju, kas ir minētās Puses rīcībā, un pierādījumus par notikušo pārkāpumu.

3. Tad, kad kuģa administrācijai ir iesniegta informācija vai pierādījumi par to, ka minētais kuģis ir pārkāpis šīs konvencijas noteikumus, administrācija nekavējoties informē Pusi, kas sniegusi minēto informāciju vai pierādījumus, kā arī organizāciju par veiktajām darbībām.

4. Sodi, kas saskaņā ar Puses tiesību aktiem noteikti, ievērojot šo pantu, ir atbilstoši bargi, lai novērstu šīs konvencijas noteikumu neievērošanu, un ir vienlīdz bargi neatkarīgi no tā, kur pārkāpums noticis.

5. pants. Apliecības un kuģu pārbaudes īpašie noteikumi

1. Ievērojot šā panta 2. punkta noteikumus, apliecību, ko kāda konvencijas Puse izsniegusi saskaņā ar noteikumiem, pārējās konvencijas Puses pieņem un attiecībā uz visiem šīs konvencijas mērķiem uzskata par līdzvērtīgu apliecībai, kuru tās izsniegušas.

2. Kad kuģis, kam saskaņā ar noteikumiem ir jābūt apliecībai, atrodas kādas Puses jurisdikcijā esošā ostā vai terminālā atklātā jūrā, to pārbauda šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas. Šajā pārbaudē pārliecinās tikai par to, vai uz kuģa ir derīga apliecība, ja vien nav pamatota iemesla uzskatīt, ka konkrētā kuģa vai tā aprīkojuma stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā minētās informācijas. Šādā gadījumā vai arī tad, ja uz kuģa nav derīgas apliecības, Puse, kas kuģi pārbauda, veic pasākumus, kas nodrošinātu to, ka minētais kuģis neiziet jūrā līdz brīdim, kad tas to var darīt, neradot nepamatoti lielus kaitējuma draudus jūras videi. Taču šī Puse drīkst atļaut kuģim atstāt ostu vai terminālu atklātā jūrā, lai tas varētu turpināt ceļu uz tuvāko pieejamo attiecīgo remonta rūpnīcu.

3. Ja Puse neļauj ārzemju kuģim ienākt tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvoties terminālā atklātā jūrā vai ja tā veic kādu darbību pret minēto kuģi, jo tas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, tad minētā Puse nekavējoties informē tās Puses konsulu vai diplomātisko pārstāvi, ar kuras karogu attiecīgajam kuģim ir tiesības kuģot, vai, ja tas nav iespējams, – attiecīgā kuģa administrāciju. Pirms Puse aizliedz ienākšanu ostā vai veic iepriekšminēto darbību, tā var pieprasīt iespēju apspriesties ar attiecīgā kuģa administrāciju. Ja uz kuģa nav derīgas apliecības atbilstoši noteikumiem, informē arī administrāciju.

4. Attiecībā uz kuģiem no valstīm, kuras nav šīs konvencijas dalībvalstis, Puses piemēro minētās konvencijas prasības tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu to, ka minētie kuģi atrodas labvēlīgākos apstākļos.

6. pants. Pārkāpumu atklāšana un konvencijas piemērošana

1. Konvencijas Puses sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šīs konvencijas noteikumu piemērošanā, izmantojot visus atbilstošos un īstenojamos atklāšanas un vides monitoringa pasākumus un ievērojot atbilstošu ziņošanas un pierādījumu vākšanas kārtību.

2. Kuģi, uz kuru attiecas šī konvencija, jebkurā kādas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā var pārbaudīt šīs Puses norīkotas vai pilnvarotas amatpersonas, lai konstatētu, vai no kuģa nav noplūdušas kaitīgas vielas un tādējādi nav pārkāpti noteikumi. Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts Konvencijas pārkāpums, ziņojumu pārsūta administrācijai, lai tā veic attiecīgos pasākumus.

3. Ikviena Puse sniedz administrācijai pierādījumu, ja tāds ir, ka no konkrētā kuģa ir noplūdušas kaitīgas vielas vai noteces, kurās ir šādas vielas, un tādējādi ir pārkāpti noteikumi. Ja iespējams, šīs Puses kompetentā iestāde informē kuģa kapteini par iespējamo pārkāpumu.

4. Saņēmusi šādu pierādījumu, administrācija, kas tādējādi ir informēta, izmeklē lietu un var lūgt otru Pusi piegādāt papildu vai labākus iespējamā pārkāpuma pierādījumus. Ja administrācija ir pārliecinājusies, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu tiesvedību par iespējamo pārkāpumu, tad tā veic pasākumus, lai iespējami drīz tiktu ierosināta šāda tiesvedību saskaņā ar tās tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē Pusi, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī organizāciju.

5. Ikvienu kuģi, uz kuru attiecas šī konvencija, Puse var pārbaudīt, kad tas ienāk tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvojas terminālā atklātā jūrā, arī tad, ja no kādas Puses ir saņemts pieprasījums veikt izmeklēšanu un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka no kuģa ir noplūdušas kaitīgas vielas vai noteces, kurās ir šādas vielas. Šādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta Pusei, kas pieprasījusi veikt minēto pārbaudi, un administrācijai, lai varētu veikt šajā konvencijā noteiktās attiecīgās darbības.

7. pants. Kuģu nepamatota aizkavēšana

1. Cik vien iespējams, jāizvairās no tā, lai, piemērojot šīs konvencijas 4., 5. vai 6. pantu, kuģis netiktu aizturēts vai aizkavēts nepamatoti.

2. Ja, piemērojot šīs konvencijas 4., 5. vai 6. pantu, kuģis ir nepamatoti aizturēts vai aizkavēts, tad tas ir tiesīgs saņemt kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu.

8. pants. Ziņojumi par incidentiem ar kaitīgām vielām

1. Ziņojumu par incidentu sagatavo nekavējoties un tā, lai tas, cik vien iespējams, atbilstu šīs konvencijas I protokola noteikumiem.

2. Ikviena konvencijas Puse:

a) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgā amatpersona vai aģentūra saņemtu visus ziņojumus par incidentiem un veiktu to analīzi, un

b) nosūta Organizācijai sīki izstrādātu paziņojumu par šādiem pasākumiem, lai ar tiem iepazīstinātu citas Puses un Organizācijas dalībvalstis.

3. Ikreiz, kad Puse saņem ziņojumu saskaņā ar šā panta noteikumiem, tā nekavējoties šo ziņojumu pārsūta:

a) attiecīgā kuģa administrācijai un

b) visām citām valstīm, kuras varētu būt skāris minētais notikums.

4. Visas konvencijas Puses apņemas izdot norādījumus saviem jūras inspekcijas kuģiem un gaisa kuģiem, un citiem attiecīgajiem dienestiem, aicinot tos ziņot savām iestādēm par jebkuru šīs konvencijas I protokolā minēto incidentu. Ja Puse uzskata par lietderīgu, tā attiecīgi informē organizāciju un pārējās iesaistītās Puses.

9. pants. Citi līgumi un interpretācijas

1. Stājoties spēkā, šī konvencija attiecībā uz Pusēm, kas pievienojušās grozītajai 1954. gada Starptautiskajai konvencijai par naftas izraisītā jūras piesārņojuma novēršanu, aizstāj pēdējo minēto konvenciju.

2. Neviens šīs konvencijas noteikums neliedz kodificēt un pilnveidot jūras tiesības, kuras pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par jūras tiesībām, kas tika sasaukta, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2750 C(XXV), ne arī kādas valsts pašreizējās un turpmākās prasības un juridisko nostāju attiecībā uz jūras tiesībām un piekrastes un karoga valsts jurisdikcijas būtību un apjomu.

3. Šajā konvencijā termins “jurisdikcija” ir interpretējams atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir spēkā šīs konvencijas piemērošanas vai interpretācijas laikā.

10. pants. Strīdu izšķiršana

Ikviens strīds starp divām vai vairākām konvencijas Pusēm par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, ja nav bijis iespējams Pušu strīdu atrisināt sarunu ceļā un ja šīs Puses nespēj vienoties, ir atbilstoši šīs konvencijas II protokola noteikumiem iesniedzams šķīrējtiesā pēc tam, kad to pieprasījusi kāda no Pusēm.

11. pants. Informācijas paziņošana

1. Konvencijas Puses apņemas Organizācijai iesniegt:

a) likumus, rīkojumus, dekrētus, noteikumus un citus tiesību aktus, kas izsludināti par dažādiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija;

b) sarakstu ar nevalstiskajām organizācijām, kuras ir pilnvarotas rīkoties šo Pušu vārdā jautājumos, kas attiecas uz tādu kuģu projektēšanu, būvēšanu un aprīkošanu, kuri pārvadā kaitīgās vielas saskaņā ar noteikumiem;^*

c) pietiekamā daudzumā – saskaņā ar noteikumiem izsniegto apliecību paraugus;

d) pieņemšanas iekārtu sarakstu, norādot arī to atrašanās vietu, jaudu, pieejamās ierīces un citus raksturlielumus;

e) visus oficiālos ziņojumus, kas atspoguļo šīs konvencijas piemērošanas rezultātus, vai šo ziņojumu kopsavilkumus un

f) ikgadējo statistikas ziņojumu Organizācijas noteiktā standarta veidā par faktiski uzliktajiem sodiem šīs konvencijas neievērošanas dēļ.

2. Organizācija informē Puses par katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šo pantu, un nosūta ikvienai Pusei visu informāciju, kas tai darīta zināma saskaņā ar šā panta 1. punkta b)–f) apakšpunktu.

^* Šā apakšpunkta teksts ir aizstāts ar 1978. gada protokola 3. panta tekstu.

12. pants. Negadījumi uz kuģiem

1. Ikviena administrācija apņemas veikt izmeklēšanu par katru negadījumu, kas noticis ar kādu no tās kuģiem, uz ko attiecas noteikumi, ja šim negadījumam ir nopietna kaitīga ietekme uz jūras vidi.

2. Visas šīs konvencijas Puses apņemas sniegt informāciju Organizācijai par šādas izmeklēšanas rezultātiem, ja tās nolemj, ka šī informācija var palīdzēt noteikt, kādas izmaiņas būtu vēlams izdarīt šajā konvencijā.

13. pants. Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šī konvencija no 1974. gada 15. janvāra līdz 1974. gada 31. decembrim ir atvērta parakstīšanai Organizācijas mītnē un pēc tam tā paliek atvērta, lai tai varētu pievienoties.

Valstis var kļūt par šīs konvencijas Pusēm:

a) to parakstot bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai

b) to parakstot ar nosacījumu ratificēt, pieņemt vai apstiprināt, kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

c) pievienojoties.

2. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, deponējot attiecīgo instrumentu Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Organizācijas ģenerālsekretārs informē visu to valstu valdības, kas ir parakstījušas šo konvenciju vai pievienojušās tai, par katru parakstu vai katra jauna ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu un tā deponēšanas dienu.

14. pants. Fakultatīvie pielikumi

1. Tad, kad attiecīgā valsts veic šīs konvencijas parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienojas tai, konkrētā valsts drīkst paziņot, ka tā nepieņem šīs konvencijas III, IV un V pielikumu – vienu no tiem vai visus kopā (turpmāk tekstā – “fakultatīvie pielikumi”). Ievērojot iepriekšminēto, ikviens no minētajiem pielikumiem konvencijas Pusēm ir saistošs visā pilnībā.

2. Tā valsts, kas ir paziņojusi, ka tai kāds no fakultatīvajiem pielikumiem nav saistošs, minēto pielikumu jebkurā laikā drīkst pieņemt, deponējot Organizācijai 13. panta 2. punktā minēto instrumentu.

3. Valstij, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu attiecībā uz kādu no fakultatīvajiem pielikumiem un kas pēc tam šo pielikumu nav pieņēmusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, neuzliek nekādas saistības, un tai nav tiesību pieprasīt kādas privilēģijas, kuras šī konvencija nosaka attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar minēto pielikumu, un visas atsauces uz šīs konvencijas Pusēm jautājumos, kas saistīti ar minēto pielikumu, uz šo valsti neattiecas.

4. Organizācija informē valstis, kas parakstījušas šo konvenciju vai pievienojušās tai, par katru paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar šo pantu, kā arī par katru saņemto instrumentu, kas deponēts saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem.

15. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kad ne mazāk kā 15 valstis, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, ir kļuvušas par šīs konvencijas Pusēm saskaņā ar 13. pantu.

2. Fakultatīvais pielikums stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kad attiecībā uz šo pielikumu ir izpildīti šā panta 1. punktā izvirzītie nosacījumi.

3. Organizācija informē valstis, kas ir parakstījušas šo konvenciju vai pievienojušās tai, par dienu, kurā tā stājas spēkā, un dienu, kurā atbilstoši šā panta 2. punktam stājas spēkā fakultatīvais pielikums.

4. Attiecībā uz valstīm, kas ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu attiecībā uz šo konvenciju vai kādu fakultatīvo pielikumu pēc tam, kad izpildītas tajā noteiktās spēkā stāšanās prasības, bet pirms spēkā stāšanās dienas, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā šīs konvencijas spēkā stāšanās dienā vai trīs mēnešus pēc instrumenta deponēšanas dienas atkarībā no tā, kurš datums ir pēdējais.

5. Attiecībā uz valstīm, kas ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu pēc šīs konvencijas vai fakultatīvā pielikuma spēkā stāšanās dienas, minētā konvencija vai fakultatīvais pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc instrumenta deponēšanas dienas.

6. Pēc dienas, kurā ir izpildīti visi 16. pantā minētie nosacījumi, lai šīs konvencijas vai fakultatīvā pielikuma grozījums varētu stāties spēkā, jebkurš deponētais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments ir attiecināms uz grozīto konvencijas vai pielikuma tekstu.

16. pants. Grozījumi

1. Šo konvenciju var grozīt ar jebkuru no turpmākajos punktos minētajām procedūrām.

2. Grozījumi pēc Organizācijas ieskatiem:

a) jebkurš grozījums, ko ierosinājusi konvencijas Puse, ir iesniedzams Organizācijai, un tās ģenerālsekretārs šo grozījumu nosūta visiem Organizācijas locekļiem un visām Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms tā izskatīšanas;

b) jebkuru iepriekšminēto ierosināto un nosūtīto grozījumu Organizācija iesniedz attiecīgajai iestādei izskatīšanai;

c) konvencijas Puses neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas locekles, ir tiesīgas piedalīties attiecīgās iestādes darbā;

d) grozījumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo konvencijas Pušu vairākumu;

e) ja grozījumi saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu ir pieņemti, Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta tos visām konvencijas Pusēm pieņemšanai;

f) grozījumu uzskata par pieņemtu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) konvencijas panta grozījumu uzskata par pieņemtu dienā, kad to pieņēmušas divas trešdaļas pušu, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības;

ii) konvencijas pielikuma grozījumu uzskata par pieņemtu saskaņā ar f) punkta iii) apakšpunktu, ja vien attiecīgā iestāde pieņemšanas brīdī nenosaka to, ka grozījumu uzskata par pieņemtu dienā, kad to pieņēmušas divas trešdaļas dalībvalstu, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības. Taču jebkurā brīdī pirms konvencijas pielikuma grozījuma stāšanās spēkā Puse var informēt Organizācijas ģenerālsekretāru, ka pirms tam, kad minētais grozījums attiecībā uz šo Pusi stāsies spēkā, būs nepieciešams tās skaidri izteikts apstiprinājums. Organizācijas ģenerālsekretārs šo paziņojumu un tā saņemšanas datumu dara zināmu Pusēm;

iii) konvencijas pielikuma papildinājuma grozījumu uzskata par pieņemtu, kad beidzies laikposms, kuru šī grozījuma pieņemšanai noteikusi attiecīgā iestāde un kurš nav īsāks par desmit mēnešiem, ja vien šajā laikposmā Organizācija nav saņēmusi iebildumus no vismaz vienas trešdaļas Pušu vai Pusēm, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, no šiem abiem minētajiem nosacījumiem vērā ņemot to, kurš pirmais ir izpildīts;

iv) uz konvencijas I protokola grozījumu attiecas tā pati procedūra, kas uz konvencijas pielikumu grozījumiem un kas noteikta iepriekš f) punkta ii) vai iii) apakšpunktā;

v) uz konvencijas II protokola grozījumu attiecas tā pati procedūra, kas uz konvencijas pantu grozījumiem un kas noteikta iepriekš f) punkta i) apakšpunktā;

g) grozījums stājas spēkā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

i) ja ir konvencijas panta, II protokola, I protokola vai konvencijas pielikuma grozījums, kas nav pieņemts saskaņā ar f) punkta iii) apakšpunktā noteikto procedūru, tad šis grozījums, kas pieņemts atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem, stājas spēkā, kad no tā pieņemšanas dienas pagājuši seši mēneši, attiecībā uz Pusēm, kas ir paziņojušas par tā pieņemšanu;

ii) ja ir I protokola, pielikuma papildinājuma vai konvencijas pielikuma grozījums, kas ir pieņemts saskaņā ar f) punkta iii) apakšpunktā noteikto procedūru, tad šis grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem, stājas spēkā, kad no tā pieņemšanas dienas pagājuši seši mēneši, attiecībā uz visām Pusēm, izņemot tās, kuras pirms noteiktās dienas ir paziņojušas, ka to nepieņem, vai arī saskaņā ar f) punkta ii) apakšpunktu ir paziņojušas, ka vajadzīgs šo Pušu skaidri izteikts apstiprinājums.

3. Konferences izdarīts grozījums:

a) pēc konkrētās Puses pieprasījuma, kam piekritusi vismaz viena trešdaļa Pušu, Organizācija sasauc Pušu konferenci, lai izskatītu šīs konvencijas grozījumu;

b) visus grozījumus, ko šajā konferencē pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, Organizācijas ģenerālsekretārs dara zināmus visām Līgumslēdzējām pusēm, lai saņemtu to piekrišanu;

c) ja vien konference nenolemj citādi, grozījumu uzskata par pieņemtu un stājušos spēkā saskaņā ar procedūru, kas šim nolūkam noteikta 2. punkta f) un g) apakšpunktā.

4. a) ja grozījumu veic fakultatīvajā pielikumā, tad šajā pantā jēdziens “konvencijas Puse” attiecas uz Pusi, kurai pielikums ir saistošs;

b) Puse, kas ir atteikusies pieņemt pielikuma grozījumu, uzskatāma par valsti, kas nav šīs konvencijas Puse, tikai attiecībā uz šā grozījuma piemērošanu.

5. Jauna pielikuma pieņemšana un stāšanās spēkā notiek saskaņā ar to pašu procedūru, kas attiecas uz konvencijas panta grozījuma pieņemšanu un stāšanos spēkā.

6. Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, visus šīs konvencijas grozījumus, kas veikti saskaņā ar šo pantu un kas attiecas uz kuģa konstrukciju, piemēro tikai tiem kuģiem, attiecībā uz kuriem dienā, kad grozījumi stājas spēkā, vai pēc tās ir noslēgts būvēšanas līgums vai tad, ja būvēšanas līguma nav, ir ielikts ķīlis.

7. Visiem protokola vai pielikuma grozījumiem jāattiecas uz šā protokola vai pielikuma satura būtību un jāatbilst šīs konvencijas pantiem.

8. Organizācijas ģenerālsekretārs informē ikvienu Pusi par visiem grozījumiem, kas stājas spēkā saskaņā ar šo pantu, un par dienu, kad minētie grozījumi stājas spēkā.

9. Visus paziņojumus par pieņemšanu vai iebildumiem attiecībā uz grozījumu, kas veikts saskaņā ar šo pantu, rakstveidā iesniedz Organizācijas ģenerālsekretāram. Organizācijas ģenerālsekretārs informē konvencijas Puses par minēto paziņojumu un tā saņemšanas datumu.

17. pants. Tehniskās sadarbības veicināšana

Konvencijas puses, konsultējoties ar organizāciju un citām starptautiskajām iestādēm, saņemot Apvienoto Nāciju Vides programmas izpilddirektora palīdzību un saskaņojot savu darbību ar viņu, veicina atbalsta sniegšanu Pusēm, kuras lūdz tehnisko nodrošinājumu:

a) zinātniskā un tehniskā personāla mācībām;

b) pieņemšanai un kontrolei nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu piegādei;

c) citu pasākumu veicināšanai, lai novērstu vai mazinātu kuģu izraisīto jūras vides piesārņojumu, un

d) pētījumu veicināšanai, vēlams – ieinteresētajās valstīs, tādējādi sekmējot šīs konvencijas mērķus un nolūkus.

18. pants. Denonsēšana

1. Ikviena šīs konvencijas Puse var denonsēt minēto konvenciju vai fakultatīvo pielikumu jebkurā brīdī, kad no dienas, kurā šī konvencija vai minētais pielikums attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā, ir pagājuši pieci gadi.

2. Denonsēšana notiek, rakstveidā par to paziņojot Organizācijas ģenerālsekretāram, kas informē visas pārējās Puses par šāda paziņojuma saņemšanu un tā pieņemšanas dienu, kā arī dienu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

3. Denonsēšana stājas spēkā, kad pagājuši divpadsmit mēneši, kopš saņemts Organizācijas ģenerālsekretāra paziņojums par denonsēšanu, vai kad beidzies ilgāks periods, kuru var norādīt paziņojumā.

19. pants. Deponēšana un reģistrēšana

1. Šo konvenciju deponē Organizācijas ģenerālsekretāram, kas tās apliecinātās kopijas nosūta visu to valstu valdībām, kuras šo konvenciju parakstījušas vai tai pievienojušās.

2. Tiklīdz šī konvencija ir stājusies spēkā, Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta tās tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

20. pants. Valodas

Šī konvencija ir izstrādāta vienā eksemplārā angļu, franču, krievu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Tās oficiālos tulkojumus sagatavo arābu, vācu, itāliešu un japāņu valodā un deponē kopā ar parakstīto oriģināleksemplāru.

To apliecinot, personas, kuras šim mērķim atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījušas^* šo konvenciju.

Noslēgta Londonā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada novembra otrajā dienā.

^* Paraksti izlaisti.

 

MARPOL 73/78 I pielikums

Noteikumi par naftas izraisītā piesārņojuma novēršanu

1. NODAĻA – VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. noteikums

Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. “Nafta” ir nafta jebkādā veidā, ietverot jēlnaftu, dīzeļdegvielu, nosēdumus, naftas atlikumus un rafinētus produktus (izņemot tos naftas ķīmijas produktus, uz kuriem attiecas šīs konvencijas II pielikuma noteikumi), un, neierobežojot iepriekšminētā vispārinājumu, ar jēdzienu “nafta” apzīmē vielas, kas uzskaitītas šā pielikuma I papildinājumā.

2. “Jēlnafta” ir jebkurš šķidrs ogļūdeņražu maisījums, kas rodas zemē dabiskos apstākļos, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav apstrādāta, lai to būtu iespējams transportēt, un tā ietver:

2.1. jēlnaftu, no kuras var būt atdalītas noteiktas destilāta daļas, un

2.2. jēlnaftu, kurai var būt pievienotas noteiktas destilāta daļas.

3. “Naftu saturošs maisījums” ir maisījums, kurā ir jebkāds daudzums naftas.

4. “Šķidrā degviela” ir jebkura veida nafta, ko izmanto kā degvielu, lai darbinātu tāda kuģa dzinēju vai palīgmehānismus, kurš šo naftu pārvadā.

5. “Naftas tankkuģis” ir kuģis, kas galvenokārt būvēts vai pielāgots, lai pārvadātu naftu kā lejamkravu savās kravas telpās, un kas ietver dažādu kravu pārvadātājus, visus “kaitīgo šķidro vielu tankkuģus”, kā noteikts šīs konvencijas II pielikumā, un visus gāzes tankkuģus, kā noteikts SOLAS 74 (kas grozīta) II-1 nodaļas 3.20. noteikumā, kad kā krava vai kravas daļa lejamkravas veidā veidā tiek pārvadāta nafta.

6. “Jēlnaftas tankkuģis” ir naftas tankkuģis, kas iesaistīts jēlnaftas pārvadāšanas darījumos.

7. “Naftas produktu pārvadātājs” ir naftas tank­kuģis, kurš pārvadā tādu naftu, kas nav jēlnafta.

8. “Dažādu kravu pārvadātājs” ir kuģis, kas ir paredzēts naftas kā lejamkravas vai cietu beramkravu pārvadāšanai.

9. “Būtiska pārbūve”:

9.1. ir kuģa pārbūve:

9.1.1. kas būtiski maina kuģa izmērus vai kravnesību vai

9.1.2. kas maina kuģa tipu, vai

9.1.3. kuras nolūks, pēc administrācijas atzinuma, ir būtiski pagarināt kuģa ekspluatāciju, vai

9.1.4. kas maina kuģi tā, ka, ja tas būtu jauns kuģis, tad uz to attiektos šīs konvencijas attiecīgie noteikumi, kas nav piemērojami esošajam kuģim.

9.2. Neatkarīgi no šīs definīcijas noteikumiem:

9.2.1. naftas tankkuģa ar pilnu kravnesību 20 000 tonnu un vairāk pārbūve, kas notikusi 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, ievērojot šā pielikuma 18. noteikumu, netiek uzskatīta par būtisku pārbūvi šā pielikuma izpratnē, un

9.2.2. naftas tankkuģa pārbūve, kas notikusi līdz 1996. gada 6. jūlijam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, ievērojot šā pielikuma 19. vai 20. noteikumu, netiek uzskatīta par būtisku pārbūvi šā pielikuma izpratnē.

10. “Tuvākā sauszeme”. Jēdziens “no tuvākās sauszemes” nozīmē “no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi”, izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru “no tuvākās sauszemes” šajā konvencijā nozīmē “no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:

ar 11°00' dienvidu platuma, 142°08' austrumu garuma

uz punktu ar 10°35' dienvidu platuma, 141°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°00' dienvidu platuma, 142°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°10' dienvidu platuma, 143°52' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°00' dienvidu platuma, 144°30' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00' dienvidu platuma, 146°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30' dienvidu platuma, 147°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00' dienvidu platuma, 152°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30' dienvidu platuma, 154°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā

ar 24°42' dienvidu platuma, 153°15' austrumu garuma”.

11. “Īpašā teritorija” ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar naftu.

Saistībā ar šo pielikumu ir noteiktas šādas īpašās teritorijas:

11.1. “Vidusjūras reģions” ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5^o36' rietumu meridiānā;

11.2. “Baltijas jūras reģions” ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā, un to norobežo 57^o44,8' ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā;

11.3. “Melnās jūras reģions” ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle;

11.4. “Sarkanās jūras reģions” ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līčiem un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12^o28,5'Z, 43^o19,6'A) un Husnmurādu (12^o40,4'Z, 43^o30,2'A);

11.5. “Jūras līča reģions” ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22^o30'Z, 59^o48'A) un Fasteha zemesragu (25^o04'Z, 61^o25'A);

11.6. “Adenas reģiona līcis” ir Adenas līča daļa starp Sarkano jūru un Arābijas jūru, ko rietumos norobežo loksodroma starp Rāsi­ani (12°28,5'N, 043°19,6' E) un Husnmurādu (12°40,4' N, 043°30,2' E) un austrumu virzienā – loksodroma starp Asīra zemesragu (11°50' N, 051°16,9' E) un Fartaka zemesragu (15°35' N, 052°13,8' E);

11.7. “Antarktikas reģions” ir jūras reģions uz dienvidiem no 60^o dienvidu platuma, un

11.8. “Ziemeļrietumeiropas ūdeņi” ietver Ziemeļjūru un tās pieejas, Īrijas jūru un tās pieejas, Ķeltu jūru, Lamanšu un tā pieejas un Ziemeļaustrumatlantijas okeāna daļu, kas atrodas tieši uz rietumiem no Īrijas. Šo reģionu norobežo līnijas, kas savieno šādus punktus:

48° 27' Z Francijas krastā

48° 27' Z; 006° 25' R

49° 52' Z; 007° 44' R

50° 30' Z; 012? R

56° 30' Z; 012° R

62° Z; 003° R

62° Z Norvēģijas krastā

57° 44,8' Z Dānijas un Zviedrijas krastā;

11.9. “Arābijas jūras Omānas reģions” ir jūras reģions, ko norobežo šādas koordinātas:

22° 30,00' Z; 059° 48,00' A

23° 47,27' Z; 060° 35,73' A

22° 40,62' Z; 062° 25,29' A

21° 47,40' Z; 063° 22,22' A

20° 30,37' Z; 062° 52,41' A

19° 45,90' Z; 062° 25,97' A

18° 49,92' Z; 062° 02,94' A

17° 44,36' Z; 061° 05,53' A

16° 43,71' Z; 060° 25,62' A

16° 03,90' Z; 059° 32,24' A

15° 15,20' Z; 058° 58,52' A

14° 36,93' Z; 058° 10,23' A

14° 18,93' Z; 057° 27,03' A

14° 11,53' Z; 056° 53,75' A

13° 53,80' Z; 056° 19,24' A

13° 45,86' Z; 055° 54,53' A

14° 27,38' Z; 054° 51,42' A

14° 40,10' Z; 054° 27,35' A

14° 46,21' Z; 054° 08,56' A

15° 20,74' Z; 053° 38,33' A

15° 48,69' Z; 053° 32,07' A

16° 23,02' Z; 053° 14,82' A

16° 39,06' Z; 053° 06,52' A.

11.10. “Dienvidāfrikas dienvidu ūdeņi” ir reģions, ko norobežo šādas koordinātes:

31º 14' S; 017º 50' E

31º 30' S; 017 º 12' E

32º 00' S; 017 º06' E

32º 32' S; 016 º52' E

34º 06' S; 017 º24' E

36º 58' S; 020 º54' E

36º 00' S; 022 º30' E

35º 14' S; 022 º54' E

34º 30' S; 026 º00' E

33º 48' S; 027 º25' E

33º 27' S; 027 º12' E

12. “Acumirklīgā naftas izplūdes koncentrācija” ir naftas izplūdes momentānais ātrums stundā jebkurā brīdī, dalīts ar kuģa ātrumu mezglos tajā pašā brīdī.

13. “Tanks” ir norobežota vieta, ko veido kuģa pastāvīgā konstrukcija un kas ir paredzēta šķidruma kā lejamkravas pārvadāšanai.

14. “Sānu tanks” ir jebkurš tanks, kas atrodas līdzās sānborta apšuvumam.

15. “Centrālais tanks” ir jebkurš tanks gareniskās starpsienas iekšpusē.

16. “Nostādināšanas tanks” ir tanks, kas īpaši paredzēta kravas nosēdumu, tanka mazgāšanas ūdeņu un citu naftu saturošo maisījumu savākšanai.

17. “Tīrais balasts” ir balasts tankā, kas kopš pēdējās naftas pārvadāšanas reizes ir tā iztīrīts, ka tad, ja no kuģa, kas skaidrā dienā nekustīgi stāv tīrā, mierīgā ūdenī, izplūstu šī tanka notekūdeņi, tie neatstātu redzamus naftas atlikumus uz ūdens virsmas vai gar pieguļošajām krasta līnijām vai neradītu nosēdumus vai emulsiju, kas nogulsnējas zem ūdens virsmas vai uz pieguļošajām krasta līnijām. Ja balastu izvada caur administrācijas apstiprinātu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu, no šim nolūkam uzstādītas sistēmas iegūts apliecinājums, ka naftas saturs notekūdeņos nepārsniedz 15 miljondaļas, nosaka to, ka balasts bijis tīrs, neņemot vērā redzamos atlikumus.

18. “Izolētais balasts” ir balasta ūdens, kas iepildīts tankā, kurš ir pilnībā izolēts no naftas kravas un degvielas sistēmas un kurš ir paredzēts pastāvīgai balasta pārvadāšanai, kā arī balasta vai kravu pārvadāšanai, izņemot naftu vai kaitīgas šķidrās vielas, kā norādīts šīs konvencijas pielikumos.

19. “Garums (L)” nozīmē garumu, kas ir 96 % no pilnā kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85 % no teorētiskā borta augstuma, kuru mēra no ķīļa augšējās malas, vai arī garums no vadņa priekšpuses līdz stūres vārpstas asij pa minēto ūdenslīniju, ja šis pēdējais minētais rādītājs ir lielāks. Kuģiem, kuru konstrukcijā ir ķīļa slīpums, ūdenslīnija, pa kuru mēra šo garumu, ir paralēla konstrukcijas ūdenslīnijai. Garumu (L) mēra metros.

20. “Priekšgala un pakaļgala perpendikulārus” mēra garuma (L) priekšgalā un pakaļgalā. Priekšgala perpendikuls sakrīt ar vadņa priekšpusi pa ūdenslīniju, kuras garums tiek mērīts.

21. “Kuģa vidusdaļa” ir garuma (L) vidū.

22. “Platums (B)” ir kuģa maksimālais platums, ko mēra kuģa vidusdaļā līdz brangas teorētiskajai līnijai kuģī, kura korpuss ir no metāla, un līdz korpusa ārējai virsmai kuģī, kura korpuss ir no kāda cita materiāla. Platumu (B) mēra metros.

23. “Pilnā kravnesība (DW)” ir starpība tonnās starp kuģa ūdensizspaidu ūdenī, kura relatīvais blīvums ir 1,025, kravas ūdenslīnijai atbilstot atzīmētajam vasaras brīvsānam, un tukša kuģa svaru.

24. “Tukša kuģa svars” ir kuģa ūdensizspaids tonnās, kad kuģis ir bez kravas, degvielas, smēreļļas, balasta ūdens, saldūdens un barošanas ūdens tankos, patēriņa krājumiem, kā arī bez pasažieriem, komandas un bez to mantām.

25. Telpas “caurlaidība” ir tās telpas daļas, ko saskaņā ar pieņēmumu aizņem ūdens, tilpuma attiecība pret šīs telpas kopējo tilpumu.

26. “Tilpumus un platības” kuģī visos gadījumos aprēķina līdz teorētiskajām līnijām.

27. “Ikgadējais datums” ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecības derīguma termiņš.

28.1 “Kuģis, kas piegādāts 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam”, ir kuģis:

28.1.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1975. gada 31. decembrī vai līdz tam, vai

28.1.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1976. gada 30. jūnijā vai līdz tam, vai

28.1.3. kurš piegādāts 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, vai

28.1.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.1.4.1. par kuru līgums ir noslēgts 1975. gada 31. decembrī vai līdz tam, vai

28.1.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1976. gada 30. jūnijā vai līdz tam vai

28.1.4.3. kura ir pabeigta 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam;

28.2. “kuģis, kas piegādāts pēc 1979. gada 31. decembra”, ir kuģis:

28.2.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1975. gada 31. decembra, vai

28.2.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1976. gada 30. jūnija, vai

28.2.3. kurš piegādāts pēc 1979. gada 31. decembra, vai

28.2.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.2.4.1. kuras līgums ir noslēgts pēc 1975. gada 31. decembra, vai

28.2.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti pēc 1976. gada 30. jūnija vai

28.2.4.3. kura ir pabeigta pēc 1979. gada 31. decembra;

28.3. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam”, ir naftas tank­kuģis:

28.3.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1979. gada 1. jūnijā vai līdz tam, vai

28.3.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1980. gada 1. janvārī vai līdz tam, vai

28.3.3. kurš piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, vai

28.3.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.3.4.1. kuras līgums ir noslēgts 1979. gada 1. jūnijā vai līdz tam, vai

28.3.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1980. gada 1. janvārī vai līdz tam vai

28.3.4.3. kura ir pabeigta 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam;

28.4. “naftas tankkuģis, kas piegādāts pēc 1982. gada 1. jūnija”, ir naftas tankkuģis:

28.4.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1979. gada 1. jūnija, vai

28.4.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1980. gada 1. janvāra, vai

28.4.3. kurš piegādāts pēc 1982. gada 1. jūnija, vai

28.4.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.4.4.1. kuras līgums ir noslēgts pēc 1979. gada 1. jūnija, vai

28.4.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti pēc 1980. gada 1. janvāra vai

28.4.4.3. kura ir pabeigta pēc 1982. gada 1. jūnija;

28.5. “naftas tankkuģis, kas piegādāts līdz 1996. gada 6. jūlijam”, ir naftas tankkuģis:

28.5.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts līdz 1993. gada 6. jūlijam, vai

28.5.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā līdz 1994. gada 6. janvārim, vai

28.5.3. kurš piegādāts līdz 1996. gada 6. jūlijam, vai

28.5.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.5.4.1. kuras līgums ir noslēgts līdz 1993. gada 6. jūlijam, vai

28.5.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti līdz 1994. gada 6. janvārim vai

28.5.4.3. kura ir pabeigta līdz 1996. gada 6. jūlijam;

28.6. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam”, ir naftas tank­kuģis:

28.6.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1993. gada 6. jūlijā vai pēc tam, vai

28.6.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1994. gada 6. janvārī vai pēc tam, vai

28.6.3. kurš piegādāts 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam, vai

28.6.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.6.4.1. kuras līgums ir noslēgts 1993. gada 6. jūlijā vai pēc tam, vai

28.6.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1994. gada 6. janvārī vai pēc tam vai

28.6.4.3. kura ir pabeigta 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam;

28.7. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 2002. gada 1. februārī vai pēc tam”, ir naftas tankkuģis:

28.7.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1999. gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.7.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1999. gada 1. augustā vai pēc tam, vai

28.7.3. kurš piegādāts 2002. gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.7.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.7.4.1. kuras līgums ir noslēgts 1999. gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.7.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1999. gada 1. augustā vai pēc tam vai

28.7.4.3. kura ir pabeigta 2002. gada 1. februārī vai pēc tam;

28.8. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam”, ir naftas tankkuģis:

28.8.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

28.8.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2007. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai

28.8.3. kurš piegādāts 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

28.8.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.8.4.1. kuras līgums ir noslēgts 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

28.8.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 2007. gada 1. jūlijā vai pēc tam vai

28.8.4.3. kura ir pabeigta 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam.

28.9. “kuģis, kas piegādāts 2010 1. augustā vai pēc tam” ir kuģis:

28.9.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2007.gada 1. augustā vai pēc tam, vai

28.9.2. tad, ja būvēšanas būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2008.gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.9.3. kurš piegādāts 2010. gada 1 augusta vai pēc tam, vai

28.9.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.9.4.1. kuras līgums ir noslēgts pēc 2007. gada 1. augusta, vai

28.9.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti pēc 2008. gada 1. 1.februāra vai

28.9.4.3. kura ir pabeigta pēc 2010. gada 1. augusta.

29. “Miljondaļas (ppm)” ir naftas daļas uz miljons ūdens tilpuma daļām.

30. “Uzbūvēts” kuģis ir kuģis, kam ielikts ķīlis vai kas bijis līdzīgā būvniecības stadijā.

2. noteikums

Piemērošana

1. Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem.

2. Prasības, kuras šā pielikuma 16., 26.4., 29., 30., 31., 32., 34. un 36. noteikumā izvirzītas naftas tankkuģiem, attiecas arī uz kuģiem, kas nav naftas tankkuģi ar kravas telpām, kuras ir iekārtotas un tiek lietotas, lai pārvadātu naftu kā lejamkravu, un kuru kopējā tilpība ir 200 kubikmetri vai vairāk, proti, minētās prasības attiecas arī uz šo kuģu tilpņu uzbūvi un ekspluatāciju; izņēmums ir kuģi, kuru kopējā tilpība ir mazāka nekā 1000 kubikmetri un attiecībā uz kuriem 29., 31. un 32. noteikuma vietā var piemērot šā pielikuma 34.6. noteikuma prasības.

3. Ja naftas tankkuģa kravas telpā pārvadā kravu, uz ko attiecas šīs konvencijas II pielikuma noteikumi, tad piemēro arī šīs konvencijas II pielikuma attiecīgās prasības.

4. Šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasības nepiemēro naftas tankkuģiem, kas pārvadā asfaltu vai citus produktus, uz kuriem attiecas šā pielikuma noteikumi un kuri savu fizikālo īpašību dēļ kavē efektīvu naftas produktu/ūdens separāciju un monitoringu, un naftas produktu noplūdes kontroli saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu īsteno, paturot nosēdumus uz klāja un visus piesārņotos mazgāšanas ūdeņus novadot uz pieņemšanas iekārtām.

5. Ievērojot šā noteikuma 6. punktu, šā pielikuma 18.6.-18.8. noteikumu nepiemēro tiem naftas tankkuģiem, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kas veic tikai īpašus pārvadājumus:

5.1. starp ostām vai termināliem kādā šīs konvencijas dalībvalstī vai

5.2. starp šīs konvencijas dalībvalstu ostām vai termināliem, ja:

5.2.1. reiss pilnībā notiek īpašajā teritorijā vai

5.2.2. ja reiss pilnībā notiek citās robežās, kuras Organizācija noteikusi.

6. Šā noteikuma 5. punktu piemēro tikai tad, ja ostas vai termināli, kur šādos reisos tiek iekrauta krava, ir aprīkotas ar pieņemšanas iekārtām, kas ir piemērotas tam, lai no naftas tankkuģiem, kuri tās izmanto, pieņemtu un attīrītu visu balasta ūdeni un tanku mazgāšanā izmantoto ūdeni, un ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

6.1. saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikumā paredzētajiem izņēmumiem visu balasta ūdeni, tostarp tīrā balasta ūdeni, un tanku mazgāšanas nosēdumus patur uz klāja un pārvieto uz pieņemšanas iekārtām, un kompetentā ostas valsts iestāde apstiprina attiecīgo šā pielikuma 36. noteikumā minēto ierakstu naftas operāciju žurnāla II daļā;

6.2. ir panākta šā noteikuma 5.1. vai 5.2. punktā minētā vienošanās starp administrāciju un ostas valstu valdībām par to, ka naftas tankkuģis, kas piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai vēlāk, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, tiek izmantots, lai veiktu īpašus pārvadājumus;

6.3. to, ka saistībā ar šo noteikumu pieņemšanas iekārtas, kas atrodas iepriekšminētajās ostās vai terminālos, atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem, ir apstiprinājušas to šīs konvencijas dalībvalstu valdības, kurās minētās iekārtas atrodas;

6.4. Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība ir apstiprināta tā, lai naftas tankkuģis veiktu tikai šādus īpašus pārvadājumus.

3. noteikums

Izņēmumi un atbrīvojumi

1. Tādiem kuģiem kā, piemēram, kuģiem ar zemūdens spārniem, kuģiem uz gaisa spilvena, aerodinamiskiem virsūdens kuģiem, zemūdens peldlīdzekļiem u. c., kuriem to konstrukcijas īpatnību dēļ nav pamata vai nav iespējams piemērot šā pielikuma 3. un 4. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz uzbūvi un aprīkojumu, administrācija minētos noteikumus drīkst nepiemērot, ja attiecīgo kuģu uzbūve un aprīkojums nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību pret naftas piesārņojuma izraisīšanu, ņemot vērā to, kādu pakalpojumu veikšanai minētais kuģis ir paredzēts.

2. Informāciju par šādu administrācijas atļautu izņēmumu norāda apliecībā, kas minēta šā pielikuma 7. noteikumā.

3. Administrācija, kas atļauj šādu izņēmumu, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā, ziņo Organizācijai par šo izņēmumu un dara zināmus tā iemeslus, savukārt Organizācija šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

4. Administrācija drīkst nepiemērot šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasības ikvienam naftas tankkuģim, kas veic tikai tādus reisus, kuru ilgums nepārsniedz 72 stundas, un kas turklāt dara to 50 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja minētais naftas tankkuģis veic tikai pārvadājumus starp ostām vai termināliem, kas atrodas šīs konvencijas dalībvalstī. Šāds atbrīvojums ir pieļaujams tikai tad, ja naftas tankkuģis patur uz klāja visus naftu saturošos maisījumus, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtām, un ja administrācija ir konstatējusi, ka rīcībā esošās iekārtas, kas paredzētas naftu saturošo maisījumu pieņemšanai, ir atbilstošas.

5. Tiem naftas tankkuģiem, kas nav minēti šā noteikuma 4. punktā, administrācija drīkst nepiemērot šā pielikuma 31. un 32. noteikuma prasības tad, ja:

5.1. tankkuģis ir naftas tankkuģis, kas piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, tā pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu vai vairāk, kā minēts šā pielikuma 2.5. noteikumā, tas veic tikai īpašus pārvadājumus, un ir ievēroti šā pielikuma 2.6. noteikumā paredzētie nosacījumi, vai

5.2. ja tankkuģis veic tikai vienas kategorijas vai vairāku šādu kategoriju reisus:

5.2.1. reisus īpašajās teritorijās vai

5.2.2. reisus, nepārsniedzot 50 jūras jūdžu attālumu no tuvākās sauszemes, ārpus īpašajām teritorijām, kurās tankkuģis veic:

5.2.2.1. pārvadājumus starp ostām vai termināliem kādā šīs konvencijas dalībvalstī vai

5.2.2.2. ierobežotus reisus, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāki par 72 stundām,

ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

5.2.2.3. visi naftu saturošie maisījumi tiek paturēti uz klāja, lai tos vēlāk novadītu uz pieņemšanas iekārtām;

5.2.2.4. attiecībā uz šā noteikuma 5.2.2. punktā minētajiem reisiem administrācija ir konstatējusi, ka ir pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas šādu naftu saturošo maisījumu pieņemšanai tajās naftas iekraušanas ostās vai terminālos, kurās tankkuģis pietur;

5.2.2.5. vajadzības gadījumā Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība ir apstiprināta, lai attiecīgais kuģis veiktu tikai vienas kategorijas vai vairāku kategoriju reisus, kas minēti šā noteikuma 5.2.1. un 5.2.2.2. punktā, un

5.2.2.6. nodotais daudzums, laiks un osta ir reģistrēta naftas operāciju žurnālā.

4. noteikums

Izņēmumi

Šā pielikuma 15. un 34. noteikums neattiecas uz:

4.1. naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšanu jūrā kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

4.2. naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšanu jūrā kuģa vai tā iekārtu bojājuma dēļ:

4.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta noplūde, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu noplūdi, un

4.2.2. izņemot gadījumu, ja īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums, visticamāk, radīsies, vai

4.3. gadījumu, kad jūrā izvada administrācijas apstiprinātas vielas, kuru saturā ir nafta, un to veic, lai apkarotu īpašus piesārņojuma gadījumus nolūkā mazināt piesārņojuma radīto kaitējumu līdz minimumam. Ikvienu šādu izvadīšanu apstiprina tā valdība, kuras jurisdikcijā paredzēts veikts izvadīšanu.

5. noteikums

Ekvivalenti

1. Administrācija drīkst atļaut šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti ir vismaz tikpat efektīvs kā tie, kas prasīti šajā pielikumā. Administrācijai nav tiesību aizstāt ekspluatācijas metodes, kas paredzētas naftas noplūdes kontrolei un kas atbilst tām projektēšanas un uzbūves īpatnībām, kuras norādītas šā pielikuma noteikumos.

2. Administrācija, kas atļauj izmantot kuģī ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā, ziņo par to Organizācijai, kas savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

2. NODAĻA – APSKATE UN SERTIFIKĀCIJA

6. noteikums

Apskates

1. Visi naftas tankkuģi, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, un visi citi kuģi, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm:

1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 7. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi, tostarp pilna kuģa būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu apskate, ciktāl tas ir noteikts šajā pielikumā. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 10.2.2., 10.5., 10.6. vai 10.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un saistītās sūkņu un cauruļvadu sistēmas, tostarp naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas, jēlnaftas mazgāšanas sistēmas, naftu saturoša ūdens separācijas iekārtas un naftas filtrēšanas sistēmas, pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 7. vai 8. noteikumu;

1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētās būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 4.1. un 4.2. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumus, kam šis kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegts saskaņā ar šā pielikuma 7. vai 8. noteikumu, un

1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta izmeklēšanā, kas minēta šā noteikuma 4.3. punktā, vai pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst šā pielikuma prasībām.

2. Administrācija nosaka attiecīgus pasākumus kuģiem, uz kuriem neattiecas šā noteikuma 1. punkts, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti šā pielikuma piemērojamie nosacījumi.

3.1. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Šīm organizācijām jāievēro vadlīnijas, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.739(18) un kuras tā var būt grozījusi, un specifikācijas, kuras Organizācijas pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.789(19) un kuras tā var būt grozījusi, ja minētie grozījumi ir pieņemti, stājušies spēkā un tos piemēro atbilstoši šīs konvencijas 16. panta nosacījumiem attiecībā uz šim pielikumam piemērojamo grozījumu kārtību.

3.2. Administrācija, kas izvirza inspektorus vai atzīst Organizācijas šā noteikuma 3.1. punktā minēto apskašu veikšanai, ikvienu izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju pilnvaro vismaz:

3.2.1. pieprasīt kuģa remontu un

3.2.2. veikt apskati, ja to pieprasījusi ostas valsts kompetentā iestāde. Administrācija informē Organizāciju par to, kādi ir izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju konkrētie pienākumi un deleģēto pilnvaru nosacījumi, lai savukārt Organizācija to darītu zināmu šīs konvencijas Pusēm.

3.3. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka attiecīgā kuģa stāvoklis vai tā aprīkojums ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas vai ir tāds, ka šis kuģis nav piemērots, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi, tad inspektors vai organizācija nekavējoties nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, attiecīgo apliecību anulē un par to nekavējoties ziņo administrācijai; un, ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tad par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas nepieciešama, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu. Ja vajadzīgs, attiecīgās ostas valsts valdība veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētais kuģis neiziet jūrā līdz brīdim, kad tas var doties jūrā vai atstāt ostu, lai kuģotu uz tuvāko atbilstošo remonta rūpnīcu, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

3.4. Jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnībā garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu.

4.1. Kuģa un tā aprīkojuma stāvokli uztur saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis visādā ziņā paliek piemērots tam, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

4.2. Kad saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu veiktā kuģa apskate ir pabeigta, bez administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas attiecībā uz apskatē pārbaudīto būvi, aprīkojumu, sistēmām, ierīcēm, iekārtojumu vai materiāliem, izņemot tiešu minētā aprīkojuma un ierīču aizvietošanu.

4.3. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē kuģa integritāti vai šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks, cik drīz vien iespējams, ziņo par to administrācijai, atzītajai organizācijai vai izvirzītajam inspektoram, kas ir atbildīgs par attiecīgās apliecības izsniegšanu, un tādējādi rada iemeslu izmeklēšanai, ko uzsāk, lai noteiktu, vai šā noteikuma 1. punktā minētā apskate ir nepieciešama. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tā kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī minētās ostas valsts attiecīgajām iestādēm, un izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, vai šāds ziņojums ir sniegts.

7. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana

1. Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikuma nosacījumiem izsniedz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk, un visiem citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kuras ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā.

2. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās atbilstoši pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

8. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana, ko veic cita valdība

1. Attiecīgās konvencijas Puses valdība pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību vai atļauj tās izsniegšanu un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.

2. Apliecības kopiju un apskates ziņojuma kopiju, cik vien iespējams drīz, nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 7. noteikumu, un to tieši tāpat atzīst.

4. Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs peldēt ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas dalībvalsts.

9. noteikums

Apliecības veidlapa

Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma II papildinājumā sniegtajam paraugam, un tā ir sagatavota vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

10. noteikums

Apliecības derīguma termiņš

1. Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

2.1. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām tad, ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.2. Ja periodiskā apskate ir veikta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.3. Ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.

3. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma 1. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 6.1.3. un 6.1.4. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

4. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem līdz derīguma termiņa beigām.

5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.2., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma 6. noteikumā, tad:

8.1. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma;

8.2. šā pielikuma 6.1. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu; un

8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma 6.1. noteikumā paredzētajām apskatēm.

9. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 7. vai 8. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

9.1. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 6.1. noteikumā;

9.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 6.1.3. vai 6.1.4. noteikumu vai

9.3. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnībā pārliecinājusies, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 6.4.1. vai 6.4.2. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses – šī kuģa iepriekšējās karogvalsts – valdība, cik drīz vien iespējams, administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, – attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

11. noteikums

Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole^*

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz naftas izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

3. NODAĻA – VISU KUĢU MAŠĪNTELPĀM NOTEIKTĀS PRASĪBAS

A DAĻA. UZBŪVE

12. noteikums

Naftas nosēdumu tanks

1. Ikvienu kuģi, kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ņemot vērā iekārtu tipu un reisa ilgumu, aprīko ar atbilstoša tilpuma tanku vai tankiem, lai tajā(-os) uzņemtu naftas nosēdumus, ar kuriem nevar rīkoties citādi, kā paredzēts šā pielikuma noteikumos, piemēram, naftas nosēdumus, kas radušies, attīrot degvielu un smēreļļas un mašīntelpās noplūstot naftas produktiem.

2. Cauruļvadu sistēmai no naftas nosēdumu tanka un uz to nav tiešas izvades ārpus borta, izņemot 13. noteikumā minēto izvades standarta savienojumu.

3. Kuģos, kas piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, naftas nosēdumu tankus projektē un būvē tā, lai atvieglotu to tīrīšanu un nosēdumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām. Kuģi, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, atbilst šai prasībai, ciktāl tas ir pamatoti un izpildāms.

12A noteikums

1. Šo noteikumu piemēro visiem kuģiem ar kopējo degvielas ietilpību 600 m³ un lielāku, kuri piegādāti 2010.gada augustā vai vēlāk, kā paredzēts šī pielikuma 1.28.9. noteikumā.

2. Šī noteikuma piemērošana nosakot degvielas pārvadāšanai lietojamo tanku izvietojumu, neietekmē šī pielikuma 19. noteikuma nosacījumus.

3. Šā noteikuma mērķiem izmanto sekojošas definīcijas:

3.1. “Degviela” ir jebkura nafta, ko uz kuģiem, kas pārvadā šādu naftu, izmanto kā dzinēju un palīgmehānismu degvielu.

3.2.”Kravas zīmes iegrime (d_S)” ir vertikālais attālums metros, no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst kuģim noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

3.3. “Tukša kuģa iegrime” ir tukša kuģa teorētiskā iegrime kuģa vidusdaļā.

3.4. “Daļēja kravas zīmes iegrime (d_P)” ir tukša kuģa iegrime plus 60% no starpības starp tukša kuģa iegrimi un kravas zīmes iegrimi d_S. Daļējo kravas zīmes iegrimi (d_p) mēra metros.

3.5. “Ūdenslīnija (d_B)” ir vertikālais attālums metros no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst 30% no dziļuma D_S.

3.6. “Platums (B_S)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par dziļāko kravas zīmi (d_S), .

3.7. “Platums (B_B)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par ūdenslīniju (d_B).

3.8. “Dziļums (D_S)” ir teorētiskais dziļums metros, ko mēra no viduspunkta līdz augšējā klāja sāniem. Piemērošanas nolūkā “augšējais klājs” ir augstākais klājs, līdz kuram stiepjas ūdensnecaurlaidīgas šķērsvirziena starpsienas, izņemot pakaļgala pīķu starpsienas.

3.9. “Garums (L)” nozīmē garumu, kas ir 96% no pilnā kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85% no teorētiskā borta augstuma, kuru mēra noķīļa augšējās malas, vai arī garums no vadņa priekšpuses līdz stūres vārpstas asij pa minēto ūdenslīniju, ja šis pēdējais minētais rādītājs ir lielāks. Kuģiem, kuru konstrukcijā ir ķīļa slīpums, ūdenslīnija, pa kuru mēra šo garumu, ir paralēla konstrukcijas ūdenslīnijai. Garumu (L) mēra metros.

3.10. “Platums (B)” ir kuģa maksimālais platums, metros, ko mēra kuģa vidusdaļā līdz brangas teorētiskai līnijai kuģī, kura korpuss ir no metāla, un līdz korpusa ārējai virsmai kuģi, kura korpuss ir no kāda cita materiāla.

3.11. “Degvielas tanks” ir tanks kurā tiek pārvadāta degviela, izņemot tos tankus, kuri pie normālas kuģa ekspluatācijas nesatur degvielu, tādi kā pārteces tanki.

3.12. “Mazs degvielas tanks” ir degvielas tanks, kura maksimālā ietilpība nav lielāka par 30 m³.

3.13. “C” ir kuģa degvielas kopējais daudzums m³, ja tanki ir 98% pilni, ieskaitot mazos tankus.

3.14. “Degvielas daudzums”ir tanka tilpums m³, ja tanks ir 98% pilns.

4. Šī noteikuma nosacījumus piemēro visiem degvielas tankiem, izņemot mazus degvielas tankus, kā tie noteikti 3. 12. punktā, pie noteikuma, ka šo izslēgto tanku kopējā ietilpība nav lielāka par 600 m³.

5. Atsevišķu degvielas tanku ietilpība nav lielāka par 2500 m³.

6. Uz kuģiem, kas nav pašizceļošas urbšanas iekārtas, kuru kopējā degvielas ietilpība ir 600 m³ un vairāk, degvielas tanki ir izvietoti virs dibena klājuma teorētiskās līnijas attālumā, kas nav mazāks par zemāk doto attālumu h:

h =B/20 m vai,

h =2,0 m, izvēloties mazāko.

H minimālais lielums ir 0,76 m.

Ķimeņkneijas rajonā un vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas, degvielas tanku robežlīnija iet paralēli dibena plakanās daļas līnijai kuģa vidusdaļā, kā tas parādīts 1. zīmējumā.

base line – bāzes līnija 

1. zīmējums Degvielas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 6. punktu

7. Kuģos ar kopējo degvielas apjomu 600 m³ vai varāk, bet mazāk par 5000 m³, degvielas tankus izvieto virzienā uz vidu no sānu apšuvuma teorētiskās līnijas attālumā, kas nav mazāks par lielumu w, kas, kā tas parādīts 2. zīmējumā, tiek mērīts jebkurā šķērsvirziena šķēluma vietā taisnā leņķī pret sānu apšuvumu, kā tas norādīts zemāk:

w=0,4 + 2,4 C/20 000 m

Minimālais w lielums ir 1,0 m, tomēr atseviškiem tankiem ar degvielas ietilpību mazāku par 500 m³ minimālais lielums ir 0,76 m.

base line – bāzes līnija

2. zīmējums Degvielas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 7. un 8. punktu

8. Kuģiem ar kopējo degvielas tilpumu 5000 m³ un vairāk, degvielas tankus izvieto virzienā uz vidu no sānu apšuvuma teorētiskās līnijas attālumā, kas nav mazāks par lielumu w, kas, kā tas parādīts 2. zīmējumā, tiek mērīts jebkurā šķērsvirziena šķēluma vietā taisnā leņķī pret sānu apšuvumu, kā tas norādīts zemāk:

w = 0,5 +C/20 000 m, vai

w = 2,0 m, izvēloties mazāko

Minimālā w vērtība ir 1,0

9. Degvielas cauruļvadu līnijas, kas no kuģa dibena izvietotas mazākā attālumā par h, kā tas definēts 6. punktā, vai no kuģa sāniem mazākā par w, kā definēts 7. un 8. noteikumā, degvielas tankā vai tiešā tā tuvumā ir aprīkotas ar ventiļiem vai līdzīgām noslēgšanas ierīcēm. Šos ventiļus var iedarbināt no viegli pieejamas noslēgtas telpas, kura ir pieejama no navigācijas tiltiņa vai dzinēju vadības posteņa neizejot atklāto brīvsānuvai virsbūves klājus. Ventiļi aizveras distances vadības atteices gadījumā (atteice aizvērtā stāvoklī) un ir aizvērti jūrā jebkurā laikā, kad tankā ir degviela, izņemot tos var atvērt degvielas pārsūknēšanas operāciju laikā.

10. Degvielas tankos degvielas iesūces akas var iespiesties dubultajā dibenā zem robežlīnijas, ko nosaka attālums h, ar noteikumu, ka šīs akas ir pēc iespējas mazākas un attālums starp akas dibenu un kuģa dibena ārējo apšuvumu nav mazāks par 0,5 h.

11. Kā alternatīvu 6. un vai nu 7. vai 8. punktam, kuģi atbilst zemāk norādītajīem degvielas avārijas izplūdes standartiem:

11.1. Aizsardzības līmeni pret piesārņojumu ar degvielu tad, ja notiek sadursme vai kuģis uzskrien uz sēkļa, nosaka pamatojoties uz zemāk doto vidējo naftas izplūdes rādītāju, sekojoši:

O_M < 0,0157 – 1,14E - 6× C
600 m³ ≤ C < 5 000 m³

O_M < 0,010 C ≥ 5 000 m³

kur:

O_M – vidējais naftas izplūdes rādītājs; C – kopējais degvielas apjoms

11.2. Aprēķinot vidējo naftas izplūdes parametru piemēro sekojošus pieņēmumus:

11.2.1. pieņem, ka kuģis ir piekrauts līdz daļējas kravas zīmes iegrimei d_P, bez galsveres vai sānsveres;

11.2.2. pieņem, ka visi degvielas tanki ir aizpildīti līdz 98% līmenim no to tilpuma;

11.2.3. degvielas nominālo blīvumu (p_n) parasti pieņem kā vienādu ar 1,000 kg/m³. Ja degvielas blīvums ir īpaši ierobežota ar mazāku lielumu, piemēro mazāko lielumu; un

11.2.4. šo izplūdes aprēķinu mērķim, katra degvielas tanka caurlaidību pieņem vienādu ar 0,99, ja nav pierādīta citāda.

11.3. Apvienojot naftas izplūdes rādītājus, lieto sekojošus pieņēmumus:

11.3.1. Atsevišķi aprēķina vidējo naftas izplūdi attiecībā uz sānu bojājumu un dibena bojājumu un tad apvieno nedimensionālā naftas izplūdes rādītājā O_M, sekojošā veidā:

O_M = (0,4 O_MS + 0,6 O_MB)/C

kur:

O_MS = vidējā izplūde, kas radusies sānu bojājuma dēļ, izteikta m³

O_MB = vidējā izplūde, kas radusies dibena bojājuma dēļ, izteikta m³

C = kopējais degvielas daudzums.

11.3.2. Atsevišķo vidējo degvielas izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, aprēķina attiecībā uz 0 m un mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem un tad apvieno sekojošā veidā:

O_MB = 0,7 O_MB(0) + 0,3 O_MB(2,5)

kur:

O_MB(0) – vidējā izplūde attiecībā uz 0 m plūdmaiņu apstākļiem, un

O_MB(2,5) – vidējā izplūde attiecībā uz mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem, izteikta m³

11.4. Vidējo izplūdi, kas radusies sānu bojājumu dēļ, – O_MS – aprēķina sekojoši:

............n
O_MS = ∑ P_S(i)O_S(i) [m³]
............i

kur:

i – katrs apskatāmais degvielas tanks;

n –kopējais degvielas tanku skaits;

P_S(i) –varbūtība, ka sānu bojājums skars degvielas tanku i, aprēķināta saskaņā ar šī noteikuma 11.6. punktu;

O_S(i) – izplūde no degvielas tanka i, izteikta m³, sānu bojājuma gadījumā, ko pieņem vienādu ar kopējo tanka tilpumu, kad tas ir 98% pilns.

11.5. Vidējo izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, aprēķina katram plūdmaiņu stāvoklim, sekojoši:

11.5.1.

..................n
O_MB(0) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) [m³]
..................i

kur:

i – nozīmē katru apskatāmo degvielas tanku;

n – ir kopējais degvielas tanku skaits;

P_B(i) – varbūtība, ka dibena bojājums skars degvielas tanku i, kas aprēķināta saskaņā ar šī noteikuma 11.7. punktu;

O_B(i) – izplūde no degvielas tanka i, izteikta m³, aprēķināta saskaņā ar šī noteikuma 11.5.3. punktu; un

C_DB(i) – koeficients naftas uztveršanas aprēķiniem, kā tas noteikts 11.5.4. punktā.

11.5.2.

......................n
O_MB(2,5) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) [m³]
.....................i

kur:

i, n, P_B(i) un C_DB(i) – kā tas noteikts iepriekšējā 1. apakšpunktā

O_B(i) – izplūde no degvielas tanka i pēc plūdmaiņas stāvokļa izmaiņām, izteikta m³.

11.4. Naftas izplūdi O_B(i) katram degvielas tankam aprēķina pamatojoties uz spiediena līdzsvara principiem, saskaņā ar sekojošiem pieņēmumiem:

11.5.2.1. tiek pieņemts, ka tad, kad kuģis ir uzskrējis uz sēkļa, tā sānsvere un galsvere ir 0, iegrime pirms plūdmaiņas izmaiņām ir vienāda ar daļēju kravas zīmes iegrimi d_P.

11.5.2.2. degvielas līmeni pēc bojājuma aprēķina sekojoši:

h_F = {(d_P + t_C - Z_l)(p_S)}/p_n

kur:

h_F – degvielas virsmas augstums virs Z_l, metros;

t_C – plūdmaiņas izmaiņas, metros. Plūdmaiņas samazinājumu izsaka kā negatīvas vērtības;

Z_l – zemākā punkta augstums degvielas tankā virs bāzes līnijas, metros;

p_S – jūras ūdens blīvums, ko pieņem kā 1,025 kg/m³; un

p_n – degvielas nominālais blīvums, kā tas noteikts 11.2.3. punktā.

11.5.2.3. Pieņem, ka naftas izplūde O_B(i) no katra tanka, kurus norobežo dibena apšuvums, ir vismaz tāda, kā to nosaka ar zemāk doto formulu, bet ne lielāka par tanka ietilpību:

O_B(i) =H_W ∙ A

kur:

H_W = 1,0 m, ja Y_B =0

H_W = B_B/50, bet nav lielāks par 0,4 m, kad Y_B lielāks par B_B/5 vai 11,5 m, atkarībā no tā, kas ir mazāks

H_W mēra kuģa vidusdaļā uz augšu no dibena plakanās daļas līnijas. Ķimeņkneijas rajonā un vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas, H_W mēra no kuģa vidusdaļā plakanajam dibenam paralēlās līnijas, kā tas parādīts 1. zīmējumā attiecībā uz attālumu “h”.

Y_B vērtībām virzienā no viduslīnijas uz bortu B_B/5 vai 11,5 m, atkarībā no tā, kas ir mazāks, H_W aprēķina ar lineāro interpolāciju.

Y_B – minimālā Y_B vērtība degvielas tanka garumā, ja jebkurā dotajā vietā Y_B ir šķērsvirziena attālums starp sānu apšuvumu un tanku pie ūdenslīnijas d_B vai zemāk par to.

A – degvielas tanka maksimālās horizontālās projekcijas laukums no tanka dibena līdz līmenim H_W.

Hw = BB/50 but not greater than 0,40	Hw = BB/50, bet ne lielāks par 0,40 m
BB/5 or 11,5m, whichever is less (measured inboard from the ship’s side at right angles to the centreline at the level of dB)	BB/5 vai 11,5m, izvēloties mazāko (mērīts dB līmenī no kuģa sāna virzienā uz centralīniju, taisnos leņķos pret to

 

3. zīmējums – Izmēri minimālās izplūdes aprēķinu veikšanai saistībā ar11.5.3.3. apakšpunktu.

Dibena bojājuma gadījumā, daļa no degvielas tanka izplūdes var nokļūt nodalījumos, kas nav paredzēti degvielas pārvadāšanai. Šis efekts tuvināti tiek aprēķināts piemērojot katram tankam koeficientu C_DB(i), ko aprēķina sekojoši:

C_DB(i) = 0,6 degvielas tankiem, kurus apakš­pusē norobežo nodalījumi, kuros netiek glabāta degviela;

C_DB(i) = 1 citos gadījumos.

11.6. Varbūtību P_S, ka nodalījumu var skart sānu bojājums, aprēķina sekojoši:

11.6.1. P_S = P_SL ∙ P_SV ∙ P_ST

kur: P_SL=(1 – P_Sf –P_Sa) – varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_SV = (1 – P_Su – P_Sl) – varbūtība, ka bojājums pletīsies vertikālā zonā, ko norobežo Z_l un Z_u;

P_ST = (1–P_Sy) – varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērsvirzienā, aiz y noteiktās robežkonstrukcijas.

11.6.2. P_Sa, P_Sf, P_Su un P_Sl nosaka ar lineāro interpolācijas metodi no 11.6.3 punktā dotās sānu bojājuma varbūtību tabulas un P_Sy aprēķina ar 11.6.3. punktā doto formulu, kur:

P_Sa – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L;

P_Sf – varbūtība, ka bojājums radīsies priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Sl – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai zem tanka;

P_Su – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai virs tanka; un

P_Sy – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai ārpus tanka.

Nodalījuma robežas X_a, X_f, Z_l, Z_u un y nosaka sekojoši:

X_a – gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz apskatāmā nodalījuma galējam pakaļgala punktam, metros;

X_f – gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz apskatāmā nodalījuma galējam priekšējam punktam, metros;

Z_l – vertikālais attālums no teorētiskās bāzes līnijas līdz apskatāmā nodalījuma zemākajam punktam, metros. Ja Z_l ir lielāks par D_S , Z_l pieņem par vienādu ar D_S;

Z_u – vertikālais attālums no teorētiskās bāzes tlīnijas līdz apskatāmā nodalījuma augstākajam punktam, metros. Ja Z_u ir lielāks par D_S, Z_u pieņem par vienādu ar D_S; un

y – minimālais horizontālais attālums starp apskatāmo nodalījumu un sānu apšuvumu, mērīts taisnā leņķī pret centra līniju, izteikts metros¹.

Ķimeņkneijas gadījumā nav nepieciešams y apskatīt zem attāluma h virs pamatlīnijas, kur h ir mazāks par B/10, 3m vai tanka augša.

¹ Simetriski izkārtotu tanku bojājumus novērtē tikai vienā kuģa pusē, un tādā gadījumā visi “y” lielumi ir mērāmi tajā pašā pusē. Attieciba uz nesimetriski izkārtotiem tankiem skatīt Paskaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar nejaušas naftas izplūdes raksturojumu, kurus organizācija ir pieņēmusi saskaņā ar Rezolūciju MEPC.122(52).

11.6.3. Varbūtību tabula sānu bojājuma gadījumam

P_Sy = (24,96 –199,6 y/B_S) (y/B_S) ja y/B_S ≤ 0,05

P_Sy = 0,749 + {5 –44,4 (y/B_S –0,55)} { y/B_S –0,05} ja 0,05 < y/B_S <0,1

P_Sy = 0,888 + 0,56 (y/B_S –0,1) ja y/B_S ≥ 0,1

P_Sy nepieņem lielāku par 1.

11.7. Varbūtību P_B, ka nodalījumu var skart dibena bojājums, aprēķina sekojoši:

11.7.1. P_B ∙ P_BT ∙ P_BV

kur: P_BL = (1 –P_Bf – P_Ba) – varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_BT = (1 –P_Bp – P_Bs) – varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērseniskajā zonā, ko norobežo Y _p un Y_s; un

P_BV = (1 – P_Bz) – varbūtība, ka bojājums stiepsies vertikāli virs z noteiktās robežkon­strukcijas;

11.7.2. P_Ba, P_Bf, P_Bp un P_Bs nosaka ar lineāro interpolācijas metodi no 11.7.3. punktā dotās sānu bojājumu varbūtību tabulas un P_Bz aprēķina ar 11.7.3. punktā dotajām formulām, kur:

P_Ba – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L

P_Bf – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Bp – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai tanka kreisajā pusē;

P_Bs – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai tanka labajā pusē; un

P_Bz – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai zem tanka.

Nodalījuma robežas X_a, X_f, Y_p, Y_s un z aprēķina sekojoši:

X_a un X_f – kā tas definēts 11.6.2.;

Y_p – šķērsattālums no tāda nodalījuma kreisā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B, vai zem tās, līdz vertikālai plaknei, kas atrodas B_B/2 no kuģa centra līnijas uz labā borta pusi;

Y_s – šķērsattālums no tāda nodalījuma labajā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B vai zem tās, līdz vertikālai plaknei, kas atrodas B_B/2 no centra līnijas uz labā borta pusi; un

z – minimālā z vērtība, kas ir lielāka par nodalījuma garumu, ja jebkurā gareniskajā atrašanās vietā z ir metros izteikts vertikālais attālums no dibena apšuvuma zemākā punkta šajā gareniskajā atrašanās vietā līdz nodalījuma zemākajam punktam, šajā gareniskajā atrašanās vietā.

11.7.3. Varbūtību tabula dibena bojājuma gadījumam

P_Bz aprēķina sekojoši:

P_Bz = (14,5 –67 z/D_S) (z/D_S) ja z/D_S ≤ 0,1

P_Bz = 0,78 + 1,1 {( z/D_S – 0,1)} ja z/D_S > 0,1

P_Bz nepieņem lielāku par 1.

11.8. Tehniskās apkalpes un pārbaužu nolūkam, katrs tanks, kuru nenorobežo ārējais korpusa apšuvums, atrodas no dibena apšuvuma attālumā, kas nav mazāks par 6. punktā doto minimālo lielumu h un no sānu apšuvuma attālumā, kas nav mazāks par 7. vai 8. punktā norādīto piemērojamo minimālo w vērtību.

12. Apstiprinot būvējamo naftas tankkuģu projektu un būvniecību saskaņā ar šā noteikuma prasībām, administrācijām jāpievērš pienācīga uzmanība vispārējiem drošības aspektiem, ņemot vērā to, ka nepieciešams veikt sānu un dubultdibena tanku vai tilpņu apkopi un pārbaudi.

13. noteikums

Izvades standarta savienojums

Lai pieņemšanas iekārtu caurules varētu savienot ar kuģa caurulēm, kas paredzētas nosēdumu izvadei no mašīntelpas iekārtu satecēm un naftas nosēdumu tankiem, abas līnijas aprīko ar izvades standarta savienojumu atbilstoši šai tabulai:

Izvades savienojumu atloku standarta izmēri

Apraksts	Izmērs
Ārējais diametrs	215 mm
Iekšējais diametrs	Atbilstoši caurules ārējam diametram
Diametrs atloka riņķim, uz kura atrodas bultskrūvju centri	183 mm
Gropes atlokā	6 caurumi, kuru diametrs ir 22 mm, novietoti vienādā attālumā uz atloka apļa ar iepriekšminēto diametru un iegropēti atloka perifērijā. Gropes platums ir 22 mm.
Atloka biezums	20 mm
Aizbīdņi un uzgriežņi: daudzums, diametrs	6, katrs ar 20 mm lielu diametru un atbilstošu garumu
Atloks ir projektēts, lai varētu pieņemt caurules ar maksimālo iekšējo diametru līdz pat 125 mm, un ir gatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar plakanu virsmu. Šis atloks kopā ar blīvi, kas ir no naftas necaurlaidīga materiāla, ir pielāgots 600 kPa lielam darbības spiedienam.

 

B DAĻA. APRĪKOJUMS

14. noteikums

Naftas filtrēšanas iekārta

1. Izņemot šā noteikuma 3. punktā noteikto, visus kuģus, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, bet mazāk nekā 10 000 tonnu, aprīko ar naftas filtrēšanas iekārtu, kas atbilst šā noteikuma 6. punktam. Ikviens šāds kuģis, kurš drīkst izvadīt jūrā balasta ūdeni, kas ir uzglabāts dīzeļdegvielas tankos saskaņā ar 16.2. noteikumu, atbilst šā noteikuma 2. punktam.

2. Izņemot šā noteikuma 3. punktā noteikto, visus kuģus, kuru bruto tilpība ir 10 000 BT un vairāk, aprīko ar naftas filtrēšanas iekārtu, kas atbilst šā noteikuma 7. punktam.

3. Kuģus, piemēram, peldošās viesnīcas, peldošās noliktavas u. c., kas ir stāvoši un veic tikai pārgājienus, kuros krava netiek pārvadāta, nav jāaprīko ar naftas filtrēšanas iekārtu. Šādiem kuģiem jābūt uzglabāšanas tankam, kura tilpums atbilst administrācijas noteiktajiem standartiem, lai pilnībā paturētu uz kuģa naftu saturošus sateces ūdeņus. Visus naftu saturošus sateces ūdeņus patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtu.

4. Administrācija nodrošina to, ka visi kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 400 BT, pēc iespējas ir aprīkoti tā, lai paturētu uz kuģa naftu vai naftu saturošos maisījumus vai izvadītu tos saskaņā ar šā pielikuma 15.6. noteikuma prasībām.

5. Administrācija drīkst atcelt šā noteikuma 1. un 2. punkta prasības:

5.1. attiecībā uz visiem kuģiem, kas reisus veic tikai īpašajās teritorijās, vai

5.2. attiecībā uz visiem kuģiem, kas sertificēti saskaņā ar Starptautisko ātrgaitas kuģu drošības kodeksu (vai kā citādi atbilstoši šim kodeksam attiecībā uz lielumu un projektēšanu) un ir iesaistīti regulāru pakalpojumu sniegšanā ar reisa laiku, kas nepārsniedz 24 stundas, un veic arī pārgājienus bez pasažieru/kravas pārvadāšanas,

5.3. attiecībā uz 5.1. un 5.2. apakšpunkta noteikumiem ievēro šādus nosacījumus:

5.3.1. kuģis ir aprīkots ar uzglabāšanas tanku, kura tilpums atbilst administrācijas noteiktajiem standartiem, lai pilnībā paturētu uz kuģa naftu saturošus sateces ūdeņus;

5.3.2. visus naftu saturošus sateces ūdeņus patur uz klāja, lai vēlāk tos izvadītu uz pieņemšanas iekārtām;

5.3.3. administrācija ir konstatējusi, ka ir pietiekami daudz tādu ostu un piestātņu atklātā jūrā, kurās konkrētais kuģis pietur un kurās ir pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas, lai pieņemtu šādus naftu saturošus sateces ūdeņus;

5.3.4. ja vajadzīgs, apstiprina Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību, lai noteiktu, ka konkrētais kuģis veic reisus tikai īpašajā teritorijā vai ir apstiprināts kā ātrgaitas kuģis šā noteikuma izpratnē, un pakalpojums ir identificēts, un

5.3.5. izvadīšanas daudzums, laiks un osta ir reģistrēta naftas operāciju žurnāla I daļā.

6. Šā noteikuma 1. punktā minētajai naftas filtrēšanas iekārtai jābūt izgatavotai pēc projekta, ko apstiprinājusi administrācija, un jābūt tādai, lai nodrošināt to, ka naftas saturs jūrā izvadītajā naftu saturošajā maisījumā, kas izlaists cauri sistēmai, nepārsniedz 15 miljondaļas. Izskatot šīs iekārtas projektu, administrācija ņem vērā Organizācijas ieteikto specifikāciju.^*

7. Šā noteikuma 2. punktā minētajai naftas filtrēšanas iekārtai jāatbilst šā noteikuma 6. punktam. Turklāt tai jābūt nodrošinātai ar trauksmes signālierīci, lai norādītu, kad nav iespējams uzturēt līmeni. Sistēmu aprīko arī ar ierīcēm, kas paredzētas, lai automātiski apturētu naftas maisījumu izvadīšanu, ja naftas saturs notekūdeņos pārsniedz 15 miljondaļas. Izskatot šīs iekārtas projektu un apstiprināšanu, administrācija ņem vērā Organizācijas ieteikto specifikāciju.^*

^* Skatīt Rekomendāciju par starptautisko prasību ievērošanu un testu specifikācijām attiecībā uz naftu saturošā ūdens separācijas iekārtu un naftas satura mērierīcēm, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar Asamblejas rezolūciju A.393(X), vai Vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz iekārtu, kas paredzēta kuģu mašīntelpas sateces piesārņojuma novēršanai, kuras Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEP C.60(33), vai pārskatītās vadlīnijas un specifikāciju attiecībā uz iekārtu, kas paredzēta kuģu mašīntelpas sateces piesārņojuma novēršanai, ko Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEP C.107(49).

C DAĻA. NAFTAS EKSPLUATĀCIJAS PRODUKTU IZVADĪŠANAS KONTROLE

15. noteikums

Naftas izvadīšanas kontrole

1. Saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikumu un šā noteikuma 2., 3. un 6. punktu jebkāda naftas vai naftu saturošu maisījumu izvadīšana jūrā no kuģiem ir aizliegta.

A. Izvadīšana ārpus īpašās teritorijas

2. Jebkāda naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana jūrā no kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi:

2.1. kuģis kuģo pa maršrutu;

2.2. naftu saturošais maisījums ir apstrādāts naftas filtrēšanas iekārtā, kas atbilst šā pielikuma 14. noteikuma prasībām;

2.3. naftas saturs neatšķaidītā nopludināmā šķīdumā nepārsniedz 15 miljondaļas;

2.4. naftu saturošais maisījums nerodas no kravas sūkņu telpas satecēm naftas tankkuģos un,

2.5. ja runa ir par naftas tankkuģiem, naftu saturošajam maisījumam nav naftas kravas atlieku piejaukuma.

B. Izvadīšana īpašajās teritorijās

3. Jebkāda naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšana jūrā no kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi:

3.1. kuģis kuģo pa maršrutu;

3.2. naftu saturošais maisījums ir apstrādāts naftas filtrēšanas iekārtā, kas atbilst šā pielikuma 14.7. noteikuma prasībām;

3.3. naftas saturs neatšķaidītā nopludināmā šķīdumā nepārsniedz 15 miljondaļas;

3.4. naftu saturošais maisījums nerodas no kravas sūkņu telpas satecēm naftas tankkuģos un,

3.5. ja runa ir par naftas tankkuģiem, naftu saturošajam maisījumam nav naftas kravas atlieku piejaukuma.

4. Attiecībā uz Antarktikas reģionu jebkāda naftas vai naftu saturošu maisījumu izvadīšana jūrā no kuģiem ir aizliegta.

5. Nekas šajā noteikumā neaizliedz kuģim reisā, kas tikai daļēji tiek veikts īpašajā teritorijā, ārpus īpašās teritorijas veikt izvadīšanu saskaņā ar šā noteikuma 2. punktu.

C. Prasības attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 400 BT, visos reģionos, izņemot Antarktikas reģionu

6. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka nekā 400 BT, naftu un visus naftu saturošos maisījumus patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtām vai izvadītu jūrā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

6.1. kuģis kuģo pa maršrutu;

6.2. uz kuģa ir iekārta, kuras projektu ir apstiprinājusi administrācija un kura nodrošina to, ka naftas saturs neatšķaidītā nopludināmā šķīdumā nepārsniedz 15 miljondaļas;

6.3. naftu saturošais maisījums nerodas no kravas sūkņu telpas satecēm naftas tankkuģos un,

6.4. ja runa ir par naftas tankkuģiem, naftu saturošajam maisījumam nav naftas kravas atlieku piejaukuma.

D. Vispārējās prasības

7. Ja ūdens virspusē vai zem tā tiešā kuģa apkaimē vai pie tā ķīļa līnijas ir novēroti redzami naftas atlikumi, šīs konvencijas Pušu valdības atbilstoši savām iespējām nekavējoties izmeklē šos faktus, lai noskaidrotu, vai ir pārkāptas šā noteikuma prasības. Veicot izmeklēšanu, īpaša vērība jāveltī apstākļiem, kas saistīti ar vēju un jūru, kuģa trajektoriju un ātrumu, citiem apkaimē redzamo atlikumu cēloņiem un visiem attiecīgajiem ierakstiem par naftas noplūdi.

8. Jūrā izpludinātajā šķidrumā nedrīkst būt ķīmiskas vai citas vielas tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas ir bīstams jūras videi, vai arī ķīmiskas vai citas vielas, kas pievienotas, lai apietu šajā noteikumā izklāstītos izvadīšanas nosacījumus.

9. Naftas nosēdumus, kurus saskaņā ar šo noteikumu nedrīkst izvadīt jūrā, patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtām.

16. noteikums

Naftas un ūdens balasta nošķiršana un naftas pārvadāšana priekšpīķa tankos

1. Izņemot šā noteikuma 2. punktā noteikto, balasta ūdeni nedrīkst pārvadāt tādu kuģu šķidrās degvielas tankos, kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā minēts 1.28.2. noteikumā, un kuru bruto tilpība ir 4000 BT un vairāk, un kuri nav naftas tankkuģi, kā arī tādu naftas tankkuģu šķidrās degvielas tankos, kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā minēts 1.28.2. noteikumā, un kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk.

2. Ja, pārvadājot lielus šķidrās degvielas daudzumus, rodas nepieciešamība kādā šķidrās degvielas tankā pārvadāt balasta ūdeni, kas nav tīrs balasts, tad šādu balasta ūdeni novada uz pieņemšanas iekārtām vai izvada jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. noteikumu, izmantojot iekārtu, kas minēta šā pielikuma 14.2. noteikumā, un šajā saistībā naftas operāciju žurnālā veic ierakstu.

3. Priekšpīķa tankā vai tankā, kas atrodas pirms triecienstarpsienas, naftu nedrīkst pārvadāt tādā kuģī, kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un par kuru būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1982. gada 1. janvāra vai tad, ja būvēšanas līguma nav, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1982. gada 1. jūlija.

4. Visiem kuģiem, uz kuriem neattiecas šā noteikuma 1.–3. punkts, jāatbilst šo punktu nosacījumiem, ciktāl tas ir pamatoti un iespējams.

17. noteikums

Naftas operāciju žurnāla I daļa – Operācijas mašīntelpā

1. Naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri nav naftas tankkuģi, jābūt naftas operāciju žurnāla I daļai (Operācijas mašīntelpā). Naftas operāciju žurnālu, ko var iekļaut kuģa oficiālajā žurnālā, veido saskaņā ar paraugu, kas ievietots šā pielikuma III papildinājumā.

2. Naftas operāciju žurnāla I daļa jāaizpilda katrā atsevišķajā gadījumā, kad saistībā ar naftas produktu pārsūknēšanu no viena tanka uz otru kuģa mašīntelpā tiek veikta kāda no šīm operācijām:

2.1. šķidrās degvielas tanku balastēšana vai tīrīšana;

2.2. netīrā balasta vai tīrīšanas ūdens izvadīšana no šķidrās degvielas tankiem;

2.3. naftas nosēdumu (naftas nosēdumu un citu naftu saturošu atlieku) savākšana un aizvākšana ;

2.4. mašīntelpās uzkrājušos sateces ūdeņu izvadīšana aiz borta vai aizvākšana citā veidā un

2.5. degvielas vai nefasētās smēreļļas iepildīšana tankos.

3. Tad, ja notiek šā pielikuma 4. noteikumā minētā naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšana vai nejauša vai cita veida ārkārtēja naftas noplūde, kas saskaņā ar šo noteikumu nav uzskatāma par izņēmumu, naftas operāciju žurnāla I daļā ievieto ziņojumu par šīs noplūdes apstākļiem un iemesliem.

4. Katru operāciju, kas izklāstīta šā noteikuma 2. punktā, nekavējoties pilnībā apraksta naftas operāciju žurnāla I daļā – tā, lai visi ieraksti, kas par šo operāciju veikti žurnālā, būtu pabeigti. Katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina sardzes virsnieks vai virsnieki, kas par attiecīgajām operācijām ir atbildīgi, un katru aizpildīto lappusi ar parakstu apstiprina kuģa kapteinis. Par kuģiem, kuriem ir Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība, ieraksti naftas operāciju žurnāla I daļā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

5. Naftas operāciju žurnāla I daļā jāreģistrē katra naftas filtrēšanas iekārtas atteice.

6. Naftas operāciju žurnāla I daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

7. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla I daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla I daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla I daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.

4. NODAĻA – NAFTAS TANKKUĢU KRAVAS NODALĪJUMAM NOTEIKTĀS PRASĪBAS

A DAĻA. UZBŪVE

18. noteikums

Izolētā balasta tanki

Naftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija

1. Ikvienam jēlnaftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk, un ikvienam naftas produktu pārvadātājam, kura pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kurš piegādāts pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4 noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tam attiecīgi jāatbilst šā noteikuma 2., 3. un 4. vai 5. pantam.

2. Izolētā balasta tanka tilpību nosaka tā, lai kuģis varētu droši darboties balasta reisos, neizmantojot ūdens balastam kravas tankus, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā noteikuma 3. vai 4. punktā. Taču izolētā balasta tanku tilpībai visos gadījumos jābūt vismaz tādai, lai jebkādos balasta apstākļos jebkurā reisa posmā, tostarp apstākļos, kad ir tikai tukša kuģa svars un izolēts balasts, kuģa iegrime un gal­svere atbilstu šādām prasībām:

2.1. teorētiskā iegrime kuģa vidusdaļā (dm) metros (neņemot vērā kuģa deformācijas) nedrīkst būt mazāka par

dm = 2,0 + 0,02L;

2.2. iegrimei pie kuģa priekšgala un pakaļgala perpendikuliem jāatbilst iegrimei kuģa vidusdaļā (dm), kā paredzēts šā noteikuma 2.1. punktā, kopā ar kuģa pakaļgala galsveri, kas nav lielāka par 0,015L; un

2.3. jebkurā gadījumā iegrime pie kuģa pakaļgala perpendikula nedrīkst būt mazāka par to, kas nepieciešama, lai panāktu pilnīgu dzenskrūves (dzenskrūvju) iegremdēšanu.

3. Balasta ūdeni nekādā gadījumā nedrīkst pārvadāt kravas tankos, izņemot:

3.1. tos retos reisus, kad laika apstākļi ir tik nelabvēlīgi, ka, pēc kapteiņa domām, kuģa drošības nolūkos kravas tankos ir nepieciešams pārvadāt papildu balasta ūdeni, un

3.2. atsevišķos gadījumos, kad naftas tank­kuģa darbības īpašā veida dēļ ir jāpārvadā tāds balasta ūdens daudzums, kas pārsniedz šā noteikuma 2. punktā minēto daudzumu, ar noteikumu, ka šī naftas tankkuģa veiktā darbība pieder Organizācijas noteikto izņēmuma gadījumu kategorijai.

Šo papildu balasta ūdeni apstrādā un izvada saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu un veic ierakstu naftas operāciju žurnāla II daļā, kas minēta šā pielikuma 36. noteikumā.

4. Attiecībā uz jēlnaftas tankkuģiem šā noteikuma 3. punktā atļauto papildu balastu pārvadā kravas tankos tikai tad, ja saskaņā ar šā pielikuma 35. noteikumu šie tanki ir izmazgāti ar jēlnaftu pirms kuģa atiešanas no naftas izkraušanas ostas vai termināla atklātā jūrā.

5. Neatkarīgi no šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem izolētā balasta apstākļiem attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 150 metrus, jābūt saskaņotiem ar administrāciju.

Jēlnaftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam

6. Saskaņā ar šā noteikuma 7. punkta nosacījumiem ikvienam jēlnaftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kurš piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tam jāatbilst šā noteikuma 2. un 3. punktam.

7. Šā noteikuma 6. punktā minētie jēlnaftas tankkuģi tā vietā, lai tie būtu nodrošināti ar izolētiem tankiem, drīkst veikt kravas tanka tīrīšanu, izmantojot kravas tanka mazgāšanu ar jēlnaftu saskaņā ar šā pielikuma 33. un 35. noteikumu, ja vien attiecīgais jēlnaftas tankkuģis nav paredzēts tādas jēlnaftas pārvadāšanai, kas nav piemērota kravas tanka mazgāšanai ar jēlnaftu.

Naftas produktu pārvadātāji, kuru pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam

8. Visiem naftas produktu pārvadātājiem, kuru pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3 noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tiem jāatbilst šā noteikuma 2. un 3. punktam, vai arī tiem jāizmanto speciālie tīrā balasta tanki saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

8.1. naftas produktu pārvadātājam ir tanks, kam ir atbilstoša tilpība un kas paredzēts tikai tīrā balasta pārvadāšanai, kā noteikts šā pielikuma 1.17. noteikumā, lai tiktu ievērotas šā noteikuma 2. un 3. punkta prasības;

8.2. speciālo tīrā balasta tanku izvietojums un ekspluatācijas procedūras atbilst administrācijas noteiktajām prasībām. Šīm prasībām jāietver visi tie noteikumi, kas iekļauti Pārskatītajās specifikācijās attiecībā uz naftas tankkuģiem ar speciālajiem tīrā balasta tankiem, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.495 (XII);

8.3. naftas produktu pārvadātājs ir aprīkots ar naftas satura mērierīci, ko administrācija apstiprinājusi, pamatojoties uz Organizācijas ieteiktajām specifikācijām, lai būtu iespējams veikt naftas satura uzraudzību izvadāmajā balasta ūdenī;^*

8.4. ikvienam naftas produktu pārvadātājam, kas izmanto speciālos tīrā balasta tankus, jābūt Speciālo tīrā balasta tanku ekspluatācijas rokasgrāmatai^**, kurā sīki aprakstīta sistēma un noteiktas ekspluatācijas procedūras. Šai rokasgrāmatai jābūt saskaņotai ar administrāciju, un tajā jāiekļauj visa informācija, kas sniegta šā noteikuma 8.2. apakšpunktā minētajās specifikācijās. Ja tiek veikti grozījumi, kas ietekmē speciālo tīrā balasta tanku sistēmu, Ekspluatācijas rokasgrāmatu attiecīgi pārskata.

^* Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas uzstādāmas uz naftas tankkuģiem, kuri būvēti pirms 1986. gada 2. oktobra, skatīt Rekomendāciju par starptautisko prasību ievērošanu un testu specifikācijām attiecībā uz naftu saturoša ūdens separācijas iekārtu un naftas satura mērierīcēm, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.393(X). Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas iekļautas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmā un kas uzstādītas tiem naftas tankkuģiem, kuri būvēti 1986. gada 2. oktobrī vai pēc tam, skatīt Naftas tankkuģu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.586(14). Attiecībā uz naftas satura mēr­ierīcēm, kas uzstādītas naftas tankkuģiem, kuriem ielikts ķīlis vai kuri bijuši līdzīgā būvniecības stadijā 2005. gada 1. janvārī vai pēc tam, skatīt Pārskatītās vadlīnijas un specifikācijas, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.108(49).

^** Attiecībā uz rokasgrāmatas standartformātu skatīt rezolūciju A.495(XII). 

Naftas tankkuģi, kas klasificēti kā izolētā balasta naftas tankkuģi

9. Jebkuru naftas tankkuģi, kam saskaņā ar šā noteikuma 1., 6. vai 8. punktu nav jābūt izolētā balasta tankiem, tomēr var klasificēt kā tankkuģi ar izolētā balasta tanku tad, ja minētais tanks atbilst šā noteikuma 2. un 3. vai 5. punkta prasībām atbilstoši konkrētajam gadījumam.

Naftas tankkuģi, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam un ir aprīkoti ar īpašām balasta iekārtām

10. Naftas tankkuģi, kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kuriem ir īpašas balasta iekārtas.

10.1. Ja naftas tankkuģi, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, ir būvēti vai tiek ekspluatēti tā, lai tie jebkādos apstākļos atbilstu iegrimes un galsveres prasībām, kas izvirzītas šā noteikuma 2. punktā, neizmantojot balasta ūdeni, tad tiek uzskatīts, ka šie kuģi atbilst prasībām, kuras attiecībā uz izolētā balasta tankiem minētas šā noteikuma 6. punktā, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi šie nosacījumi:

10.1.1. administrācija ir apstiprinājusi ekspluatācijas procedūru un balasta iekārtas;

10.1.2. administrācija un ostas valstu – šīs konvencijas Pušu – valdības ir noslēgušas vienošanos saistībā ar šo attiecīgo konvenciju, ja prasības attiecībā uz iegrimi un galsveri ir izpildītas, ievērojot ekspluatācijas procedūru, un

10.1.3. Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība ir apstiprināta tā, lai naftas tankkuģis tiek ekspluatēts, izmantojot īpašās balasta iekārtas.

10.2. Balasta ūdeni nekādā gadījumā nedrīkst pārvadāt naftas tankkuģos, izņemot tos retos reisus, kad laika apstākļi ir tik nelabvēlīgi, ka, pēc kapteiņa domām, kuģa drošības nolūkos kravas tankos ir nepieciešams pārvadāt papildu balasta ūdeni. Papildu balasta ūdeni apstrādā un izvada saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu un saskaņā ar šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasībām, un naftas operāciju žurnālā veic šā pielikuma 36. noteikumā minēto ierakstu.

10.3. Administrācija, kas ir apstiprinājusi apliecību saskaņā ar šā noteikuma 10.1.4. apakšpunktu, dara zināmu tajā iekļauto informāciju Organizācijai, lai tā varētu to nodot šīs konvencijas Pusēm.

Naftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 70 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra

11. Naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 70 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2 noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tiem jāatbilst šā noteikuma 2., 3. un 4. punktam vai 5. punktam atbilstoši konkrētajam gadījumam.

Izolētā balasta aizsargizvietojums

12. Izolētā balasta tilpņu aizsargizvietojums

Visos jēlnaftas tankkuģos, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk, un visos naftas produktu pārvadātājos, kuru pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4. noteikumā, izņemot tankkuģus, kas atbilst 19. noteikumam, izolētā balasta tankus, kuru tilpība atbilst šā noteikuma 2. punkta prasībām un kuri ir kravas tanka garumā, ierīko saskaņā ar šā noteikuma 13., 14. un 15. punktu, veicot aizsargpasākumu pret naftas izplūšanu gadījumā, kad kuģis uzskrien uz sēkļa vai notiek sadursme.

13. Izolētā balasta tankus un tilpnes, kas nav kravas tanka garumā (Lt), ierīko tā, lai tie atbilstu šādai prasībai:

ΣPA_c + ΣPA_s = J[L_t(B + 2D)],

kur: PA_c = sānu korpusa apšuvums kvadrātmetros attiecībā uz katru izolētā balasta tanku vai tilpni, kura nav naftas tanks, kas veidots, pamatojoties projektētajiem teorētiskajiem izmēriem;

PA_s = korpusa dibena apšuvums kvadrātmetros attiecībā uz katru šādu tanku vai tilpni, kas izgatavota, pamatojoties projektētajiem teorētiskajiem izmēriem;

L_t = garums metros starp kravas tanku priekšējiem un pakaļējiem galiem;

B = kuģa maksimālais platums metros, kā noteikts šā pielikuma 1.22. noteikumā;

D = teorētiskais dziļums metros, kas mērīts vertikālā virzienā no ķīļa augšmalas līdz brīvsānu klāja sijai kuģa sānu vidusdaļā. Kuģos, kuros ir noapaļotas margapmales, teorētisko dziļumu mērī līdz vietai, kur krustojas klāja un sānborta ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas, pagarinot līnijas, it kā margapmalēm būtu leņķa konstrukcija;

J = 0,45 tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu, un 0,30 tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 200 000 tonnu un vairāk un uz kuriem attiecas šā noteikuma 14. punkta nosacījumi.

Lai iegūtu pilnās kravnesības starpvērtības, J vērtību nosaka ar lineāro interpolāciju.

Ja šajā punktā norādītie simboli parādās šajā noteikumā, tiem ir šajā punktā noteiktā nozīme.

14. Tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 200 000 tonnu un vairāk, J vērtību var samazināt šādi:

.............................................O_c + O_s
J_reducētais = [J – (a – ––––––––)]
................................................4O_A

vai 0,2 atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka,

kur: a = 0,25 naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 200 000 tonnu,

a = 0,40 naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 300 000 tonnu,

a = 0,50 naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 420 000 tonnu un vairāk.

Lai iegūtu pilnās kravnesības starpvērtības, a vērtību nosaka ar lineāro interpolāciju.

O_c = kā noteikts šā pielikuma 25.1.1. noteikumā;

O_s = kā noteikts šā pielikuma 25.1.2. noteikumā;

0_A = pieļaujamā naftas aizplūšana, ko paredz šā pielikuma 26.2. noteikums.

15. Nosakot PA_c un PA_s izolētajiem balasta tankiem un tilpnēm, kas nav naftas tanki, ņem vērā, ka:

15.1. ikvienam sānu tankam vai tilpnei, kas sniedzas līdz pilnajam kuģa sānu dziļumam vai no klāja līdz dubultdibena augšai, jābūt vismaz 2 metru platumā. Platumu mēra kuģa sāna iekšpusē taisnā leņķī no centra līnijas. Tad, ja platums ir mazāks, sānu tanku vai tilpni neņem vērā, aprēķinot aizsargzonu PA_c,

un

15.2. ikviena dubultdibena tanka vai tilpnes minimālais vertikālais dziļums ir B/15 vai 2 metri atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks. Tad, ja dziļums ir mazāks, kuģa dubultdibena tanku vai tilpni neņem vērā, aprēķinot aizsargzonu PA_s.

Sānu tanku un dubultdibena tanku minimālo platumu un dziļumu mēra bez nostādināšanas tanka platības un minimālo platumu mēra, neietverot noapaļotās margapmales platību.

19. noteikums

Prasības, kas noteiktas tādu naftas tankkuģu dubultajiem korpusiem un dubultdibeniem, kuri piegādāti 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam

1. Šis noteikums tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.6. noteikumā, jāpiemēro šādi:

2. Naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk:

2.1. 18. noteikuma 12.-15. punkta vietā atkarībā no tā, kurš punkts piemērojams, jāatbilst šā noteikuma 3. punkta prasībām, ja vien uz minētajiem kuģiem neattiecas šī noteikuma 4. un 5. punkta nosacījumi, un

2.2. attiecīgi jāatbilst 28.6. noteikuma prasībām.

3. Visu kravas tanka garumu šādi aizsargā balasta tanki vai tilpnes, kas nav tanki, kuros pārvadā naftu:

3.1. Sānu tanki vai tilpnes

Sānu tankiem vai tilpnēm jāsniedzas vai nu pilnā kuģa sāna dziļumā, vai arī no dubultdibena augšas līdz augšējam klājam, neņemot vērā noapaļoto margapmali, ja tāda ir uzstādīta. Tos izkārto tā, lai kravas tanki, kuri atrodas sānborta ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas iekšpusē attālumā, kas nav mazāks par attālumu w, kuru, kā attēlots 1. attēlā, mēra jebkurā sānu apšuvuma taisno leņķu krustošanās punktā, kā noteikts turpmāk:

......................DW
w = 0.5 + –––––– (m), vai
.................20,000

w = 2,0 m atkarībā no tā, kurš skaitlis ir mazāks.

Minimālā w vērtība = 1,0 m.

3.2. Dubultdibena tanki vai tilpnes

Visos šķērsgriezumos ikviena dubultdibena tanka vai tilpnes šķērsgriezuma dziļumam jābūt tādam, lai attālums h starp kravas tanku dibenu un kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētisko līniju, kas mērīts kuģa korpusa dibena apšuvuma taisnajos leņķos, kā norādīts 1. attēlā, nebūtu mazāks par turpmākminētajām vērtībām :

h = B/15 (m) vai

h = 2,0 m atkarībā no tā, kurš skaitlis ir mazāks.

Minimālā h vērtība = 1,0 m.

3.3. Sateču tilpnes ķimeņkneijas rajonā vai vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas

Ja h un w attālumi atšķiras, vēlamais w attālums ir līdz 1,5h virs 1. attēlā attēlotās bāzes līnijas.

3.4. Balasta tanku kopējā tilpība

Jēlnaftas tankkuģos, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk, un naftas produktu pārvadātājos, kuru pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk, sānu tanku, dubultdibena tanku, priekšpīķa tanku un pakaļpīķa tanku kopējā tilpība nedrīkst būt mazāka par izolētā balasta tanku tilpību, kas nepieciešami, lai ievērotu šā pielikuma 18. noteikuma prasības. Sānu tankus vai tilpnes un dubultdibena tankus, kurus lieto, lai ievērotu 18. noteikuma prasības, izvieto pēc iespējas vienmērīgāk kravas tanka garumā. Papildu izolētā balasta tilpība, kas paredzēta korpusa garenvirziena sijas lieces sprieguma, galsveres u. c. samazināšanai, var atrasties jebkurā kuģa vietā.

3.5. Kravas tanku iesūces akas

Kravas tanku iesūces akas var iespiesties dubultdibenā zem robežkonstrukcijas līnijas, ko nosaka attālums h, ar noteikumu, ka šīs akas ir pēc iespējas mazākas un attālums starp akas dibenu un kuģa dibena ārējo apšuvumu nav mazāks par 0,5h.

3.6. Balasta un kravas cauruļvadi

Balasta cauruļvadi un citi cauruļvadi, piemēram, mērīšanas un ventilācijas cauruļvadi, uz balasta tankiem nedrīkst iet caur kravas tankiem. Kravas cauruļvadi un līdzīgi cauruļvadi uz kravas tankiem nedrīkst iet cauri balasta tankiem. Šo prasību var neattiecināt uz īsiem cauruļvadiem, ja tie ir pilnībā aizmetināti vai tamlīdzīgi.

4. Uz dubultdibena tankiem vai tilpnēm attiecas šādi nosacījumi:

4.1. šā noteikuma 3.2. punktā paredzētos dubultdibena tankus vai tilpnes drīkst neierīkot, ja tankkuģa projekts ir tāds, ka kravas un tvaiku spiediens, kas iedarbojas uz kuģa dibena ārējo apšuvumu un veido vienotu robežkonstrukciju starp kravu un jūru, nepārsniedz ūdens ārējo hidrostatisko spiedienu, kurš izteikts ar šādu formulu:

f x h_c x ρ_c x g + p = d_n x ρ_s x g

kur:

h_c = tādas kravas augstums, izteikts metros, kura saskaras ar kuģa dibena ārējo apšuvumu

ρ_c = maksimālais kravas blīvums kg/m³

d_n = minimālā ekspluatācijas iegrime jebkuros paredzētajos iekraušanas apstākļos, izteikta metros

ρ_s = jūras ūdens blīvums kg/m³

p = spiediena/vakuumventiļa maksimālais uzstādītais spiediens virs atmosfēras spiediena (manometriskais spiediens), kas paredzēts kravas tankiem, izteikts Pa

f = drošības koeficients = 1,1

g = gravitācijas standartpaātrinājums (9,81 m/s²);

4.2. visas horizontālās šķērssienas, kas nepieciešamas, lai izpildītu iepriekšminētās prasības, drīkst atrasties ne zemāk kā B/6 vai 6 m augstumā atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks, bet ne augstāk kā 0,6D virs bāzes līnijas, kur D ir teorētiskais dziļums kuģa vidusdaļā;

4.3. sānu tanku vai tilpņu atrašanās vietai jābūt tādai, kā paredzēts šā noteikuma 3.1. punktā, izņemot tos tankus vai tilpnes, kuras atrodas zemāk par1,5h virs bāzes līnijas, ja h atbilst šā noteikuma 3.2. punktā noteiktajam, kravas tanku robežkonstrukcija drīkst būt vērsta vertikālā virzienā uz leju uz – dibena apšuvumu, kā norādīts 2. attēlā.

5. Kā šā noteikuma 3. punktā izvirzīto prasību alternatīvu var pieņemt arī citas naftas tankkuģu projektēšanas un būvniecības metodes, ja šīs metodes nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību pret naftas piesārņojumu gadījumā, kad notiek sadursme vai kuģis uzskrien uz sēkļa, un ja Jūras vides aizsardzības komiteja ir tās principā pieņēmusi, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^*.

^* Skatīt Pārskatītās naftas tankkuģu projektēšanas un būvniecības alternatīvo metožu apstiprināšanas pagaidu vadlīnijas, kuras ir pieņēmusi organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja saskaņā ar rezolūcija MEPC.110(49).

6. Visiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir mazāka nekā 5 000 tonnu, jāatbilst šā noteikuma 3. un 4. punktam vai:

6.1. vismaz jābūt aprīkotiem ar dubultdibena tankiem vai tilpnēm, kuru dziļums ir tāds, ka šā noteikuma 3.2. punktā noteiktais attālums h ir:

h = B/15 (m) vai

h minimālā vērtība = 0,76 m;

ķimeņkneijas rajonā un vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas kravas tanka robežkonstrukcijas līnijai jābūt paralēlai kuģa vidus plakanā dibena līnijai, kā attēlots 3. attēlā; un

6.2. jābūt nodrošinātiem ar tā izkārtotiem kravas tankiem, lai katra kravas tanka tilpība nepārsniegtu 700 m³, ja vien sānu tanki vai tilpnes nav iekārtotas saskaņā ar šā noteikuma 3.1. punktu, un jāatbilst:

........................2.4DW
w = 0.4 + –––––––(m)
......................20000

ar minimālo w vērtību = 0,76 m.

7. Naftu nedrīkst pārvadāt tilpnēs, kas sniedzas virzienā uz priekšu no triecienstarpsienas, kura novietota saskaņā ar grozīto 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras II-1/11 noteikumu. Tie naftas tankkuģi, kuriem saskaņā ar šo noteikumu nav vajadzīga triecienstarpsiena, nedrīkst pārvadāt naftu tilpnē, kas sniedzas virzienā uz priekšu no šķērsplaknes, kas ir perpendikulāra centra līnijai, kura novietota tā, it kā triecienstarpsiena būtu novietota saskaņā ar šo noteikumu.

8. Apstiprinot būvējamo naftas tankkuģu projektu un būvniecību saskaņā ar šā noteikuma prasībām, administrācijām jāpievērš pienācīga uzmanība vispārējiem drošības aspektiem, ņemot vērā to, ka nepieciešams veikt sānu un dubultdibena tanku vai tilpņu apkopi un pārbaudi.

Figure 1 – Cargo tank boundary lines for purpose of paragraph 3	1. attēls – Kravas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 3. punktu
Figure 2 - Cargo tank boundary lines for purpose of paragraph 4	2. attēls – Kravas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 4. punktu
Figure 3 - Cargo tank boundary lines for purpose of paragraph 6	3. attēls – Kravas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 6. punktu
base line	bāzes līnija

 

20. noteikums

Prasības, kas noteiktas tādu naftas tankkuģu dubultajiem korpusiem un dubultdibeniem, kuri piegādāti līdz 1996. gada 6. jūlijam

1. Ja vien nav noteikts citādi, šis noteikums:

1.1. attiecas uz naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 un vairāk un kuri piegādāti līdz 1996. gada 6. jūlijam, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.5. noteikumā, un

1.2. neattiecas uz naftas tankkuģiem, kas atbilst 19. noteikumam un 28. noteikumam attiecībā uz 28.6. punktu un kas piegādāti līdz 1996. gada 6. jūlijam, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.5. noteikumā, un

1.3. neattiecas uz naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas iepriekšminētais 1. apakšpunkts un kuri atbilst šā pielikuma 19.3.1. un 19.3.2. vai 19.4., vai 19.5. noteikumam, izņemot to, ka prasībai par minimālo attālumu starp kravas tanka robežkonstrukcijām un kuģa sānu un dibena apšuvumu nav jābūt ievērotai visos aspektos. Šajā gadījumā sānu drošības attālums nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts Starptautiskajā ķīmisko lejamkravu kodeksā par 2. tipa kravas tanku atrašanās vietu, un dibena drošības attālumam centra līnijā jāatbilst šā pielikuma 18.15.2. noteikumam.

2. Šajā noteikumā:

2.1. “smagā dīzeļdegviela” ir dīzeļdegviela, izņemot to, kurai vairāk nekā 50 tilpumprocenti destilāta pārtvaicējas temperatūrā, kas nepārsniedz 340^oC, ja tiek pārbaudīta ar Organizācijai pieņemamu metodi¹;

2.2. “smagā degviela” ir jēlnaftas vai tādu materiālu sajaukumu smagais destilāts vai nosēdumi, kurus paredzēts lietot kā kurināmo, lai ražotu tādas kvalitātes siltumu vai elektroenerģiju, kas atbilst specifikācijai, kāda ir pieņemama Organizācijai².

3. Šajā noteikumā naftas tankkuģi ir iedalīti šādās kategorijās:

3.1. “1. kategorijas naftas tankkuģis” ir tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā kā kravu jēlnaftu, smago degvielu, smago dīzeļdegvielu vai smēreļļu, un tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā cita veida naftas produktus, kā arī neatbilst prasībām, kas noteiktas naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.4. noteikumā;

3.2. “2. kategorijas naftas tankkuģis” ir tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā kā kravu jēlnaftu, smago degvielu, smago dīzeļdegvielu vai smēreļļu, un tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā cita veida naftas produktus, kā arī atbilst prasībām, kas noteiktas naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.4. noteikumā, un

3.3. “3. kategorijas naftas tankkuģis” ir tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk, bet mazāk, nekā noteikts šā punkta 1. vai 2. apakšpunktā.

4. Visiem naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, jāatbilst 19. noteikuma 2.-5., 7. un 8. punkta prasībām un 28. noteikumam attiecībā uz šā pielikuma 28.6. punktu ne vēlāk kā 2005. gada 5. aprīlī vai kuģa piegādes termiņā, kura diena vai gads noteikts šajā tabulā:

Naftas tankkuģa kategorija	Diena vai gads
1. kategorija	2005. gada 5. aprīlis kuģiem, kas piegādāti 1982. gada 5. aprīlī vai agrāk 2005. gads kuģiem, kas piegādāti pēc 1982. gada 5. aprīļa
2. kategorija un 3. kategorija	2005. gada 5. aprīlis kuģiem, kas piegādāti 1977. gada 5. aprīlī vai agrāk 2005. gads kuģiem, kas piegādāti pēc 1977. gada 5. aprīļa, bet līdz 1978. gada 1. janvārim 2006. gads kuģiem, kas piegādāti 1978. un 1979. gadā 2007. gads kuģiem, kas piegādāti 1980. un 1981. gadā 2008. gads kuģiem, kas piegādāti 1982. gadā 2009. gads kuģiem, kas piegādāti 1983. gadā 2010. gads kuģiem, kas piegādāti 1984. gadā vai vēlāk

 

5. Neņemot vērā šā noteikuma 4. punkta nosacījumus, administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4. punktā noteiktā datuma tiem 2. un 3. kategorijas naftas tankkuģiem, kam ir tikai dubultdibens vai dubulti sāni, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri sniedzas visā kravas tanka garumā, vai kam ir dubulta korpusa nodalījumi, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri plešas visā kravas tanka garumā, bet kuri neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nepiemēro šā noteikuma 1.3. punkta prasības, ar noteikumu, ka:

5.1. kuģis bija ekspluatācijā 2001. gada 1. jūlijā;

5.2. administrāciju apmierina oficiālo ierakstu pārbaude, kurā konstatēts, ka konkrētais kuģis atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem;

5.3. iepriekšminētie nosacījumi attiecībā uz kuģi nav mainījušies un

5.4. šāda nepārtraukta darbība netiek veikta pēc datuma, kurā aprit 25 gadi, kopš kuģis piegādāts.

6. 2. un 3. kategorijas naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pirms 15 un vairāk gadiem, jāatbilst stāvokļa novērtēšanas sistēmai, kuru Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar grozīto rezolūciju MEPC.94(46), ja minētie grozījumi ir pieņemti, nodrošināti ar stāšanos spēkā un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem, kas attiecas uz pielikuma papildinājumam piemērojamo grozīšanas kārtību.

7. Administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4. punktā paredzētā datuma 2. un 3. kategorijas naftas tankkuģiem, ja stāvokļa novērtēšanas sistēmas apmierinošie rezultāti garantē, ka saskaņā ar administrācijas viedokli kuģis atbilst tam, lai turpinātu šādu darbību, ar noteikumu, ka minētā darbība neturpināsies pēc kuģa piegādes termiņa 2015. gadā vai pēc tam, kad būs apritējuši 25 gadi kopš kuģa piegādāšanas, atkarībā no tā, kurš datums ir pirmais.

8.1. Šīs konvencijas Puses administrācija, kas ļauj piemērot šā noteikuma 5. punktu vai ļauj, aptur, atsauc vai atsakās veikt šā noteikuma 7. punkta piemērošanu kuģim, kuram ir tiesības kuģot ar šīs Puses karogu, nekavējoties par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt varētu to nodot šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

8.2. Šīs konvencijas Puse ir tiesīga aizliegt iebraukšanu tās jurisdikcijā esošajās ostās vai pietauvoties terminālos atklātā jūrā tiem naftas tankkuģiem, kas darbojas saskaņā ar:

8.2.1. šā noteikuma 5. punktu pēc kuģa piegādes termiņa 2015. gadā vai

8.2.2. šā noteikuma 7. punktu.

Šādos gadījumos konkrētā Puse par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt to varētu nodot zināšanai šīs konvencijas Pusēm.

¹ Amerikas Testēšanas un materiālu standarta pārbaužu metožu biedrība (Apzīmējums D86).

² Skatīt Amerikas Testēšanas un materiālu standarta pārbaužu metožu biedrības Specifikāciju ceturtā numura (Apzīmējums D396) vai smagākai dīzeļdegvielai.

21. noteikums

Naftas piesārņojuma novēršana no naftas tankkuģiem, kuri smagos naftas produktus pārvadā kā kravu

1. Šo noteikumu:

1.1. piemēro naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk un kuri smagos naftas produktus pārvadā kā kravu, neņemot vērā kuģa piegādāšanas datumu, un

1.2. nepiemēro naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas iepriekšminētais 1. apakšpunkts un kuri atbilst šā pielikuma 19.3.1. un 19.3.2. vai 19.4., vai 19.5. noteikumam, izņemot to, ka prasībai par minimālo attālumu starp kravas tanka robežkonstrukcijām un kuģa sānu un dibena apšuvumu nav jābūt ievērotai visos aspektos. Šajā gadījumā sānu drošības attālums nedrīkst būt mazāks kā tas, kas noteikts Starptautiskajā ķīmisko lejamkravu kodeksā par 2. tipa kravas tanku atrašanās vietu, un dibena drošības attālumam centra līnijā jāatbilst šā pielikuma 18.15.2. noteikumam.

2. Šajā noteikumā “smagie naftas produkti” ir:

2.1. jēlnafta, kuras blīvums 15^oC ir lielāks nekā 900 kg/m³;

2.2. degvieleļļas, kas nav jēlnafta, kuru blīvums 15^oC ir lielāks nekā 900 kg/m³ vai arī kinemātiskā viskozitāte 50^oC ir lielāka nekā 180 mm²/s, vai

2.3. bitumens, darva un to emulsijas.

3. Naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, jāatbilst šā noteikuma 4.–8. punkta nosacījumiem, kā arī 20. noteikuma piemērojamiem nosacījumiem.

4. Naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas šā noteikuma 5., 6. un 7. punkta nosacījumi un šis noteikums:

4.1. jāatbilst šā pielikuma 19. noteikuma prasībām ne vēlāk kā 2005. gada 5. aprīlī, ja šo kuģu pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk, vai

4.2. ir jābūt aprīkotiem gan ar dubultibena tankiem vai tilpnēm, kas atbilst šā pielikuma 19.6.1. noteikumam, gan arī sānu tankiem vai tilpnēm, kas izvietoti saskaņā ar 19.3.1. noteikumu un atbilst 19.6.2. noteikumā minētajai prasībai attiecībā uz attālumu w, ne vēlāk kā šo kuģu piegādes termiņa gadadienā 2008. gadā, ja šo kuģu pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk, bet ne vairāk kā 5 000 tonnu.

5. Administrācija var atļaut turpināt darbu pēc šā noteikuma 4. punktā noteiktā datuma tādam naftas tankkuģim ar pilno kravnesību 5 000 tonnu un vairāk, kas pārvadā smagos naftas produktus kā kravu un kam ir tikai dubultdibens vai dubulti sāni, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri sniedzas visā kravas tanka garumā, vai dubulta korpusa nodalījumi, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri plešas visā kravas tanka garumā, bet kas neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nepiemēro šā noteikuma 1.2. punkta nosacījumus, ar noteikumu, ka:

5.1. kuģis bija ekspluatācijā 2003. gada 4. decembrī;

5.2. administrāciju apmierina oficiālo ierakstu pārbaude, kurā konstatēts, ka konkrētais kuģis atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem;

5.3. iepriekšminētie nosacījumi attiecībā uz kuģi nav mainījušies un

5.4. šāda nepārtraukta darbība netiek veikta pēc datuma, kurā aprit 25 gadi, kopš kuģis piegādāts.

6.1. Administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4.1. punktā noteiktā datuma tādam naftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā jēlnaftu, kuras blīvums 15^oC ir augstāks nekā 900 kg/m³, bet zemāks nekā 945 kg/m³, tad, ja 20.6. noteikuma minētās stāvokļa novērtēšanas sistēmas rezultāti garantē, ka saskaņā ar administrācijas viedokli šis kuģis atbilst tam, lai turpinātu šādu darbību, ņemot vērā kuģa izmēru, vecumu, funkcionālo iedalījumu un ievērojot noteikumu, ka minētā darbība neturpināsies pēc datuma, kurā apritēs 25 gadi kopš šī kuģa piegādāšanas.

6.2. Administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4.2. punktā noteiktā datuma tādam naftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk, bet mazāk nekā 5 000 tonnu un kurš pārvadā kā kravu smagos naftas produktud, ja saskaņā ar administrācijas viedokli kuģis atbilst tam, lai turpinātu šādu darbību, ņemot vērā kuģa izmēru, vecumu, funkcionālo iedalījumu un konstrukcijas stāvokli un ievērojot noteikumu, ka minētā darbība neturpināsies pēc datuma, kurā apritēs 25 gadi kopš šī kuģa piegādāšanas.

7. Šīs konvencijas Puses administrācija var nepiemērot šā noteikuma nosacījumus tādam naftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk un kurš pārvadā kā kravu smagos naftas produktus, ja šis naftas tankkuģis:

7.1. veic reisus tikai šīs Puses jurisdikcijā esošajā teritorijā vai darbojas kā smago naftas produktu peldošā krātuve tikai tajā teritorijā, kas ir šīs Puses jurisdikcijā, vai

7.2. veic reisus tikai kādas citas Puses jurisdikcijā esošajā teritorijā vai darbojas kā smago naftas produktu peldošā krātuve tikai tajā teritorijā, kas atrodas šīs citas Puses jurisdikcijā, ar noteikumu, ka Puse, kuras jurisdikcijā naftas tankkuģis darbosies, piekrīt tam, ka minētais naftas tankkuģis veiks darbības tās jurisdikcijā esošajā teritorijā.

8.1. Šīs konvencijas Puses administrācija, kas ļauj, aptur, atsauc vai atsakās veikt šā noteikuma 5., 6. un 7. punkta piemērošanu kuģim, kuram ir tiesības kuģot ar šīs Puses karogu, nekavējoties par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt varētu to nodot šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

8.2. Šīs konvencijas Puse, uz kuru attiecas starptautisko tiesību aktu nosacījumi, ir tiesīga tādiem naftas tankkuģiem, kuri darbojas saskaņā ar šā noteikuma 5. vai 6. punktu, atteikt ienākšanu tās jurisdikcijā esošajās ostās vai pietauvošanos tās jurisdikcijā esošajās terminālos atklātā jūrā vai liegt smago naftas produktu pārkraušanu no kuģa uz kuģi tās jurisdikcijā esošajā teritorijā, izņemot gadījumu, kad tas ir nepieciešams kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā. Šādos gadījumos konkrētā Puse par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt to nodotu šīs konvencijas Pusēm zināšanai.

22. noteikums

Sūkņu telpas dibena aizsardzība

1. Šis noteikums attiecas uz tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk un kuri būvēti 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam.

2. Sūkņu telpai jābūt tādam dubultdibenam, lai ikvienā šķērsgriezumā katra dubultdibena tanka vai tilpnes dziļums būtu tāds, ka attālums h starp sūkņu telpas dibenu un kuģa bāzes līniju, kas mērīts taisnā leņķī no kuģa bāzes līnijas, nebūtu mazāks par turpmāk noteikto attālumu:

h = B/15 (m) vai

h = 2 m atkarībā no tā, kurš skaitlis ir mazāks.

Minimālā h vērtība = 1 m.

3. Ja sūkņu telpas pamata plāksne atrodas virs bāzes līnijas un šis augstums atbilst iepriekš 2. punktā noteiktajam minimālajam augstumam (piemēram, gondolas veida pakaļgala konstrukcija), tad nav jābūvē dubultdibens, kas atbilstu sūkņu telpai.

4. Balasta sūkņi ir atbilstoši jāaprīko, lai nodrošinātu produktīvu sūknēšanu no dubultdibena tankiem.

5. Neatkarīgi no iepriekšminētā 2. un 3. punkta nosacījumiem tad, ja sūkņa telpas applūšana neietekmēs balasta vai kravas sūknēšanas sistēmas spēju darboties, dubultdibens nav vajadzīgs.

23. noteikums

Nejaušas naftas izplūdes raksturojums

1. Šis noteikums attiecas uz naftas tankkuģiem, kas tiks piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā.

2. Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas:

2.1. “kravas zīmes iegrime (dS)” ir vertikālais attālums metros no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst kuģim noteiktajiem vasaras brīvsāniem. Pamatā aprēķiniem, kas attiecas uz šiem noteikumiem, jābūt iegrimei dS, neņemot vērā noteikto iegrimi, kas var pārsniegt dS, kā, piemēram, tropiskā kravas zīme;

2.2. “ūdenslīnija (dB)” ir vertikālais attālums metros no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst 30 % no dziļuma DS;

2.3. “platums (BS)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par dziļāko kravas zīmi dS;

2.4. “platums (BB)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par ūdenslīniju dB;

2.5. “dziļums (DS)” ir teorētiskais dziļums metros, ko mēra no viduspunkta līdz augšējā klāja sāniem;

2.6. “garums (L)” un “pilnā kravnesība (DW)” attiecīgi atbilst 1.19. un 1.23. noteikumā sniegtajai definīcijai.

3. Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret naftas piesārņojumu tad, ja notiek sadursme vai kuģis uzskrien uz sēkļa:

3.1. naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība (DWT) ir 5 000 tonnu un vairāk, vidējais naftas izplūdes rādītājs ir šāds:

O_M ≤ 0,015, ja C ≤ 200 000 m³

O_M ≤ 0,012 + (0,003/200 000) (400 000-C), ja 200 000 m³ < C< 400 000 m³

O_M ≤ 0,012, ja C ≥ 400 000 m³

attiecībā uz dažādu kravu pārvadātājiem, kuru pilnā kravnesība (DWT) ir 5 000 tonnu un vairāk un tilpība 200 000 m³, var piemērot vidējo naftas izplūdes rādītāju, ja saskaņošanai ar administrāciju ir iesniegti aprēķini, kas apliecina, ka pēc attiecīgā dažādu kravu pārvadātāja palielinātās konstrukcijas stiprības pārskatīšanas šī dažādo kravu pārvadātāja naftas izplūdes raksturojums vismaz atbilst tāda paša izmēra standarta dubultā korpusa tankkuģa naftas izplūdes raksturojumam,

O_M < = 0,015.

O_M ≤ 0,021, ja C ≤ 100 000 m³

O_M ≤ 0,015 + (0,006/100 000) (200 000-C), ja 100 000 m³ < C ≤ 200 000 m,³

kur:

O_M = vidējais naftas izplūdes rādītājs

C = kopējais kravas naftas daudzums m³, ja tanks ir 98 % pilns;

3.2. naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība (DWT) ir mazāka nekā 5 000 tonnas:

kravas tanka garums nedrīkst pārsniegt 10 m vai arī kādu no šīm vērtībām atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka:

3.2.1. ja kravas tanku iekšpusē nav gareniskās starpsienas:

........b_i
(0,5 ––– + 0,1)L , bet nedrīkst pārsniegt 0,2L;
.........B

3.2.2. ja kravas tanku iekšpusē ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L
............B

3.2.3. ja kravas tanku iekšpusē ir divas vai vairākas gareniskās starpsienas:

3.2.3.1. naftas kravas sānu tankiem: 0,2L

3.2.3.2. naftas kravas centrālajiem tankiem:

........................b_i
3.2.3.2.1. ja ––– ≥ 0,2L : 0,2L
........................B

........................b_i
3.2.3.2.2. ja ––– < 0,2L:
........................B

– ja nav centra līnijas gareniskās starpsienas:

............b_i
(0,5 ––– + 0,1)L
............B

– ja ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L
............B

3.2.4. b_i ir minimālais attālums no kuģa sāna līdz konkrētajai tanka ārējai gareniskajai starpsienai, kas mērīts no kuģa borta taisnā leņķī pret centra līniju līmenī, kāds atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

4. Aprēķinot vidējo naftas plūsmas rādītāju, ir piemērojami šādi vispārējie pieņēmumi:

4.1. kravas bloka garums plešas no visu naftas kravas pārvadāšanai ierīkoto tanku, tostarp nostādināšanas tanku, priekšējā gala līdz aizmugurējam galam;

4.2. ja šajā noteikumā atsaucas uz kravas tankiem, tad ar to jāsaprot visi kravas tanki, nostādināšanas tanki un degvielas tanki, kas atrodas visā kravas bloka garumā;

4.3. kuģi jāuzskata par piekrautu līdz kravas zīmes iegrimei d_s bez galsveres vai sān­sveres;

4.4. visi naftas kravas tanki jāuzskata par piekrautiem līdz 98 % no to tilpuma. Naftas kravas normālo blīvumu (ρ _n) aprēķina šādi:

ρ _n = 1000 (DWT)/C (kg/m³);

4.5. veicot minētās izplūdes aprēķinus, pieņem, ka ikvienas kravas bloka tilpnes, tostarp ikviena kravas tanka, balasta tanka un citu tilpņu, kurās netiek uzglabāta nafta, caurlaidība ir 0,99, ja vien nav pierādīts citādi;

4.6. iesūces akas var neņemt vērā, nosakot tanka atrašanās vietu, ar noteikumu, ka šādas akas ir, cik vien iespējams, mazas un attālums starp akas dibenu un dibena ārējo apšuvumu nav mazāks kā 0,5h, ja augstums h ir tāds, kāds tas paredzēts 19.3.2. noteikumā.

5. Apvienojot naftas izplūdes rādītājus, lieto šādus pieņēmumus:

5.1. neatkarīgi aprēķina vidējo naftas izplūdi attiecībā uz sānu bojājumu un dibena bojājumu un tad apvieno nedimensionālā naftas izplūdes rādītājā O_M šādi:

O_M = (0,4 O_MS + 0,6 O_MB) / C

kur:

O_MS = vidējā izplūde, kas radusies sānu bojājuma dēļ, izteikta m³, un

O_MS = vidējā izplūde, kas radusies dibena bojājuma dēļ, izteikta m³;

5.2. neatkarīgo vidējo naftas izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, aprēķina attiecībā uz 0 m un mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem un tad apvieno šādi:

O_MB = 0,7 O_MB(0) + 0,3 O_MB(2,5)

kur:

O_MB(0) = vidējā izplūde attiecībā uz 0 m plūdmaiņu apstākļiem un

O_MB(25) = vidējā izplūde attiecībā uz mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem, izteikta m³.

6. Vidējo izplūdi, kas radusies sānu bojājuma dēļ, – O_MS – aprēķina šādi:

...................n
O_MS = C₃ ∑ P_S(i)O_S(i)
..................i

kur:

i = ir katrs aplūkotais kravas tanks;

n = kopējais kravas tanku skaits;

P_S(i) = varbūtība, ka sānu bojājums skars kravas tanku i, aprēķināta saskaņā ar šā noteikuma 8.1. punktu;

O_S(i) = izplūde no kravas tanka i, kas radusies sānu bojājuma dēļ, izteikta m³, un ko uzskata par vienādu ar kopējo kravas tanka i tilpumu, kad piepildīti 98 % šī tanka, izņemot gadījumus, kad 19. noteikuma 5. apakšpunktā minēto vadlīniju piemērošana nodrošina to, ka uz kuģa tiks paturēts liels kravas apjoms, un

C₃ = 0,77 attiecībā uz kuģiem, kuriem kravas tankos ir divas gareniskās starpsienas, ja šīs starpsienas ir vienlaidus pāri kravas blokam un P_s(i) ir izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu. C₃ = 1,0

attiecībā uz visiem pārējiem kuģiem vai tad, ja P_s(i) ir izstrādāts saskaņā ar šā noteikuma 10. punktu.

7. Vidējo izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, attiecībā uz katriem plūdmaiņu apstākļiem aprēķina šādi:

........................n
7..1. O_MB(0) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) (m³)
........................i

kur:

i = ir katrs aplūkotais kravas tanks;

n = kopējais kravas tanku skaits;

P_B(i) = varbūtība, ka dibena bojājums skars kravas tanku i, aprēķināta saskaņā ar šā noteikuma 9.1. punktu;

O_B(i) = izplūde no kravas tanka i, izteikta m³ un aprēķināta saskaņā ar šā noteikuma 7.3. punktu; un

C_DB(i) = koeficients, kas attiecas uz naftas savākšanu, kā paredzēts šā noteikuma 7.4. punktā

............................n
7.2. O_MB(2.5) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) (m³)
............................i

kur:

i, n, P_B(i) un C_DB(i) = kā noteikts 7.1. punktā;

O_B(i) = izplūde no kravas tanka i, izteikta m³,

pēc plūdmaiņas

7.3. Naftas izplūdi O_B(i) attiecībā uz katru naftas kravas tanku aprēķina, pamatojoties uz spiediena līdzsvara principiem, saskaņā ar šādiem pieņēmumiem:

7.3.1. tiek pieņemts, ka tad, kad kuģis ir uzskrējis uz sēkļa, tā galsvere un sānsvere = 0, iegrime sēklī pirms plūdmaiņas izmaiņām ir vienāda ar kravas zīmes iegrimi d_s;

7.3.2. kravas līmeni pēc bojājuma aprēķina šādi:

h_c = {(d_s + t_c - Z_l) ( ρ_s) - (1000 p) / g }/ ρ_n

kur:

h_c = naftas kravas augstums virs Z_l, izteikts metros;

t_c = plūdmaiņa, izteikta metros. Plūdmaiņas samazinājumu izsaka kā negatīvas vērtības;

Z_l = zemākā punkta augstums kravas tankā virs bāzes līnijas, izteikts metros;

ρ_s = jūras ūdens blīvums, ko pieņem kā 1,025 kg/m³;

p = ja ir ierīkota inertās gāzes sistēma, par normālu spiediena pārslodzi, izteiktu kPa, uzskata ne mazāk kā 5 kPa; ja inertās gāzes sistēma nav ierīkota, var uzskatīt, ka spiediena pārslodze = 0;

g = brīvās krišanas paātrinājums, ko pieņem kā 9,81 m/s², un

ρ_n = naftas kravas nominālais blīvums, kas aprēķināts saskaņā ar šā noteikuma 4.4. punktu;

7.3.3. attiecībā uz kravas tankiem, kurus norobežo dibena apšuvums, par naftas izplūdi O_B(i) uzskata vismaz 1% no kravas tankā i iepildītā kopējā naftas kravas tilpuma, lai uzskaitītu sākotnējās apmaiņas zaudējumus un dinamiskos efektus, kas radušies straumes un viļņu iedarbības rezultātā, ja vien nav pierādīts citādi,

7.3.4. ja ir dibena bojājums, daļu no naftas, kas izplūdusi no kravas tanka, var uztvert nodalījumos, kuros netiek glabāti naftas produkti. To aptuveni nosaka, ikvienam tankam piemērojot faktoru C_DB(i), kam tiek pieņemtas šādas vērtības:

C_DB(i) = 0,6 attiecībā uz kravas tankiem, kurus apakšpusē norobežo nodalījumi, kuros netiek glabāti naftas produkti;

C_DB(i) = 1,0 attiecībā uz kravas tankiem, kurus norobežo dibena apšuvums.

8. Varbūtību P_S, ka nodalījumu var skart sānu bojājums, aprēķina šādi:

8.1. P_S = P_SL P_SV P_ST

kur:

P_SL =1 – P_Sf – P_Sa = varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_SV = 1 – P_Su – P_S1 = varbūtība, ka bojājums pletīsies vertikālajā zonā, ko norobežo Z_l un Z_u; un

P_ST = 1 – P_Sy = varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērsvirzienā aiz y noteiktās robežkonstrukcijas.

8.2. P_Sa, P_Sf, P_Sl, P_Su, un P_Sy nosaka ar lineāro interpolāciju, kas norādīta šā noteikuma 8.3. punktā iekļautajā tabulā, kurā sniegtas sānu bojājumu varbūtības,

kur:

P_Sa = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L;

P_Sf = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Sl = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai zem tanka;

P_Su = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai virs tanka, un

P_Sy = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai ārpus tanka.

Nodalījumu robežas X_a, X_f, Z_l, Z_u un y nosaka šādi:

X_a = gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz nodalījuma tālākajam pakaļgala punktam, izteikts metros;

X_f = gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz nodalījuma galējam priekšējam punktam, izteikts metros;

Z_l = vertikālais attālums no teorētiskās bāzes līnijas līdz nodalījuma zemākajam punktam, izteikts metros;

Z_u = vertikālais attālums no teorētiskās bāzes līnijas līdz nodalījuma augstākajam punktam, izteikts metros. Z_u nedrīkst būt lielāks par D_s, un

y = minimālais horizontālais attālums, kas mērīts taisnā leņķī pret centra līniju starp konkrēto nodalījumu un sānu apšuvumu un kas izteikts metros;^*

^* Simetriski izkārtotu tanku bojājumus novērtē tikai vienā kuģa pusē, un tādā gadījumā visi “y” lielumi ir mērāmi tajā pašā pusē. Attieciba uz nesimetriski izkārtotiem tankiem skatīt Paskaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar nejaušas naftas izplūdes raksturojumu, kurus organizācija ir pieņēmusi saskaņā ar Rezolūciju MEPC.122(52).

8.3. Sānu bojājumu varbūtību tabula

Xa/L	PSa		Xf/L	PSf		Zl/DS	Psl		Zu/Ds	PSu
0,00	0,000		0,00	0,967		0,00	0,000		0,00	0,968
0,05	0,023		0,05	0,917		0,05	0,000		0,05	0,952
0,10	0,068		0,10	0,867		0,10	0,001		0,10	0,931
0,15	0,117		0,15	0,817		0,15	0,003		0,15	0,905
0,20	0,167		0,20	0,767		0,20	0,007		0,20	0,873
0,25	0,217		0,25	0,717		0,25	0,013		0,25	0,836
0,30	0,267		0,30	0,667		0,30	0,021		0,30	0,789
0,35	0,317		0,35	0,617		0,35	0,034		0,35	0,733
0,40	0,367		0,40	0,567		0,40	0,055		0,40	0,670
0,45	0,417		0,45	0,517		0,45	0,085		0,45	0,599
0,50	0,467		0,50	0,467		0,50	0,123		0,50	0,525
0,55	0,517		0,55	0,417		0,55	0,172		0,55	0,452
0,60	0,567		0,60	0,367		0,60	0,226		0,60	0,383
0,65	0,617		0,65	0,317		0,65	0,285		0,65	0,317
0,70	0,667		0,70	0,267		0,70	0,347		0,70	0,255
0,75	0,717		0,75	0,217		0,75	0,413		0,75	0,197
0,80	0,767		0,80	0,167		0,80	0,482		0,80	0,143
0,85	0,817		0,85	0,117		0,85	0,553		0,85	0,092
0,90	0,867		0,90	0,068		0,90	0,626		0,90	0,046
0,95	0,917		0,95	0,023		0,95	0,700		0,95	0,013
1,00	0,967		1,00	0,000		1,00	0,775		1,00	0,000

P_Sy aprēķina šādi:

P_Sy = (24,96 –199,6 y/B_S) (y/B_S) , ja y/Bs ≤ 0,05

P_Sy = 0,749 + {5 – 44,4 (y/B_S – 0,05)} (y/B_S – 0,05) , ja 0,05 < y/Bs < 0,1

P_Sy = 0,888 + 0,56 (y/B_S – 0,1) , ja y/Bs ≥ 0,1

P_Sy nedrīkst būt lielāks par 1.

9. Varbūtību P_B, ka nodalījumu var skart dibena bojājums, aprēķina šādi:

9.1. P_B = P_BL P_BT P_BV

kur:

P_BL = 1– P_Bf – P_Ba = varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_BT = 1 – P_Bp – P_Bs = varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērseniskajā zonā, ko norobežo Y_p un Y_s , un

P_BV = 1 – P_Bz = varbūtība, ka bojājums pletīsies vertikāli virs z noteiktās robežkonstrukcijas.

9.2. P_Ba, P_Bf, P_Bp, P_Bs, un P_Bz nosaka ar lineāro interpolāciju, kas norādīta šā noteikuma 9.3. punktā iekļautajā tabulā, kurā sniegtas sānu bojājumu varbūtības, kur:

P_Ba = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L;

P_Bf = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Bp = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pie tanka lūkas;

P_Bs = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pie tanka labajiem sāniem; un

P_Bz = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai zem tanka.

Nodalījumu robežas X_a, X_f, Y_p, Y_s un z nosaka šādi:

X_a un X_f vērtības atbilst šo noteikumu 8.2. punktā noteiktajām vērtībām;

Y_p = šķērsattālums no tāda nodalījuma kreisā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B vai zem tās, līdz vertikālajai plaknei, kas atrodas B_B/2 no kuģa centra līnijas uz labā borta pusi, izteikts metros;

Y_s = šķērsattālums no tāda nodalījuma labā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B vai zem tās, līdz vertikālajai plaknei, kas atrodas B_B/2 no kuģa centra līnijas uz labā borta pusi,izteikts metros, un

z = minimālā z vērtība, kas ir lielāka par nodalījuma garumu, ja jebkurā dotajā gareniskajā atrašanās vietā z ir metros izteikts vertikālais attālums no dibena apšuvuma apak­šējā punkta šajā gareniskajā atrašanās vietā līdz nodalījuma zemākajam punktam šajā gareniskajā atrašanās vietā.

9.3. Sānu bojājumu varbūtību tabula

Xa/L	PBa		Xf/L	PBf		Yp /BB	PBp		Ys /BB	PBs
0,00	0,000		0,00	0,969		0,00	0,844		0,00	0,000
0,05	0,002		0,05	0,953		0,05	0,794		0,05	0,009
0,10	0,008		0,10	0,936		0,10	0,744		0,10	0,032
0,15	0,017		0,15	0,916		0,15	0,694		0,15	0,063
0,20	0,029		0,20	0,894		0,20	0,644		0,20	0,097
0,25	0,042		0,25	0,870		0,25	0,594		0,25	0,133
0,30	0,058		0,30	0,842		0,30	0,544		0,30	0,171
0,35	0,076		0,35	0,810		0,35	0,494		0,35	0,211
0,40	0,096		0,40	0,775		0,40	0,444		0,40	0,253
0,45	0,119		0,45	0,734		0,45	0,394		0,45	0,297
0,50	0,143		0,50	0,687		0,50	0,344		0,50	0,344
0,55	0,171		0,55	0,630		0,55	0,297		0,55	0,394
0,60	0,203		0,60	0,563		0,60	0,253		0,60	0,444
0,65	0,242		0,65	0,489		0,65	0,211		0,65	0,494
0,70	0,289		0,70	0,413		0,70	0,171		0,70	0,544
0,75	0,344		0,75	0,333		0,75	0,133		0,75	0,594
0,80	0,409		0,80	0,252		0,80	0,097		0,80	0,644
0,85	0,482		0,85	0,170		0,85	0,063		0,85	0,694
0,90	0,565		0,90	0,089		0,90	0,032		0,90	0,744
0,95	0,658		0,95	0,026		0,95	0,009		0,95	0,794
1,00	0,761		1,00	0,000		1,00	0,000		1,00	0,844

P_Bz aprēķina šādi:

P_Bz = (14,5 – 67 z/D_S) (z/DS ), ja z/D_S ≤0,1,

P_Bz = 0,78 + 1,1 (z/D_S – 0,1), ja z/D_S > 0,1.

P_Bz nedrīkst būt lielāks par 1.

10. Šajā noteikumā izmanto vienkāršotu pieeju varbūtībai, saskaņā ar kuru aprēķina vidējo izplūdes daudzumu no katra kravas tanka. Attiecībā uz atsevišķām konstrukcijām, piemēram, tām, kurām raksturīga pakāpienu/padziļinājumu parādīšanās starpsienās/uz klājiem un starpsienu sašķiebšanās un/vai izteikts korpusa izliekums, veic daudz precīzākus aprēķinus. Šādos gadījumos var piemērot vienu no šiem aprēķina veidiem:

10.1. 8. un 9. noteikumā minētās varbūtības var aprēķināt daudz precīzāk, lietojot hipotētiskus apakšnodalījumus;^*

^* Skatīt Paskaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar nejaušas naftas izplūdes raksturojumu, kurus organizācija pieņēmusi saskaņā ar Rezolūciju MEPC.122(52).

10.2. 8. un 9. noteikumā minētās varbūtības var aprēķināt, tieši piemērojot varbūtības blīvuma funkcijas, kas sniegtas 19.5. noteikumā minētajās vadlīnijās;

10.3. naftas izplūdes raksturojumu var novērtēt saskaņā ar metodi, kas aprakstīta 19.5. noteikumā minētajās vadlīnijās.

11. Uz cauruļvadu iekārtām attiecas šādi nosacījumi:

11.1. cauruļvadu līnijas, kuras kravas tankus šķērso atrašanās vietā, kas ir mazāk nekā 0,30Bs no kuģa sāniem vai mazāk nekā 0,30D_S no kuģa dibena, aprīko ar vārstiem vai līdzīgām noslēdzošām ierīcēm vietā, kur tās atveras attiecīgajā kravas tankā. Kad kuģis atrodas jūrā, vārstiem jābūt noslēgtiem vienmēr, ja tankos ir naftas krava, izņemot gadījumus, kad tos drīkst atvērt tikai tādēļ, lai pārvietotu kravu, kas vajadzīgs, lai veiktu būtiskas operācijas ar kravu.

11.2. Naftas izplūdes samazināšanu, izmantojot ārkārtas ātro kravas pārvietošanas sistēmu vai kādu citu sistēmu, kas ierīkota, lai mazinātu naftas izplūdi, ko izraisījis negadījums, var ņemt vērā tikai tad, ja Organizācija ir apstiprinājusi sistēmas efektivitāti un drošības aspektus. Iesniegumu apstiprināšanai iesniedz saskaņā ar 19.5. noteikumā minēto vadlīniju nosacījumiem.

24. noteikums

Pieņēmumi par bojājumiem

1. Lai aprēķinātu hipotētisko naftas izplūdi no naftas tankkuģiem saskaņā ar 25. un 26. noteikumu, pieņem, ka paralēlskaldņa formas bojājumam kuģa sānu un dibena daļā ir šādi trīs izmēri. Attiecībā uz dibena bojājumu turpmāk ir izklāstīti divi nosacījumi, kurus atsevišķi piemēro naftas tankkuģa attiecīgajās daļās.

1.1. Sānu bojājums:

1. Gareniskais garums (lc):		1/3 L2/3 vai 14,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību.
2. Šķērseniskais garums (tc) (kuģa iekšpusē, mērīts taisnā leņķī no centra līnijas līmenī, kas atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem):		B/5 vai 11,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību.
3. Vertikālais garums (vc):		No bāzes līnijas virzienā augšup bez ierobežojuma.

 

1.2. Dibena bojājums:

	0,3L no kuģa priekšējā perpendikula	Kuģa jebkura cita daļa.
1. Gareniskais garums (lc):	L/10	L/10 vai 5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību.
2. Šķērseniskais garums (tc)	B/6 vai 10 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību, bet ne mazāku kā 5 metri	5 metri
3. Vertikālais garums no bāzes līnijas (vs):	B/15 vai 6 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību

 

2. Ikreiz, kad šajā noteikumā norādītie simboli tiek lietoti šajā nodaļā, tiem ir šajā noteikumā definētā nozīme.

25. noteikums

Hipotētiskā naftas izplūde

1. Hipotētisko naftas izplūdi, kas radusies sānu bojājuma (O_c) un dibena bojājuma (O_s) dēļ, aprēķina pēc šādas formulas attiecībā uz bojājumu skartajiem nodalījumiem visās iespējamās vietās visā kuģa garumā, ciktāl tas noteikts šā pielikuma 24. noteikumā:

1.1. attiecībā uz sānu bojājumiem:

O_c = ΣW_i + Σ K_iC_i (I)

1.2. attiecībā uz dibena bojājumiem:

O_s = 1/3 (Σ Z_iW_i + Σ Z_iC_i ) (II),

kur: Wi = kubikmetros izteikts tāda sānu tanka tilpums, kuru, kā tiek pieņemts, skars bojājums, kas minēts šā pielikuma 24. noteikumā; W_i attiecībā uz izolētā balasta tanku var pielīdzināt nullei.

C_i = kubikmetros izteikts tāda centrālā tanka tilpums, kuru, kā tiek pieņemts, skars bojājums, kas minēts šā pielikuma 24. noteikumā; C_i attiecībā uz izolētā balasta tanku var pielīdzināt nullei.

K_i = 1– b_i/t_c , ja b_i ir vienāds ar t_c vai lielāks par to, jāpieņem, ka K_i ir nulle.

Z_i = 1– h_i/v_s, ja h_i ir vienāds ar v_s vai lielāks par to, jāpieņem, ka Z_i ir nulle.

bi = aplūkotā sānu tanka platums metros, kas mērīts kuģa iekšpusē no kuģa sāna taisnā leņķī no centra līnijas līmenī, kas atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

hi = minimālais aplūkotā dubultdibena dziļums metros; ja dubultdibens nav ierīkots, jāpieņem, ka hi ir nulle.

Ja šajā punktā norādītie simboli tiek lietoti šajā nodaļā, tiem ir šajā noteikumā definētā nozīme.

2. Ja brīvais tanks vai izolētā balasta tanks, kura garums ir mazāks nekā šā pielikuma 24. noteikumā paredzētais l_c, atrodas starp naftas sānu tankiem, formulā (I) O_c var aprēķināt, pamatojoties uz to, ka tilpumu W_i, kas ir faktiskais viena šāda tanka tilpums (gadījumos, ja to tilpība ir vienāda) vai mazākais no divu tādu tanku tilpumiem (ja to tilpība ir dažāda), kas atrodas līdzās šādai telpai, reizina ar S_i, kā noteikts turpmāk, attiecībā uz pārējām sānu tankiem, kas iesaistīti minētajā sadursmē, ņemot faktisko pilnā tilpuma vērtību.

Si = 1 – l_i/l_c

kur l_i = aplūkotā brīvā tanka vai izolētā balasta tanka garums metros.

3.1. Vērā ņem tikai dubultdibena tankus, kuri ir vai nu tukši, vai arī kuros pārvadā tīru ūdeni, ja kravu pārvadā iepriekšminētajos tankos.

3.2. Ja dubultdibens nesniedzas negadījumā iesaistītā tanka pilnā garumā un platumā, tad uzskata, ka dubultdibena nav, un tādu tanku tilpumu, kuri atrodas virs dibena bojājuma apvidus, iekļauj formulā (II), kaut arī tanku neuzskata par bojātu daļēji ierīkotā dubultdibena dēļ.

3.3. Nosakot vērtību hi, iesūces akas var neņemt vērā, ja tās neaizņem pārāk daudz vietas un ja attālums, cik tālu tās sniedzas zem tanka, ir minimāls un nekādā gadījumā nav lielāks par pusi no dubultdibena augstuma. Ja šādas akas dziļums pārsniedz pusi no dubultdibena augstuma, hi ir vienāds ar dubultdibena augstumu, no kura atņemts akas augstums.

Cauruļvadi, kas ierīkoti dubultdibenā un paredzēti šādām akām, jāaprīko ar vārstiem un citām noslēgierīcēm, kuras uzstāda vietā, kur minētie vadi pieslēgti tankam, un kuras paredzētas, lai novērstu naftas izplūdi cauruļvadu bojājumu gadījumā. Šādus cauruļvadus ierīko pēc iespējas augstāk no dibena apšuvuma. Atrodoties jūrā, tad, ja tankā ir naftas krava, šiem vārstiem vienmēr jābūt noslēgtiem, izņemot gadījumus, kad tos drīkst atvērt, lai veiktu kravas pārvietošanu, kas nepieciešama kuģa galsveres izlīdzināšanai.

4. Ja kuģa dibena bojājums ir vienlaikus skāris četrus centrālos tankus, O_s vērtību

var aprēķināt pēc formulas:

O_s = 1/4 (Σ Z_iW_i + Σ Z_iC_i ) (III)

5. Ja ir bojāts kuģa dibens, administrācija var uzskatīt par lietderīgu naftas izplūdes samazināšanai ierīkotu kravas pārvietošanas sistēmu, kas aprīkota ar ārkārtas augstu iesūknēšanu spēju katrā naftas kravas tankā un kas spēj pārvietot kravu no bojātā tanka vai tankiem uz izolētā balasta tankiem vai uz kravas tanku brīvu tilpumu, ja ir iespējams nodrošināt, ka šiem tankiem ir pietiekams nepiepildītais tilpums. Šādas sistēmas lietderību nosaka spēja divu darbības stundu laikā pārvietot tādu naftas daudzumu, kas ir vienāds ar pusi no lielākā bojātā tanka tilpuma, un līdzvērtīgas pieņemšanas jaudas pieejamība balasta tankos vai kravas tankos. Šī lietderība ir jāsaista ar iespēju aprēķināt O_s saskaņā ar formulu (III). Šāda veida sūknēšanai paredzētie cauruļvadi jāierīko vismaz tādā augstumā, kas nav mazāks par kuģa dibena bojājuma vertikālo garumu v_s. Administrācija par tās pieņemtajiem pasākumiem sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt to nodotu pārējām konvencijas Pusēm.

6. Šis noteikums neattiecas uz tiem naftas tankkuģiem, kas tiks piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā.

26. noteikums

Kravas tanku lieluma un izvietojuma ierobežojumi

1. Izņemot turpmāk 7. punktā noteikto:

1. visiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, un

2. visiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, un kuri iekļaujas kādā no šīm kategorijām:

2.1. tankkuģi, kas piegādāti pēc 1977. gada 1. janvāra, vai

2.2. tankkuģi, uz kuriem attiecas šie abi nosacījumi:

2.2.1. piegādāšana ir notikusi ne vēlāk kā 1977. gada 1. janvārī un

2.2.2. būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1974. gada 1. janvāra vai tad, ja būvēšanas līgums nav noslēgts, ir ielikts ķīlis vai tankkuģis ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1974. gada 30. jūnija, jāatbilst šim noteikumam.

2. Naftas tankkuģu kravas tanku izmēram un izvietojumam jābūt tādam, lai hipotētiskā izplūde O_c vai O_s, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 25. noteikumu, nepārsniegtu 30 000 kubikmetrus vai 400 ³√DW, attiecīgi izvēloties lielāko vērtību, bet ne vairāk kā 40 000 kubikmetru.

3. Katra naftas tankkuģa naftas kravas sānu tanka tilpums nedrīkst pārsniegt 75 procentus no ierobežojumiem, kas paredzēti attiecībā uz šā noteikuma 2. punktā minēto hipotētisko naftas izplūdi. Naftas kravas centrālā tanka tilpums nedrīkst pārsniegt 50 000 kubikmetru. Taču izolētā balasta naftas tankkuģos, kas minēti šā pielikuma 18. noteikumā, līdz maksimālajai hipotētiskajai robežai drīkst palielināt tādu naftas kravas sānu tanku atļauto tilpumu, kuri atrodas starp diviem izolētā balasta tankiem, no kuriem katra garums ir vairāk nekā l_c, un ar noteikumu, ka minēto sānu tanku platums ir lielāks par t_c.

4. Katra kravas tanka garums nedrīkst pārsniegt 10 m vai arī kādu no šīm vērtībām atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka:

4.1. ja kravas tanku iekšpusē nav gareniskās starpsienas:

............b_i
(0,5 ––– + 0,1)L , bet nedrīkst pārsniegt 0,2L;
............B

4.2. ja kravas tanku iekšpusē ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L;
............B

4.3. ja kravas tanku iekšpusē ir divas vai vairākas gareniskās starpsienas:

4.3.1. attiecībā uz naftas kravas sānu tankiem: 0,2L;

4.3.2. attiecībā uz naftas kravas centrālajiem tankiem:

...................b_i
4.3.2.1. ja ––– ir vienāds vai lielāks nekā
.................B

viena piektdaļa: 0,2L;

...................b_i
4.3.2.2. ja ––– ir mazāks nekā viena piektdaļa:
...................B

– ja nav centra līnijas gareniskās starpsienas:

............b_i
(0,5 ––– + 0,1)L;
.........B

– ja ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L;
............B

4.4. b_i ir minimālais attālums no kuģa sāna līdz konkrētajai tanka ārējai gareniskajai starpsienai, kas mērīts uz kuģa taisnā leņķī no centra līnijas līmenī, kurš atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

5. Lai nepārsniegtu šā noteikuma 2., 3. un 4. punktā noteiktos tilpuma ierobežojumus un neatkarīgi no ierīkotās kravas pārvietošanas sistēmas pieņemtā tipa, ja šī sistēma savstarpēji savieno divus vai vairākus kravas tankus, ir jāierīko vārsti vai citas līdzīgas noslēgierīces, lai nodalītu tankus citu no cita. Šie vārsti vai ierīces jānoslēdz, kad tankkuģis kuģo jūrā.

6. Cauruļvadu līnijas, kuras šķērso kravas tankus vietā, kas ir mazāka nekā t_c no kuģa sāniem vai mazāka nekā v_c no kuģa dibena, jāaprīko ar vārstiem vai līdzīgām noslēg­ierīcēm tur, kur tās atveras attiecīgajā kravas tankā. Atrodoties jūrā, tad, ja tankos ir naftas krava, šie vārsti jānoslēdz, izņemot gadījumus, kad tos drīkst atvērt, lai veiktu kravas pārvietošanu, kas nepieciešama kuģa galsveres izlīdzināšanai.

7. Šis noteikums neattiecas uz naftas tank­kuģiem, kas piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā.

27. noteikums

Nebojāta kuģa noturība

1. Visiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 2002. gada 1. februārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.7. noteikumā, jāatbilst nebojāta kuģa noturības kritērijiem, kas izvirzīti šā noteikuma 1.1. un 1.2. punktā attiecībā uz jebkuru ekspluatācijas iegrimi iespējami sliktākajos kravas un balasta kraušanas apstākļos un kas atbilst labai ekspluatācijas praksei, ietverot šķidruma pārvietošanas operāciju starpstadijas. Balasta tanki visos apstākļos jāuzskata par nepilniem.

1.1. Ostā sākotnējais metacentriskais augstums GMo, kas koriģēts attiecībā uz brīvo virsmu un kas mērīts, kad sānsvere ir 0°, nedrīkst būt mazāks par 0,15 m;

1.2. Jūrā jāpiemēro šādi kritēriji:

1.2.1. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0,055 m.rad līdz pat θ = 30° sānsveres leņķim un mazāks par 0,09 m.rad līdz pat θ = 40° vai citam applūšanas θ_f^* leņķim, ja šis leņķis ir mazāks par 40°. Turklāt laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) starp 30° un 40° lielu sānsveres leņķi vai starp 30° lielu leņķi un θ_f, ja šis leņķis ir mazāks par 40°, nedrīkst būt mazāks par 0,03 m.rad;

1.2.2. noturības plecam (GZ) ir jābūt vismaz 0,20 m sānsveres leņķī, kas ir 30° vai lielāks;

1.2.3. maksimālā statiskās stabilitātes svira rodas sānsveres leņķī, kura vēlamais lielums pārsniedz 30° un nav mazāks par 25°, un

1.2.4. sākotnējais metacentriskais augstums GMo, kas koriģēts attiecībā uz brīvo virsmu un kas mērīts, kad sānsvere ir 0°, nedrīkst būt mazāks par 0,15 m.

^* θ f ir sānsveres leņķis, kādā iegrimst korpusa virsbūves vai klāja virsbūves atveres, kuras nevar hermētiski noslēgt. Piemērojot šo kritēriju, mazās atveres, pa kurām nenotiek progresējoša applūšana, nav uzskatāmas par atvērtām.

2. Šā noteikuma 1. punkta prasības jāievēro, veicot projektēšanu. Attiecībā uz dažādu kravu pārvadātājiem var atļaut veikt vienkāršas papildu ekspluatācijas procedūras.

3. Šā noteikuma 2. punktā minētās vienkāršās papildu ekspluatācijas procedūras attiecībā uz šķidruma pārvietošanas darbiem ir rakstveida procedūras, kuras ir pieejamas kapteinim un kuras:

3.1. ir apstiprinājusi administrācija;

3.2. norāda tos kravas tankus un balasta tankus, kuri jebkuros īpašos šķidruma pārvietošanas apstākļos un iespējamā kravas blīvuma diapazonā var būt nepilni un joprojām atbilst noturības kritērijiem. Veicot šķidruma pārvietošanu, var izmantot dažādus nepilnus tankus un to kombinācijas, ja tie atbilst kritērijiem;

3.3. būs viegli saprotamas sardzes virsniekam, kas atbildīgs par šķidruma pārvietošanas operācijām;

3.4. ir paredzētas plānoto kravas/balasta pārvietošanas operāciju secībai;

3.5. pieļauj sasniegtās un pieprasītās noturības salīdzināšanu, izmantojot noturības prasību izpildes kritērijus grafiskā vai tabulas veidā;

3.6. nepieprasa, lai atbildīgais sardzes virsnieks veiktu padziļinātus matemātiskus aprēķinus;

3.7. paredz korekcijas, ko atbildīgais sardzes virsnieks veic tad, ja ir novirze no ieteiktajām vērtībām, un ārkārtas situācijās, un

3.8. ir pārskatāmi attēlotas apstiprinātajā galsveres un noturības žurnālā un kravas/balasta pārvietošanas vadības postenī, un jebkurā datora programmatūrā, ar kuras palīdzību tiek veikti noturības aprēķini.

28. noteikums

Apakšnodalījumi un noturība pret bojājumiem

1. Visiem naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, un kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jāatbilst apakšnodalījumu un noturības pret bojājumiem kritērijiem, kas izvirzīti šā noteikuma 3. punktā, pēc pieņemtā sānu vai dibena bojājuma, kas minēts šā noteikuma 2. punktā, attiecībā uz jebkuru ekspluatācijas iegrimi, kas atspoguļo faktiskos daļējas vai pilnas kravas nosacījumus, kuri atbilst kuģa galsverei un izturībai, kā arī kravas relatīvajam blīvumam. Šādi bojājumi ir jāattiecina uz visām iespējamām vietām visā kuģa garumā šādā veidā:

1.1. naftas tankkuģiem, kuru garums pārsniedz 225 metrus, jebkur visā kuģa garumā;

1.2. naftas tankkuģiem, kuru garums pārsniedz 150 metrus, bet kuri nav garāki par 225 metriem, jebkur visā kuģa garumā, izņemot aizmugurējo vai priekšējo starpsienu, kas norobežo pakaļgalā novietoto mašīntelpu. Mašīntelpa jāuzskata par atsevišķu nodalījumu, kas var applūst, un

1.3. naftas tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 150 metrus, jebkur visā kuģa garumā starp blakus esošajām šķērseniskajām starpsienām, izņemot mašīntelpu. Attiecībā uz tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 100 m un attiecībā uz kuriem nav iespējams izpildīt visas šā noteikuma 3. punkta prasības, nekaitējot kuģa ekspluatācijas īpašībām, administrācijas var atļaut atvieglojumus attiecībā uz šo prasību piemērošanu.

Ja tankkuģis kravas tankos nepārvadā naftu, tikai naftas nosēdumus, balasta nosacījumi nav jāņem vērā.

2. Attiecībā uz pieņemtā bojājuma apmēru un veidu piemēro šādus nosacījumus:

2.1. sānu bojājums:

1. Gareniskais garums:		1/3 L 2/3 vai 14,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu.
2. Šķērseniskais garums (kuģa iekšpusē, mērīts taisnā leņķī no centra līnijas vasaras kravas zīmes līmenī):		B/5 vai 11,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu.
3. Vertikālais garums:		No kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas centra līnijā, virzienā augšup bez ierobežojuma

 

2.2. dibena bojājums:

	0,3L no kuģa priekšējā perpendikula	Jebkura cita kuģa daļa
1. Gareniskais garums:	1/3 L 2/3 vai 14,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu	1/3 L 2/3 vai 5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu
2. Šķērseniskais garums (ts)	B/6 vai 10 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu	B/6 vai 5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu
3. Vertikālais garums no bāzes līnijas (vs):	B/15 vai 6 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu, mērot no kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas centra līnijā	B/15 vai 6 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu, mērot no kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas centra līnijā

 

2.3. ja daudz nelabvēlīgākos apstākļos rastos mazāka apmēra bojājums nekā šā punkta 2.1. un 2.2. apakšpunktā noteiktais maksimālais bojājuma apjoms, tad šādu bojājumu ņem vērā;

2.4. ja ir paredzams, ka bojājums skars šķērseniskās starpsienas, kā minēts šā noteikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā, tad ūdens­necaurlaidīgās šķērssienas, lai tās uzskatītu par efektīvām, jānovieto tādā attālumā, kas ir vismaz vienāds ar pieņemtā bojājuma garenisko garumu, kurš noteikts šā punkta 2.1. apakšpunktā. Ja šķērseniskās starpsienas ir novietotas mazākā attālumā, vienu vai vairākas no šīm starpsienām šādā bojājuma apmērā pieņem par neeksistējošām, lai varētu noteikt applūdušos nodalījumus;

2.5. ja ir paredzams bojājums starp blakus esošām ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām, kā noteikts šā noteikuma 1.3. apakšpunktā, nevienu galveno šķērsenisko starpsienu vai šķērsenisko starpsienu, kas norobežo sānu tankus vai dubultdibena tankus, neuzskata par bojātu, ja vien:

2.5.1. attālums starp blakus esošajām starpsienām ir mazāks nekā tāda bojājuma gareniskais garums, kas minēts šā punkta 2.1. apakšpunktā, vai

2.5.2. šķērseniskajā starpsienā ir pakāpiens vai padziļinājums, kas ir vairāk nekā 3,05 metrus garš un kas atrodas pieņemtā bojājuma apvidū. Pakāpienu, ko veido pakaļpīķa starpsiena un pakaļpīķa augšgals, neuzskata par pakāpienu saistībā ar šo noteikumu;

2.6. ja pieņemtajā bojājuma apvidū atrodas caurules, cauruļvadi vai tuneļi, tad veic tādus pasākumus, lai progresējošā applūšana nevarētu nonākt līdz nodalījumiem, kurus uzskata par tādiem, kas var applūst visos bojājuma gadījumos.

3. Uzskata, ka naftas tankkuģis atbilst noturības pret bojājumu kritērijiem, ja ir ievērotas šādas prasības:

3.1. galējā ūdenslīnija, ņemot vērā iegrimšanu, sānsveri un galsveri, atrodas zem tādu atveru apakšējās malas, pa kurām var notikt progresējoša applūšana. Šādas atveres ir gaisa cauruļvadi un visi tie cauruļvadi, kurus noslēdz ūdensnecaurlaidīgas durvis vai lūkas vāki, un par šādām atverēm var neuzskatīt tādas atveres, kas netiek noslēgtas ar ūdensnecaurlaidīgu līdlūku un klāja iluminatoriem, maziem ūdensnecaurlaidīgiem kravas tanku lūku vākiem, kas nodrošina augstu klāja integritāti, tālvadāmām ūdensnecaurlaidīgām bīdāmām durvīm, un neatveramus borta iluminatorus;

3.2. applūšanas pēdējā stadijā sānsveres leņķis nesimetriskas applūšanas dēļ nedrīkst pārsniegt 25° ar nosacījumu, ka šo leņķi var palielināt līdz 30°, ja nenotiek klāja malas iegrimšana;

3.3. applūšanas pēdējā stadijā ir jāpārbauda noturība un to var uzskatīt par pietiekamu, ja noturības pleca līkne stiepjas vismaz 20° diapazonā aiz līdzsvara stāvokļa kopā ar maksimālo atlikušo noturības plecu, kura garums ir vismaz 0,1 metrs 20° diapazonā; laukums zem līknes šajā diapazonā nedrīkst būt mazāks par 0,0175 metrradiāniem. Hermētiski nenoslēgtās atveres nedrīkst būt iegremdētas šajā diapazonā, ja vien attiecīgo telpu neuzskata par tādu, kas var applūst.

Šajā diapazonā ir pieļaujama jebkuru tādu šā punkta 3.1. apakšpunktā minēto atveru un citu atveru iegrimšana, kuras iespējams hermētiski noslēgt;

3.4. administrācijai jābūt pārliecinātai, ka noturība applūšanas starpposmos ir pietiekama;

3.5. izlīdzināšanas pasākumus, kam nepieciešami tādi mehāniski palīglīdzekļi kā vārsti vai šķērssavienojuma caurules, ja tādas ierīkotas, neveic, lai samazinātu sānsveres leņķi vai sasniegtu atlikušās stabilitātes minimālo amplitūdu un tādējādi ievērotu šā punkta 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunkta prasības, un pietiekama atlikusī noturība jāuztur visos posmos, kuros izmanto izlīdzināšanu. Telpas, kuras savieno cauruļvadi ar lielu šķērsgriezuma laukumu, var uzskatīt par koptelpām.

4. Šā noteikuma 1. punkta prasības jāpamato ar aprēķiniem, kuros ņemti vērā kuģa konstrukcijas parametri, bojāto nodalījumu izkārtojums, konfigurācija un saturs un šķidrumu izplatība, relatīvais blīvums un brīvās virsmas efekts. Veicot šos aprēķinus:

4.1. jāņem vērā visi tukšie vai daļēji piepildītie tanki, pārvadātās kravas relatīvais blīvums, kā arī šķidrumu izplūde no bojātajiem nodalījumiem;

4.2. pieņemtā telpu ūdenscaurlaidība, kas radusies bojājuma dēļ, ir šāda:

Telpas	Ūdens­caurlaidība
Noliktavām paredzētās telpas	0,60
Dzīvojamās telpas	0,95
Mašīntelpas	0,85
Tukšās telpas	0,95
Telpas, kas paredzētas patērējamiem šķidrumiem	no 0 līdz 0,95*
Telpas, kas paredzētas pārējiem šķidrumiem	no 0 līdz 0,95*

 

4.3. kuģa virsbūves peldspēju tieši virs sānu bojājuma neņem vērā. Taču kuģa virs­būves neapplūdušās daļas, kas neatrodas bojājuma apvidū, var ņemt vērā tad, ja tās no bojātās telpas atdala ūdensnecaurlaidīgas starpsienas un ja attiecībā uz šīm neskartajām telpām ir ievērotas šā noteikuma 1. apakš­punkta prasības. Iekarināmajām ūdens­necaurlaidīgajām durvīm kuģa virsbūves ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās ir jābūt pieņemamām;

4.4. brīvās virsmas efektu aprēķina 5° sānsveres leņķī attiecībā uz katru atsevišķo nodalījumu. Administrācija var pieprasīt vai atļaut to, ka attiecībā uz daļēji piepildītiem tankiem brīvās virsmas labojumus aprēķina sānsveres leņķī, kas ir lielāks par 5°;

4.5. aprēķinot patērējamo šķidrumu brīvo virsmu efektu, pieņem, ka attiecībā uz ikvienu šķidruma veidu vismaz vienam šķērseniskajam posmam vai atsevišķam centra līnijas tankam ir brīva virsma, un ņem vērā to tanku vai tanku kombināciju, kur brīvās virsmas efekts ir vislielākais.

5. Tāda naftas tankkuģa kapteini, uz kuru attiecas šis noteikums, un personu, kas atbild par bezmotora naftas tankkuģi, uz kuru attiecas šis noteikums, apstiprinātā veidā nodrošina ar:

5.1. informāciju, kas attiecas uz kravas iekraušanu un sadalīšanu un kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību šim noteikumam, un

5.2. informāciju par kuģa spēju atbilst noturības pret bojājumu kritērijiem, kuri izvirzīti šajā noteikumā, tostarp tādu atvieglojumu efektu, kurus var pieļaut saskaņā ar šā noteikuma 1.3. apakšpunktu.

6. Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.6. noteikumā, šā noteikuma 2.2. punktā minētos pieņēmumus attiecībā uz bojājumiem papildina ar šādiem pieņemtajiem dibena slīpuma bojājumiem:

6.1. gareniskais garums:

6.1.1. kuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 75 000 tonnu un vairāk:

0,6L, kas mērīts no priekšējā perpendikula;

6.1.2. kuģiem, kuru pilnā kravnesība ir mazāk nekā 75 000 tonnu:

0,4L, kas mērīts no priekšējā perpendikula;

6.2. šķērseniskais garums: B/3 jebkurā kuģa dibena vietā;

6.3. vertikālais garums: ārējā korpusa pārrāvums.

^* Daļēji piepildītu nodalījumu caurlaidībai jāatbilst attiecīgajā nodalījumā pārvadātā šķidruma daudzumam. Ja tiek bojāts tanks, kurā ir šķidrumi, pieņem, ka nodalījuma saturs ir pilnībā zaudēts un aizstāts ar sālsūdeni līdz pat galīgā līdzsvara plaknei.

29. noteikums

Nostādināšanas tanki

1. Atbilstoši šā pielikuma 3. noteikuma 4. punkta nosacījumiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jābūt nostādināšanas tankiem saskaņā ar šā noteikuma 2.1.–2.3. punkta prasībām. Naftas tankkuģos, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, jebkuru kravas tanku var izraudzīties par nostādināšanas tanku.

2.1. Ar administrācijas apstiprinātiem atbilstošiem līdzekļiem jāveic kravas tanku tīrīšana un netīrā balasta nosēdumu un tanku mazgāšanas ūdeņu izvadīšana no kravas tankiem nostādināšanas tankā.

2.2. Šajā sistēmā Organizācijai jābūt tādai, lai naftas atkritumu pārvietošana uz nostādināšanas tanku vai nostādināšanas tanku kombināciju notiktu tā, ka visi notekūdeņi, kurus izvada jūrā, atbilstu šā pielikuma 34. noteikuma prasībām.

2.3. Nostādināšanas tanka vai nostādināšanas tanku kombinācijas sistēmas tilpībai jābūt tādai, lai paturētu tanku mazgāšanas laikā radušos mazgāšanas ūdeņus, naftas nosēdumus un netīrā balasta nosēdumus. Nostādināšanas tanka vai tanku kopējā tilpība nedrīkst būt mazāka par 3 procentiem no kuģa naftas kravnesības, izņemot gadījumus, kad administrācija var pieņemt:

2.3.1. 2 procentus naftas tankkuģiem, kuros tanka mazgāšanas sistēma ir tāda, ka tad, kad nostādināšanas tanku vai tankus piepilda ar mazgāšanas ūdeni, ar šo ūdeni pietiek, lai izmazgātu tanku un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu šķidruma novadīšanu ar ežektoriem, neievadot sistēmā papildu ūdens daudzumu;

2.3.2. 2 procentus, ja izolētā balasta tanki vai speciālie tīrā balasta tanki ir ierīkoti saskaņā ar šā pielikuma 18. noteikumu vai ja kravas tanku tīrīšanas sistēma, kurā tiek izmantota mazgāšana ar jēlnaftu, ir ierīkota saskaņā ar šā pielikuma 33. noteikumu. Šo tilpību var samazināt vēl līdz 1,5 procentiem attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuros tanka mazgāšanas sistēma ir tāda, ka tad, kad nostādināšanas tanku vai tankus piepilda ar mazgāšanas ūdeni, ar šo ūdeni pietiek, lai izmazgātu tanku un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu šķidruma novadīšanu ar ežektoriem, neievadot sistēmā papildu ūdens daudzumu, un

2.3.3. 1 procentu dažādu kravu pārvadātājiem, kuros naftas kravu pārvadā tikai tankos ar gludām sienām. Šo tilpību var samazināt vēl līdz 0,8 procentiem, ja tanka mazgāšanas sistēma ir tāda, ka tad, kad nostādināšanas tanku vai tankus piepilda ar mazgāšanas ūdeni, ar šo ūdeni pietiek, lai izmazgātu tanku un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu šķidruma novadīšanu ar ežektoriem, neievadot sistēmā papildu ūdens daudzumu.

2.4. Nostādināšanas tanki, īpaši attiecībā uz pievades, izvades, amortizējošo norobežojumu vai aizsprostu novietojumu, ja tādi uzstādīti, jāprojektē tā, lai izvairītos no pārmērīgas turbulences un naftas noplūdes vai emulsijas ar ūdeni.

3. Naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 70 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, jābūt vismaz diviem nostādināšanas tankiem.

30. noteikums

Sūknēšanas, cauruļvadu un izvadīšanas iekārta

1. Visos naftas tankkuģos izvadīšanas kolektors, kas paredzēts savienošanai ar pieņemšanas iekārtām, lai izvadītu netīrā balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni, jānovieto uz klāja abās kuģa pusēs.

2. Visos naftas tankkuģos, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, cauruļvadi, kas paredzēti, lai šā pielikuma 34. noteikumā pieļautajos gadījumos no kravas tankiem izvadītu jūrā balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni, iziet uz kuģa klāja vai kuģa sānā virs ūdenslīnijas dziļākajos balasta apstākļos. Var izmantot dažādas cauruļvadu sistēmas, lai veiktu darbību veidā, kas atļauts šā noteikuma 6.1.–6.5. apakšpunktā.

3. Naftas tankkuģi, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, jānodrošina ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai pārtrauktu balasta ūdens vai ar naftu piesārņotā ūdens izvadīšanu jūrā no kravas tankiem, ja šī izvadīšana nenotiek zem ūdenslīnijas, zem kādas to atļauts veikt šā noteikuma 6. punktā, no vietas augšējā klājā vai augstāk, kas ir tāda, ka šā noteikuma 1. punktā minēto kolektoru un izvadīšanu jūrā no šā noteikuma 2. punktā minētajiem cauruļvadiem var vizuāli vērot. Novērošanas vietā nav nepieciešami līdzekļi izvadīšanas apturēšanai tad, ja starp novērošanas punktu un izvadīšanas kontrolpunktu ir efektīva saziņas sistēma, piemēram, telefona vai radio sistēma.

4. Visiem naftas tankkuģiem, kas piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4. noteikumā, un kam ir izolētā balasta tanki vai sistēma kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, jāatbilst šādām prasībām:

4.1. tiem jābūt aprīkotiem ar naftas cauruļvadiem, kas projektēti un ierīkoti tā, lai naftas aizture līnijās būtu samazināta līdz minimumam, un

4.2. tiem jābūt nodrošinātiem ar līdzekļiem, lai veiktu visu kravas sūkņu un visu naftas cauruļvadu drenāžu pēc tam, kad pabeigta kravas izvadīšana, vajadzības gadījumā – ar pieslēgumu tīrīšanas ierīcei. Naftas atlikumiem, kas drenējot iegūti no cauruļvada un sūkņa, jābūt tādiem, lai tos varētu novadīt gan krastā, gan kravas tankā vai nostādināšanas tankā. Lai novadītu krastā, vajadzīgs neliela diametra cauruļvads, un tas jāpievieno ārpus kuģa kolektora vārstiem.

5. Visiem jēlnaftas tankkuģiem, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kam ir izolētā balasta tanki vai sistēma kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, jāatbilst šā noteikuma 4.2. punkta nosacījumiem.

6. Visos naftas tankkuģos balasta ūdens vai ar naftu piesārņotā ūdens izvadīšanu no kravas tankiem veic virs ūdenslīnijas, izņemot šādus gadījumos:

6.1. izolēto balastu un tīro balastu drīkst izvadīt zem ūdenslīnijas:

6.1.1. ostās vai terminālos atklātā jūrā, vai

6.1.2. jūrā, izmantojot zemes pievilkšanas spēku, vai

6.1.3. jūrā, izmantojot sūkņus, ja balasta ūdens apmaiņu veic saskaņā ar D–1.1. noteikumu Starptautiskajā konvencijā par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu,

ar noteikumu, ka balasta ūdens virsma ir izpētīta vizuāli vai ar citiem līdzekļiem īsi pirms izvadīšanas, lai pārliecinātos, ka nav notikusi ūdens piesārņošana ar naftu;

6.2. naftas tankkuģi, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, un kas bez pārveidošanas nespēj izvadīt izolēto balastu virs ūdenslīnijas, izolēto balastu zem ūdenslīnijas jūrā drīkst izvadīt tad, ja balasta ūdens virsma īsi pirms izvadīšanas ir izpētīta, lai pārliecinātos, ka nav notikusi ūdens piesārņošana ar naftu;

6.3. naftas tankkuģi, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kas izmanto speciālos tīrā balasta tankus, un kas bez pārveidošanas nespēj izvadīt balastu no speciālajiem tīrā balasta tankiem virs ūdenslīnijas, drīkst izvadīt šo balastu zem ūdenslīnijas, ja balasta ūdens izvadīšanu uzrauga saskaņā ar šā pielikuma 18.8.3. noteikumu;

6.4. attiecībā uz visiem naftas tankkuģiem, kas atrodas jūrā, netīro balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni no tankiem, kas nav nostādināšanas tanki un kas atrodas kravas nodalījumā, drīkst izvadīt, izmantojot zemes pievilkšanas spēku, zem ūdenslīnijas, ja ir pagājis pietiekami daudz laika, lai notiktu naftu saturošā ūdens separācija, un balasta ūdens ir pārbaudīts īsi pirms izvadīšanas ar šā pielikuma 32. noteikumā minēto naftas/ūdens robežlīmeņa indikatoru, lai pārliecinātos, ka robežlīmeņa augstums ir tāds, ka izvadīšana nerada palielinātu kaitējuma risku jūras videi;

6.5. attiecībā uz naftas tankkuģiem, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, un kas atrodas jūrā, netīro balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni no kravas tankiem var izvadīt zem ūdenslīnijas pēc tam, kad notikusi izvadīšana, kas veikta ar šā punkta 6.4. apakšpunktā minēto metodi, vai minētās izvadīšanas vietā, ja:

6.5.1. daļa šāda ūdens izplūst caur pastāvīgajiem cauruļvadiem uz viegli pieejamu vietu augšējā klājā vai augstāk, no kurienes to var vizuāli vērot izvadīšanas procesa laikā, un

6.5.2. šāda daļējās plūsmas Organizācija atbilst administrācijas izstrādātajiem noteikumiem, kuros jāiekļauj visas Projektēšanas, ierīkošanas un vadīšanas specifikācijas attiecībā uz daļējās plūsmas sistēmu, kas paredzēta, lai kontrolētu izvadīšanu aiz borta, proti, specifikācijas, kuras pieņēmusi Organizācija^*.

7. Visus naftas tankkuģus, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri tiks piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā, un uz kuriem ir ierīkota kingstona kaste, kas ir pastāvīgi pieslēgta kravas cauruļvadu sistēmai, jāaprīko gan ar kingstona kastes vārstu, gan ar iekšējo noslēgvārstu. Papildus šiem vārstiem, kas jāierīko, jānodrošina arī iespēja izolēt kingstona kasti no kravas sūknēšanas sistēmas laikā, kad notiek kravas iekraušana tankkuģī, pārvadāšana vai izkraušana no tā, un tam jāizmanto konstruktīvi līdzekļi, kuru lietošanu akceptējusi administrācija. Konstruktīvs līdzeklis ir ierīce, kas uzstādīta cauruļvadu sistēmā, lai jebkādos apstākļos novērstu to, ka cauruļvadu posms starp kingstona kastes vārstu un iekšējo vārstu piepildās ar kravu.

^* Sk. Vienotā skaidrojuma 4. papildinājumu.

B DAĻA. APRĪKOJUMS

31. noteikums

Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēma

1. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikuma 4. un 5. punkta nosacījumiem naftas tankkuģus, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jāaprīko ar administrācijas apstiprinātu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu.

2. Izskatot sistēmā iestrādājamās naftas satura mērierīces projektu, administrācijai jāņem vērā Organizācijas ieteiktā specifikācija.^** Sistēma jāaprīko ar ierakstīšanas ierīci, lai nepārtraukti tiktu fiksēts izvadītais daudzums litros uz jūras jūdzi un kopējais izvadītais daudzums vai naftas saturs un izplūdes ātrums. Šim ierakstam jābūt identificējamam pēc laika un datuma, un tas jāglabā vismaz trīs gadus. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu sāk ekspluatēt, kad tiek veikta notekūdeņu izvadīšana jūrā, un tai jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka jebkāda naftu saturoša maisījuma izvadīšana automātiski tiek apturēta, ja acumirklīgā naftas noplūdes koncentrācija pārsniedz to, kas atļauta šā pielikuma 34. noteikumā. Jebkādai šīs naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteicei izvadīšana jāpārtrauc. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteices gadījumā var izmantot alternatīvu metodi, darbināšanu veicot manuāli, bet bojāto vienību atjauno darba stāvoklī, cik ātri vien iespējams. Tankkuģis, kam ostas valsts iestāde piešķīrusi atbrīvojumu, ar bojātu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu var uzsākt vienu balasta reisu un tad turpināt ceļu uz remonta ostu.

3. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu projektē un ierīko saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām un specifikācijām naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmai, kura paredzēta naftas tankkuģiem^*. Administrācijas var pieņemt tādus īpašos pasākumus, kas sīki aprakstīti vadlīnijās un specifikācijās.

4. Norādījumiem par sistēmas ekspluatāciju jāatbilst Organizācijas apstiprinātajai ekspluatācijas rokasgrāmatai. Tiem jāattiecas uz manuālajām, kā arī automātiskajām darbībām un jābūt paredzētiem, lai nodrošinātu, ka nafta tiek izvadīta tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas izvirzīti šā pielikuma 34. noteikumā.

^** Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas uzstādāmas uz naftas tankkuģiem, kuri būvēti pirms 1986. gada 2. oktobra, skatīt Rekomendāciju par starptautisko prasību ievērošanu un testu specifikācijām attiecībā uz naftu saturošā ūdens separācijas iekārtām un naftas satura mērierīcēm, kuru organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.393(X). Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kuras iekļautas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmā, kas ierīkota uz naftas tankkuģiem, kuri būvēti 1986. gada 2. oktobrī vai pēc tam, skatīt Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecība uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.586(14). Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas iekļautas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmā, kura ierīkota uz naftas tankkuģiem, kam ielikts ķīlis vai kas bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2005. gada 1. janvārī vai pēc tam, skatīt Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.108(49).

^* Skatīt Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas, kuras organizācija pieņēmusi attiecībā uz naftas tankkuģiem saskaņā ar rezolūciju A.496(XII), un Pārskatītās naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.586(14), vai Pārskatītās naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.108(49), piemērojot tās attiecīgajam gadījumam.

32. noteikums

Naftas/ ūdens robežlīmeņa indikatori^*

Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikuma 4. un 5. punkta noteikumiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jābūt aprīkotiem ar administrācijas apstiprinātiem efektīviem naftas/ūdens robežlīmeņa indikatoriem, lai ātri un precīzi noteiktu naftas/ūdens saskarsmi nostādināšanas tankos un lai būtu iespēja tos lietot citos tankos, kuros veic naftas un ūdens atdalīšanu un no kuriem ir paredzēta tieša notekūdeņu izvadīšana jūrā.

^* Skatīt Naftas/ūdens robežlīmeņa indikatoru specifikācijas, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.5(XIII).

33. noteikums

Prasības attiecībā uz kravas tanku mazgāšanu ar jēlnaftu

1. Visi jēlnaftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4. noteikumā, jāaprīko ar kravas tanku tīrīšanas sistēmu, kurā izmanto kravas tanku mazgāšanu ar jēlnaftu. Administrācijai jānodrošina, lai šī sistēma pilnībā atbilstu šā noteikuma prasībām viena gada laikā pēc tam, kad tankkuģis pirmo reizi veicis jēlnaftas pārvadājumus, vai līdz trešā reisa beigām, kurā kuģis pārvadājis jēlnaftu, kas ir piemērota kravas tanku mazgāšanai, izvēloties attiecīgi vēlāko no šiem notikumiem.

2. Kravas tanku mazgāšanas ar jēlnaftu ierīkošanai un ar to saistītajam aprīkojumam un izvietojumam jāatbilst administrācijas izstrādātajām prasībām. Šīm prasībām noteikti jāietver visi noteikumi, kas iekļauti Organizācijas pieņemtajās Specifikācijās, kuras attiecas uz tādas sistēmas projektēšanu, ierīkošanu un vadīšanu, kas paredzēta mazgāšanai ar jēlnaftu^*. Ja kuģis, kas saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu nav jāaprīko ar iekārtām, kuras paredzētas kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, bet tas ar minētajām iekārtām ir aprīkots, tad tam jāatbilst iepriekšminētajās specifikācijās noteiktajiem drošības aspektiem.

3. Visām sistēmām, kuras paredzētas kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu un kurām saskaņā ar šā pielikuma 18.7. noteikumu jābūt ierīkotām, jāatbilst šā noteikuma prasībām.

^* Skatīt pārskatītās Specifikācijas, kuras attiecas uz tādas sistēmas projektēšanu, ierīkošanu un vadīšanu, kas paredzēta mazgāšanai ar jēlnaftu, un kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.446(XI), grozījusi saskaņā ar rezolūciju A.497(XII) un vēlreiz grozījusi saskaņā ar rezolūciju A.897(21).

C DAĻA. NAFTAS EKSPLUATĀCIJAS PRODUKTU IZVADĪŠANAS KONTROLE

34. noteikums

Naftas izvadīšanas kontrole

A. Izvadīšana ārpus īpašās teritorijas

1. Saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikuma nosacījumiem un šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkāda naftas vai naftu saturošo maisījumu izvadīšana jūrā no naftas tankkuģu kravas nodalījuma ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi:

1.1. tankkuģis neatrodas īpašajā teritorijā;

1.2. tankkuģis atrodas vairāk nekā 50 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes;

1.3. tankkuģis kuģo pa maršrutu;

1.4. acumirklīgā naftas izplūdes koncentrācija nepārsniedz 30 litrus uz vienu jūras jūdzi;

1.5. attiecībā uz tankkuģiem, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, kopējais jūrā izvadītās naftas daudzums nepārsniedz 1/15 000 no kopējā konkrētās kravas daudzuma, kura daļu veidoja nosēdumi, un attiecībā uz tankkuģiem, kas piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, kopējais jūrā izvadītās naftas daudzums nepārsniedz 1/30 000 no kopējā konkrētās kravas daudzuma, kura daļu veidoja nosēdumi, un

1.6. uz tankkuģa atbilstoši šā pielikuma 29. un 31. noteikumam darbojas naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēma un ir ierīkots nostādināšanas tanks.

2. Šā noteikuma 1. punkta nosacījumi neattiecas uz tīrā vai izolētā balasta izvadīšanu.

B. Izvadīšana īpašajās teritorijās

3. Saskaņā ar šā noteikuma 4. punkta nosacījumiem jebkāda naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana jūrā no naftas tankkuģa kravas nodalījuma ir aizliegta, ja minētais kuģis atrodas īpašajā teritorijā^*.

4. Šā noteikuma 3. punkta nosacījumi neattiecas uz tīrā vai izolētā balasta izvadīšanu.

5. Nekas šajā noteikumā neaizliedz kuģim, kas atrodas reisā, no kura tikai daļa notiek īpašajā teritorijā, veikt izvadīšanu ārpus īpašās teritorijas saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu.

^* Skatīt 38.6. noteikumu.

C. Prasības attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 150 BT

6. Šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasības neattiecas uz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 150 BT un attiecībā uz kuriem naftas izvadīšanas kontroli saskaņā ar šo noteikumu īsteno, paturot naftu uz klāja un pēc tam novadot visus piesārņotos mazgāšanas ūdeņus uz pieņemšanas iekārtām. Kopējo mazgāšanā izmantoto naftas un ūdens daudzumu, kas nonācis atpakaļ uzglabāšanas tankā, jānovada uz pieņemšanas iekārtām, ja vien nav veikti atbilstoši pasākumi, lai panāktu, ka visi notekūdeņi, kurus ir atļauts izvadīt jūrā, ir efektīvi uzraudzīti, lai nodrošinātu šā noteikuma nosacījumu ievērošanu.

D. Vispārējās prasības

7. Ja ūdens virspusē vai zem tās tiešā kuģa apkaimē vai pie tā ķīļa līnijas ir novēroti redzami naftas atlikumi, šīs konvencijas Pušu valdības atbilstoši savām iespējām nekavējoties izmeklē šos faktus, lai noskaidrotu, vai ir pārkāpti šā noteikuma nosacījumi. Veicot izmeklēšanu, īpaša vērība jāveltī apstākļiem, kas saistīti ar vēju un jūru, kuģa trajektoriju un ātrumu, citiem apkaimē redzamo atlikumu cēloņiem un visiem attiecīgajiem ierakstiem par naftas noplūdi.

8. Jūrā izpludinātajā šķidrumā nedrīkst būt ķīmiskas vai citas vielas tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas ir bīstama jūras videi, vai ķīmiskas vai citas vielas, kas ir pievienotas, lai apietu šajā noteikumā izklāstītos izvadīšanas nosacījumus.

9. Naftas nosēdumus, kurus saskaņā ar šā noteikuma 1. un 3. punktu nedrīkst izvadīt jūrā, patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtu.

35. noteikums

Operācijas, kas saistītas ar kravas tanku mazgāšanu ar jēlnaftu

1. Visiem naftas tankkuģiem, kas ekspluatē sistēmu kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, jābūt Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatai^*, kurā sīki izklāstīta sistēma un aprīkojums un noteikta ekspluatācijas kārtība. Šai rokasgrāmatai jābūt saskaņotai ar administrāciju, un tajā jāiekļauj visa informācija, kas sniegta šā pielikuma 33. noteikuma 2. punktā minētajās specifikācijās. Ja tiek veikti grozījumi, kas ietekmē sistēmu kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatu attiecīgi pārskata.

2. Attiecībā uz kravas tanku balastēšanu atbilstoši kravas tanki jāizmazgā ar jēlnaftu pirms katra balasta reisa, lai tādējādi, ņemot vērā tankkuģa veikto pārvadājumu veidu un paredzētos laika apstākļus, balasta ūdeni iepildītu tikai tādos kravas tankos, kas ir izmazgāti ar jēlnaftu.

3. Ja vien naftas tankkuģi nepārvadā jēlnaftu, kas nav piemērota kravas tanku mazgāšanai, naftas tankkuģi ekspluatē sistēmu kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu saskaņā ar Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatu.

^* Skatīt Kravas tanku mazgāšanas ar jēlnaftu ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatas standartformātu, ko organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi ar rezolūciju MEPC.3(XII), kas grozīta ar rezolūciju MEPC.81(43).

36. noteikums

Naftas operāciju žurnāls, II daļa – ar kravu/balastu saistītās operācijas

1. Naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jābūt naftas operāciju žurnāla II daļai (Ar kravu/balastu saistītās operācijas). Naftas operāciju žurnāla II daļu, kura var būt iekļauta kuģa oficiālajā žurnālā, veido saskaņā ar paraugu, kas ievietots šā pielikuma III papildinājumā.

2. Naftas operāciju žurnāla II daļa jāaizpilda katrā atsevišķajā gadījumā, kad saistībā ar naftas produktu pārsūknēšanu no viena tanka uz otru tiek veikta kāda no šīm ar kravu/balastu saistītajām operācijām:

2.1. naftas kravas iekraušana;

2.2. naftas kravas iekšējā pārkraušana reisa laikā;

2.3. naftas kravas izkraušana;

2.4. kravas tanku un speciālo tīrā balasta tanku balastēšana;

2.5. kravas tanku tīrīšana, tostarp kravas tanku mazgāšana ar jēlnaftu;

2.6. balasta izvadīšana, izņemot izolētā balasta tankus;

2.7. ūdens izvadīšana no nostādināšanas tankiem;

2.8. visu piemērojamo vārstu vai līdzīgu ierīču noslēgšana pēc tam, kad veikta izvadīšana no nostādināšanas tanka;

2.9. tādu vārstu noslēgšana, kuri nepieciešami, lai speciālos tīrā balasta tankus izolētu no kravas un tīrīšanas līnijām pēc tam, kad veikta izvadīšana no nostādināšanas tanka, un

2.10. nosēdumu aizvākšana.

3. Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuri minēti šā pielikuma 34.6. noteikumā, kopējais naftas un ūdens daudzums, kas izmantots mazgāšanā un pēc tam nonācis atpakaļ glabāšanas tankā, jāieraksta naftas operāciju žurnāla II daļā.

4. Ja tiek veikta naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana, kas minēta šā pielikuma 4. noteikumā, vai nejauša vai cita veida ārkārtēja naftas noplūde, kas saskaņā ar šo noteikumu nav uzskatāma par izņēmumu, tad naftas operāciju žurnāla II daļā ievieto ziņojumu par šīs noplūdes apstākļiem un iemesliem.

5. Katru operāciju, kas izklāstīta šā noteikuma 2. punktā, nekavējoties pilnībā apraksta naftas operāciju žurnāla II daļā – tā, lai visi ieraksti, kas par šo operāciju veikti žurnālā, būtu pabeigti. Katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina par attiecīgajām operācijām atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki, un katru aizpildīto lappusi ar parakstu apstiprina kuģa kapteinis. Iearakstiem naftas operāciju žurnāla II daļā jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

6. Naftas operāciju žurnāla II daļā reģistrē katru naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteici.

7. Naftas operāciju žurnāla II daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

8. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla II daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā vai terminālā atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla II daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla II daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

9. Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 150 BT un kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar šā pielikuma 34.6. noteikumu, administrācija izstrādā atbilstošu naftas operāciju žurnālu.

5. NODAĻA – TĀDA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA, KO IZRAISĪJIS NAFTAS NOPLŪDES INCIDENTS

37. noteikums

Ārkārtas situāciju plāns rīcībaigadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti

1. Uz tāda naftas tankkuģa, kura bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, un uz kuģa, kurš nav naftas tankkuģis un kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, jābūt administrācijas apstiprinātam ārkārtas situāciju plānam rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti.

2. Šāds plāns jāsagatavo, pamatojoties uz vadlīnijām^*, kuras izstrādājusi Organizācija, un jāuzraksta kuģa kapteiņa un virsnieku darba valodā. Plānā noteikti iekļauj:

2.1. kārtību, kas jāievēro kapteinim vai citām par kuģi atbildīgām personām, kuru pienākums ir ziņot par naftas noplūdes incidentu, kā noteikts šīs konvencijas 8. pantā un I protokolā, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām;^**

2.2. tādu iestāžu vai personu sarakstu, ar kurām jāsazinās, ja noticis naftas noplūdes incidents;

2.3. sīks tādu darbību apraksts, kuras personām nekavējoties jāveic uz klāja, lai samazinātu vai kontrolētu naftas noplūdi pēc incidenta, un

2.4. kārtību un kontaktpersonu uz kuģa, lai, novēršot piesārņojumu, darbības uz kuģa koordinētu ar valsts un vietējām iestādēm.

3. Ja ir iesaistīti kuģi, uz kuriem attiecas arī šīs konvencijas II pielikuma 17. noteikums, minēto plānu var kombinēt ar ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa piesārņota jūra ar kaitīgām šķidrām vielām, saskaņā ar šīs konvencijas II pielikuma 17. noteikumu. Šajā gadījumā plāna nosaukums ir “Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa piesārņota jūra”.

4. Jānodrošina, lai visiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu vai vairāk, nekavējoties būtu pieejama krastā stacionēta datorizēta noturības aprēķināšanas programma un konstrukcijas paliekošās stiprības aprēķināšanas programma.

^* Skatīt Vadlīnijas ārkārtas situāciju plāna izstrādei gadījumiem, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.54(32), kas grozīta ar rezolūciju MEPC.86(44).

^** Skatīt Kuģu ziņošanas sistēmu vispārējos principus un kuģu ziņošanas prasības, tostarp Vadlīnijas ziņošanai par incidentiem, kuros iesaistītas bīstamas preces, kaitīgas vielas un/vai jūras piesārņotāji, proti, vadlīnijas, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.851(20).

6. NODAĻA – PIEŅEMŠANAS IEKĀRTAS

38. noteikums

Pieņemšanas iekārtas

A. Pieņemšanas iekārtas ārpus īpašajām teritorijām

1. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība apņemas nodrošināt savas naftas iekraušanas terminālus, remonta ostas un citas ostas, kurās no kuģiem izvadāmi naftas nosēdumi, ar ierīcēm, kuras paredzētas, lai pieņemtu minētos nosēdumus un naftu saturošos maisījumus, kas paliek naftas tankkuģos un citos kuģos, un kuras atbilstu^* tādu kuģu vajadzībām, kuri tās lietos, neizraisot nepamatotu kuģu aizkavēšanu.

2. Saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu pieņemšanas iekārtām jābūt:

2.1. visās ostās un terminālos, kurās jēlnafta tiek iekrauta naftas tankkuģos, ja šādi tankkuģi tieši pirms ierašanās attiecīgajā ostā vai terminālā ir veikuši ne vairāk kā 72 stundas ilgu vai ne vairāk kā 1 200 jūras jūdžu garu balasta reisu;

2.2. visās ostās un kuģu terminālos, kuros vidējais tādas naftas iekraušanas apjoms, kas nav jēlnafta kā lejamkrava, ir vairāk nekā 1 000 tonnu dienā;

2.3. visās ostās, kurās ir kuģu remonta rūpnīcas vai tanku tīrīšanas iekārtas;

2.4. visās ostās un kuģu terminālos, kuros apkalpo kuģus, kas aprīkoti ar šā pielikuma 12. noteikumā minēto (minētajiem) naftas nosēdumu tanku (tankiem);

2.5. visās ostās attiecībā uz naftu saturošajiem sateces ūdeņiem un citiem nosēdumiem, kurus nedrīkst izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 15. noteikumu, un

2.6. visās lejamās kravas iekraušanas ostās attiecībā uz naftas nosēdumiem, kuri ir no dažādu kravu pārvadātājiem un kurus nevar izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu.

3. Pieņemšanas iekārtu jaudai jābūt šādai:

3.1. jēlnaftas iekraušanas stacijām jābūt aprīkotām ar pietiekami jaudīgām pieņemšanas iekārtām, lai pieņemtu naftu un naftu saturošos maisījumus, kurus nevar izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 34.1. noteikumu no naftas tankkuģiem, kas veic šā noteikuma 2.1. punktā minētos reisus;

3.2. šā noteikuma 2.2. punktā minētajām iekraušanas ostām un kuģu termināliem jābūt aprīkotiem ar pietiekami jaudīgām pieņemšanas iekārtām, lai pieņemtu naftu un naftu saturošos maisījumus, kurus nevar izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 34.1. noteikumu no naftas tankkuģiem, kas iekrauj naftu, kura nav beztaras jēlnafta;

3.3. visām ostām, kurās ir kuģu remonta rūpnīcas vai tanku tīrīšanas iekārtas, jābūt aprīkotām ar pietiekami jaudīgām pieņemšanas iekārtām, lai pieņemtu visus nosēdumus un naftu saturošos maisījumus, kas paliek uz kuģa, un lai tos aizvāktu no kuģiem, pirms tie ieradušies minētajās rūpnīcās vai pie šādām iekārtām;

3.4. visām iekārtām, kas ierīkotas šā noteikuma 2.4. punktā minētajās ostās un kuģu terminālos, ir jābūt pietiekami jaudīgām, lai pieņemtu visus nosēdumus, kas paturēti saskaņā ar šā pielikuma 12. noteikumu, no kuģiem, kas var pieturēt šajās ostās un kuģu terminālos;

3.5. visām iekārtām, kas ierīkotas šajā noteikumā minētajās ostās un kuģu terminālos, jābūt pietiekami jaudīgām, lai pieņemtu naftu saturošus sateces ūdeņus un citus nosēdumus, kurus nedrīkst izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 15. noteikumu;

3.6. iekārtas, kas ierīkotas lejamās kravas iekraušanas ostās, attiecīgi jāatbilst dažādu kravu pārvadātāju specifiskajām vajadzībām.

^* Sk. rezolūciju MEPC.83(44) “Vadlīnijas atkritumu pieņemšanas iekārtu atbilstības nodrošināšanai ostās”.

B. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās

4. Valdība katrai tādai šīs konvencijas Pusei, kuras krasta līnija robežojas ar kādu no minētajām īpašajām teritorijām, nodrošina to, lai visos naftas iekraušanas terminālos un remonta ostās, kas atrodas īpašajā teritorijā, būtu iekārtas, kuras ir piemērotas tam, lai no naftas tankkuģiem pieņemtu un apstrādātu visus netīrā balasta un tanku mazgāšanas ūdeņus. Turklāt visās ostās, kas atrodas īpašajā teritorijā, jābūt atbilstošām^* pieņemšanas iekārtām, kuras paredzētas citu nosēdumu un naftu saturošo maisījumu pieņemšanai no visiem kuģiem. Šādām iekārtām jābūt pietiekami jaudīgām, lai atbilstu to kuģu vajadzībām, kuri tās izmanto, un neradītu nepamatotu kavēšanos.

5. Valdība katrai tādai šīs konvencijas Pusei, kuras jurisdikcijā ir ieeja jūras ūdensceļos ar nelielu dziļuma profilu, kuras dēļ var būt nepieciešama iegrimes samazināšana, izvadot balastu, nodrošina šā noteikuma 4. punktā minēto iekārtu ierīkošanu, bet ar nosacījumu, ka tos kuģus, no kuriem jāizvada mazgāšanas atlikumi vai netīrais balasts, var nedaudz aizkavēt.

6. Attiecībā uz Sarkanās jūras reģionu, Jūras līča reģionu, Adenas reģiona līci un Arābijas jūras Omānas reģionu:

6.1. katra attiecīgā Puse paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma 4. un 5. punkta nosacījumiem. Saņēmusi atbilstošus paziņojumus, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā reģionā stājas spēkā šā pielikuma 15. un 34. noteikumā izvirzītās prasības attiecībā uz izvadīšanu. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešus pirms šā datuma;

6.2. laikposmā starp šīs konvencijas stāšanos spēkā un noteikto datumu kuģi, kas kuģo īpašajā teritorijā, ievēro šā pielikuma 15. un 34. noteikuma prasības attiecībā uz izvadīšanu īpašajās teritorijās;

6.3. pēc šā datuma naftas tankkuģiem, kuros tiek iekrauta krava minētajās īpašajās teritorijās, kur šīs iekārtas vēl nav pieejamas, pilnībā jāatbilst šā pielikuma 15. un 34. noteikuma prasībām attiecībā uz izvadīšanu ārpus īpašajām teritorijām. Taču naftas tankkuģiem, kuri ienāk minētajās īpašajās teritorijās, lai uzņemtu kravu, jādara viss iespējamais, lai tad, kad kuģis ienāk šajā teritorijā, uz tā būtu tikai tīrs balasts;

6.4. pēc dienas, kad stājas spēkā prasības attiecībā uz konkrēto īpašo teritoriju, ikviena Puse par visiem gadījumiem, kuros iekārtas ir atzītas par neatbilstošām, informē organizāciju, lai tā šo informāciju nosūtītu attiecīgajām Pusēm;

6.5. šā noteikuma 1., 2. un 3. punktā minētās pieņemšanas iekārtas noteikti ir jāierīko viena gada laikā pēc dienas, kad šī konvencija stājas spēkā.

7. Neatkarīgi no šā noteikuma 4., 5. un 6. punkta uz Antarktikas reģionu attiecas šādi noteikumi:

7.1. valdība ikvienai šīs konvencijas Pusei, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas visu nosēdumu, netīrā balasta, tanku mazgāšanas ūdens un citu naftas nosēdumu un maisījumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto;

7.2. ikvienas šīs konvencijas Puses valdība nodrošina to, ka visi kuģi, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā ir aprīkoti ar tanku vai tankiem, kas ir pietiekami ietilpīgi, lai uzkrātu visus nosēdumus, netīro balastu, tanku mazgāšanas ūdeni un citus naftas nosēdumus un maisījumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto naftas nosēdumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc apgabala atstāšanas.

^* Sk. rezolūciju MEPC.83(44) “Vadlīnijas atkritumu pieņemšanas iekārtu atbilstības nodrošināšanai ostās”.

C. Vispārējās prasības

8. Ikviena Puse visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm.

7. NODAĻA – STACIONĀRĀM VAI PELDOŠĀM PLATFORMĀM NOTEIKTĀS ĪPAŠĀS PRASĪBAS

39. noteikums

Stacionārām vai peldošām platformām noteiktās īpašās prasības

1. Šis noteikums attiecas uz stacionārām vai peldošām platformām, tostarp urbšanas platformām, peldošām ražošanas, glabāšanas un izkraušanas iekārtām (PRGI), kuras izmanto naftas ražošanai un glabāšanai atklātā jūrā, un peldošām krātuvēm (PU), kuras izmanto saražotās naftas glabāšanai atklātā jūrā.

2. Stacionārajām vai peldošajām platformām, kas ir iesaistītas jūras dibena minerālu resursu izpētē, ieguvē un ar to saistītajā apstrādē atklātā jūrā, un citām platformām jāatbilst šā pielikuma prasībām, kas piemērojamas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri nav naftas tankkuģi, izņemot gadījumu:

2.1. ja tām, cik tas iespējams, jābūt aprīkotām ar iekārtām, kas paredzētas šā pielikuma 12. un 14. noteikumā;

2.2. ja tām jāreģistrē visas operācijas, kas saistītas ar naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšanu administrācijas apstiprinātā veidā, un

2.3. ja saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikumu naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana jūrā ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad izvadītās neatšķaidītās naftas saturs notekūdenī nepārsniedz 15 miljondaļas.

3. Pārbaudot to, vai platformas, kas konfigurētas kā PRGI vai PU, atbilst šim pielikumam, papildus 2. punkta prasībām administrācijām jāņem vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas^*.

^* Sk. MEPC...(..) rezolūciju “Vadlīnijas MARPOL I pielikuma prasību piemērošanai FPSO and FSU”.

I PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

I papildinājums.	Naftas produktu saraksts
II papildinājums.	IOPP apliecības un papildinājumu veidlapa
III papildinājums.	Naftas operāciju žurnāla veidlapa

 

 

I Papildinājums

NAFTAS PRODUKTU SARAKSTS^*

Bituma šķīdumi	Benzīna maisījumi
Maisījumi	Alkilātus saturoša degviela
Gudrons, kas tiek izmantots seguma materiālos	Naftas katalītiskie pārveidotāji
Tiešās destilācijas atlikums	Polimērus saturoša degviela
	Benzīns
	Sašķidrināts (dabiskais)
Eļļas
Dzidrinātās	Motoru
Jēlnafta	Aviācijas
Maisījumi, kuros ir jēlnafta	Destilāts
Dīzeļdegviela	Degvieleļļa No. 1 (petroleja)
Degvieleļļa No.	4. Dīzeļdegviela No. 1–D
Degvieleļļa No.	5. Dīzeļdegviela No. 2
Degvieleļļa No.	6. Dīzeļdegviela No. 2–D
Dīzeļdegvielas atlikums
Šķidrais bitumens
Transformatoreļļa	Reaktīvo dzinēju degviela
Aromātiskā eļļa (izņemot augu eļļu)	JP–1 (petroleja)
Smēreļļas un maisījumi	JP–3
Minerāleļļa	JP–4
Motoreļļa	JP–5 (petroleja, smagā)
Pretkorozijas eļļa	Reaktīvā degviela
Vārpstu eļļa	Petroleja
Turbīneļļa	Smagais benzīns
Destilāti
Destilāts
Rafinētas izejvielas	Nafta
	Šķīdinātājs
	Nafta
Gāzeļļa	Pilnīgi attīrīta nafta
Pēc krekinga

^* Šis naftas produktu saraksts nav jāuzskata par visaptverošu.

 

II Papildinājums

IOPP APLIECĪBAS UN PAPILDINĀJUMU VEIDLAPA

A VEIDLAPA

Starptautiskās naftas piesārņojuma novēršanas apliecības papildinājums
(IOPP apliecība)

TĀDU KUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS,
KAS NAV NAFTAS TANKKUĢI

Attiecībā uz I pielikuma noteikumiem 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā – Konvencija).

Piezīmes:

1. Šo veidlapu izmanto attiecībā uz trešā tipa kuģiem, kā klasificēts IOPP apliecībā, proti, attiecībā uz “kuģiem, kas nav iepriekšminētie kuģi”. Attiecībā uz naftas tankkuģiem un tādiem kuģiem ar kravas tankiem, kuri nav naftas tankkuģi un uz kuriem attiecas Konvencijas I pielikuma 2.2. noteikums, izmanto B veidlapu.

2. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IOPP apliecībai. IOPP apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

3. Ja saraksta oriģinālvaloda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tad tekstam pievieno tulkojumu kādā no šīm valodām.

4. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir “jā” un “piemērojams”, vai svītriņu (–), ja atbilde ir “nē” un “nav piemērojams”.

5. Šajā sarakstā minētie noteikumi attiecas uz Konvencijas I pielikumu, un rezolūcijas attiecas uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtajām rezolūcijām.

1. Ziņas par kuģi:

1.1. kuģa vārds;

1.2. pazīšanas numurs vai burti;

1.3. reģistrācijas osta;

1.4. bruto tilpība;

1.5. uzbūvēšanas datums:

1.5.1. būvēšanas līguma termiņš;

1.5.2. datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā;

1.5.3. piegādāšanas datums;

1.6. būtiska pārbūve (ja veikta):

1.6.1. pārbūves līguma termiņš;

1.6.2. datums, kurā pārbūve tika uzsākta;

1.6.3. datums, kurā pārbūve tika pabeigta;

B VEIDLAPA

Starptautiskās naftas piesārņojuma novēršanas apliecības papildinājums
(IOPP apliecība)

NAFTAS TANKKUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS

Attiecībā uz I pielikuma noteikumiem 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā – Konvencija).

Piezīmes:

1. Šo veidlapu izmanto attiecībā uz pirmajiem diviem kuģu tipiem, kā klasificēts IOPP apliecībā, t. i., attiecībā uz “naftas tankkuģiem” un “kuģiem ar kravas tankiem, kuri nav naftas tankkuģi un kuri atbilst Konvencijas I pielikuma 2.2. noteikumam”. Attiecībā uz trešā tipa kuģiem, kā klasificēts IOPP apliecībā, izmanto A veidlapu.

2. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IOPP apliecībai. IOPP apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

3. Ja saraksta oriģinālvaloda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tad tekstam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

4. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir “jā” un “piemērojams”, vai svītriņu (–), ja atbilde ir “nē” un “nav piemērojams”.

5. Ja vien nav noteikts citādi, šajā sarakstā minētie noteikumi attiecas uz Konvencijas I pielikumu, un rezolūcijas attiecas uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtajām rezolūcijām.

1. Ziņas par kuģi:

1.1. kuģa vārds;

1.2. pazīšanas numurs vai burti;

1.3. reģistrācijas osta;

1.4. bruto tilpība;

1.5. kuģa kravnesība (m³);

1.6. kuģa pilnā kravnesība (tonnās) (1.23. noteikums);

1.7. kuģa garums (m) (1.19. noteikums);

1.8. uzbūvēšanas datums:

1.8.1. būvēšanas līguma termiņš;

1.8.2. datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā;

1.8.3. piegādāšanas datums;

1.9. būtiska pārbūve (ja veikta):

1.9.1. pārbūves līguma termiņš;

1.9.2. datums, kurā pārbūve tika uzsākta;

1.9.3. datums, kurā pārbūve tika pabeigta;

1.10. neparedzēta piegādāšanas aizkavēšanās:

III  Papildinājums

NAFTAS OPERĀCIJU ŽURNĀLA VEIDLAPA

Ievads

Nākamajās šīs sadaļas lappusēs ir sniegts plašs saraksts ar tādām mašīntelpās noritošo operāciju pozīcijām, kuras attiecīgajā gadījumā ir ierakstāmas naftas operāciju žurnāla I daļā saskaņā ar I pielikuma 17. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78). Pozīcijas ir sagrupētas atbilstoši operācijas veidam, katru sadaļu apzīmējot ar burta kodu.

Veicot ierakstus naftas operāciju žurnāla I daļā, datums, operācijas kods un pozīcijas numurs jānorāda attiecīgajās ailēs un pieprasītās ziņas jāieraksta brīvajās vietās hronoloģiskā secībā.

Katru pabeigto operāciju apstiprina ar parakstu un datē atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki. Kuģa kapteinis ar parakstu apstiprina katru aizpildīto lappusi.

Naftas operāciju žurnāla I daļā ir daudz atsauču uz naftas daudzumu. Tanku mēr­ierīču ierobežotā precizitāte, temperatūras novirzes un nogulsnes ietekmēs šo rādījumu precizitāti. Tas jāņem vērā, izskatot ierakstus naftas operāciju žurnāla I daļā.

Nejaušas vai citas ārkārtas naftas noplūdes gadījumā naftas operāciju žurnāla I daļā jāziņo par noplūdes apstākļiem un iemesliem.

Naftas operāciju žurnāla I daļā jāreģistrē ikviena naftas filtrēšanas iekārtas atteice.

Naftas operāciju žurnāla I daļas ierakstiem par kuģiem, kam ir IOPP apliecība, jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valsti, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda.

Naftas operāciju žurnāla I daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

Konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla I daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā vai terminālā atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla I daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla I daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

REĢISTRĒJAMO POZĪCIJU SARAKSTS

A. Šķidrās degvielas tanku balastēšana vai tīrīšana

1. Balastējamā (balastējamo) tanka (tanku) apzīmējums.

2. Vai tas ir tīrīts kopš pēdējās reizes, kad tajā bija nafta, un, ja nav, iepriekš pārvadātās naftas tips.

3. Tīrīšanas process:

3.1. kuģa atrašanās vieta un laiks, kad tīrīšana tika uzsākta un pabeigta;

3.2. norāda tanku (tankus), kurā (kuros) izmantota tāda vai cita metode (skalošana tvaicējot, tīrīšana ar ķīmiskām vielām; izmantoto ķīmisko vielu tips un daudzums, izteikts m³);

3.3. tāda tanka (tanku) apzīmējums, uz kuru (kuriem) tika pārvietots tīrīšanas ūdens.

4. Balastēšana:

4.1. kuģa atrašanās vieta un laiks, kad balastēšana tika uzsākta un pabeigta;

4.2. balasta daudzums, ja tankus netīra, izteikts m³.

B. Netīrā balasta vai tīrīšanas ūdens izvadīšana no A sadaļā minētajiem šķidrās degvielas tankiem

5. Tanka (tanku) apzīmējums.

6. Kuģa atrašanās vieta izvadīšanas sākumā.

7. Kuģa atrašanās vieta izvadīšanas beigās.

8. Kuģa ātrums (ātrumi) izvadīšanas laikā.

9. Izvadīšanas metode:

9.1. caur 15 miljondaļu aprīkojumu;

9.2. uz pieņemšanas iekārtām.

10. Izvadītais daudzums, izteikts m³.

C. Naftas nosēdumu savākšana un aizvākšana

11. Naftas nosēdumu savākšana.

Uz kuģa paturētais naftas nosēdumu daudzums. Daudzums jāreģistrē katru nedēļu¹: (Tas nozīmē, ka daudzums jāreģistrē reizi nedēļā, pat ja reisa ilgums pārsniedz vienu nedēļu).

11.1. – tanka (tanku) apzīmējums…………

11.2. – tanka (tanku) tilpība…………………, izteikta m³

11.3. – kopējais paturētais daudzums ……………………, izteikts m³

12. Nosēdumu aizvākšanas metodes.

Nosaka aizvākto naftas nosēdumu daudzumu, iztukšoto tanku skaitu un paturētā satura daudzumu, kas izteikts m³:

12.1. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu)²;

12.2. pārvietots uz citu (citiem) tanku (tankiem) (norādīt tanku (tankus) un tanka (tanku) kopējo saturu);

12.3. sadedzināts (norādīt kopējo darbības laiku);

12.4. cita metode (paziņot, kāda).

¹ IOPP apliecības papildinājuma A un B veidlapas 3.1. pozīcijā uzskaitītie tanki, kurus izmanto nosēdumiem.

D. Sateces ūdens, kas uzkrājies mašīntelpās, neautomātiskā izvadīšana aiz borta vai aizvākšana citā veidā

13. Izvadītais vai aizvāktais daudzums kubikmetros.³

14. Izvadīšanas vai aizvākšanas laiks (uzsākšana un pabeigšana).

15. Izvadīšanas vai aizvākšanas metode:

15.1. caur 15 miljondaļu aprīkojumu (noteikt atrašanās vietu sākumā un beigās);

15.2. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu)²;

15.3. pārvieto uz nostādināšanas tanku vai uzglabāšanas tanku (norādīt tanku (tankus); paziņot tankā (tankos) paturēto kopējo daudzumu, kas izteikts m³).

² Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietotā tanku mazgāšanā izmantotā ūdens, netīrā balasta, nosēdumu vai naftu saturošo maisījumu daudzums kopā ar pārvietošanas laiku un datumu. Ja šādu kvīti vai apliecinošu dokumentu pievieno naftas operāciju žurnāla I daļai, tas var palīdzēt kuģa kapteinim pierādīt, ka viņa kuģis nav iesaistīts iespējamajā piesārņojuma incidentā. Kvīts vai apliecinošais dokuments jāglabā kopā ar naftas operāciju žurnāla I daļu.

³ Ja sateces ūdeni izvada vai aizvāc no uzglabāšanas tanka (tankiem), tad nosaka uzglabāšanas tanka (tanku) apzīmējumu un ietilpību un uzglabāšanas tankā paturēto daudzumu.

E. Sateces ūdens, kas uzkrājies mašīntelpās, automātiskā izvadīšana aiz borta vai aizvākšana citā veidā

16. Laiks un kuģa atrašanās vieta, kad sistēma palaista automātiskā izvadīšanas aiz borta režīmā, izmantojot 15 miljondaļu aprīkojumu.

17. Laiks, kad sistēma palaista automātiskā darbības režīmā, lai sateces ūdeni pārvietotu uz uzglabāšanas tanku (norādīt tanku).

18. Laiks, kad sistēma palaista manuālā darbības režīmā.

F. Naftas filtrēšanas iekārtas stāvoklis

19. Sistēmas atteices laiks⁴.

20. Laiks, kad sistēma bija atjaunota darba stāvoklī.

21. Atteices iemesls.

⁴ Naftas filtrēšanas iekārtas stāvoklis attiecas arī uz trauksmes signālierīcēm un automātiskās apturēšanas ierīcēm atbilstoši konkrētajam gadījumam.

G. Nejauša vai cita ārkārtas naftas noplūde

22. Norises laiks.

23. Kuģa atrašanās vieta vai novietojums norises laikā.

24. Aptuvenais naftas daudzums un tips.

25. Noplūdes vai izvadīšanas apstākļi, iemesli un vispārējās piezīmes.

H. Degvielas vai nefasētās smēreļļas iepildīšana

26. Iepildīšana:

26.1. iepildīšanas vieta;

26.2. iepildīšanas laiks;

26.3. smagās degvielas tips un daudzums un tanka (tanku) apzīmējums (uzrādīt pievienoto daudzumu tonnās un kopējo tanka (tanku) saturu);

26.4. smēreļļas tips un daudzums un tanka (tanku) apzīmējums (uzrādīt pievienoto daudzumu tonnās un kopējo tanka (tanku) saturu).

I. Papildu ekspluatācijas darbības un vispārējas piezīmes

Kuģa vārds …………………………………

Pazīšanas numurs vai burti ……………………………………………

OPERĀCIJAS MAŠĪNTELPĀ

Datums	Kods (burts)	Pozīcija (numurs)	Ieraksts par operāciju/sardzes virsnieka paraksts

Kapteiņa paraksts ……………………………………….

 

Pump room	Sūkņu telpa
Identification of tanks	Tanku norādīšana
Capacity	Tilpība
Depth of slop tank(s)	Nostādināšanas tanka (tanku) dziļums:
(Give the capacity of each tank and the depth of slop tank(s))	(Norādīt katra tanka tilpību un nostādināšanas tanka (tanku) dziļumu)

 

Ievads

Nākamajās šīs sadaļas lapās ir sniegts plašs saraksts ar kravas un balasta operāciju pozīcijām, kuras attiecīgajā gadījumā ir ierakstāmas naftas operāciju žurnāla II daļā saskaņā ar I pielikuma 36. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78). Pozīcijas ir sagrupētas atbilstoši operācijasas veidam, katru sadaļu apzīmējot ar burta kodu.

Veicot ierakstus naftas operāciju žurnāla II daļā, datums, operācijas kods un pozīcijas numurs jānorāda attiecīgajās ailēs un pieprasītās ziņas jāieraksta brīvajās vietās hronoloģiskā secībā.

Katru pabeigto operāciju apstiprina ar parakstu un datē atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki. Kuģa kapteinis apstiprina ar parakstu katru aizpildīto lappusi.

Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kas veic īpašus pārvadājumus saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikuma 2.5. noteikumu, attiecīgo ierakstu naftas operāciju žurnāla II daļā apstiprina kompetentā ostas valsts iestāde.^*

Naftas operāciju žurnāla II daļā ir daudz atsauču uz naftas daudzumu. Tanku mēr­ierīču ierobežotā precizitāte, temperatūras novirzes un nogulsnes ietekmēs šo rādījumu precizitāti. Tas jāņem vērā, izskatot ierakstus naftas operāciju žurnāla II daļā. Nejaušas vai citas ārkārtas naftas noplūdes gadījumā naftas operāciju žurnāla II daļā jāziņo par noplūdes apstākļiem un iemesliem.

Naftas operāciju žurnāla II daļā jāreģistrē ikviena naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteice.

Naftas operāciju žurnāla II daļas ierakstiem par kuģiem, kam ir IOPP apliecība, jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda.

Naftas operāciju žurnāla II daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

Konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla II daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā vai terminālā atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla II daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla II daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

^* Šo ierakstu naftas operāciju žurnālā veic tikai tādā gadījumā, ja tankkuģis veic īpašus pārvadājumus.

REĢISTRĒJAMO POZĪCIJU SARAKSTS

A. Naftas kravas iekraušana

1. Iekraušanas vieta.

2. Iekrautās naftas tips un tanka (tanku) apzīmējums.

3. Kopējais iekrautās naftas daudzums (uzrādīt pievienoto daudzumu, izteiktu m³, 15°C temperatūrā un kopējo tanka (tanku) saturu, izteiktu m³).

B. Naftas kravas iekšējā pārkraušana reisa laikā

4. Tanka (tanku) apzīmējums:

4.1. no:

4.2. uz: (uzrādīt pārvietot daudzumu un kopējo daudzumu tankā (tankos), izteiktu m³).

5. Vai 4.1. apakšpunktā minēto (minētos) tanku (tankus) iztukšoja? (Ja ne, uzrādīt paturēto daudzumu, izteiktu m³).

C. Naftas kravas izkraušana

6. Izkraušanas vieta.

7. Izkrautā (izkrauto) tanka (tanku) apzīmējums.

8. Vai tanku (tankus) iztukšoja? (Ja ne, uzrādīt paturēto daudzumu, izteiktu m³).

D. Kravas tanku mazgāšana ar jēlnaftu (tikai tankkuģiem ar JNM metodi)

(Aizpildīt par katru kravas tanku, kuru mazgā ar jēlnaftu)

9. Osta, kurā notikusi kravas tanka mazgāšana ar jēlnaftu, vai kuģa atrašanās vieta, ja minētā mazgāšana notikusi starp divām izkraušanas ostām.

10. Mazgātā (mazgāto) tanka (tanku) apzīmējums.¹

11. Izmantoto mehānismu skaits.

12. Mazgāšanas uzsākšanas laiks.

13. Izmantotais mazgāšanas veids.²

14. Spiediens mazgāšanas līnijā.

15. Laiks, kad mazgāšana pabeigta vai pārtraukta.

16. Norādīt, ar kādu metodi tiek noteikts, vai tanks (tanki) ir sauss (sausi).

17. Piezīmes.³

¹ Ja atsevišķā tankā ir vairāki mehānismi, kurus var darbināt vienlaicīgi, kā izklāstīts Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatā, tad to daļu, kuru mazgā ar jēlnaftu, jāidentificē, piemēram, Nr. 2, centrā, priekšējā daļā.

² Saskaņā ar Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatu ierakstīt, vai ir izmantota vienpakāpes vai daudzpakāpju mazgāšanas metode. Ja ir izmantota daudzpakāpju metode, norādīt mehānismu aptverto vertikālo secības līniju un to, cik reižu šī līnija ir veikta konkrētajā programmas stadijā.

³ Ja netiek ievērotas Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatā norādītās programmas, Piezīmju sadaļā norāda šādas rīcības iemeslus.

E. Kravas tanku balastēšana

18. Kuģa novietojums balastēšanas sākumā un beigās.

19. Balastēšanas process:

19.1. balastējamā (balastējamo) tanka (tanku) apzīmējums;

19.2. sākuma un beigu laiks un

19.3. saņemtā balasta daudzums. Norādīt kopējo balasta daudzumu katrā tankā, kas bija iesaistīts operācijā, izsakot m³.

F. Speciālo tīrā balasta tanku balastēšana (tikai TBT tankkuģiem)

20. Balastējamā (balastējamo) tanka (tanku) apzīmējums.

21. Kuģa novietojums, kad skalošanai paredzētais ūdens vai ostas balasts ir novadīts uz speciālo (speciālajiem) tīrā balasta tanku (tankiem).

22. Kuģa novietojums, kad sūknis (sūkņi) un līnijas tika skaloti uz nostādināšanas tanka.

23. Naftu saturošā ūdens daudzums, ko pēc līnijas skalošanas pārvieto uz nostādināšanas tanku (tankiem) vai kravas tanku (tankiem), kurā mazgāšanas atlikumi tiek sākotnēji glabāti (norādīt tanku (tankus)). Uzrādīt kopējo daudzumu, kas izteikts m³.

24. Kuģa novietojums, kad papildu balasta ūdeni novadīja uz speciālo (speciālajiem) tīrā balasta tanku (tankiem).

25. Laiks un kuģa novietojums, kad tika noslēgti vārsti, kas nodala speciālos tīrā balasta tankus no kravas un tīrīšanas līnijām.

26. Uz kuģa uzņemtā tīrā balasta daudzums, izteikts m³.

G. Kravas tanku tīrīšana

27. Tīrāmā (tīrāmo) tanka (tanku) apzīmējums.

28. Osta vai kuģa atrašanās vieta.

29. Tīrīšanas ilgums.

30. Tīrīšanas metode.⁴

31. Tanka mazgāšanas ūdeņi pārvietoti uz:

31.1. pieņemšanas iekārtām (uzrādīt ostu un daudzumu, izteiktu m³)⁵ un

31.2. nostādināšanas tanku (tankiem) vai kravas tanku (tankiem), kas apzīmēts(–i) kā nostādināšanas tanks (tanki) (norādīt tanku (tankus);

uzrādīt pārvietoto daudzumu un kopējo daudzumu tankā (tankos), izteiktu m³).

⁴ Aplaistīšana ar rokas šļūteni, mazgāšana ar mehānismu un/vai ķīmiskā tīrīšana. Ja tanku tīra ķīmiski, norāda izmantoto ķīmisko vielu un tās daudzumu.

H. Netīrā balasta izvadīšana

32. Tanka (tanku) apzīmējums.

33. Laiks un kuģa novietojums, kad tika uzsākta izvadīšana jūrā.

34. Laiks un kuģa novietojums, kad tika pabeigta izvadīšana jūrā.

35. Jūrā izvadītais daudzums, izteikts m³.

36. Kuģa ātrums (ātrumi) izvadīšanas laikā.

37. Vai izvadīšanas kontroles un vadības sistēma izvadīšanas laikā darbojās?

38. Vai izvadīšanas laikā notekūdeņi un ūdens virsma tika regulāri uzraudzīta?

39. Naftu saturošā ūdens daudzums, kas pārvietots uz nostādināšanas tanku (tankiem) (norādīt nostādināšanas tanku (tankus)). Uzrādīt kopējo daudzumu, izteiktu m³.

40. Izvadīta uz krasta pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu un nodoto daudzumu, izteiktu m³).⁵

I. Ūdens izvadīšana no nostādināšanas tankiem jūrā

41. Nostādināšanas tanku apzīmējums.

42. Nostādināšanas ilgums no pēdējā naftas atlikumu iesūknēšanas brīža vai

43. nostādināšanas laiks no pēdējās izvadīšanas.

44. Laiks un kuģa atrašanās vieta izvadīšanas sākumā.

45. Līmenis tankā pirms izvadīšanas sākuma.

46. Naftas/ūdens robežlīmenis izvadīšanas sākumā.

47. Izvadītais daudzums, izteikts m³, un izvadīšanas ātrums m³/stundā.

48. Galīgais izvadītais daudzums, izteikts m³, un izvadīšanas ātrums m³/stundā.

49. Laiks un kuģa atrašanās vieta izvadīšanas beigās.

50. Vai izvadīšanas kontroles un vadības sistēma izvadīšanas laikā darbojās?

51. Naftas/ūdens robežlīmenis izvadīšanas beigās, izteikts metros.

52. Kuģa ātrums (ātrumi) izvadīšanas laikā.

53. Vai izvadīšanas laikā notekūdeņi un ūdens virsma tika regulāri uzraudzīta?

54. Apstiprināt, kas visi attiecīgie kuģa cauruļvadu sistēmas vārsti bija noslēgti, kad izvadīšana no nostādināšanas tankiem tika pabeigta.

J. Nosēdumu un naftu saturošu maisījumu aizvākšana, kuri netika pakļauti citām operācijām

55. Tanku apzīmējums.

56. No katra tanka izvadītais daudzums. (Uzrādīt paturēto daudzumu, izteiktu m³).

57. Aizvākšanas metode:

57.1. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu un nodoto daudzumu)⁵;

57.2. sajaukts ar kravu (uzrādīt daudzumu);

57.3. pārvietots uz citu (citiem) tanku (tankiem) (norādīt tanku (tankus); uzrādīt pārvietoto daudzumu un kopējo daudzumu tankā (tankos), izteiktu m³), un

57.4. cita metode (paziņot, kura); uzrādīt izvadīto daudzumu, izsakot m³.

K. Tīrā balasta izvadīšana, kas atrodas kravas tankos

58. Kuģa atrašanās vieta tīrā balasta izvadīšanas sākumā.

59. Tāda tanka (tanku) apzīmējums, no kura (kuriem) tiek veikta izvadīšana.

60. Vai tanks (tanki) tika pilnībā iztukšots(–ti)?

61. Kuģa atrašanās vieta pabeigšanas laikā, ja tā atšķiras no 58. punktā minētās.

62. Vai izvadīšanas vietā notekūdeņi un ūdens virsma tika regulāri uzraudzīta?

L. Balasta izvadīšana no speciālajiem tīrā balasta tankiem (tikai TBT tankkuģiem)

63. Tāda tanka (tanku) apzīmējums, no kura (kuriem) tiek veikta izvadīšana.

64. Laiks un kuģa novietojums, kad tika uzsākta tīrā balasta izvadīšana jūrā.

65. Laiks un kuģa novietojums, kad tika pabeigta izvadīšana jūrā.

66. Daudzums, izteikts m³, kas novadīts:

66.1. jūrā vai

66.2. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu).⁵

67. Vai bija kādas pazīmes par balasta ūdens piesārņojumu ar naftu pirms izvadīšanas jūrā vai tās laikā?

68. Vai izvadīšana tika uzraudzīta ar naftas satura mērierīci?

69. Laiks un kuģa novietojums, kad, pabeidzot balasta izvadīšanu, tika noslēgti vārsti, kas nodala speciālos tīrā balasta tankus no kravas un tīrīšanas līnijām.

M. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas stāvoklis

70. Sistēmas atteices laiks.

71. Laiks, kad sistēma bija atjaunota darba stāvoklī.

72. Atteices iemesls.

N. Nejauša vai cita izņēmuma gadījuma naftas noplūde

73. Norises laiks.

74. Osta vai kuģa atrašanās vieta norises laikā.

75. Aptuvenais naftas daudzums, izteikts m³, un naftas tips.

76. Izvadīšanas vai noplūdes apstākļi, iemesli un vispārējās piezīmes.

O. Papildu ekspluatācijas operācijas un vispārējas piezīmes

TANKKUĢI, KAS VEIC ĪPAŠUS
PĀRVADĀJUMUS

P. Balasta ūdens iekraušana

77. Balastētā (balastēto) tanka (tanku) apzīmējums.

78. Kuģa novietojums balastēšanas laikā.

79. Kopējā iekrautā balasta daudzums, izteikts kubikmetros.

80. Piezīmes.

R. Balasta ūdens pārvietošana kuģī

81. Pārvietošanas iemesls.

S. Balasta ūdens novadīšana uz pieņemšanas iekārtu

82. Osta(–as), kur balasta ūdens izvadīts.

83. Pieņemšanas iekārtas nosaukums vai apzīmējums.

84. Kopējais izvadītā balasta ūdens daudzums, izteikts kubikmetros.

85. Datums, ostas pārvaldes amatpersonas paraksts un zīmogs.

⁵ Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietotā tanku mazgāšanā izmantotā ūdens, netīrā balasta, nosēdumu vai naftu saturošo maisījumu daudzums kopā ar pārvietošanas laiku un datumu. Ja šāda kvīts vai apliecinošs dokuments ir pievienots naftas operāciju žurnāla II daļai, tas var palīdzēt kuģa kapteinim pierādīt, ka viņa kuģis nav iesaistīts iespējamajā piesārņojuma incidentā. Kvīts vai apliecinošais dokuments jāglabā kopā ar naftas operāciju žurnāla II daļu.

Kuģa vārds……………………………………………………………………..

Pazīšanas numurs vai burti …………………………………………………

KRAVAS/BALASTA OPERĀCIJAS (NAFTAS TANKKUĢI)

Datums	Kods (burts)	Pozīcija (numurs)	Ieraksts par operāciju/sardzes virsnieka paraksts

Kapteiņa paraksts

....................................................

 

 

MARPOL 73/79 II pielikums

Kontroles noteikumi attiecībā uz piesārņojumu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas

1. NODAĻA – VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. noteikums

Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. “Ikgadējais datums” ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas termiņš Starptautiskajai piesārņojuma novēršanas apliecībai, kas piešķirta attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu pārvadāšanu lejamkravas veidā.

2. “Saistītais cauruļvads” ir cauruļvads no sūknēšanas punkta kravas tankā līdz krasta pieslēgumam, ko izmanto kravas izkraušanai un kas ietver visus kuģa cauruļvadus, sūkņus un filtrus, kuriem ir atklāts pieslēgums kravas izkraušanas līnijai.

3. “Balasta ūdens”

“Tīrais balasts” ir balasta ūdens, ko pārvadā tankā, kas kopš pēdējās reizes, kad to izmantoja, lai pārvadātu kravu, kurā bija X, Y vai Z kategorijas viela, ir rūpīgi iztīrīts, un nosēdumi, kas radušies tīrīšanas rezultātā, ir izvadīti, un tanks ir iztukšots saskaņā ar šā pielikuma attiecīgajām prasībām.

“Izolētais balasts” ir balasta ūdens, kas iepildīts tankā, kurš ir paredzēts pastāvīgai balasta vai tādu kravu pārvadāšanai, kas nav nafta vai kaitīgās šķidrās vielas, kā norādīts šīs konvencijas pielikumos, un kurš ir pilnībā atdalīts no kravas un šķidrās degvielas sistēmas.

4. “Ķīmiskie kodeksi”

“Ķīmisko beramkravu kodekss” ir kodekss, kas attiecas uz tādu kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamas ķīmiskās vielas kā beramkravas, un ko Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi ar rezolūciju MEPC.20(22), kuru Organizācija grozījusi, ar noteikumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. punkta nosacījumiem attiecībā uz grozījumu kārtību, kas piemērojama pielikuma papildinājumam.

“Starptautiskais ķīmisko lejamkravu kodekss” ir starptautiskais kodekss, kas attiecas uz tādu kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamas ķīmiskās vielas kā lejamkravas, un ko Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi ar rezolūciju MEPC.19(22), kuru Organizācija grozījusi, ar noteikumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. punkta nosacījumiem attiecībā uz grozījumu kārtību, kas piemērojama pielikuma papildinājumam.

5. “Ūdens dziļums” ir kartē norādītais dziļums.

6. “Maršrutā” nozīmē to, ka attiecīgais kuģis jūrā kuģo kādā maršrutā vai maršrutos, ietverot novirzi no īsākā tiešā ceļa, kas, cik vien iespējams saistībā ar navigāciju, izraisīs kādu noplūdi, kura varētu izplatīties tik lielā jūras teritorijā, cik tas ir pamatoti un iespējami.

7. “Šķidras vielas” ir vielas, kuru tvaika spiediens nepārsniedz absolūtos 0,28 MPa 37,8°C temperatūrā.

8. “Rokasgrāmata” ir procedūru un pasākumu rokasgrāmata saskaņā ar šā pielikuma 6. papildinājumā sniegto paraugu.

9. “Tuvākā sauszeme”. Jēdziens “no tuvākās sauszemes” nozīmē “no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi”, izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru “ no tuvākās sauszemes” šajā konvencijā nozīmē “no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:

ar 11°00' dienvidu platuma, 142°08' austrumu garuma

uz punktu ar 10°35' dienvidu platuma, 141°55' austrumu garuma

no turienes uz punktu ar 10°00' dienvidu platuma, 142°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°10' dienvidu platuma, 143°52' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°00' dienvidu platuma, 144°30' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00' dienvidu platuma, 146°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30' dienvidu platuma, 147°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00' dienvidu platuma, 152°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30' dienvidu platuma, 154°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā

ar 24°42' dienvidu platuma, 153°15' austrumu garuma.

10. “Kaitīga šķidrā viela” ir jebkura viela, kas norādīta Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. vai 18. nodaļas ailē “Piesārņojuma kategorija” vai provizoriski novērtēta kā iekļaujama X, Y vai Z kategorijā saskaņā ar 6.3. noteikumu.

11. “Miljondaļas” nozīmē ml/m³.

12. “Nosēdumi” ir jebkura kaitīga šķidrā viela, kas paliek aizvākšanai.

13. “Nosēdumu/ūdens maisījums” ir nosēdumi, kuriem kaut kādā nolūkā pievienots ūdens (piemēram, tanka tīrīšanai, balastēšanai, sateces ūdeņu atlikumu izsūknēšanai).

14. “Kuģubūve”

14.1. “Uzbūvēts kuģis” ir kuģis, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvniecības stadijā. Kuģis, kas pārveidots par tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai, neatkarīgi no būvēšanas datuma jāuzskata par tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai, kas uzbūvēts datumā, kad minētā pārveidošana tika sākta. Šāds pārveidošanas nosacījums neattiecas uz tāda kuģa pārveidošanu, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

14.1.1. kuģis ir būvēts pirms 1986. gada 1. jūlija un

14.1.2. kuģis ir sertificēts saskaņā ar Ķīmisko beramkravu kodeksu, lai pārvadātu tikai tos produktus, kas saskaņā ar šo kodeksu identificēti kā vielas, kam ir tikai piesārņojuma risks;

14.2. “līdzīga būvniecības stadija” ir stadija, kurā:

14.2.1. sākas ar konkrēto kuģi saistīti būvdarbi un

14.2.2. ir sākta šā kuģa montāža, kas aptver vismaz 50 tonnas vai vienu procentu no aprēķinātās visu konstrukcijas materiālu masas, piemērojot mazāko no šīm vērtībām.

15. “Cietējošā/necietējošā viela”

15.1. “Cietējošā viela” ir kaitīga šķidra viela, kas:

15.1.1. tad, ja ir viela, kuras kušanas temperatūra ir mazāka nekā 15°C un kuras temperatūra izkraušanas laikā ir mazāka par 5°C virs tās kušanas temperatūras, vai

15.1.2. tad, ja viela, kuras kušanas temperatūra ir vienāda vai lielāka nekā 15°C un kuras temperatūra izkraušanas laikā ir mazāka par 10°C virs tās kušanas temperatūras.

15.2. “Necietējošā viela” ir kaitīga šķidra viela, kas nav cietējoša viela.

16. “Tankkuģis”

16.1. “Tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai” ir kuģis, kas būvēts vai pielāgots jebkura Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā uzskaitītā šķidrā produkta pārvadāšanai lejamkravas veidā.

16.2. “Kaitīgo šķidro vielu tankkuģis” ir tāds kuģis, kurš būvēts vai pielāgots, lai pārvadātu kā lejamkravu kaitīgu šķidro vielu kravu, un kurš ir šīs konvencijas I pielikumā definētais “naftas tankkuģis”, ja tas ir serticēts kaitīgo šķidro vielu kravas vai šādas kravas daļas kā lejamkravas pārvadātājs.

17. “Viskozitāte”

17.1. “Augstas viskozitātes viela” ir X vai Y kategorijas kaitīga šķidra viela ar viskozitāti, kas vienāda vai lielāka nekā 50 mPa.s izkraušanas temperatūrā.

17.2. “Zemas viskozitātes viela” ir kaitīga šķidra viela, kas nav augstas viskozitātes viela.

2. noteikums

Piemērošana

1. Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šā pielikuma nosacījumi attiecas uz visiem kuģiem, kas ir sertificēti kaitīgo šķidro vielu kā lejemkravu pārvadātāji.

2. Ja kaitīgo šķidro vielu tankkuģa kravas telpā pārvadā kravu, uz ko attiecas šīs konvencijas I pielikuma nosacījumi, tad piemēro arī šīs konvencijas I pielikuma attiecīgās prasības.

3. noteikums

Izņēmumi

1. Šā pielikuma prasības attiecībā uz izvadīšanu nepiemēro, ja jūrā izvada kaitīgas šķidrās vielas vai maisījumus, kuros ir šādas vielas, ar noteikumu, ka šī izvadīšana:

1.1. ir nepieciešama kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

1.2. notiek kuģa vai tā iekārtu bojājuma dēļ:

1.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta noplūde, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam mazinātu noplūdi, un

1.2.2. izņemot gadījumu, ja īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums, visticamāk, radīsies, vai

1.2.3. to ir apstiprinājusi administrācija, lai apkarotu īpašus piesārņojuma gadījumus nolūkā mazināt piesārņojuma radītos kaitējumu līdz minimumam. Ikvienu šadu izvadišanu apstiprina ta valdība, kuras jurisdikcijā paredzēts veikt minēto izvadīšanu.

4. noteikums

Izņēmumi

1. Attiecībā uz pārvadāšanas prasību grozījumiem attiecīgās vielas klasifikācijas uzlabošanas dēļ ir jāpiemēro:

1.1. ja kāds šā pielikuma un Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa, un Ķīmisko lejamkravu kodeksa grozījums ietver izmaiņas attiecībā uz konstrukciju vai aprīkojumu un iekārtām atsevišķu vielu pārvadāšanas prasību pilnveidošanas dēļ, administrācija drīkst pārveidot vai uz noteiktu laikposmu atlikt šī grozījuma piemērošanu kuģiem, kas būvēti pirms tā stāšanās spēkā, ja minētā grozījuma neatliekamu piemērošanu uzskata par nepamatotu vai neizpildāmu. Šāds atvieglojums jānosaka attiecībā uz katru vielu;

1.2. administrācija, kas pieļauj grozījuma piemērošanas atvieglojumu saskaņā ar šo punktu, iesniedz Organizācijai ziņojumu, kurā sniegta sīka informācija par konkrēto kuģi vai kuģiem, kravām, kuras atļauts pārvadāt, pārvadājumiem, kuros katrs konkrētais kuģis ir iesaistīts, un atvieglojuma pamatojumu, lai to nosūtītu konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai, un atspoguļo izņēmumu apliecībā, kā minēts šā pielikuma 7. vai 9. noteikumā;

1.3. Neatkarīgi no iepriekšminētā administrācija drīkst nepiemērot kuģiem pārvadāšanas prasības saskaņā ar 11. noteikumu attiecībā uz kuģiem, kuri sertificēti, lai pārvadātu atsevišķi norādītas augu eļļas, kas noteiktas atbilstoši attiecīgajai IBC kodeksa 17. nodaļas parindei, ja minētais kuģis atbilst šādiem nosacījumiem:

1.3.1. atbilstoši šim noteikumam kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilst visām 3. tipa kuģiem izvirzītajām prasībām, kā noteiktas IBC kodeksā, izņemot tās prasības, kas attiecas uz kravas tanka atrašanās vietu;

1.3.2. saskaņā ar šo noteikumu kravas tanki izvietoti turpmāk norādītajos attālumos no borta. Viss kravas tanka garums jāaizsargā balasta tankiem vai tilpnēm, kas nav tanki, kuros pārvadā naftu, šādā veidā:

1.3.2.1. sānu tankus vai tilpnes izkārto tā, lai kravas tanki atrastos sānborta ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas iekšpusē ne mazāk kā 760 mm attālumā;

1.3.2.2. dubultdibena tankus un tilpnes izkārto tā, lai attālums starp kravas tanku dibenu un kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētisko līniju, kas mērīta taisnā leņķī no kuģa dibena ārējā apšuvuma, nav mazāka par B/15 (m) vai 2,0 m centra līnijā, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu. Minimālais attālums ir 1,0 metrs, un

1.3.2.3. attiecīgajā apliecībā norāda atļauto izņēmumu.

2. Saskaņā ar šā noteikuma 3. punktu 12.1. noteikuma prasības nepiemēro kuģiem, kas būvēti pirms 1986. gada 1. jūlija un veic administrācijas noteiktus ierobežotus reisus starp:

2.1. ostām vai termināliem kādā šīs konvencijas dalībvalstī vai

2.2. šīs konvencijas dalībvalstu ostām vai termināliem.

3. Šā noteikuma 2. punkta nosacījumi attiecas tikai uz tiem kuģiem, kas būvēti pirms 1986. gada 1. jūlija, ja:

3.1. katru reizi, kad tanku, kurā ir X, Y vai Z kategorijas vielas vai to maisījumi, mazgā vai balastē, šo tanku mazgā saskaņā ar administrācijas apstiprinātu pirmsmazgāšanas procedūru atbilstoši šā pielikuma 6. papildinājumam, un tanka mazgājamo ūdeni novada uz pieņemšanas iekārtu;

3.2. pēc nākamajām mazgāšanas reizēm mazgājamo ūdeni vai balasta ūdeni novada uz pieņemšanas iekārtu vai jūrā atbilstoši citiem šā pielikuma nosacījumiem;

3.3. tādu šīs konvencijas dalībvalstu valdības, kurās atrodas iepriekšminētās ostas vai termināli, ir apstiprinājušas attiecīgo pieņemšanas iekārtu atbilstību saistībā ar šo punktu;

3.4. ja kuģi veic reisus uz ostām vai termināliem, kas atrodas kādas citas šīs konvencijas dalībvalsts jurisdikcijā, administrācija par izņēmumu sīki informē organizāciju, lai tā šo informāciju varētu nodot konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai,

un

3.5. saskaņā ar šo pielikumu pieprasītā apliecība ir apstiprināta tā, ka attiecīgais kuģis veic tikai šādus ierobežotus reisus.

4. Attiecībā uz kuģiem, kuru konstrukcijas un ekspluatācijas īpatnības ir tādas, ka kravas tanka balastēšana nav vajadzīga un kravas tanka mazgāšana jāveic tikai saistībā ar remontu vai ievešanu sausajā dokā, administrācija drīkst pieļaut izņēmumu un nepiemērot 12. noteikuma prasības, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

4.1. administrācija ir apstiprinājusi attiecīgā kuģa projektu, uzbūvi un aprīkojumu, ņemot vērā to, kādu pakalpojumu veikšanai minētais kuģis ir paredzēts;

4.2. visi tanka mazgāšanas ūdeņi, kurus var izvadīt pirms remonta vai ievešanas sausajā dokā, ir novadīti uz pieņemšanas iekārtu, kuras atbilstību ir apstiprinājusi administrācija;

4.3. apliecībā, kas prasīta šajā pielikumā, norāda:

4.3.1. ka ikviens kravas tanks ir sertificēts, lai pārvadātu noteiku daudzumu tādu vielu, kas ir pielīdzināmas un pārvadājamas pārmaiņus tajā pašā tankā bez starpmazgāšanas, un

4.3.2. sīku informāciju par izņēmumu;

4.4. uz kuģa ir administrācijas apstiprināta rokasgrāmata, un tad,

4.5. ja kuģi veic reisus uz ostām vai termināliem, kas atrodas kādas citas šīs konvencijas dalībvalsts jurisdikcijā, administrācija par izņēmumu sīki informē organizāciju, lai tā šo informāciju varētu nodot konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

5. noteikums

Ekvivalenti

1. Administrācija drīkst šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas prasīti šajā pielikumā. Administrācijai nav tiesību aizstāt darbības metodes, kas paredzētas, lai veiktu kaitīgo šķidro vielu noplūdes kontroli, un kas atbilst tām projektēšanas un uzbūves īpatnībām, kuras norādītas šā pielikuma noteikumos.

2. Administrācija, kas atbilstoši šā noteikuma 1. punktam atļauj kuģī izmantot ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā, par to ziņo Organizācijai, kas savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

3. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. un 2. punkta nosacījumiem tādu šķidrās gāzes pārvadātāju uzbūvi un aprīkojumu, kuri ir attiecīgajā Gāzes pārvadātāju kodeksā uzskaitīto kaitīgo šķidro vielu sertificēti pārvadātāji, jāuzskata par ekvivalentu šā pielikuma 11. un 12. noteikumā ietvertajām uzbūves un aprīkojuma prasībām, ja minētie gāzes pārvadātāji atbilst visiem šiem nosacījumiem:

3.1. tiem ir piemērotības apliecība saskaņā ar attiecīgo Gāzes pārvadātāju kodeksu attiecībā uz kuģiem, kas ir sertificēti šķidrās gāzes kā lejamkravas pārvadātāji;

3.2. tiem ir Starptautiskā piesārņojuma novēršanas apliecība kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanai, kurā ir apliecināts, ka konkrētais gāzes pārvadātājs drīkst pārvadāt tikai tās kaitīgās šķidrās vielas, kas identificētas un minētas attiecīgajā Gāzes pārvadātāju kodeksā;

3.3. tiem ir izolētā balasta sistēmas iekārtas;

3.4. tiem ir sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīces, kas, izpildot administrācijas prasības, nodrošina, ka tankā un ar to saistītajā cauruļvadā palikušo kravas nosēdumu daudzums pēc izkraušanas nepārsniedz attiecīgo nosēdumu daudzumu, kas paredzēts 12.1., 12.2. vai 12.3. noteikumā, un

3.5. tiem ir administrācijas apstiprināta rokasgrāmata, nodrošinot, ka ekspluatācijas procesā nenotiek kravas nosēdumu un ūdens sajaukšanās un ka pēc rokasgrāmatā noteiktās ventilācijas kārtības piemērošanas tankā nepaliek kravas nosēdumi.

2. NODAĻA – KAITĪGO ŠĶIDRO VIELU KLASIFIKĀCIJA

6. noteikums

Kaitīgo šķidro vielu un citu vielu klasifikācija un iekļaušana sarakstā

1. Saistībā ar šā pielikuma noteikumiem kaitīgās šķidrās vielas iedala četrās šādās kategorijās:

1.1. X kategorija: kaitīgas šķidras vielas, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, nopietni apdraudētu vai nu jūras resursus, vai cilvēku veselību, tāpēc aizliegums tās izvadīt jūras vidē ir pamatots;

1.2. Y kategorija: kaitīgas šķidras vielas, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, apdraudētu jūras resursus vai cilvēku veselību vai radītu kaitējumu atpūtas iespējām pie jūras vai citiem likumīgiem jūras izmantošanas veidiem, tāpēc ierobežojums attiecībā uz šo vielu kvalitāti vai daudzumu saistībā ar to izvadīšanu jūras vidē ir pamatots;

1.3. Z kategorija: kaitīgas šķidras vielas, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, radītu nelielus draudus jūras resursiem vai cilvēku veselībai, tāpēc ir pamatoti, ka attiecībā uz šo vielu kvalitāti vai daudzumu saistībā ar to izvadīšanu jūrā piemēro mazāk stingrus ierobežojumus;

1.4. citas vielas: vielas, kas Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 18. nodaļas piesārņojuma kategorijas ailē norādītas kā OS (Other Substances – citas vielas) un kas novērtētas un atzītas par tādām, kuras nepieder šā pielikuma 6.1. noteikumā minētajai X, Y vai Z kategorijai, jo tās šobrīd uzskata par vielām, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, neapdraud jūras resursus, cilvēku veselību, atpūtu pie jūras un citus likumīgus jūras izmantošanas veidus. Pielikuma prasības neattiecas uz sateces vai balasta ūdeņu vai citu nosēdumu vai maisījumu izvadīšanu, kuros ir tikai tās vielas, kas minētas kā “citas vielas”.

2. Kaitīgo šķidro vielu klasifikācijas vadlīnijas ir ievietotas šā pielikuma 1. papildinājumā.

3. Ja ir iecerēts pārvadāt kā lejamkravu kādu šķidru vielu, kas nav klasificēta saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu, tādu konvencijas Pušu valdības, kuras iesaistītas iecerētajā darbībā, izstrādā un vienojas par iecerētās darbības pagaidu novērtēšanu, pamatojoties uz šā noteikuma 2. punktā minētajām vadlīnijām. Kamēr nav panākta vienošanās starp visām iesaistīto Pušu valdībām, vielu nedrīkst pārvadāt. Pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc vienošanās panākšanas ražotājvalsts vai nosūtītājas valsts valdība, uzsākot attiecīgās vienošanās īstenošanu, paziņo par to Organizācijai un sniedz sīku informāciju par konkrēto vielu un pagaidu novērtējumu, lai tā šo informāciju ik gadus nosūtītu zināšanai visām Pusēm. Organizācija kārto reģistru, kurā minētas visas šādas vielas un to pagaidu novērtējums, līdz brīdim, kad attiecīgās vielas ir oficiāli iekļautas IBC kodeksā.

3. NODAĻA – APSKATE UN SERTIFIKĀCIJA

7. noteikums

Ķimikāliju pārvadāšanai paredzēto tankkuģu apskate un sertifikācija

Neatkarīgi no šā pielikuma 8., 9. un 10. noteikuma prasībām ķimikāliju pārvadāšanai paredzētos tankkuģus, kurus šīs konvencijas Puses ir apskatījušas un sertificējušas saskaņā ar Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa vai Ķīmisko lejamkravu kodeksa nosacījumiem, uzskata par tādiem, kas atbilst minēto noteikumu prasībām, un apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šo kodeksu, ir tāds pats spēks, un tā jāatzīst tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu.

8. noteikums

Apskates

1. Attiecībā uz kuģiem, kas pārvadā kā lejamkravas kaitīgas šķidrās vielas, jāveic turpmāk noteiktās apskates:

1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 9. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi, tostarp pilna kuģa būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu apskate, ciktāl tas ir noteikts šajā pielikumā. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 10.2., 10.5., 10.6., 10.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un saistītās sūkņu un cauruļvadu sistēmas pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu;

1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētās būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 3. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumu, kuram kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu;

1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta pārbaudē, kas minēta šā noteikuma 3. punktā, vai pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst šā pielikuma prasībām.

2.1. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma nosacījumu izpildi veic administrācijas darbinieki. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi.

2.2. Šā punkta 2.1. apakšpunktā minētajām atzītajām organizācijām jāievēro vadlīnijas, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.739(18) un kuras tā var būt grozījusi, un specifikāciju, kuru Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.739(18) un kuru tā var būt grozījusi, ja minētie grozījumi ir pieņemti, stājušies spēkā un tos piemēro atbilstoši šīs konvencijas 16. panta nosacījumiem attiecībā uz šim pielikumam piemērojamo grozījumu kārtību.

2.3. Administrācija, kas izvirza inspektorus vai atzīst Organizācijas šā noteikuma 2.1. punktā minēto apskašu veikšanai, ikvienu izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju pilnvaro vismaz:

2.3.1. pieprasīt kuģa remontu un

2.3.2. veikt apskati, ja to pieprasījusi ostas valsts kompetentā iestāde.

2.4. Administrācija informē Organizāciju par to, kādi ir izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju konkrētie pienākumi un deleģēto pilnvaru nosacījumi, lai savukārt Organizācija to darītu zināmu šīs konvencijas Pusēm.

2.5. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka attiecīgā kuģa stāvoklis vai tā aprīkojums ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas vai ir tāds, ka šis kuģis nav piemērots, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi, tad inspektors vai organizācija nekavējoties nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, attiecīgo apliecību anulē un par to nekavējoties ziņo administrācijai; un, ja kuģis atrodas citas Puses ostā, par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu. Ja nepieciešams, attiecīgās ostas valsts valdība veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētais kuģis neiziet jūrā līdz brīdim, kad tas var doties jūrā vai atstāt ostu, lai kuģotu uz tuvāko atbilstošo remonta rūpnīcu, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

2.6. Jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnībā garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu.

3.1. Kuģa un tā aprīkojuma stāvokli uztur saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis visādā ziņā paliek piemērots tam, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

3.2. Kad saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu veiktā kuģa apskate ir pabeigta, bez administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas attiecībā uz apskatē pārbaudīto būvi, aprīkojumu, sistēmām, ierīcēm, iekārtojumu vai materiāliem, izņemot tiešu minētā aprīkojuma un ierīču aizvietošanu.

3.3. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē šajā pielikumā minētā kuģa integritāti vai šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks, cik drīz vien iespējams, ziņo par to administrācijai, atzītajai organizācijai vai izvirzītajam inspektoram, kas ir atbildīgs par attiecīgās apliecības izsniegšanu, tādējādi radot iemeslu pārbaudei, ko uzsāk, lai noteiktu, vai šā noteikuma 1. punktā minētā apskate ir nepieciešama. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tā kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī minētās ostas valsts attiecīgajām iestādēm, un izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, vai šāds ziņojums ir sniegts.

9. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana

1. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu izsniedz pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 8. noteikuma nosacījumiem visiem kuģiem, ar kuriem paredzēts pārvadāt kā lejamkravas kaitīgas šķidrās vielas un kuri veic reisus uz ostām un termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā.

2. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās atbilstoši pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

3.1. Attiecīgās konvencijas Puses valdība pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu vai atļauj tā izsniegšanu un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.

3.2. Apliecības kopiju un apskates kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

3.3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks, un ka to atzīst tāpat kā apliecību, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 1. noteikumu.

3.4. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas dalībvalsts.

4. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma 3. papildinājumā sniegtajam paraugam, un tā ir sagatavota vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto valodu, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

10. noteikums

Apliecības derīguma termiņš

1. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nepārsniedz piecus gadus.

2.1. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām tad, ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.2. Ja periodiskā apskate ir veikta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.3. Ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.

3. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma 1. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 8.1.3. un 8.1.4. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

4. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt šīs apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēl, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.2., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma 8. noteikumā, tad:

8.1. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma;

8.2. šā pielikuma 8. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu;

8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma 8. noteikumā paredzētajām apskatēm.

9. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

9.1. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 8.1. noteikumā;

9.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 8.1.3. vai 8.1.4. noteikumu;

9.3. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnībā pārliecinājusies, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 8.3.1. vai 8.3.2. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses – šī kuģa iepriekšējās karogvalsts – valdība, cik drīz vien iespējams, administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, – attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

4. NODAĻA – PROJEKTĒŠANA, BŪVNIECĪBA, IZKĀRTOJUMS UN APRĪKOJUMS

11. noteikums

Projektēšana, būvniecība, aprīkojums un darbības

1. Tādu kuģu projektēšanai, būvniecībai, aprīkojumam un darbībai, kuri sertificēti, lai kā lejamkravas pārvadātu kaitīgas šķidrās vielas, kas noteiktas Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā, jāatbilst šādiem noteikumiem, lai mazinātu minēto vielu nekontrolētu izplūdi jūrā:

1.1. Starptautiskajam ķīmisko lejamkravu kodeksam, ja ķimikāliju pārvadāšanai paredzētais tankkuģis ir būvēts 1986. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai

1.2. Ķīmisko lejamkravu kodeksam, kā noteikts šā kodeksa 1.7.2. punktā attiecībā uz:

1.2.1. kuģiem, kuru būvēšanas līgums ir noslēgts 1973. gada 2. novembrī, bet kuri uzbūvēti pirms 1986. gada 1. jūlija un kuri veic reisus uz citu konvencijas Pušu jurisdikcijā esošām ostām vai termināliem, un

1.2.2. kuģiem, kuri būvēti 1983. gada jūlijā vai pēc tam, bet pirms 1986. gada 1. jūlija un kuri veic reisus tikai starp tās valsts ostām un termināliem, kas ir katra attiecīgā kuģa karogvalsts.

1.3. Ķīmisko lejamkravu kodeksam, kā noteikts šā kodeksa 1.7.3. punktā attiecībā uz:

3.1. kuģiem, kuru būvēšanas līgums ir noslēgts pirms 1973. gada 2. novembra un kuri veic reisus uz citu Konvencijas pušu jurisdikcijā esošām ostām vai termināliem, un

3.2. kuģiem, kuri būvēti pirms 1983. gada jūlija un kuri veic reisus tikai starp tās valsts ostām un termināliem, kas ir katra attiecīgā kuģa karogvalsts.

2. Attiecībā uz kuģiem, kas nav tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai vai šķidrās gāzes pārvadātāji, kuri sertificēti, lai kā lejamkravas pārvadātu Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā norādītās kaitīgās šķidrās vielas, administrācija nosaka atbilstošus pasākumus, kuru pamatā ir Organizācijas izstrādātas vadlīnijas^*, lai nodrošinātu to, ka šie noteikumi ir tādi, kas mazina šādu vielu nekontrolētu izplūdi jūrā.

^* Atsauce uz rezolūcijām A.673(16) un MEPC.120(52).

12. noteikums

Sūknēšanas, cauruļvadu, izkraušanas sistēmas ierīces un nostādināšanas tanki

1. Visi kuģi, kas būvēti pirms 1986. gada 1. jūlija, jāaprīko ar sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka nevienā tankā, kas sertificēts X vai Y kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 300 litrus, un ka nevienā tankā, kas sertificēts Z kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 900 litrus. Ekspluatācijas pārbaudi veic saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumu.

2. Visi kuģi, kas būvēti 1986. gada 1. jūlijā vai pēc tam, bet pirms 2007. gada 1. janvāra, jāaprīko ar sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka nevienā tankā, kas sertificēts X vai Y kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 100 litrus, un ka nevienā tankā, kas sertificēts Z kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 300 litrus. Ekspluatācijas pārbaudi veic saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumu.

3. Visi kuģi, kas būvēti 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, jāaprīko ar sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka nevienā tankā, kas sertificēts X, Y vai Z kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 75 litrus. Ekspluatācijas pārbaudi veic saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumu.

4. Uz kuģiem, kas nav tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai un kas būvēti pirms 2007. gada 1. janvāra un nevar atbilst šā noteikuma 1. un 2. punktā minētajām prasībām par sūknēšanas un cauruļvadu sistēmu attiecībā uz Z kategorijas vielām, neattiecas prasība par daudzumu. Uzskata, ka atbilstība ir panākta, ja tanks ir pēc iespējas iztukšots.

5. Šā noteikuma 1., 2. un 3. punktā minētos sūknēšanas ekspluatācijas testus apstiprina administrācija. Sūknēšanas ekspluatācijas testos kā pārbaudāmo vidi izmanto ūdeni.

6. Kuģi, kas ir X, Y vai Z kategorijas vielu sertificēti pārvadātāji, jāaprīko ar zemūdens izplūdes cauruli (vai caurulēm).

7. Kuģiem, kas būvēti pirms 2007. gada 1. janvāra un kas ir sertificēti, lai pārvadātu Z kategorijas vielas, šā noteikuma 6. punktā paredzētā zemūdens izplūdes caurule nav obligāti vajadzīga.

8. Zemūdens izplūdes caurulei (vai caurulēm) jāatrodas kravas nodalījumā sateces ūdeņu pacēluma tuvumā un jābūt izvietotai (izvietotām) tā, lai izvairītos no nosēdumu/ūdens maisījuma atkārtotas ieplūdes pa kuģa jūras ūdens ieplūdes sistēmu.

9. Zemūdens izplūdes cauruļu sistēmai jābūt tādai, lai jūrā izvadītie nosēdumi/ūdens maisījums neplūstu cauri kuģa robežslānim. Šajā nolūkā, ja izvadīšana ir pielāgota kuģa ārējam apšuvumam, minimālo izvadīšanas caurules diametru nosaka ar šādu vienādojumu:

........Q_d
d = ––––
........5L_d

kur:

d = minimālais izvadīšanas caurules diametrs (m);

L_d = attālums no priekšējā perpendikula līdz izvadīšanas caurulei (m);

Q_d = maksimālais izvēlētais ātrums, ar kādu kuģis var izvadīt nosēdumus/ūdens maisījumu pa cauruli (m³/h).

10. Ja izvadīšanu virza leņķī no kuģa ārējā apšuvuma, iepriekšminētais vienādojums jāpārveido, aizstājot Q_d komponenti ar Q_d, ko parasti izmanto attiecībā uz kuģa ārējo apšuvumu.

11. Nostādināšanas tanki

Lai gan šajā pielikumā nav prasīta speciālo nostādināšanas tanku ierīkošana, nostādināšanas tanki var būt vajadzīgi saistībā ar noteiktām mazgāšanas operācijām. Par nostādināšanas tankiem drīkst izmantot arī kravas tankus.

5. NODAĻA – KAITĪGO ŠĶIDRO VIELU EKSPLUATĀCIJAS PRODUKTU IZVADĪŠANA

13. noteikums

Kaitīgo šķidro vielu nosēdumu izvadīšanas kontrole

Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikuma nosacījumiem kaitīgo šķidro vielu nosēdumu vai balasta ūdens, tanku mazgāšanā izmantotā ūdens vai citu šādas vielas saturošu maisījumu izvadīšanas kontroli veic saskaņā ar šādām prasībām.

1. Izvadīšanas nosacījumi

1.1. Tādu vielu nosēdumu izvadīšana jūrā, kurām piešķirta X, Y vai Z kategorija vai kuras provizoriski ir šādi klasificētas, vai balasta ūdens, tanku mazgāšanas ūdens vai citu šādas vielas saturošu maisījumu izvadīšana jūrā ir aizliegta, ja vien minētā izvadīšana netiek veikta pilnīgā saskaņā ar šajā pielikumā iekļautajām piemērojamām ekspluatācijas prasībām.

1.2. Pirms veic kādu pirmsmazgāšanas vai izvadīšanas operāciju saskaņā ar šo noteikumu, attiecīgais tanks ir maksimāli jāiztukšo saskaņā ar rokasgrāmatā noteiktajām procedūrām.

1.3. Pārvadāt vielas, kuras nav klasificētas, provizoriski novērtētas vai vērtētas, kā noteikts šā pielikuma 6. noteikumā, vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus maisījumus, kuros ir šādi nosēdumi, ir aizliegts, tāpat kā ir aizliegta šādu vielu attiecīgā izvadīšana jūrā.

2. Izvadīšanas standarti

2.1. Ja šā noteikuma nosacījumi atļauj izvadīt jūrā X, Y vai Z kategorijas vielu nosēdumus vai tādu vielu nosēdumus, kuras provizoriski novērtētas kā šādas vielas, vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus maisījumus, kuros ir šādas, tad piemēro šos izvadīšanas standartus:

2.1. kuģis kuģo pa maršrutu ar ātrumu, kas ir vismaz 7 mezgli, ja tas ir pašpiedziņas kuģis, vai vismaz 4 mezgli, ja tas nav pašpiedziņas kuģis;

2.2. izvadīšana notiek zem ūdenslīnijas pa zemūdens izplūdes cauruli(–ēm), nepārsniedzot maksimālo ātrumu, kādam zemūdens izplūdes caurule(–es) ir projektēta(–as), un

2.3. izvadīšanu veic vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes ūdenī, kura dziļums ir vismaz 25 metri.

2.2. Attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 2007. gada 1. janvāra, nav obligāti zem ūdenslīnijas jūrā jāizvada Z kategorijas vielu nosēdumus vai tādu vielu nosēdumus, kuras provizoriski novērtētas kā šīs kategorijas vielas, vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus maisījumus, kuros ir šādas vielas.

2.3. Prasības, kuras 2.1.3. punktā noteiktas attiecībā uz Z kategorijas vielu izvadīšanas attālumu, proti, ka tas nedrīkst būt mazāks par 12 jūras jūdzēm no tuvākās sauszemes, administrācija drīkst nepiemērot tiem kuģiem, kuri reisus veic tikai tās valsts jurisdikcijā esošajos vai suverenitātei pakļautajos ūdeņos, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot. Turklāt šo pašu prasību attiecībā uz attālumu, kas nedrīkst būt mazāks par 12 jūras jūdzēm no tuvākās sauszemes, administrācija drīkst nepiemērot konkrētam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar šīs administrācijas valsts karogu, ja tas veic reisus ūdeņos, kas ir pakļauti kādas vienas kaimiņvalsts suverenitātei vai atrodas tās jurisdikcijai, pēc tam, kad noslēgta rakstveida vienošanās par minēto noteikumu nepiemērošanu starp divām iesaistītajām krasta valstīm, ar noteikumu, ka netiek ietekmēta kāda trešā Puse. Informāciju par šādu vienošanos paziņo Organizācijai 30 dienu laikā, lai tā savukārt to nodotu konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

3. Kuģu kravu nosēdumu ventilācija

Administrācijas apstiprināto ventilācijas procedūru var izmantot, lai no tanka aizvāktu kravas nosēdumus. Šai procedūrai jābūt saskaņā ar šā pielikuma 7. papildinājumu. Ūdeni, ko pēc tam ievada tankā, uzskata par tīru, un uz to neattiecas šā pielikuma prasības attiecībā uz izvadīšanu.

4. Atbrīvojums no pirmsmazgāšanas

Pēc kuģa kapteiņa pieprasījuma atbrīvojumu no pirmsmazgāšanas var piešķirt saņēmējas Puses valdība, ja tā ir pārliecinājusies, ka:

4.1. izkrauto tanku no jauna piekraus ar to pašu vielu vai citu vielu, kas ir saderīga ar iepriekšējo, un ka tanks pirms iekraušanas netiks mazgāts vai balastēts, vai

4.2. izkrauto tanku nedz mazgā, nedz balastē jūrā. Pirmsmazgāšana saskaņā ar attiecīgo šā noteikuma punktu jāveic citā ostā, ja ir saņemts rakstveida apstiprinājums, ka šajā ostā ir pieejama minētajam mērķim piemērota pieņemšanas iekārta, vai

4.3. kravas nosēdumi tiks aizvākti, piemērojot administrācijas apstiprinātu ventilācijas procedūru saskaņā ar šā pielikuma 7. papildinājumu.

5. Tīrīšanas līdzekļu vai piedevu lietošana

5.1. Ja tanka mazgāšanai ūdens vietā izmanto mazgāšanas līdzekli, kas nav ūdens, bet ir, piemēram, minerāleļļa vai hlorēts šķīdinātājs, tā izvadīšana jāveic saskaņā ar I pielikuma vai II pielikuma nosacījumiem atkarībā no tā, kurš no tiem attiecas uz līdzekli, ja tas tiktu pārvadāts kā krava. Šādas tanku mazgāšanas procedūras, kurās izmantots kāds no minētajiem līdzekļiem, jānosaka rokasgrāmatā un jāapstiprina administrācijai.

5.2. Ja ūdenim pievieno nelielu daudzumu tīrīšanas piedevu (mazgāšanas līdzekļu), lai atvieglotu tanka mazgāšanu, tad nedrīkst izmantot piedevas, kurās ir piesārņojuma X kategorijas komponenti, izņemot komponentus, kuri ir bioloģiski noārdāmi un kuru kopējā koncentrācija tīrīšanas piedevā ir mazāka par 10%. Ierobežojumi, kas iepriekš pārvadātās kravas dēļ attiecināmi uz tanku, nav papildināmi ar citiem ierobežojumiem.

6. X kategorijas nosēdumu izvadīšana

6.1. Saskaņā ar 1. punkta nosacījumu piemēro šos noteikumus:

6.1.1. attiecībā uz tanku, no kura izkrauta X kategorijas viela, ir jāveic pirmsmazgāšana, pirms kuģis atstāj izkraušanas ostu. Iegūtie nosēdumi jānovada uz pieņemšanas iekārtu, līdz vielas koncentrācija notekūdeņos, kas novadīti uz minēto iekārtu, kā norādīts inspektora veiktajās notekūdeņu paraugu analīzēs, ir 0,1 % vai mazāka. Kad ir panākts vajadzīgais koncentrācijas līmenis, atlikušos tanka mazgāšanas ūdeņus turpina novadīt uz pieņemšanas iekārtu, līdz tanks ir tukšs. Kravas operāciju žurnālā par šīm operācijām veic attiecīgus ierakstus, un tos apstiprina 16.1. noteikumā minētais inspektors;

6.1.2. visus ūdeņus, kas pēc tam tiek ievadīti tankā, drīkst izvadīt jūrā saskaņā ar 13.2. noteikumā minētajiem izvadīšanas standartiem;

6.1.3. ja saņēmējas puses valdība ir pārliecinājusies, ka nav iespējams izmērīt vielas koncentrāciju notekūdeņos, neizraisot nepamatotu kuģa aizkavēšanu, šī puse var pieņemt alternatīvu kārtību kā līdzvērtīgu, lai iegūtu 13.6.1.1. noteikumā paredzēto koncentrāciju, ar noteikumu, ka:

6.1.3.1. ir veikta tanka pirmsmazgāšana saskaņā ar administrācijas apstiprināto procedūru atbilstoši šā pielikuma 6. papildinājumam, un

6.1.3.2. kravas operāciju žurnālā veic attiecīgos ierakstus, un šos ierakstus apstiprina 16.1. noteikumā minētais inspektors.

7. Y un Z kategorijas nosēdumu izvadīšana

7.1. Saskaņā ar 1. punkta nosacījumu piemēro šos noteikumus:

7.1.1. attiecībā uz Y vai Z kategorijas vielu nosēdumu izvadīšanas kārtību piemēro 13.2. noteikumā minētos izvadīšanas standartus;

7.1.2. ja Y vai Z kategorijas vielas izkraušana nenotiek saskaņā ar rokasgrāmatu, tad pirmsmazgāšana jāveic, pirms kuģis atstāj izkraušanas ostu, ja vien, ņemot vērā šā pielikuma 16.1. noteikumā minētā inspektora prasības, neveic alternatīvus pasākumus, lai no attiecīgā kuģa aizvāktu kravas nosēdumus šajā pielikumā noteiktajā daudzumā. Tanka mazgāšanas ūdeņi, kas iegūti, veicot pirms­mazgāšanu, jānovada uz pieņemšanas iekārtu izkraušanas ostā vai kādā citā ostā, kur ir piemērota pieņemšanas iekārta, ja ir saņemts rakstisks apstiprinājums, ka šajā ostā pieņemšanas iekārta ir pieejama un piemērota minētajam nolūkam;

7.1.3. attiecībā uz Y kategorijas augstas viskozitātes vai cietējošām vielām attiecas šādi nosacījumi:

7.1.3.1. tām jāpiemēro 6. papildinājumā noteiktā pirmsmazgāšanas procedūra;

7.1.3.2. nosēdumu/ūdens maisījums, kas radies, veicot pirmsmazgāšanu, jānovada uz pieņemšanas iekārtu, līdz tanks ir tukšs, un

7.1.3.3. visus ūdeņus, kurus pēc tam ievada tankā, drīkst izvadīt jūrā saskaņā ar 13.2. noteikumā minētajiem izvadīšanas standartiem.

7.2. Ekspluatācijas prasības attiecībā uz balastēšanu un balasta izkraušanu

7.2.1. Pēc izkraušanas un, ja nepieciešams, pēc pirmsmazgāšanas kravas tanku drīkst balastēt. Šāda balasta izkraušanas procedūras ir norādītas 13.2. noteikumā.

7.2.2. Balastu, kas ievadīts kravas tankā, kurš izmazgāts tā, ka balastā ir mazāk nekā 1 miljondaļa iepriekš pārvadātās vielas, drīkst izvadīt jūrā, neņemot vērā izvadīšanas ātrumu, kuģa ātrumu un izvadīšanas caurules atrašanās vietu, ja kuģis atrodas vismaz 12 jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes un ja izvadīšanu veic ūdenī, kas ir vismaz 25 metrus dziļš. Nepieciešamā tīrības pakāpe ir sasniegta, ja veikta 6. papildinājumā noteiktā pirmsmazgāšana un ja tanks pēc tam ir izmazgāts ar pilnu tīrīšanas mašīnas ciklu attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija, vai ar ūdens daudzumu, kas nav mazāks par to, kurš aprēķināts, ja k=1,0.

7.2.3. Uz tīrā vai izolētā balasta izvadīšanu jūrā šā pielikuma prasības neattiecas.

8. Izvadīšana Antarktikas reģionā

8.1. “Antarktikas reģions” ir jūras reģions uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma.

8.2. Antarktikas reģionā ir aizliegts izvadīt kaitīgās šķidrās vielas vai maisījumus, kuros ir šādas vielas.

14. noteikums

Procedūru un iekārtu rokasgrāmata

1. Uz visiem kuģiem, kas ir sertificēti X, Y vai Z kategorijas vielu pārvadātāji, jābūt administrācijas apstiprinātai rokasgrāmatai. Rokasgrāmatai jābūt standarta formātā atbilstoši šā pielikuma 4. papildinājumam. Ja kuģis veic starptautiskus reisus, kuros lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tad tekstu papildina ar tulkojumu kādā no šīm valodām.

2. Šī rokasgrāmata vajadzīga, lai kuģa virsnieki attiecībā uz kravas pārvietošanu, tanku tīrīšanu, mazgāšanas atlikumu pārvietošanu un kravas tanku balastēšanu un balasta izkraušanu no tiem varētu identificēt fizisko izkārtojumu un visas ekspluatācijas procedūras, kas jāievēro, lai pildītu šā pielikuma prasības.

15. noteikums

Kravas operāciju žurnāls

1. Visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, jābūt kravas operāciju žurnālam, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktajā formā.

2. Pēc tam, kad paveikta kāda šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktā operācija, šo operāciju nekavējoties ieraksta kravas operāciju žurnālā.

3. Ja nejauši noplūst kāda kaitīga šķidrā viela vai maisījums, kurā ir šāda viela, vai ja notiek noplūde, kas minēta šā pielikuma 3. noteikumā, kravas operāciju žurnālā veic ierakstu, aprakstot noplūdes apstākļus un minot tās iemeslu.

4. Katru ierakstu ar parakstu apliecina par attiecīgajām operācijām atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki, un katru lappusi ar parakstu apstiprina kuģa kapteinis. Ja kuģiem ir Starptautiskā piesārņojuma novēršanas apliecība attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu vai šā pielikuma 7. noteikumā minētā apliecība, tad ierakstus šādu kuģu kravas operāciju žurnālā veic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot, tad, strīdus vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda.

5. Kravas operāciju žurnālu glabā tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai, un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, to glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

6. Šīs konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt kravas operāciju žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā kravas operāciju žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Kravas operāciju žurnāla pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.

6. NODAĻA – OSTAS VALSTU VEIKTĀS KONTROLES PASĀKUMI

16. noteikums

Kontroles pasākumi

1. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība ieceļ vai pilnvaro inspektorus saistībā ar šā noteikuma īstenošanu. Inspektori veic kontroli saskaņā ar Organizācijas izstrādāto kontroles procedūru.^*

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

2. Kad konvencijas Puses valdības ieceltais vai pilnvarotais inspektors ir pārliecinājies, ka attiecīgā darbība notiek saskaņā ar rokasgrāmatas prasībām, vai atļāvis neveikt pirmsmazgāšanu, tad minētais inspektors veic attiecīgu ierakstu kravas operāciju žurnālā.

3. Ja kuģis ir sertificēts kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadātājs, tad šī kuģa kapteinim jānodrošina, lai tiktu ievērotas 13. noteikuma un šā noteikuma prasības un lai kravas operāciju žurnāls saskaņā ar 15. noteikumu tiktu aizpildīts ikreiz, kad tiek veiktas šajā noteikumā minētās darbības.

4. Attiecībā uz tanku, kurā pārvadāta kāda X kategorijas viela, jāveic pirmsmazgāšana saskaņā ar 13.6. noteikumu. Kravas operāciju žurnālā par šīm darbībām jāveic attiecīgie ieraksti, un šie ieraksti 1. noteikumā minētajam inspektoram jāapstiprina.

5. Ja saņēmējas dalībvalsts valdība ir pārliecinājusies, ka nav iespējams izmērīt vielas koncentrāciju notekūdeņos, neizraisot nepamatotu kuģa aizkavēšanu,tad šī Puse var pieņemt alternatīvu kārtību, kas minēta 13.6.3. noteikumā, ja šā noteikuma 1. punktā minētais inspektors kravas operāciju žurnālā apliecina, ka:

5.1. tanks, tā sūknis un cauruļvadu sistēmas ir iztukšoti un

5.2. pirmsmazgāšana ir veikta saskaņā ar šā pielikuma 6. papildinājuma nosacījumiem, un

5.3. tanka mazgāšanas ūdeņi, kas iegūti, veicot pirmsmazgāšanu, ir novadīti uz pieņemšanas iekārtu, un tanks ir tukšs.

6. Pēc kuģa kapteiņa lūguma saņēmējas Puses valdība var atbrīvot kuģi no 13. noteikuma attiecīgajos punktos minētās prasības veikt pirmsmazgāšanu, ja ir ievērota viena no 13.4. noteikuma prasībām.

7. Šā noteikuma 6. punktā minēto atbrīvojumu attiecīgās saņēmējas Puses valdība drīkst piešķirt tikai tādiem kuģiem, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem, kas atrodas citu šīs konvencijas dalībvalstu jurisdikcijā. Ja šādu atbrīvojumu piešķir, tad attiecīgais kravas operāciju žurnālā veiktais ieraksts jāapstiprina šā noteikuma 1. punktā minētajam inspektoram.

8. Ja izkraušanu neveic, ievērojot administrācijas apstiprinātos sūknēšanas nosacījumus attiecībā uz tankiem un pamatojoties uz šā pielikuma 5. papildinājumu, tad alternatīvus pasākumus drīkst veikt, saskaņojot ar šā noteikuma 1. punktā minēto inspektoru, lai attiecīgi no kuģa aizvāktu kravas nosēdumus 12. noteikumā paredzētajos daudzumos. Kravas operāciju žurnālā jāveic attiecīgie ieraksti.

9. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole*

9.1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvaroti darbinieki veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz tāda piesārņojuma novēršanu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas.

9.2. Šā noteikuma 9.1. punktā noteiktajos apstākļos attiecīgā Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka konkrētais kuģis neiziet jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

9.3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

9.4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusēm, kuras veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

7. NODAĻA – TĀDA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA, KAS RADIES INCIDENTA DĒĻ, KURĀ IESAISTĪTAS KAITĪGAS ŠĶIDRĀS VIELAS

17. noteikums

Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas

1. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri ir sertificēti, lai pārvadātu kā lejamkravas kaitīgas šķidrās vielas, jābūt administrācijas apstiprinātam ārkārtas situāciju plānam rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas.

2. Šis plāns jāsagatavo, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^*, un jāuzraksta darba valodā vai valodās, ko saprot kuģa kapteinis un virsnieki. Plānā noteikti iekļauj:

2.1. kārtību, kas jāievēro kapteinim vai citām par kuģi atbildīgām personām, kuru pienākums ir ziņot par kaitīgo šķidro vielu noplūdes incidentu, kā noteikts šīs konvencijas 8. pantā un I protokolā, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^**;

2.2. tādu iestāžu vai personu sarakstu, ar kurām jāsazinās, ja noticis kaitīgo šķidro vielu piesārņojuma incidents;

2.3. sīks tādu darbību apraksts, kuras personas nekavējoties veikušas uz klāja, lai samazinātu vai kontrolētu kaitīgo šķidro vielu noplūdi pēc incidenta, un

2.4. kārtību un kontaktpersonu uz kuģa, lai, novēršot piesārņojumu, darbības uz kuģa koordinētu ar valsts un vietējām iestādēm.

3. Ja ir iesaistīti kuģi, uz kuriem attiecas arī šīs konvencijas I pielikuma 37. noteikums, tad minēto plānu var kombinēt ar ārkārtas situāciju plānu rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti, saskaņā ar šīs konvencijas I pielikuma 37. noteikumu. Šajā gadījumā plāna nosaukums ir “Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa piesārņota jūra”.

^* Skatīt Vadlīnijas ārkārtas situāciju plānu izstrādei gadījumiem, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas, proti, vadlīnijas, kuras organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.85(44), kas grozīta ar rezolūciju MEPC. ... (53).

^** Skatīt Kuģu ziņošanas sistēmu vispārējos principus un kuģu ziņošanas prasības, tostarp Vadlīnijas ziņošanai par incidentiem, kuros iesaistītas bīstamas preces, kaitīgas vielas un/vai jūras piesārņotāji, proti, vadlīnijas, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.851(20).

8. NODAĻA – PIEŅEMŠANAS IEKĀRTAS

18. noteikums

Pieņemšanas iekārtas un kravas izkraušanas termināla iekārtas

1. Šīs konvencijas katras Puses valdība šādi apņemas nodrošināt savas ostas, terminālus un remonta ostas ar pieņemšanas iekārtām atbilstoši to kuģu vajadzībām, kas tās izmanto:

1.1. visās ostās un terminālos, kur notiek kuģu kravas pārvietošana, jābūt atbilstošām iekārtām, lai pieņemtu kaitīgu šķidro vielu nosēdumus un maisījumus, kuros ir šādi nosēdumi, saskaņā ar šo pielikumu, neizraisot nepamatotu iesaistīto kuģu aizkavēšanu;

1.2. kuģu remonta ostas, kurās remontē kaitīgu šķidro vielu tankkuģus, jāaprīko ar atbilstošām iekārtām, lai no kuģiem, kas pietur šajās ostās, pieņemtu kaitīgu šķidro vielu nosēdumus un maisījumus, kuros ir šādi nosēdumi.

2. Katras Puses valdībai nosaka, kāds ir attiecīgo iekārtu tips, kuras saistībā ar šā noteikuma 1. punktu jaierīko katrā kravas iekraušanas un izkraušanas ostā, terminālā un kuģu remonta ostā tās teritorijā, un par to paziņo organizācijai.

3. Tādu šīs konvencijas dalībvalstu valdības, kuru krasta līnijas robežojas ar kādu no minētajām īpašajām teritorijām, kopīgi vienojas un nosaka datumu, līdz kuram tiks izpildīta šā noteikuma 1. punkta prasība un no kura attiecībā uz šo teritoriju stāsies spēkā 13. noteikuma attiecīgo punktu prasības, un šādi noteikto datumu organizācijai dara zināmu vismaz sešus mēnešus pirms šā datuma. Tad Organizācija nekavējoties paziņo šo datumu visām Pusēm.

4. Katra šīs konvencijas dalībvalsts valdība apņemas nodrošināt to, lai kravas izkraušanas terminālos būtu iekārtas, kas atvieglotu kravas tanku tīrīšanu tiem kuģiem, kas šajos terminālos izkrauj kaitīgās šķidrās vielas. Nosēdumus, ko iegūst, drenējot termināla kravas šļūtenes un cauruļvadu sistēmas, kurās ir kaitīgās šķidrās vielas, kas pieņemtas no kuģiem, kas izkrauj šīs vielas minētajā terminālā, nedrīkst novadīt atpakaļ uz kuģi.

5. Ikviena Puse visus gadījumu, kuros šā noteikuma 1. punktā paredzētās iekārtas vai 3. punktā noteiktie pasākumi ir atzīstami par neatbilstošiem, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju nodotu tālāk attiecīgajām Pusēm.

II PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums

KAITĪGO ŠĶIDRO VIELU KLASIFIKĀCIJAS VADLĪNIJAS*^*

Produktiem ir piešķirtas piesārņojuma kategorijas, pamatojoties uz šo produktu īpašību novērtējumu, kas attiecīgi atspoguļots GESAMP riska raksturojumā, kurš sniegts šajā tabulā:

Notei–kums	A1 Bio­aku­mu­lācija	A2 Bio­degra­dācija	B1 Akūts toksiskums	B2 Hronisks toksiskums	D3 Ilgtermiņa ietekme uz veselību	E2 Ietekme uz jūras iemītniekiem un bentiskiem biotopiem	Kat.
1			≥5				X
2	≥4		4
3		NR	4
4	≥ 4	NR			CMRTNI
5			4				Y
6			3
7			2
8	≥ 4	NR		Nav 0
9				≥ 1
10						Fp, F vai S Ja nav neorganiska
11					CMRTNI
12	Ikviens produkts, kas neatbilst 1.–11. un 13. noteikuma kritērijiem						Z
13	Visi produkti, kas identificēti kā: ≤2 ailē A1; R ailē A2; neaizpildīta aile D3; nav Fp, F vai S (ja nav organiska) ailē E2 un 0 (nulle) pārējās GESAMP riska raksturojuma ailēs						OS

 

 

^* Atsauce ir uz grozītajām Šķidro lejamkravu pagaidu novērtēšanas vadlīnijām, MEPC.1/Apkārtraksts Nr. 513.

 

 

Pārskatītās GESAMP riska novērtējuma kārtības saīsinātais paskaidrojums

Ailes A un B – ūdens vide
	A			B
	Bioakumulācija un biodegradācija			Ūdens toksiskums
Skaitliskais novērtējums	A 1* Bioakumulācija		A 2* Biodegradācija	B 1* Akūtais toksiskums	B 2* Hroniskais toksiskums
	log Pow	BKK		LC/EC/IC50 (mg/l)	NOEC (mg/l)
0	<1 vai > ca. 7	nav izmērāms	R: viegli biodegradējams NR: nav viegli biodegradējams	>1000	>1
1	≥1 – <2	≥1 – <10		>100 – ≤1000	>0,1 – ≤1
2	≥2 – <3	≥10 – <100		>10 – ≤100	>0,01 – ≤0,1
3	≥3 – >4	≥100 – <500		>1 – ≤10	>0,001 – ≤0,01
4	≥4 – <5	≥500 – <4000		>0,1 – ≤1	≤0,001
5	≥5	≥4000		>0,01 – ≤0,1
6				≤0,01

 

 

C un D ailes – cilvēka veselība (toksiskā iedarbība uz zīdītājiem)
			C			D
Skaitlis–kais novērtē–jums	Akūts zīdītāju toksiskums					Kairinošās īpašības, korozija un ilgtermiņa ietekme uz veselību
	C 1 Perorālais toksiskums LD50 (mg/kg)	C 2 Akūts zemādas toksiskums LD50 (mg/kg)		C 3 Inhalācijas toksiskums LC50 (mg/l)		D 1 Ādas kairinājums un korozija	D 2 Acu kairinājums un korozija	D3* Ilgtermiņa ietekme uz veselību
0	>2000	>2000		>20		nav kairinoša	nav kairinoša	C – kancerogēna M – mutagēna R – reprotoksiska S – sensibilizējoša A – ieelpošanas bīstamība T – mērķa orgāns sistēmiskais toksiskums L – plaušu bojājums N – neirotoksisks I – imūntoksisks
1	>300– <2000	>1000 –<2000		>10 – <20		viegli kairinoša	viegli kairinoša
2	>50 –<300	>200 –<1000		>2 – <10		kairinoša	kairinoša
3	>5 – <50	>50 – <200		>0,5 – < 2		3. Ārkārtīgi kairinoša vai korozīva 3A kor. (<4hr) 3B kor. (<1hr) 3C kor. (<3m)	ārkārtīgi kairinoša
4	<5	<50		<0,5

 

E aile – Mijietekme ar citiem jūras izmantošanas veidiem
E 1 Piesārņojoša	E 2* Fiziskā ietekme uz jūras iemītniekiem un bentiskajiem biotopiem	E 3 Mijietekme ar piekrastes ainavu
		Skaitliskais novērtējums	Apraksts un darbība
NT: nepiesārņojoša (testēts) T: piesārņojuma tests pozitīvs	Fp: pastāvīgi peldoša F: peldoša S: grimstošas viela	0	nekādas mijietekmes nekāda brīdinājuma
		1	nedaudz nevēlama brīdinājums, nekādas ietekmes uz ainavu
		2	mēreni nevēlama iespējama ietekme uz ainavu
		3	ļoti nevēlama ietekme uz ainavu

^* Šīs ailes izmanto, lai noteiktu piesārņojuma kategorijas

2. papildinājums

KRAVAS OPERĀCIJU ŽURNĀLA VEIDLAPA KUĢIEM,
KAS KĀ LEJAMKRAVAS PĀRVADĀ KAITĪGAS ŠĶIDRĀS VIELAS

KRAVAS OPERĀCIJU ŽURNĀLS KUĢIEM,
KAS KĀ LEJAMKRAVAS PĀRVADĀ KAITĪGAS ŠĶIDRĀS VIELAS

Kuģa vārds

Pazīšanas numurs vai burti

SJO numurs:

Bruto tilpība

Laikposmā no … līdz …

Kuģa vārds

Pazīšanas numurs vai burti

KRAVAS UN NOSTĀDINĀŠANAS TANKU IZVIETOJUMA PLĀNS(aizpilda uz kuģa)

 

Pump room	Sūkņu telpa
Identification of tanks	Tanku norādīšana
Capacity	Tilpība
(Give the capacity of each tank in cubic metres)	(Norādīt katra tanka tilpību kubikmetros)

 

 

Ievads

Nākamajās lappusēs ir sniegts plašs saraksts ar kravas un balasta operāciju pozīcijām, kuras attiecīgajā gadījumā ir ierakstāmas kravas operāciju žurnālā saskaņā ar II pielikuma 15.2. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78). Pozīcijas ir sagrupētas atbilstoši operācijas veidam, katru sadaļu apzīmējot ar burtu.

Veicot ierakstus kravas operāciju žurnālā, datums, operācijas kods un pozīcijas numurs jānorāda attiecīgajās ailēs un pieprasītās ziņas jāieraksta brīvajās vietās hronoloģiskā secībā.

Katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina un datē atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki un, ja nepieciešams, tās Puses kompetentās iestādes pilnvarotais inspektors, kurā kuģis tiek izkrauts. Kuģa kapteinis apstiprina ar parakstu katru aizpildīto lappusi.

Reģistrējamo pozīciju saraksts

Ieraksti jāveic attiecībā uz operācijām, kurās iesaistītas visas vielu kategorijas.

A. Kravas iekraušana

1. Iekraušanas vieta.

2. Norādīt tanku (tankus), vielas (vielu) un kategorijas (kategoriju) nosaukumu.

B. Iekšējā kravas pārvietošana

3. Pārvietotās (pārvietoto) kravas (kravu) nosaukums un kategorija

4. Tanku apzīmējums:

4.1. no:

4.2. uz:

5. Vai 4.1. apakšpunktā minēto (minētos) tanku (tankus) iztukšoja?

6. Ja ne, uzrādīt tankā (tankos) atlikušo daudzumu.

C. Kravas izkraušana

7. Izkraušanas vieta.

8. Izkrautā (izkrauto) tanka (tanku) apzīmējums.

9. Vai tanku (tankus) iztukšoja?

9.1. Ja iztukšoja, apstipriniet, ka iztukšošanas un tīrīšanas procedūra veikta saskaņā ar kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatu (t. i., sānsvere, galsvere, tīrīšanas temperatūra).

9.2. Ja neiztukšoja, uzrādīt tankā (tankos) atlikušo daudzumu.

10. Vai kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatā ir prasīts veikt pirmsmazgāšanu un pēc tam novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām?

11. Sūknēšanas un/vai tīrīšanas sistēmas atteice:

11.1. atteices laiks un veids;

11.2. atteices iemesli;

11.3. laiks, kad sistēma bija atjaunota darba stāvoklī.

D. Obligātā pirmsmazgāšana saskaņā ar kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatu

12. Norādīt tanku(–us), vielu(–as) un kategoriju(–as).

13. Mazgāšanas paņēmiens:

13.1. tīrīšanas mašīnu skaits uz tanku;

13.2. mazgāšanas ciklu ilgums;

13.3. karstā/aukstā mazgāšana.

14. Pirmsmazgāšanas nosēdumi pārvietoti uz:

14.1. pieņemšanas iekārtu izkraušanas ostā (norādīt ostu)^*;

15.2. uz citu pieņemšanas iekārtu (norādīt ostu)^*.

E. Kravas tanku tīrīšana, izņemot obligāto pirmsmazgāšanu (citas pirmsmazgāšanas operācijas, pēdējā mazgāšana, ventilācija u. c.)

15. Norādīt laiku, identificēt tanku(–us), vielu(–as) un kategoriju(–as) un norādīt:

15.1. izmantoto mazgāšanas procedūru;

15.2. tīrīšanas līdzekli (līdzekļus) (norādīt līdzekli (līdzekļus) un daudzumu);

15.3. izmantotā ventilācijas procedūra (norādīt ventilācijas laikā izmantoto ventilatoru skaituun ventilēšanas ilgumu).

16. Tanka mazgāšanas ūdeņi novadīti:

16.1. jūrā;

16.2. uz pieņemšanas iekārtu (norādīt ostu)^*;

16.3. uz nostādināšanas tanku (norādīt tanku).

F. Tanka mazgāšanas ūdeņu izvadīšana jūrā

17. Norādīt tanku (tankus):

17.1. Vai tanka mazgāšanas ūdeņi tika izvadīti tanka (tanku) tīrīšanas laikā? Ja tika, tad ar kādu ātrumu?

17.2. Vai tanka mazgāšanas ūdeni izvadīja no nosēdumu tanka? Ja izvadīja, tad norādīt daudzumu un izvadīšanas ātrumu.

18. Sūknēšanas uzsākšanas un pārtraukšanas laiks.

19. Kuģa ātrums izvadīšanas laikā.

G. Kravas tanku balastēšana

20. Balastētā (balastēto) tanka (tanku) apzīmējums.

21. Laiks, kad tika uzsākta balastēšana.

H. Balasta ūdens izvadīšana no kravas tankiem

22. Tanka (tanku) apzīmējums.

23. Balasta izvadīšana:

23.1. jūrā;

23.2. uz pieņemšanas iekārtu (norādīt ostu)^*.

24. Laiks, kad tika uzsākta un pārtraukta balasta izvadīšana.

25. Kuģa ātrums izvadīšanas laikā.

I. Nejauša vai cita veida ārkārtas noplūde

26. Norises laiks.

27. Aptuvenais daudzums, viela(–as) un kategorija(–as).

28. Izvadīšanas vai noplūdes apstākļi un vispārējas piezīmes.

J. Pilnvarotu inspektoru veiktā kontrole

29. Norādīt ostu.

30. Norādīt tanku(–us), vielu(–as), kategoriju(–as), kas izvadīta(–as) krastā.

31. Vai tanks (tanki), sūknis (sūkņi) un cauruļvadu sistēma(–as) tika iztukšotas?

32. Vai tika veikta pirmsmazgāšana saskaņā ar kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatu?

33. Vai tanka mazgāšanas ūdeņi, kas radušies, veicot pirmsmazgāšanu, ir izvadīti krastā un vai tanks ir tukšs?

34. Obligāto pirmsmazgāšanu atļauts neveikt.

35. Šādas atļaujas piešķiršanas iemesli.

36. Pilnvarotā inspektora vārds un paraksts.

37. Organizācija, uzņēmums, valsts aģentūra, kurā inspektors strādā.

^* Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietotā tanku mazgāšanā izmantotā ūdens daudzums kopā ar pārvietošanas laiku un datumu. Kvīts vai apliecinošais dokuments jāglabā kopā ar kravas operāciju žurnālu.

K. Papildu ekspluatācijas darbības un piezīmes

Kuģa vārds

Pazīšanas numurs vai burti

SJO numurs

KRAVAS/BALASTA OPERĀCIJAS

Datums	Kods (burts)	Pozīcija (numurs)	Operāciju saraksts/atbildīgā sardzes virsnieka paraksts/ pilnvarotā inspektora vārds un paraksts

Kapteiņa paraksts ……………………………………….

3. papildinājums

ATTIECĪBĀ UZ KAITĪGU ŠĶIDRO VIELU KĀ LEJAMKRAVU PĀRVADĀŠANU PIEŠĶIRTĀ
STARPTAUTISKĀS PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBAS VEIDLAPA

 

4. papildinājums

PROCEDŪRU UN IEKĀRTU ROKASGRĀMATAS STANDARTFORMĀTS

1. piezīme: Formātu veido standartizēts ievads un katras sadaļas virsrakstu rādītājs. Šī standartizētā daļa jāatveido katra kuģa rokasgrāmatā. Aiz tās ir katras sadaļas saturs, kas sagatavots attiecībā uz konkrēto kuģi. Ja sadaļa nav piemērojama, jāieraksta “NP”, lai neizjauktu numurējumu, kas noteikts standartformātā. Ja standartformāta punkti ir slīprakstā, jāsniedz vajadzīgā informācija par konkrēto kuģi. Saturs attiecībā uz katru kuģi būs atšķirīgs projekta, pārvadājumu un plānoto kravu dēļ. Ja teksts nav slīprakstā, standartformāta teksts rokasgrāmatā jāieraksta bez kādām izmaiņām.

2. piezīme: Ja administrācija pieprasa vai pieņem informāciju vai ekspluatācijas instrukcijas papildus tām, kas minētas šajā standartformātā, tad tās iekļauj rokasgrāmatas 4. papildinājumā.

STANDARTFORMĀTS

 

MARPOL 73/78 II PIELIKUMS. PROCEDŪRU UN IEKĀRTU ROKASGRĀMATA

Kuģa vārds:

Pazīšanas numurs vai burti:

SJO numurs

Reģistrācijas osta:

Administrācijas apstiprinājuma zīmogs:

IEVADS

1. 1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā MARPOL 73/78), ir izstrādāta, lai novērstu jūras vides piesārņojumu, ko izraisījusi kaitīgu vielu vai noteču, kurās ir šādas vielas, noplūde jūrā no kuģiem. Lai sasniegtu šo mērķi, MARPOL 73/78 ir seši pielikumi, kuros ir iekļauti sīki noteikumi par tādu vielu pārvietošanu uz kuģa un izvadīšanu jūrā vai nokļūšanu atmosfērā, kuras pieder sešam galvenajām kaitīgo vielu grupām, proti, I pielikums (Minerāleļļas), II pielikums (Kaitīgās šķidrās vielas, ko pārvadā kā lejamkravas), III pielikums (Kaitīgās vielas iepakojumā), IV pielikums (Notekūdeņi), V pielikums (Atkritumi) un VI pielikums (Gaisa piesārņojums).

2. MARPOL 73/78 II pielikuma 13. noteikums (turpmāk tekstā – II pielikums) aizliedz izvadīt jūrā X, Y vai Z kategorijas kaitīgas šķidrās vielas vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus nosēdumus vai maisījumus, kuros ir šādas vielas, izņemot gadījumu, kad to dara atbilstoši izvirzītajiem nosacījumiem, tostarp saskaņā ar procedūrām un pasākumiem, kuru pamatā ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) izstrādātie standarti, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti katrai kategorijai noteiktie kritēriji.

3. II pielikumā noteikts, ka uz ikviena kuģa, kas ir sertificēts kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadātājs, jābūt Procedūru un iekārtu rokasgrāmatai, kas turpmāk tekstā dēvēta par rokasgrāmatu.

4. Šī rokasgrāmata ir sarakstīta saskaņā ar II pielikuma 4. papildinājumu un attiecas uz jūras vides aspektiem saistībā ar kravas tanku tīrīšanu un tādu nosēdumu un maisījumu izvadīšanu, kuri radušies, tīrot kravas tankus. Šī rokasgrāmata nav drošības noteikumi, šajā saistībā jāatsaucas uz citām publikācijām, īpaši, lai novērtētu drošības risku.

5. Rokasgrāmatas mērķis ir norādīt pasākumus un aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību II pielikumam, un norādīt kuģa virsniekiem visas ekspluatācijas darbības attiecībā uz kravas pārvietošanu, tanku tīrīšanu, mazgāšanas atlikumu pārvietošanu, nosēdumu izvadīšanu, balastēšanu un balasta izkraušanu, kas jāievēro, lai izpildītu II pielikuma prasības.

6. Turklāt administrācija šo rokasgrāmatu kopā ar kuģa kravas operāciju žurnālu un apliecību, kas izsniegta saskaņā ar II pielikumu,^* lietos kontroles nolūkos, lai nodrošinātu kuģa pilnīgu atbilstību II pielikuma prasībām.

7. Kuģa kapteinim jānodrošina tas, lai jūrā nenoplūstu kravas nosēdumi vai nosēdumu/ūdens maisījumi, kuros ir X,Y vai Z kategorijas vielas, ja vien šāda izvadīšana netiek veikta pilnīgā saskaņā ar rokasgrāmatā norādīto ekspluatācijas kārtību.

8. Šo rokasgrāmatu ir apstiprinājusi administrācija, un bez iepriekšēja administrācijas apstiprinājuma nedrīkst veikt izmaiņas vai labojumus nevienā tās daļā.

^* Iekļaut tikai konkrētajam kuģim izdoto apliecību: t. i., Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu vai Piemērotības apliecību bīstamu beztaras ķīmisko vielu pārvadāšanai vai Starptautisko piemērotības apliecību bīstamu beztaras ķīmisko vielu pārvadāšanai.

SADAĻU RĀDĪTĀJS

1. MARPOL 73/78 II pielikuma galvenās iezīmes

2. Kuģa aprīkojuma un izkārtojuma apraksts

3. Kravas izkraušanas procedūras un tanku tīrīšana

4. Procedūras, kas attiecas uz kravas tanku tīrīšanu, nosēdumu izvadīšanu, balastēšanu un balasta izkraušanu

5. Informācija un procedūras

1. sadaļa. MARPOL 73/78 II pielikuma galvenās iezīmes

1.1. II pielikuma prasības attiecas uz visiem kuģiem, kuri kā lejamkravas pārvadā kaitīgas šķidrās vielas. Vielas, kuras apdraud jūras vidi, iedala trīs kategorijās – X, Y un Z. X kategorijas vielas ir tās, kas rada vislielākos draudus jūras videi, savukārt Z kategorijas jūras vidi apdraud vismazāk.

1.2. II pielikums aizliedz izvadīt jūrā notekūdeņus, kuros ir šo kategoriju vielas, izņemot gadījumu, kad minēto izvadīšanu veic saskaņā ar nosacījumiem, kas ir sīki izstrādāti attiecībā uz katru kategoriju. Attiecīgajā gadījumā šie nosacījumi ietver tādus parametrus kā, piemēram:

1.2.1. maksimālais vielu daudzums uz tanku, kuru drīkst izvadīt jūrā,

1.2.2. kuģa ātrums izvadīšanas laikā,

1.2.3. minimālais attālums no tuvākās saus­zemes izvadīšanas laikā,

1.2.4. minimālais ūdens dziļums jūrā izvadīšanas laikā un

1.2.5. nepieciešamība veikt izvadīšanu zem ūdenslīnijas.

1.3. Uz atsevišķiem jūras reģioniem, kas noteikti kā “īpašās teritorijas”, attiecas daudz stingrāki kritēriji. Saskaņā ar II pielikumu īpašā teritorija ir Antarktikas reģions.

1.4. II pielikumā noteikts, ka visiem kuģiem jābūt aprīkotiem ar sūknēšanas un cauruļvadu iekārtām, lai nodrošinātu to, ka nevienā tankā, kas paredzēts X, Y un Z kategorijas vielu pārvadāšanai, pēc izkraušanas nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz pielikumā norādīto. Attiecībā uz ikvienu tanku, kas paredzēts šādu vielu pārvadāšanai, veic nosēdumu daudzuma novērtēšanu. Tikai tad, kad tiek konstatēts, ka nosēdumu daudzums ir mazāks par pielikumā noteikto daudzumu, tanku drīkst apstiprināt X, Y vai Z kategorijas vielu pārvadāšanai.

1.5. Papildus iepriekšminētajiem nosacījumiem svarīga prasība II pielikumā ir tā, ka noteiktas kravas atlikumu izvadīšanas operācijas un noteiktas tanka tīrīšanas un ventilācijas operācijas drīkst veikt, tikai izmantojot apstiprinātas procedūras un iekārtas.

1.6. Lai nodrošinātu atbilstību 1.5. punkta prasībai, šīs rokasgrāmatas 2. sadaļā ir pilnīga informācija par kuģa aprīkojumu un iekārtām, 3. sadaļā – ekspluatācijas procedūras attiecībā uz kravas izkraušanu un tanku tīrīšanu un 4. sadaļā – kravas nosēdumu izvadīšanas, tanku mazgāšanas, mazgāšanas nosēdumu savākšanas, balastēšanas un balasta izkraušanas procedūras, kas piemērojamas vielām, kuru pārvadāšanai kuģis ir sertificēts.

1.7. Ievērojot šajā rokasgrāmatā noteiktās procedūras, tiks nodrošināts, ka konkrētais kuģis atbilst visām attiecīgajām MARPOL 73/78 II pielikuma prasībām.

2. sadaļa. Kuģa aprīkojuma un iekārtu apraksts

2.1. Šajā sadaļa ir pilnīga informācija par kuģa aprīkojumu un iekārtām, kas nepieciešamas, lai kuģa komandai būtu iespējams ievērot ekspluatācijas procedūras, kas noteiktas 3. un 4. sadaļā.

2.2. Kuģa vispārējais izkārtojums un kravas tanku apraksts

Šajā sadaļā ir īss kuģa kravas nodalījuma apraksts, tostarp kravas tanku galvenās iezīmes un to novietojumu.

Iekļauj shematiskos zīmējumus un shēmas, kur attēlots kuģa vispārējais izkārtojums un norādīts kravas tanku novietojums un numerācija un apsildes iekārtas.

2.3. Kravas sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu un tīrīšanas sistēmas apraksts

Šajā sadaļā ir kravas sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu un tīrīšanas sistēmas apraksts. Ievieto shematiskus zīmējumus un skēmas, kuri sniedz šādu informāciju un kurus, ja nepieciešams, papildina ar tekstuālu paskaidrojumu:

2.3.1. kravas cauruļvadu iekārtas ar diametriem;

2.3.2. kravas sūknēšanas iekārtas un sūknēšanas jauda;

2.3.3. tīrīšanas sistēmas cauruļvadu iekārtas ar diametriem;

2.3.4. tīrīšanas sistēmas sūknēšanas iekārtas un sūknēšanas jauda;

2.3.5. sūknēšanas punkta un tīrīšanas līniju atrašanās vieta katrā kravas tankā;

2.3.6. ja ir ierīkota iesūces aka – tās atrašanās vieta un tilpība, izteikta kubikmetros;

2.3.7. līniju iztukšošanas un tīrīšanas vai pūšanas iekārtas un

2.3.8. līniju pūšanai vajadzīgā slāpekļa vai gaisa daudzums un spiediens, ja nepieciešams.

2.4. Balasta tanku un balasta sūknēšanas un cauruļvadu iekārtas

Šajā sadaļā ir balasta tanku un balasta sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu apraksts.

Ievieto shēmas un shematiskus zīmējumus, un tabulas, kas sniedz šādu informāciju:

2.4.1. vispārējais izkārtojums, kurā attēloti izolētā balasta tanki un kravas tanki, kurus izmanto kā balasta tankus, un to tilpība (kubikmetros);

2.4.2. balasta cauruļvadu iekārta;

2.4.3. tādu kravas tanku sūknēšanas jauda, kurus var izmantot kā balasta tankus, un

2.4.4. visi savienojumi, kas saista balasta cauruļvadu iekārtu un zemūdens cauruļu sistēmu.

2.5. Speciālo nostādināšanas tanku un tiem pievienoto sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu apraksts

Šajā sadaļā ir speciālā (speciālo) nostādināšanas tanka (tanku), ja tāds ir, un tam (tiem) pievienoto sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu apraksts. Pievieno skēmas un shematiskus zīmējumus, kas sniedz šādu informāciju:

2.5.1. kuriem speciālās nostādināšanas tankiem ir šādu tanku tilpība;

2.5.2. speciālo nostādināšanas tanku sūknēšanas un cauruļvadu iekārtas ar cauruļvadu diametriem un šo tanku savienojums ar zemūdens izplūdes cauruli.

2.6. Tādas zemūdens izplūdes caurules apraksts, kura paredzēta notecēm, kurās ir kaitīgas šķidrās vielas

Šajā sadaļā ir informācija par zemūdens izplūdes caurules (vai cauruļu) novietojumu un maksimālo caurlaidību, kā arī pieslēgumiem šai caurulei no kravas tankiem un nostādināšanas tankiem. Pievieno shēmas un shematiskus zīmējumus, kas sniedz šādu informāciju:

2.6.1. zemūdens izplūdes cauruļu atrašanās vieta un skaits;

2.6.2. pieslēgumi zemūdens izplūdes caurulēm;

2.6.3. visu jūras ūdens ieplūdes sistēmu atrašanās vieta attiecībā pret zemūdens izplūdes caurulēm.

2.7. Tādu ierīču apraksts, kas norāda un reģistrē plūsmas ātrumu

Svītrots

2.8. Kravas tanku ventilācijas sistēmas apraksts

Šajā sadaļā ir kravas tanku ventilācijas sistēmas apraksts.

Shēmas un shematiski zīmējumi, un tabulas, kas attiecīgajā gadījumā sniedz šādu informāciju un kas papildinātas ar tekstuālu paskaidrojumu:

2.8.1. kaitīgās šķidrās vielas, kuras kuģis ir sertificēts pārvadāt un kuru tvaika spiediens ir lielāks nekā 5kPa 20°C temperatūrā, un kuras ir piemērotas tīrīšanai ar ventilāciju un ir jāuzskaita rokasgrāmatas 4.4.10. punktā;

2.8.2. ventilācijas cauruļu sistēma un ventilatori;

2.8.3. ventilācijas atveru novietojums;

2.8.4. minimālais ventilācijas sistēmas plūsmas ātrums, lai atbilstoši vēdinātu kravas tanka dibenu un visas daļas;

2.8.5. tādu konstrukciju novietojums tanka iekšpusē, kuras ietekmē ventilāciju;

2.8.6. kravas cauruļvadu sistēmas, sūkņu, filtru u. c. ventilācijas metode un

2.8.7. līdzekļi, lai nodrošinātu, ka tanks ir sauss.

2.9. Tanka mazgāšanas iekārtu un mazgāšanas ūdens sildīšanas sistēmas apraksts

Šajā sadaļā ir kravas tanku mazgāšanas iekārtu, mazgāšanas ūdens sildīšanas sistēmas un visa nepieciešamā tanka mazgāšanas aprīkojuma apraksts.

Shēmas un shematiski zīmējumi, un tabulas, kas sniedz šādu informāciju:

2.9.1. tanka mazgāšanai paredzēto cauruļu izkārtojums un cauruļvadu diametri;

2.9.2. tanka tīrīšanas mašīnu tips, to tilpība un spiediens;

2.9.3. maksimālais tanka tīrīšanas mašīnu skaits, kuras var darboties vienlaicīgi;

2.9.4. kravas tanka mazgāšanai paredzēto atveru novietojums uz klāja;

2.9.5. tīrīšanas mašīnu skaits un to novietojums, kas nepieciešams, lai pilnībā aptvertu kravas tanka sienas;

2.9.6. tas mazgāšanas ūdens maksimālais apjoms, ko var uzkarsēt līdz 60°C temperatūrai ar uzstādīto sildīšanas aprīkojumu, un

2.9.7. maksimālais tanku tīrīšanas mašīnu skaits, kuras var darbināt vienlaicīgi 60°C temperatūrā.

3. sadaļa. Kravas izkraušanas procedūras un tanku tīrīšana

3.1. Šajā sadaļā ir ekspluatācijas procedūras attiecībā uz kravas izkraušanu un tanku tīrīšanu, kuras jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību II pielikuma prasībām.

3.2. Kravas izkraušana

Šajā sadaļā ir procedūras, kas jāievēro, tostarp attiecībā uz sūkņiem un kravas izkraušanas un sūknēšanas līniju, ko izmanto katrā tankā. Var norādīt alternatīvas metodes.

Norāda sūkņa vai sūkņu ekspluatācijas metodi un visu vārstu ekspluatācijas secību.

Pamatprasība ir maksimāli izkraut kravu.

3.3. Kravas tanku tīrīšana

Šajā sadaļā ir procedūras, kas jāievēro ikviena kravas tanka tīrīšanas laikā.

Šīs procedūras attiecas uz:

3.3.1. tīrīšanas sistēmas ekspluatāciju;

3.3.2. sānsveres un galsveres prasībām;

3.3.3. līniju iztukšošanas un tīrīšanas vai pūšanas iekārtām, ja tās nepieciešamas, un

3.3.4.tīrīšanas laika ilgumu, veicot testu ar ūdeni.

3.4. Kravas temperatūra

Šajā sadaļā ir informācija par tādas kravas sildīšanas prasībām, kura izkraušanas laikā ir jāuztur noteiktā minimālajā temperatūrā.

Jāsniedz informācija par sildīšanas sistēmas kontroli un temperatūras mērīšanas metodi.

3.5. Procedūras, kas jāievēro, ja kravas tanku nevar izkraut saskaņā ar noteikto procedūru

Šajā sadaļā ir informācija par procedūrām, kas jāievēro tad, ja 3.3. un/vai 3.4. sadaļā iekļautās prasības nav iespējams ievērot, piemēram, šādu apstākļu dēļ:

3.5.1. kravas tanka tīrīšanas sistēmas atteices dēļ, un

3.5.2. kravas tanka sildīšanas sistēmas atteices dēļ.

3.6. Kravas operāciju žurnāls

Pabeidzot jebkuras operācijas ar kravu, aizpilda attiecīgās kravas operāciju žurnāla vietas.

4. sadaļa. Procedūras, kas attiecas uz kravas tanku tīrīšanu, nosēdumu izvadīšanu, balastēšanu un balasta izkraušanu

4.1. Šajā sadaļā ir ekspluatācijas procedūras attiecībā uz tanku tīrīšanu, balasta un mazgāšanas atlikumu pārvietošanu, kuras jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību II pielikuma prasībām.

4.2. Nākamajos punktos izklāstīta veicamo operāciju secība un sniegta informācija, kurai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka attiecīgās kaitīgās šķidrās vielas tiek izvadītas, neradot kaitējuma draudus jūras videi.

4.3. Svītrots

4.4. Informācijai, kas nepieciešama, lai noteiktu kravas nosēdumu izvadīšanas, tanku tīrīšanas, balastēšanas un balasta izkraušanas procedūras, ņem vērā turpmāk minēto:

4.4.1. Vielas kategoriju

Vielas kategoriju noskaidro attiecīgajā apliecībā.

4.4.2. Tīrīšanas efektivitāti, kas piemīt tanka sūknēšanas sistēmai

Šīs sadaļas saturs būs atkarīgs no kuģa projekta un no tā, vai tas ir jauns kuģis vai esošais kuģis (Skatīt plūsmas diagrammu un sūknēšanas/tīrīšanas prasības).

4.4.3. Kuģis atrodas īpašajā teritorijā vai ārpus tās

Šajā sadaļā ir norādījumi par to, vai tanka mazgāšanas ūdeni drīkst izvadīt jūrā – īpašajā teritorijā (kā noteikts 1.3. sadaļā) vai ārpus īpašās teritorijas. Jānosaka dažādas prasības, un šīs prasības būs atkarīgas no kuģa projekta un pārvadājumu veida.

Kaitīgo šķidro vielu nosēdumus vai maisījumus, kuros ir šādas vielas, nav atļauts izvadīt Antarktikas reģionā (jūras reģions uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma).

4.4.4. Cietējošā vai augstas viskozitātes viela

Vielas īpašības noskaidro preču transportēšanas dokumentā.

4.4.5. Sajaukšanās spēja ar ūdeni

Svītrots

4.4.6. Savietojamība ar mazgāšanas atlikumiem, kuros ir citas vielas

Šajā sadaļā ir norādījumi par pieļaujamo un nepieļaujamo kravas mazgāšanas atlikumu sajaukšanu. Jāatsaucas uz savietojamības rokasgrāmatām.

4.4.7. Novadīšana uz pieņemšanas iekārtu

Šajā sadaļā norāda tās vielas, kuru nosēdumi jāpakļauj pirmsmazgāšanai un jānovada uz pieņemšanas iekārtu.

4.4.8. Izvadīšana jūrā

Šajā sadaļā ir informācija par faktoriem, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai nosēdumu/ūdens maisījumus drīkst izvadīt jūrā.

4.4.9. Tīrīšanas līdzekļu vai piedevu lietošana

Šajā sadaļā ir informācija par tīrīšanas līdzekļu (piemēram, šķīdinātāju, ko izmanto tanku tīrīšanai) un piedevu^* lietošanu un atrašanos tanku mazgāšanas ūdenī (piemēram, mazgāšanas līdzekļi).

^* Skatīt jaunāko MEPC.2 apkārtraksta izdevumu (izdod katru gadu decembrī).

4.4.10. Ventilācijas procedūru izmantošana tanku tīrīšanai

Šajā sadaļā ir norādītas visas vielas, kas piemērotas, lai izmantotu ventilācijas procedūras.

4.5. Pareizās ekspluatācijas procedūras, kuras jāievēro, tiek noteiktas, ņemot vērā iepriekšminēto informāciju un izmantojot 5. sadaļas instrukcijas un plūsmas diagrammu. Kravas operāciju žurnālā jāveic attiecīgie ieraksti, kuros norādīta pieņemtā kārtība.

5. sadaļa. Informācija un procedūras

Šajā sadaļā ir procedūras, kas būs atkarīgas no kuģa vecuma un sūknēšanas jaudas. Šajā sadaļā minētās plūsmas diagrammas paraugi ir sniegti A papildinājumā, un tajos ir iekļautas visaptverošas prasības, kas piemērojamas gan jauniem, gan esošiem kuģiem. Konkrētā kuģa rokasgrāmatā jāietver tikai tās prasības, kas attiecas tieši uz šo kuģi.

Attiecībā uz vielām, kuru kušanas temperatūra ir 0°C vai lielāka vai kuru viskozitāte 20°C ir 50mPa.s vai lielāka, informāciju par kušanas temperatūru un viskozitāti noskaidro nosūtīšanas dokumentā.

Attiecībā uz vielām, kuras ir atļauts pārvadāt, norāda atsauci uz attiecīgo apliecību.

Rokasgrāmatā ir:

1. tabula	:	Svītrots
2. tabula	:	Informācija par kravas tanku
A papildinājums	:	Plūsmas diagramma
B papildinājums	:	Pirmsmazgāšanas procedūras
C papildinājums	:	Ventilācijas procedūras
D papildinājums	:	Papildu informācija un ekspluatācijas norādījumi, kurus ir pieprasījusi vai ir pieņēmusi administrācija

Iepriekšminētās tabulas un papildinājumu izklāsts tiks sniegts turpmāk.

2. tabula – Informācija par kravas tanku

Tanka nr.	Tilpība (m3)	Tīrīšanas daudzums (litros)

A papildinājums

PLŪSMAS DIAGRAMMAS – KRAVAS TANKU TĪRĪŠANA UN TĀDA TANKU MAZGĀŠANAS ŪDENS/BALASTA AIZVĀKŠANA, KURĀ IR X, Y UN Z KATEGORIJAS VIELAS

1. piezīme: šajā plūsmas diagrammā ir attēlotas pamatprasības, kuras piemērojamas visu vecuma grupu kuģiem un kuras ir tikai rekomendējošas.

2. piezīme: jebkāda veida noplūdi jūrā regulē II pielikums.

3. piezīme: kaitīgo šķidro vielu vai šādas vielas saturošu maisījumu izvadīšana Antarktikas reģionā ir aizliegta.

 

Discharge tank and piping to maximum extent possible	Maksimāli iztukšot tanku un cauruļu sistēmu
Residue is Cat. X	X kat. nosēdumi
Yes	Jā
No	Nē
Residue is Cat. Y	Y kat. nosēdumi
Residue is Cat. Z	Z kat. nosēdumi
Residue is OS	OS nosēdumi
Apply CDP 1(a) or 3	Piemērot TAP 1.a) vai 3.
Solidifying or Highly Viscous	Cietējošā vai augstas viskozitātes viela
Ship keel laid after 01/01/2007	Kuģa ķīlis ielikts pēc 01.01.2007.
Apply CDP 1(a) or 1(b)	Piemērot TAP 1.a) vai 1.b)
Apply CDP 2(a) or 3	Piemērot TAP 2.a) vai 3.
Apply CDP 2(a) or 3	Piemērot TAP 2.a) vai 3.
Apply CDP 2(a), 2(b) or 3	Piemērot TAP 2.a), 2.b) vai 3.
No discharge requirements	Nekādu prasību attiecībā uz izvadīšanu
No transport allowed	Transportēšana nav atļauta

 

 

Kuģa apraksts	Tīrīšanas prasības (litros)
	X kategorija	Y kategorija	Z kategorija
Jauni kuģi: ķīlis ielikts pēc 01.01.2007.	75	75	75
IBC kuģi līdz 01.01.2007.	100 +50 pieļaujamā novirze	100 + 50 pieļaujamā novirze	300 + 50 pieļaujamā novirze
BCH kuģi	300 + 50 pieļaujamā novirze	300 + 50 pieļaujamā novirze	900 + 50 pieļaujamā novirze
Citi kuģi: ķīlis ielikts pirms 01.01.2007.	nepiemēro	nepiemēro	pēc iespējas iztukšot

 

 

Tīrīšanas un aizvākšanas procedūras (TAP) (Sākt no ailes augšpuses zem noteiktā TAP numura un atzīmētajās vietās aizpildīt procedūru noteiktajā secībā atzīmētajās vietās)
Nr.	Procedūra	Procedūras numurs
		1.a)	1.b)	2.a)	2.b)	3.
1.	Maksimāli iztīrīt tanku un cauruļvadus, noteikti ievērojot šīs rokasgrāmatas 3. sadaļā norādītās procedūras.	X	X	X	X	X
2.	Veikt pirmsmazgāšanu saskaņā ar šīs rokasgrāmatas B papildinājumu un novadīt nosēdumus uz pieņemšanas iekārtu.	X	X
3.	Papildus pirmsmazgāšanai veikt turpmāko mazgāšanu ar: pilnu tīrīšanas mašīnas (mašīnu) ciklu attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija; ūdens daudzumu, kas nav mazāks par to, kas aprēķināts, ja “k”=1,0, attiecībā uz kuģiem, kas būvēti 1994. gada 1. jūlijā vai pēc tam.		X
4.	Piemērot ventilācijas procedūru saskaņā ar šīs rokasgrāmatas C papildinājumu.					X
5.	Balastēt tankus vai mazgāt tankus atbilstoši pārvadāšanas standartiem.	X		X	X	X
6.	Tankam pievienotais balasts.		X
7.	Nosacījumi attiecībā uz tāda balasta/nosēdumu/ūdens maisījumu izvadīšanu, kas nav iegūti, veicot pirmsmazgāšanu.
	7.1. attālums no zemes > 12 jūras jūdzes;	X		X	X
	7.2. kuģa ātrums > 7 mezgli;	X		X	X
	7.3. ūdens dziļums > 25 metri;	X		X	X
	7.4. Zemūdens izvadīšanas izmantošana (nepārsniedzot pieļaujamo izvadīšanas ātrumu).	X		X
8.	Balasta izvadīšanas nosacījumi
	8.1. attālums no zemes > 12 jūras jūdzes;		X
	8.2. ūdens dziļums > 25 metri.		X
9.	Jebkādu ūdeni, kas pēc tam ievadīts tankā, drīkst izvadīt jūrā bez jebkādiem ierobežojumiem.	X	X	X	X	X

 

B papildinājums

PIRMSMAZGĀŠANAS PROCEDŪRAS

Šajā rokasgrāmatas papildinājumā ir pirmsmazgāšanas procedūras, kuru pamatā ir II pielikuma 6. papildinājums. Šīs procedūras ietver īpašas prasības attiecībā uz tanku mazgāšanas iekārtām un aprīkojumu, ar ko nodrošināts konkrētais kuģis un kas attiecas uz:

1.1. tīrīšanas mašīnas lietošanai atbilstošo novietojumu;

1.2. mazgāšanas nosēdumu izsūknēšanas procedūru;

1.3. karstajai mazgāšanai noteiktajām prasībām;

1.4. tīrīšanas mašīnas ciklu skaits ( vai laiks) un

1.5. minimālo ekspluatācijas spiedienu.

C papildinājums

VENTILĀCIJAS PROCEDŪRAS

Šajā rokasgrāmatas papildinājumā ir ventilācijas procedūras, kuru pamatā ir II pielikuma 7. papildinājums. Šīs procedūras ietver īpašas prasības, kuras attiecas uz kravas tanku ventilācijas sistēmas lietošanu vai aprīkojumu, kas uzstādīts uz konkrētā kuģa, un kuras aptver:

1.1. ventilācijas lietojumam atbilstošo novietojumu;

1.2. minimālo plūsmu vai ventilatoru ātrumu;

1.3. kravas cauruļvadu, sūkņu, filtru u. tml. ventilācijas procedūras un

1.4. procedūras, lai nodrošinātu, ka procesa beigās tanki ir sausi.

D papildinājums

PAPILDU INFORMĀCIJA UN EKSPLUATĀCIJAS PRASĪBAS,
KURAS IR PIEPRASĪJUSI VAI PIEŅĒMUSI ADMINISTRĀCIJA

5. papildinājums

NOSĒDUMU DAUDZUMA NOVĒRTĒŠANA KRAVAS TANKOS, SŪKŅOS
UN SAISTĪTAJĀ CAURUĻVADĀ

1. Ievads

1.1. Mērķis

1.1.1. Šā papildinājuma mērķis ir noteikt procedūru, kā pārbaudīt kravas sūknēšanas sistēmu efektivitāti.

1.2. Pamats

1.2.1. Tanka sūknēšanas sistēmas spēju atbilst 12.1., 12.2. vai 12.3. noteikumam nosaka, veicot testu saskaņā ar šā papildinājuma 3. sadaļā noteikto kārtību. Mērāmo daudzumu sauc par “tīrīšanas daudzumu”. Katra tanka tīrīšanas daudzums jāieraksta kuģa rokasgrāmatā.

1.2.2. Pēc tam, kad ir noteikts viena tanka tīrīšanas daudzums, administrācija var izmantot noteikto daudzumu attiecībā uz līdzīgu tanku, ja administrācija ir apliecinājusi, ka šajā tankā sūknēšanas sistēma ir līdzīga un pienācīgi darbojas.

2. Projektēšanas kritēriji un ekspluatācijas pārbaude

2.1. Kravas sūknēšanas sistēmas jāprojektē tā, lai tās atbilstu maksimālajam noteiktajam nosēdumu daudzumam uz tanku un saistīto cauruļvadu, kā noteikts II pielikuma 12. noteikumā atbilstoši administrācijas prasībām.

2.2. Saskaņā ar 12.5. noteikumu kravas sūknēšanas sistēmas jāpārbauda ar ūdeni, lai pierādītu to veiktspēju. Šādas pārbaudes ar ūdeni, veicot mērīšanu, parāda, ka sistēma atbilst 12. noteikuma prasībām. Attiecībā uz 12.1. un 12.2. noteikumu ir pieņemama 50 litru pieļaujamā novirze.

3. Ekspluatācijas pārbaude, kurā izmanto ūdeni

3.1. Pārbaudes nosacījumi

3.1.1. Kuģa galsverei un sānsverei jābūt tādā līmenī, lai nodrošinātu izdevīgu novadīšanu uz sūknēšanas punktu. Pārbaudes ar ūdeni laikā kuģa galsvere nedrīkst pārsniegt 3° kuģa pakaļgalā, bet kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 1°.

3.1.2. Pārbaudei ar ūdeni izraudzītā gal­svere un sānsvere jāpieraksta. Pārbaudē ar ūdeni jāizmanto visneizdevīgākā galsvere un sānsvere.

3.1.3. Veicot pārbaudi ar ūdeni, vajadzīgi līdzekļi, lai uzturētu pretspiedienu, ne mazāku par 100 kPa, kravas tanka izkraušanas kolektorā (skatīt 5.1. un 5.2. attēlu).

3.1.4. Attiecībā uz katru tanku jāpieraksta laiks, kas bija vajadzīgs ūdens pārbaudes veikšanai, apzinoties, ka var rasties nepieciešamība to labot pēc nākamo pārbaužu veikšanas.

3.2. Pārbaudes procedūra

3.2.1. Nodrošināt, ka pārbaudāmais kravas tanks un tā saistītais cauruļvads ir iztīrīts un kravas tanks ir drošs iekļūšanai tajā.

3.2.2. Piepildīt kravas tanku ar ūdeni līdz tādam līmenim, kas nepieciešams, lai veiktu paras­to kravas izkraušanas nobeiguma operāciju.

3.2.3. Izvadīt ūdeni no kravas tanka un tā saistītā cauruļvada atbilstoši iecerētajai kārtībai.

3.2.4. Savākt visu kravas tankā un tās sais­tītajā cauruļvadā atlikušo ūdeni kalibrētā tankā, lai veiktu mērīšanu. Cita starpā ūdens nosēdumi jāsavāc:

3.2.4.1. no kravas tanka iesūknēšanas cauruļvada un tā apkārtnes,

3.2.4.2. no visiem norobežotajiem laukumiem kravas tanka dibenā,

3.2.4.3. no kravas sūkņa zemākā punkta un

3.2.4.4. no visām tāda cauruļvada zema līmeņa nosūcēm, kas saistīts ar kravas tanku līdz pat kolektora vārstam.

3.2.5. Iepriekšminētais kopējais savāktais ūdens daudzums nosaka kravas tanka tīrīšanas daudzumu.

3.2.6. Ja tanku grupu apkalpo kopējais sūknis vai cauruļvads, pārbaudes ar ūdeni nosēdumus, kas saistīti ar kopējo (kopējām) sistēmu (sistēmām), var proporcionāli sadalīt starp tankiem, ja kuģa apstiprinātajā rokasgrāmatā ir iekļauts šāds ekspluatācijas ierobežojums: “Ja notiek attiecīgās grupas tanku secīga izkraušana, sūkni vai cauruļvadu nemazgā, līdz visi grupas tanki ir izkrauti.”

5.1. attēls

Test hose or pipe	Pārbaudes šļūtene vai caurule
Cargo piping	Kravas cauruļvads
Manifold valve	Kolektora vārsts
Flange	Atloks
Ships’s deck	Kuģa klājs
Ship’s side	Kuģa sāns

 

5.2. attēls

Cargo piping	Kravas cauruļvads
Manifold valve	Kolektora vārsts
Flange	Atloks
Constant pressure valve set at 100 kPa	Konstantā spiediena vārsts, kas uzstādīts uz 100 kPa
Pressure gauge	Manometrs
Ship’s deck	Kuģa klājs
Ship’s side	Kuģa sāns

Šajos zīmējumos attēlotas pārbaudes iekārtas, kas nodrošina to, ka konkrētā kravas tanka izkraušanas kolektorā pretspiediens nav mazāks par 100 kPa.

 

6. papildinājums

PIRMSMAZGĀŠANAS PROCEDŪRAS

A. Kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija

Pirmsmazgāšanas procedūra ir nepieciešama, lai izpildītu vairākas II pielikuma prasības. Šajā papildinājumā ir paskaidrots, kā veic pirmsmazgāšanas procedūru.

Necietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūras

1. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu ūdens strūklu, ko darbina ar pietiekami augstu ūdens spiedienu. Attieciba uz X kategorijas vielām tīrīšanas mašīnas darbina, mainot to novietojumu, lai visas tanka virsmas tiktu nomazgātas. Attieciba uz Y kategorijas vielām jāizmantot tikai viens novietojums.

2. Mazgāšanas laikā ūdens daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu (pozitīva sānsvere un galsvere). Ja šo nosacījumu nav iespējams ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

3. Vielas, kuru viskozitāte ir 50 mPa.s 20°C un lielāka, jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

4. Izmantotais tīrīšanas mašīnas ciklu skaits nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 6.1. tabulā. Tīrīšanas mašīnas cikls ir posms starp diviem secīgiem identiskiem tanka tīrīšanas mašīnas novietojumiem (rotācija 360° leņķī).

5. Pēc tam, kad veikta mazgāšana, tanka tīrīšanas mašīnu (mašīnas) turpina darbināt tik ilgi, cik tas vajadzīgs, lai izskalotu cauruļvadu, sūkni un filtru, un novadīšanu uz krasta pieņemšanas iekārtām turpina tik ilgi, līdz tanks ir tukšs.

Cietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūras

1. Tanki jāmazgā, cik vien iespējams drīz, pēc izkraušanas. Ja iespējams, tankus pirms mazgāšanas karsē.

2. Nosēdumus, kas atrodas lūkās un kolektoros, vēlams aizvākt, pirms tiek veikta pirmsmazgāšana.

3. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu ūdens strūklu, kas plūst ar pietiekami augstu ūdens spiedienu un tādās vietās, lai nodrošinātu, ka tiek nomazgāta visas tanka virsmas.

4. Mazgāšanas laikā ūdens daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu (pozitīva sānsvere un galsvere). Ja šo nosacījumu nav iespējams ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

5. Tanki jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

6. Izmantotais tīrīšanas mašīnas ciklu skaits nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 6.1. tabulā. Tīrīšanas mašīnas cikls ir posms starp diviem secīgiem identiskiem mašīnas novietojumiem (rotācija 360° leņķī).

7. Pēc tam, kad veikta mazgāšana, tīrīšanas mašīnu (mašīnas) turpina darbināt tik ilgi, cik nepieciešams, lai izskalotu cauruļvadu, sūkni un filtru, un novadīšanu uz krasta pieņemšanas iekārtām turpina tik ilgi, līdz tanks ir tukšs.

6.1. tabula – Katrā novietojumā izmantoto tīrīšanas mašīnas ciklu skaits

Vielas kategorija	Tīrīšanas mašīnas ciklu skaits
	Necietējošās vielas	Cietējošās vielas
X kategorija	1	2
Y kategorija	1/2	1

 

B. Kuģiem, kas būvēti 1994. gada 1. jūlijā vai pēc tam, un ieteikums attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija

Pirmsmazgāšanas procedūra ir nepieciešama, lai izpildītu vairākas II pielikuma prasības. Šajā papildinājumā ir paskaidrots, kā jāveic pirmsmazgāšanas procedūras un kā jānosaka mazgāšanas līdzekļa minimālais izmantojamais daudzums. Mazāku daudzumu mazgāšanas līdzekļa var izmantot, pamatojoties uz faktisku apstiprinošu pārbaudi atbilstoši administrācijas prasībām. Ja tiek apstiprināts samazināts daudzums, tad informācija par to jāsniedz rokasgrāmatā.

Ja pirmsmazgāšanā izmanto citu līdzekli, nevis ūdeni, tad piemēro 13.5.1. noteikuma prasības.

Necietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūra bez mazgāšanas līdzekļu atkārtotas izmantošanas

1. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu (rotējošas) strūklu (strūklas), ko darbina ar pietiekami augstu ūdens spiedienu. Attieciba uz X kategorijas vielām tīrīšanas mašīnas darbina, mainot to novietojumu, lai visas tanka virsmas tiktu nomazgātas. Attieciba uz Y kategorijas vielām jāizmantot tikai viens novietojums.

2. Mazgāšanas laikā šķidruma daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu. Ja šo nosacījumu nav iespējama ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

3. Vielas, kuru viskozitāte ir 50 mPa.s 20°C un lielāka, jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

4. Mazgāšanā izmantotā ūdens daudzums nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 20. punktā vai noteikts saskaņā ar 21. punktu.

5. Pēc pirmsmazgāšanas tanki un līnijas rūpīgi jāiztīra.

Cietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūra bez mazgāšanas līdzekļu atkārtotas izmantošanas

6. Tanki jāmazgā, cik vien iespējams drīz, pēc izkraušanas. Ja iespējams, tankus pirms mazgāšanas karsē.

7. Nosēdumus, kas atrodas lūkās un kolektoros, vēlams aizvākt, pirms tiek veikta pirmsmazgāšana.

8. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu (rotējošas) strūklu (strūklas), kas plūst ar pietiekami augstu ūdens spiedienu un tādās vietās, lai nodrošinātu, ka tiek nomazgātas visas tanka virsmas.

9. Mazgāšanas laikā šķidruma daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu. Ja šo nosacījumu nav iespējams ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

10. Tanki jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

11. Mazgāšanā izmantotais ūdens daudzums nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 20. punktā vai noteikts saskaņā ar 21. punktu.

12. Pēc pirmsmazgāšanas tanki un līnijas rūpīgi jāiztīra.

Pirmsmazgāšanas procedūra ar atkārtotu mazgāšanas līdzekļu izmantošanu

13. Mazgāšanu ar pārstrādātu mazgāšanas līdzekli var veikt, lai mazgātu vairāk nekā vienu kravas tanku. Nosakot daudzumu, attiecīga uzmanība jāpievērš paredzētajam nosēdumu daudzumam tankos un mazgāšanas līdzekļa īpašībām, kā arī tam, vai tiek izmantota sākotnējā skalošana vai mazgāšana. Ja vien nav sniegti atbilstoši dati, aprēķinātā kravas nosēdumu beigu koncentrācija mazgāšanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 5%, pamatojoties uz nominālo tīrīšanas daudzumu.

14. Pārstrādāto mazgāšanas līdzekli drīkst izmantot tikai tādos mazgāšanas tankos, kuros ir bijusi tā pati vai līdzīga viela.

15. Tankā vai tankos, kuru mazgāšana jāveic, pievieno tādu daudzumu mazgāšanas līdzekļa, lai nodrošinātu nepārtrauktu mazgāšanu.

16. Visas tanka virsmas mazgā, izmantojot rotējošu (rotējošas) strūklu (strūklas), ko darbina ar pietiekami augstu spiedienu. Mazgāšanas līdzekļa pārstrāde var notikt tankā, kura mazgāšana jāveic, vai izmantojot citu tanku, piemēram, nostādināšanas tanku.

17. Mazgāšanu turpina, līdz uzkrātā caurplūde nav mazāka par attiecīgo daudzumu, kas norādīts 20. punktā vai noteikts saskaņā ar 21. punktu.

18. Cietējošās vielas un vielas, kuru viskozitāte ir 50 mPa.s 20°C vai lielāka, jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja ūdens tiek izmantots kā mazgāšanas līdzeklis un ja vien šādu vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti

19. Pēc tam, kad pabeigta tanka mazgāšana ar pārstrādi 17. punktā noteiktajā apjomā, mazgāšanas līdzeklis jāizvada un tanks rūpīgi jāiztīra. Pēc tam tanks jāskalo, izmantojot tīru mazgāšanas līdzekli un turpinot nepārtrauktu drenāžu un novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu. Skalošanā izmantotajam līdzeklim vismaz jānosedz tanka dibens un jābūt pietiekamā daudzumā, lai izskalotu cauruļvadus, sūkni un filtru.

Minimālais ūdens daudzums, kas jāizmanto pirmsmazgāšanā

20. Minimālo ūdens daudzumu, kas jāizmanto pirmsmazgāšanā, nosaka pēc kaitīgo šķidro vielu atlikumu daudzuma tankā, tanka izmēra, kravas īpašībām, atļautās koncentrācijas katrā nākamajā mazgāšanā izmantotā ūdens notekūdeņos un pēc darbības zonas. Minimālo daudzumu aprēķina pēc šādas formulas:

Q=k(15r^0,8 + 5r^0,7 x V/1000), kur

Q = minimālais nepieciešams daudzums, izteikts m³

R = atlikumu daudzums tankā, izteikts m³. r vērtību uzskatāmi parāda faktiskajā tīrīšanas efektivitātes pārbaudē, bet tas nedrīkst būt mazāks par 0,100 m³ attiecībā uz tanku, kura tilpums ir 500 m³ un vairāk, un 0,040 m³ attiecībā uz tanku, kura tilpums ir 100 m³ un mazāk. Attiecībā uz tankiem, kuru lielums ir starp 100 m³ un 500 m³, minimālo pieļaujamo izmantojamo r vērtību nosaka ar lineāro interpolāciju.

Attiecībā uz X kategorijas vielām r vērtību nosaka, pamatojoties uz tīrīšanas pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar rokasgrāmatu, ievērojot iepriekš norādītās zemākās robežas, vai arī pieņem, ka tā ir 0,9 m³.

V = tanka tilpums, izteikts m³

k = koeficients, kuram ir šādas vērtības:

X kategorija, necietējoša, zemas viskozitātes viela k = 1,2

X kategorija, cietējoša vai augstas viskozitātes viela k = 2,4

Y kategorija, necietējoša, zemas viskozitātes viela k = 0,5

Y kategorija, cietējoša vai augstas viskozitātes viela k = 1,0

Šajā tabulā sniegtās vērtības ir aprēķinātas, izmantojot formulu, kurā koeficients k = 1, un šo tabulu var lietot kā viegli izmantojamu atsauces avotu.

Tīrīšanas daudzums (m3)	Tanka tilpums (m3)
	100	500	3000
≤0,04	1,2	2,9	5,4
,10	2,5	2,9	5,4
,30	5,9	6,8	12,2
,90	14,3	16,1	27,7

 

21. Apstiprinošo pārbaudi, lai apstiprinātu pirmsmazgāšanā izmantoto daudzumu, kas ir mazāks par 20. punktā norādīto, var veikt atbilstoši administrācijas prasībām, lai pierādītu, ka ir izpildītas 13. noteikuma prasības, ņemot vērā to, kādas vielas kuģis ir sertificēts pārvadāt. Šādi pārbaudītu pirms­mazgāšanā izmantoto daudzumu pielāgo citiem pirmsmazgāšanas nosacījumiem, piemērojot 20. punktā noteikto koeficientu k.

7. papildinājums

VENTILĀCIJAS PROCEDŪRAS

1. Tādu vielu kravas atliekas, kuru tvaika spiediens ir lielāks nekā 5 kPa 20°C temperatūrā, no kravas tanka var aizvākt, izmantojot ventilāciju.

2. Pirms tiek sākta ventilēšana, lai tanku atbrīvotu no kaitīgo šķidro vielu nosēdumiem, jāņem vērā drošības apdraudējums saistībā ar kravas uzliesmojamību un toksiskumu. Attiecībā uz drošības aspektiem jāievēro kravas tanku atverēm noteiktās ekspluatācijas prasības, kas izvirzītas grozītajā SOLAS 74, Starptautiskais ķīmisko lejamkravu kodekss, Ķīmisko lejamkravu kodekss un ventilācijas procedūras, kas norādītas Starptautiskās Kuģošanas kameras (STP) Tankkuģu drošības rokasgrāmatā.

3. Arī ostas iestādes drīkst izstrādāt noteikumus par kravas tanku ventilāciju.

4. Procedūras, kas paredzētas kravas nosēdumu aizvākšanai no tanka ar ventilācijas palīdzību, ir šādas:

4.1. cauruļvadi jādrenē un pēc tam jāatbrīvo no šķidruma, izmantojot ventilācijas iekārtu;

4.2. sānsvere un galsvere jāpielāgo minimālajam iespējamajam līmenim, lai veicinātu nosēdumu iztvaikošanu tankā;

4.3. jāizmanto tāda ventilācijas iekārta, kas rada gaisa strūklu, kura spēj sasniegt tanka dibenu. Lai novērtētu, cik atbilstoša ir ventilācijas iekārta, ko izmanto attiecīgā dziļuma tanka ventilācijai, var izmantot 7.1. attēlu;

4.4. ventilācijas iekārtu novieto tajā tanka atverē, kura atrodas vistuvāk tanka nosēdumu akai vai sūknēšanas punktam;

4.5. kad iespējams, ventilācijas iekārtu novieto tā, lai gaisa strūkla tiktu virzīta uz tanka nosēdumu aku vai sūknēšanas punktu un lai pēc iespējas novērstu gaisa strūklas triecienu pret tanka konstrukcijas daļām, un

4.6. ventilēšanu turpina, līdz tankā vairs nav saskatāmas redzamas šķidruma paliekas. To nosaka, izmantojot vizuālu pārbaudi vai kādu līdzvērtīgu metodi.

Minimum flow rate for each tank inlet (m3/min)	Minimālais plūsmas ātrums attiecībā uz ikviena tanka pievadi (m3/min)
Inlet diameter = 61 cm	Pievades diametrs = 61 cm
Inlet jet penetration depth (m)	Strūklas iespiešanās dziļums pievadē (m)

7.1. attēls. Minimālais plūsmas ātrums kā strūklas iespiešanās dziļuma funkcija.

Strūklas iespiešanās dziļums jāsalīdzina ar tanka augstumu.

 

 

MARPOL 73/78 III pielikums

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ TĀDA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU, KO IZRAISĪJUŠAS KAITĪGAS VIELAS, KURAS PA JŪRU PĀRVADĀ IEPAKOTAS

1. noteikums. Piemērošana

1. Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem, kas pārvadā iepakotas kaitīgas vielas.

1.1. Šajā pielikumā “kaitīgas vielas” ir vielas, kas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu (IMDG) kodeksā noteiktas kā jūras piesārņotāji.^*

1.2. Iepakoto kaitīgo vielu identificēšanas vadlīnijas ir sniegtas šā pielikuma papildinājumā.

1.3. Šajā pielikumā “iepakojums” ir kaitīgo vielu taras veidi, kas noteikti IMDG kodeksā.

2. Kaitīgo vielu pārvadāšana ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad to veic saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem.

3. Lai papildinātu šā pielikuma noteikumus, ikvienas šīs konvencijas Puses valdība izdod vai liek izdot sīki izstrādātas prasības attiecībā uz iepakošanu, marķēšanu, etiķetēm, dokumentēšanu, iekraušanu, daudzuma ierobežojumiem un izņēmumiem, lai novērstu vai mazinātu jūras vides piesārņošanu, ko izraisa kaitīgas vielas.^*

4. Šajā pielikumā tukšo taru, kas jau iepriekš bijusi izmantota kaitīgo vielu pārvadāšanai, pielīdzina kaitīgām vielām, ja vien nav veikti atbilstoši drošības pasākumi, lai panāktu, ka tās nesatur jūras videi kaitīgus nosēdumus.

5. Šā pielikuma prasības neattiecas uz kuģa krājumiem un aprīkojumu.

^* Skatīt Starptautisko jūras bīstamo kravu (IMDG) kodeksu, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.716(17) un ko ir grozījusi vai var grozīt Kuģošanas drošības komiteja.

2. noteikums. Iepakojums

Iepakojumam, ņemot vērā īpašo saturu, kam tas paredzēts, jābūt atbilstošam, lai mazinātu jūras vides apdraudējumu.

3. noteikums. Marķēšana un etiķetes

1. Ja pakās ir kaitīga viela, tad šo paku marķējumam jābūt noturīgam, tam jāatspoguļo pareizais tehniskais nosaukums (tirdzniecības nosaukumus atsevišķi nelieto) un jānorāda, ka viela ir jūras piesārņotājs. Šī identifikācija pēc iespējas jāpapildina ar jebkuriem citiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot attiecīgo Apvienoto Nāciju numuru.

2. Tehniskā nosaukuma marķēšana un etiķetes piestiprināšana uz pakām, kurās ir kaitīga viela, jāveic tā, lai šī informācija aizvien būtu identificējama uz pakām, kas vismaz trīs mēnešus bijušas iegremdētas jūrā. Apsverot, kāds būtu visatbilstošākais marķējums un etiķete, jāņem vērā izmantotais materiāls un pakas virsmas izturība.

3. Marķēšanas prasības drīkst neattiecināt uz pakām, kurās ir neliels kaitīgo vielu daudzums.^*

^* Skatīt īpašos izņēmumus, kas paredzēti IMDG kodeksā.

4. noteikums. Dokumentācija^*

1. Visos dokumentos, kuri attiecas uz kaitīgo vielu pārvadāšanu pa jūru un kuros ir nosauktas šādas vielas, lieto katras šādas vielas pareizo tehnisko nosaukumu (tirdzniecības nosaukumus atsevišķi nelieto), un turpmāk vielu identificē, pievienojot apzīmējumu “JŪRAS PIESĀRŅOTĀJS”.

2. Nosūtītāja iesniegtajos nosūtīšanas dokumentos iekļauj vai tiem pievieno ar parakstu apstiprinātu apliecību vai deklarāciju par to, ka pārvadāšanai piedāvātais sūtījums ir pienācīgi iepakots un attiecīgi marķēts, tam ir etiķete vai pazīšanās zīme un tas ir pārvadāšanai atbilstošā stāvoklī, lai mazinātu jūras vides apdraudējumu.

3. Uz visiem kuģiem, kas pārvadā kaitīgās vielas, jābūt īpašam sarakstam vai manifestam, kurā ir nosauktas uz kuģa esošās kaitīgās vielas un vieta, kur tās atrodas. Šāda īpaša saraksta vai manifesta vietā var izmantot sīki izstrādātu kravas izvietojuma plānu, kurā norādītas kaitīgo vielu atrašanās vietas uz kuģa. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis šādu dokumentu kopijas glabā arī krastā, līdz kaitīgās vielas ir izkrautas. Vienai šāda dokumenta kopijai pirms iziešanas jābūt pieejamai ostas valsts iestādes norīkotai personai vai organizācijai.

4. Ja uz kuģa ir īpašs saraksts vai manifests, vai sīki izstrādāts kravas izvietojuma plāns, kas grozītajā 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras pieprasīts attiecībā uz bīstamo preču pārvadāšanu, tad šajā noteikumā prasītos dokumentus var apvienot ar dokumentiem, kas paredzēti saistībā ar bīstamo preču pārvadāšanu. Ja dokumentus apvieno, skaidri jāno­šķir bīstamās vielas un šajā pielikumā minētās kaitīgās vielas.

^* Šajā noteikumā atsauce uz “dokumentiem” neliedz izmantot elektroniskās datu apstrādes (EDP) un elektroniskās datu apmaiņas (EDI) pārsūtīšanas paņēmienus, lai papildinātu dokumentus, kam izmantots papīrs.

5. noteikums. Kraušana

Kaitīgās vielas pienācīgi jāsakrauj un jānostiprina, lai mazinātu jūras vides apdraudējumu, nenodarot kaitējumu kuģa un uz tā klāja esošo personu drošībai.

6. noteikums. Daudzuma ierobežojumi

Dažu kaitīgo vielu pārvadāšanu nepieciešams aizliegt pamatotu zinātnisku un tehnisku iemeslu dēļ, vai arī nepieciešams ierobežot šo vielu daudzumu, ko drīkst pārvadāt uz viena kuģa klāja. Ierobežojot daudzumu, attiecīgi jāņem vērā kuģa izmērs, konstrukcija un aprīkojums, kā arī vielu iepakojums un to raksturīgās īpašības.

7. noteikums. Izņēmumi

1. Kaitīgo iepakoto vielu izmešana ir aizliegta, izņemot gadījumos, kad tas ir nepieciešams kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā.

2. Saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem, pamatojoties uz kaitīgo vielu fizikālajām, ķīmiskajām un bioloģiskajām īpašībām, jāveic atbilstoši pasākumi, lai regulētu mazgāšanas šķīduma izvadīšanu aiz borta, ja šādu pasākumu veikšana neapdraud kuģa un uz klāja esošo personu drošību.

8. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole^*

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvaroti darbinieki veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz kaitīgo vielu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

 

III pielikuma papildinājums

Iepakoto kaitīgo vielu identificēšanas vadlīnijas

Šajā pielikumā vielas, attiecībā uz kurām identificēts kāds no turpmāk minētajiem kritērijiem, ir kaitīgas vielas:

— vielas ir bioakumulētas līdz būtiskam apjomam un ir zināms, ka tās apdraud ūdens organismus vai cilvēka dzīvību (Riska novērtējums “+” A ailē^**), vai

— vielas ir bioakumulētas ar blakusrisku ūdens organismiem vai cilvēka veselībai un ar nelielu izplatīšanās aizkavēšanos vienu nedēļu vai īsāku laikposmu (Riska novērtējums “Z” A ailē), vai

— vielas ir īpaši toksiskas ūdens organismiem, ko izsaka LC₅₀/96 stundās, kas ir mazāks par 1 miljondaļu^* (Riska novērtējums “4” B ailē^**).

^** Skatīt Riska profilu kombinēto sarakstu, ko sagatavojusi IMO/FAO/UNESCO/WMO/WHO/IAEA/UN/UNEP Jūras piesārņojuma zinātnisko aspektu kopējā ekspertu grupa (GESAMP) un ko organizācija katru gadu izziņojusi visām SJO dalībvalstīm, izsūtot BLG apkārtrakstus.

^* Vielas koncentrācija, kas noteiktajā laikā (parasti 96 stundu laikā) nogalina 50 % testēšanai pakļauto organismu. Minēta arī kā “96 h LC₅₀”. LC₅₀ bieži vien nosaka miligramos uz litru (MG/l) vai miljondaļās.

 

MARPOL 73/78 IV pielikums

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU NOTEKŪDEŅU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU

1. nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1. noteikums

Definīcijas

Šī pielikuma mērķiem:

1. “Jauns kuģis” nozīmē:

1.1. kuģi, kuram datumā, kad stājas spēkā šis pielikums vai pēc šī datuma, ir noslēgts līgums par tā būvi, vai, ja nav būves līguma, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš atrodas līdzīgā būves stadijā; vai

1.2. kuģi, kura piegādes datums ir pēc trīs vai vairāk gadiem pēc datuma, kad stājas spēkā šis pielikums.

2. “Esošais kuģis” nozīmē kuģi, kas nav jauns kuģis.

3. “Notekūdeņi” nozīmē:

3.1. kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkura veida tualetēm un urīnpodiem;

3.2. kanalizācijas ūdeņi no medicīnas telpām (ambulance, lazarete, u.c.), kas nāk no mazgāšanas tvertnēm, mazgāšanās vannām un notekām, kas atrodas šajās telpās;

3.3. kanalizācijas ūdeņi no telpām, kurās atrodas dzīvnieki; vai

3.4. citi notekūdeņi, kas tiek sajaukti kopā ar iepriekš definētajiem kanalizācijas ūdeņiem.

4. “Uzglabāšanas tvertne” nozīmē tvertni, ko izmanto notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai.

5. “Tuvākā sauszeme”. Termins “no tuvākās sauszemes” nozīmē no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti teritoriālie ūdeņi atbilstošajā teritorijā, izņemot, ka šīs Konvencijas mērķiem termins “no tuvākās sauszemes” pie Austrālijas ziemeļu austrumu krasta nozīmē līniju, kas iezīmēta no punkta Austrālijas krastā – platums 11°00’ S, garums 142°08

uz punktu – platums 10°35' S, garums 141°55' E no turienes

uz punktu – platums 10°00' S, garums 142°00' E no turienes

uz punktu – platums 9°10' S, garums 143°52' E no turienes

uz punktu – platums 9°00' S, garums 144°30' E no turienes

uz punktu – platums 10°41' S, garums 145°00' E no turienes

uz punktu – platums 13°00' S, garums 145°00' E no turienes

uz punktu – platums 15°00' S, garums 146°00' E no turienes

uz punktu – platums 17°30' S, garums 147°00' E no turienes

uz punktu – platums 21°00' S, garums 152°55' E no turienes

uz punktu – platums 24°30' S, garums 154°00' E no turienes

uz punktu Austrālijas krastā – platums 24°42' S, garums 153°15' E

6. “Starptautisks reiss” nozīmē reisu, kas tiek veikts no valsts, uz kuru attiecas esošā Konvencija uz ostu, kas atrodas ārpus šādas valsts, vai otrādi.

7. “Persona” nozīmē apkalpes locekli un pasažierus.

8. “Ikgadējais datums” nozīmē katru tā gada dienu un mēnesi, kas atbilst Starptautiskās apliecības par piesārņojuma novēršanu ar notekūdeņiem derīguma termiņa beigu datumam.

2. noteikums

Piemērošana

1. Šī pielikuma noteikumus piemēro sekojošiem kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus:

1.1. jauniem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un lielākiem; un

1.2. jauniem kuģiem kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, kuri ir sertificēti pārvadāt vairāk par 15 personām; un

1.3. esošiem kuģiem ar bruto tilpību 400 BT un lielākiem, piecus gadus pēc šī pielikuma spēkā stāšanās datuma; un

1.4. esošiem kuģiem ar bruto tilpību mazāku par 400 BT, kuri ir sertificēti pārvadāt vairāk par 15 personām, piecus gadus pēc šī pielikuma spēkā stāšanās datuma; un

2. Administrācijai nodrošina, ka esošie kuģi, saskaņā ar šī noteikuma apakšpunktiem 1.3 un 1.4, kuriem pirms 1983.gada 2.oktobra ir ielikti ķīļi vai kuri atrodas līdzīgā būves stadijā, cik tas praktiski iespējams, ir tā aprīkoti, lai varētu izvadīt notekūdeņus saskaņā ar pielikuma 11. noteikuma prasībām.

3.noteikums

Izņēmumi

1. Šī pielikuma 11. noteikumu nepiemēro:

1.1. notekūdeņu izvadīšanai no kuģiem, kas nepieciešama paša kuģa un uz tā esošo drošības garantēšanai vai lai glābtu cilvēku dzīvību jūrā; vai

1.2. notekūdeņu izplūdi, kuras cēlonis ir kuģa vai tā aprīkojuma bojājums, ja, pirms bojājuma notikšanas un pēc tā, ir veikti visi piemērojamie piesardzības pasākumi lai novērstu vai samazinātu izplūdi.

2. nodaļa

Apskates un sertifikācija

4. noteikums

Apskates

1. Katrs kuģis, kam saskaņā ar 2. noteikumu ir jāatbilst šī pielikuma nosacījumiem, ir pakļauts zemāk norādītajām pārbaudēm:

1.1. Sākotnējai pārbaudei, pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms šī pielikuma 5. noteikuma prasītās apliecības izsniegšanas pirmo reizi, kurā iekļauj pilnu kuģa būves, aprīkojuma, sistēmu, piederumu, sagatavošanās darbu un materiālu pārbaudi, ciktāl to nosaka šis pielikums. Šī pārbaude ir tāda, kas nodrošina, ka būve, aprīkojums, sistēmas, piederumi, sagatavošanās darbi un materiāli pilnīgi atbilst piemērojamajām šī pielikuma prasībām.

1.2. Periodiskai pārbaudei administrācijas noteiktos intervālos, bet kas nepārsniedz piecus gadus, izņemot, kur ir piemērojams šī pielikuma 8. noteikuma 2., 5., 6. vai 7.punkts. Periodiskā pārbaude ir tāda, kas nodrošina ka būve, aprīkojums, sistēmas, piederumi, sagatavošanās darbi un materiāli pilnīgi atbilst piemērojamām šī pielikuma prasībām.

1.3. Papildus pārbaudei vai nu vispārīgai vai daļējai, ko atkarībā no apstākļiem, veic pēc remonta, kas ticis pieprasīts pēc šī noteikuma 4. punktā noteiktajām pārbaudēm vai kad ir veikti kādi vērā ņemami remonta vai atjaunošanas darbi. Šīs pārbaudes ir tādas, kas nodrošina, ka nepieciešamie remonta vai atjaunošanas darbi ir veikti efektīvi, ka šādu remonta vai atjaunošanas darbu materiāli un kvalitāte no visiem viedokļiem ir pietiekami laba un ka kuģis no visiem viedokļiem atbilst šī pielikuma prasībām.

2. Administrācija, ar mērķi nodrošināt tādu kuģu atbilstību piemērojamiem šī pielikuma noteikumiem, kas netiek pakļauti šī noteikuma 1. punkta nosacījumiem, ievieš atbilstošus noteikumus.

3. Kuģu pārbaudes, attiecībā uz šī pielikuma noteikumu izpildi, veic administrācijas amatpersonas. Administrācija tomēr drīkst uzticēt veikt pārbaudes vai nu šādam nolūkam nominētiem inspektoriem, vai administrācijas atzītām organizācijām.

4. Administrācija, kas nozīmē inspektorus vai atzītas institūcijas veikt šī noteikuma 3. punktā noteiktās pārbaudes, jebkuru nozīmēto inspektoru vai atzīto organizāciju kā minimums pilnvaro:

4.1. pieprasīt kuģa remontu; un

4.2. veikt pārbaudes, ja to pieprasa atbilstošā ostas valsts institūcija.

Administrācija paziņo Organizācijai, tālākai ziņošanai šīs konvencijas Pusēm savu amatpersonu informēšanai, par nozīmētajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām un par piešķirtajām pilnvarām attiecībā uz konkrētajiem pienākumiem un nosacījumiem.

5. Ja nozīmēts inspektors vai atzīta organizācija ir noteikusi, ka kuģa vai tā aprīkojuma stāvoklis būtiski neatbilst apliecībā uzrādītajam, vai ka šāds kuģis nav gatavs doties jūrā nepamatoti neapdraudot jūras vidi, šis inspektors vai organizācija nekavējoties nodrošina, ka tiek veikti koriģējoši pasākumi un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šādi koriģējoši pasākumi netiek veikti, apliecība tiek anulēta un nekavējoties tiek informēta administrācija un, ja kuģis atrodas citas Puses ostā, nekavējoties tiek informētas arī ostas valsts atbilstošās institūcijas. Kad administrācijas amatpersona, nozīmētais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi ostas valsts atbilstošās institūcijas, iesaistītās ostas valsts valdība sniedz šai amatpersonai, inspektoram vai organizācijai jebkāda veida palīdzību, kas tai nepieciešama, lai būtu iespējams veikt pienākumus, kas noteikti šajā noteikumā. Kad piemērojams, iesaistītās ostas valsts valdība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģis nedodas jūrā vai neatstāj ostu ar mērķi doties uz tuvāko pieejamo atbilstošo kuģu remonta rūpnīcu, ja tas rada nepamatotus draudus jūras videi.

6. Katrā gadījumā, iesaistītā administrācija pilnībā garantē, ka pārbaude tiek veikta pilnā apmērā un efektīvi un tā uzņemas nodrošināt visus šo pienākumu izpildei nepieciešamos pasākumus.

7. Lai nodrošinātu, ka kuģis no visiem viedokļiem ir piemērots iziešanai jūrā neizraisot nepamatotus draudus jūras videi, kuģa un tā aprīkojuma stāvokli uztur tā, ka tas atbilst šīs Konvencijas noteikumiem.

8. Pēc jebkuras šī noteikuma 1. punktā noteiktās kuģa pārbaudes veikšanas, bez administrācijas atļaujas nevar veikt pārbaudītās būves, aprīkojuma, sistēmu, iekārtu un materiālu izmaiņas, izņemot tiešu šāda aprīkojuma vai iekārtu nomaiņu.

9. Vienmēr, kad ar kuģi ir noticis negadījums vai tiek atklāts defekts, kas būtiski ietekmē kuģa integritāti vai tā aprīkojuma komplektumu vai efektivitāti, uz ko attiecas šis pielikums, kuģa kapteinis vai īpašnieks pie pirmās iespējas par to ziņo administrācijai, atzītai organizācijai vai nozīmētam inspektoram, kas atbildīgs par atbilstošas apliecības izsniegšanu, kas ierosina izmeklēšanas uzsākšanu, lai noteiktu vai ir nepieciešama pārbaude, kā to nosaka šī noteikuma 1. punkts. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts atbilstošām institūcijām un nozīmētais inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir veikts.

5. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana

1. Pēc tam, kad ir pabeigta sākotnējā vai periodiskā pārbaude, kā to nosaka šī pielikuma 4. noteikuma nosacījumi, katram kuģim, kas veic reisus uz citām šīs Konvencijas Puses jurisdikcijā esošām ostām vai piekrastes termināliem, izsniedz Starptautisko apliecību par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu. Esošo kuģu gadījumā šo prasību piemēro piecus gadus pēc šī pielikuma spēkā stāšanās datuma.

2. Šādu apliecību izsniedz vai apstiprina vai nu administrācija vai tās pienācīgi pilnvarota organizācija^* vai personas. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

^* Atsauce uz “Norādījumi par organizāciju pilnvarošanu rīkoties administrācijas vārdā”, ko pieņēmusi Organizācija ar rezolūciju A.739(18) un instrukcijas administrācijas atzītajām organizācijām par pārbaužu un sertifikācijas funkciju veikšanu, ko pieņēmusi Organizācija ar rezolūciju A.789(19)

6. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana, ko veic cita valsts

1. Konvencijas Puses valdība drīkst pēc administrācija pieprasījuma likt veikt kuģi pārbaudi un, ja tā pārliecinās, ka šī pielikuma noteikumi ir izpildīti, izsniegt vai pilnvarot izsniegt kuģim starptautisko apliecību par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu un, kur tas piemērojams, saskaņā ar šo pielikumu apstiprināt vai pilnvarot šīs apliecības apstiprināšanu.

2. Apliecības un ziņojuma par pārbaudi kopijas, cik iespējams ātri nosūta tai administrācijai, kas pieprasīja veikt pārbaudi.

3. Šādi izsniegta apliecība satur ierakstu, ka tā ir izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks un tā ir tā pat atzīstama, kā apliecība kas izsniegta saskaņā ar šī pielikuma 5. noteikumu.

4. Starptautiskā apliecība par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu nevar tikt izsniegta kuģim, kas brauc ar tādas valsts karogu, kas nav šīs Konvencijas Puses.

7. noteikums

Apliecības veidlapa

Starptautiskā apliecība par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu tiek aizpildīta formā, kas atbilst šajā pielikumā dotajam veidlapas paraugam un tā ir vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja tiek lietota arī apliecības izsniedzošās valsts oficiālā valoda, strīdu vai nesaskaņu gadījumā tā ir noteicošā.

8. noteikums

Apliecības spēkā esamība un derīguma termiņš

1. Starptautisko apliecību par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu izsniedz uz administrācijas noteikto laika periodu, kas nepārsniedz 5 gadus.

2.1. Neskatoties uz šī noteikuma 1. punktā noteiktajām prasībām, ja periodiskā pārbaude ir pabeigta trīs mēnešu laika posmā pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, pēc periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

2.2. Kad periodiskā pārbaude ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, pēc periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

2.3. Ja periodiskā pārbaude ir pabeigta vairāk nekā trīs mēnešus pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga 5 gadus sākot no periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

3. Ja apliecība ir izdota uz laika periodu mazāku par pieciem gadiem, administrācija pēc apliecības derīguma termiņa beigām drīkst pagarināt tās derīguma termiņu uz tādu laika periodu, kas ir saskaņā ar šī noteikuma 1. punktā noteikto.

4. Ja ir pabeigta periodiskā pārbaude un jaunu apliecību nav iespējams izsniegt vai nodot kuģim pirms esošās apliecības beigu termiņa, administrācijas pilnvarota persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību un šāda apliecība tiek atzīta kā spēkā esoša uz turpmāko periodu, kas nepārsniedz piecus mēnešus, skaitot no beigu datuma.

5. Ja kuģis, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, neatrodas ostā, kurā tam jāveic apskate, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu drīkst piešķirt tikai ar mērķi atļaut kuģim pabeigt reisu uz ostu, kurā tam jāveic pārbaude un tikai tad, kad tas šķiet piemēroti un pareizi tā darīt. Nevienu apliecību nepagarina uz periodu, kas ir garāks par trīs mēnešiem un kuģis, kuram tiek piešķirts pagarinājums, kad tas ierodas ostā, kurā to jāpārbauda, nedrīkst pamatojoties uz šāda pagarinājuma piešķiršanu iziet no ostas bez jaunas apliecības. Kad ir pabeigta periodiskā pārbaude, jaunā apliecība ir derīga piecus gadus skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, pirms pagarinājuma piešķiršanas.

6. Administrācija drīkst pagarināt īsos reisos iesaistītam kuģim izsniegto apliecību, kas nav pagarināta pamatojoties uz šī noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, uz laika posmu līdz vienam mēnesim, skaitot no tajā norādītā derīguma beigu datuma. Kad ir pabeigta periodiskā apskate, jaunā apliecība ir derīga piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos, administrācijas noteiktos apstākļos, jaunu apliecību nav nepieciešams datēt no esošās apliecības beigu datuma, kā tas pieprasīts šī noteikuma 2.2., 5. vai 6. punktā. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga piecus gadus, skaitot no periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

8. Saskaņā ar šī pielikuma 5. vai 6. noteikumu izsniegtā apliecība pārstāj būt derīga jebkurā no sekojošiem gadījumiem:

8.1. ja periodiskā pārbaude nav veikta šī pielikuma 4. noteikuma 1. punktā noteiktajos termiņos; vai

8.2. ja kuģis maina karogu uz citas valsts karogu. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecināta, ka kuģis atbilst šī pielikuma 4. noteikuma 7. un 8. punkta prasībām. Ja kuģa karoga maiņa notiek starp šīs konvencijas Pusēm, tad, ja tas tiek pieprasīts 3 mēnešu laikā pēc kuģa karoga maiņas, Puse, ar kuras karogu kuģis brauca, cik iespējams ātri nosūta administrācijai apliecības kopijas, kas bija kuģim pirms karoga maiņas un, ja iespējams, ziņojumu kopijas par atbilstošām pārbaudēm.

3. nodaļa. Izkraušanas vadība un aprīkojums

9. noteikums

Notekūdeņu sistēmas

1. Katru kuģi, kuram saskaņā ar 2. noteikumu jāatbilst šī pielikuma noteikumiem, aprīko ar vienu no sekojošām notekūdeņu sistēmām:

1.1. ar administrācijas atzīta veida notek­ūdeņu apstrādes iekārtu, ņemot vērā Organizācijas izstrādātos standartus un pārbaužu metodes^*, vai

1.2. ar administrācijas atzītu notekūdeņu frakcionēšanas un dezinficēšanas sistēmu. Šādu sistēmu aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošām notekūdeņu pagaidu uzkrāšanas iekārtām, kad kuģis atrodas tuvāk par 3 jūras jūdzēm no tuvākā krasta, vai

1.3. ar administrācijas prasībām atbilstošu uzglabāšanas tvertni, kuras kapacitāte ir pietiekoša lai uzglabātu visus notekūdeņus, ņemot vērā kuģa ekspluatāciju, personu skaitu uz kuģa un citus būtiskus faktorus. Uzglabāšanas tvertnes konstrukcija ir tāda, kas apmierina administrācijas prasības un tai ir līdzekļi, lai vizuāli noteiktu tvertnes satura daudzumu.

^* Atsauce uz rekomendācijām par starptautiskiem izplūdes standartiem un norādījumiem notek­ūdeņu iekārtu darbības pārbaudēm, ko pieņēmusi Organizācija ar rezolūciju MEPC.2(VI). Esošajiem kuģiem ir pieļaujami nacionālie tehniskie noteikumi.

10. noteikums

Izkraušanas savienojumu standarti

1. Lai atvieglotu pieņemšanas iekārtu cauruļvadu savienošanu ar kuģa izkraušanas cauruļvadu, abus cauruļvadus aprīko ar standarta veida izkraušanas savienojumiem, saskaņā ar sekojošu tabulu:

IZKRAUŠANAS SAVIENOJUMU ATLOKU STANDARTA IZMĒRI

Apraksts	Izmērs
Ārējais diametrs	210 mm
Iekšējais diametrs	Atbilstoši cauruļvada ārējam diametram
Riņķa, uz kura atrodas bultskrūvju centri, diametrs	170 mm
Atloka izgriezumi	4 urbumi ar diametru 18 mm, kas izvietoti vienādā atstatumā uz riņķa līnijas, uz kuras atrodas bultskrūvju centri, izgriezti līdz atloka ārmalai. Izgriezuma platumam jābūt 18 mm
Atloka biezums	16 mm
Skrūves un uzgriežņi: Daudzums un diametrs	4, katra ar 16 mm diametru un atbilstoša garuma
Atloks ir paredzēts lai savienotu cauruļvadus, kuru iekšējā diametra maksimālais izmērs ir līdz 100 mm un tas ir no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla ar plakanu galu. Šāds atloks kopā ar piemērotu blīvi ir paredzēts ekspluatācijai pie spiediena 600 kPa.

 

Kuģiem, kuru teorētiskais bortu augstums ir 5 metri un mazāk, izkraušanas savienojuma iekšējais diametrs drīkst būt 38 milimetri.

2. Kuģi, kuri veic noteiktus reisus, piemēram, pasažieru prāmji, kā alternatīvu drīkst kuģa izkraušanas cauruļvadu aprīkot ar administrācijas atzītu izkraušanas savienojumu, tādu kā ātrā tipa savienojums.

11. noteikums

Notekūdeņu izvadīšana

1. Saskaņā ar šī pielikuma 3. noteikuma nosacījumiem notekūdeņu izvadīšana jūrā ir aizliegta, izņemot ja:

1.1. kuģis izvada frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus tālāk par 3 jūras jūdzēm no tuvākās piekrastes, lietojot administrācijas atzītu sistēmu, kas atbilst šī pielikuma 9. noteikuma 1.2. punktam, vai nefrakcionētus vai nedezinficētus notekūdeņus tālāk par 12 jūras jūdzēm no tuvākās piekrastes, nodrošinot, ka jebkurā gadījumā notekūdeņi, kas uzkrāti uzglabāšanas tvertnēs, netiek izvadīti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot gaitā ar ātrumu vismaz 4 mezgli; izvadīšanas ātrumu apstiprina administrācija, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajiem standartiem; vai

1.2. kuģis izmanto atzītu, administrācijas sertificētu notekūdeņu apstrādes iekārtu, kas atbilst šī pielikuma 9. noteikuma 1. punkta 1. apakšpunkta prasībām, un

1.2.1. iekārtas pārbaudes rezultāti ir uzrādīti kuģa starptautiskajā apliecībā par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu; un

1.2.2. papildus tam, izvadītie notekūdeņos nerada ūdenī saredzamas peldošas cietas daļiņas un neizmaina apkārt esošā ūdens krāsu.

2. kuģiem nepiemēro 1. punkta nosacījumus, kuru ekspluatācija notiek valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un kuģiem kuri ierodas no citām valstīm, kamēr tie atrodas šajos ūdeņos un izvada notekūdeņus saskaņā ar šīs valsts noteiktajiem, mazāk stingriem noteikumiem.

3. Gadījumos, kad notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai ar citiem netīrajiem ūdeņiem, uz kuriem attiecas citi MARPOL 73/78 pielikumi, papildus šī pielikuma prasībām izpilda arī šo pielikumu prasības.

4. nodaļa. Pieņemšanas iekārtas

12. noteikums

Pieņemšanas iekārtas

1. Katra konvencijas Puses valdība, kura pieprasa lai kuģi, kas tiek ekspluatēti tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos un no citām valstīm ienākošie kuģi, kamēr tie atrodas Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos, atbilst 11. noteikuma 1.punkta prasībām, uzņemas nodrošināt, ka ostās un terminālos ir iekārtas, kurās notek­ūdeņu pieņemšanas tiek veikta atbilstoši kuģu vajadzībām un tos neaizkavējot.

2. Katras Puses valdība, vienmēr kad ir pierādījumi, ka iekārtas neatbilst šī noteikuma prasībām, par to informē Organizāciju, lai tā varētu nosūtīt šo informāciju iesaistītajām Dalībvalstu valdībām.

5. nodaļa. Ostas valsts kontrole

13. noteikums

^* Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz notek­ūdeņu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Atsauce uz: Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

Pielikums

APLIECĪBAS VEIDLAPA

 

MARPOL 73/78 V pielikums

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU ATKRITUMU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU

1. noteikums. Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. “Atkritumi” ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, izņemot svaigas zivis un to daļas, tie radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos.

2. “Tuvākā sauszeme”. Jēdziens “no tuvākās sauszemes” nozīmē no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi, izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru “no tuvākās sauszemes” šajā konvencijā nozīmē “no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:

ar 11°00' dienvidu platuma, 142°08' austrumu garuma

uz punktu ar 10°35' dienvidu platuma, 141°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°00' dienvidu platuma, 142°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 09°10' dienvidu platuma, 143°52' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 09°00' dienvidu platuma, 144°30' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00' dienvidu platuma, 146°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30' dienvidu platuma, 147°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00' dienvidu platuma, 152°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30' dienvidu platuma, 154°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā ar 24°42' dienvidu platuma, 153°15' austrumu garuma.

3. “Īpašā teritorija” ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar atkritumiem. Īpašās teritorijas ir uzskaitītas šā pielikuma 5. noteikumā.

2. noteikums. Piemērošana

Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem.

3. noteikums. Atkritumu iznīcināšana ārpus īpašajām teritorijām

1. Saskaņā ar šā pielikuma 4., 5. un 6. noteikumu:

a) jūrā aizliegts izmest jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kas var saturēt toksiskus vai smago metālu atlikumus;

b) turpmāk minēto atkritumu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet tā jebkurā gadījumā ir aizliegta, ja attālums no tuvākās sauszemes ir mazāks nekā:

i) 25 jūras jūdzes attiecībā uz kravas stiprinājuma, apšuvuma un iepakojuma materiāliem, kas var peldēt;

ii) 12 jūras jūdzes attiecībā uz pārtikas atkritumiem un cita veida sadzīves atkritumiem, tostarp papīra izstrādājumiem, lupatām, stiklu, metālu, pudelēm, māla vai fajansa izstrādājumiem un tamlīdzīgiem atkritumiem;

c) šā noteikuma b) punkta ii) apakšpunktā minēto atkritumu izmešanu jūrā var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju un ja izmešanu veic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet tā jebkurā gadījumā ir aizliegta, ja attālums no tuvākās sauszemes ir mazāks nekā 3 jūras jūdzes. Atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.

2. Ja atkritumi ir sajaukti ar citiem izvadāmiem atkritumiem, uz kuriem attiecas atšķirīgas iznīcināšanas vai izvadīšanas prasības, tad jāpiemēro daudz stingrākas prasības.

4. noteikums. Īpašās prasības attiecībā uz atkritumu izmešanu

1. Saskaņā ar šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkādus materiālus, uz kuriem attiecas šis pielikums, no stacionārajām vai peldošajām platformām, kas veic jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi atklātā jūrā, un no visiem pārējiem kuģiem, ja tie atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, jūrā izmest ir aizliegts.

2. Pārtikas atkritumu izmešanu jūrā no stacionārām vai peldošām platformām, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no sauszemes, un no visiem pārējiem kuģiem, kas atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju. Šie pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie varētu izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.

5. noteikums. Atkritumu izmešana īpašajās teritorijās

1. Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, Jūras līča reģions, Ziemeļjūras reģions, Antarktikas reģions un Paplašinātais Karību reģions, kas ietver Meksikas līci un Karību jūru, un šīs īpašās teritorijas ir noteiktas šādi:

a) “Visdusjūras reģions” ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5^o36’ rietumu meridiānā;

b) “Baltijas jūras reģions” ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā. To norobežo 57^o448’ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā;

c) “Melnās jūras reģions” ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle;

d) “Sarkanās jūras reģions” ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līci un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12^o28,5’Z, 43^o19,6’A) un Husnmurādu (12^o40,4’Z, 43^o30,2’A);

e) “Jūras līča reģions” ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22^o30’Z, 59^o48’A) un Fasteha zemesragu (25^o04’Z, 61^o25’A);

f) “Ziemeļjūras reģions” ir pati Ziemeļjūra un tajā esošās jūras, kas atrodas robežās starp:

i) Ziemeļjūru uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 4° rietumu garuma;

ii) Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skavas ar 57°448' ziemeļu platuma, un

iii) Lamanšu un tā pieejām uz austrumiem no 5° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 48°30' ziemeļu platuma;

g) “Antarktikas reģions” ir jūras reģions uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma;

h) Paplašinātais Karību reģions, kā noteikts Konvencijas par Paplašinātā Karību reģiona jūras vides aizsardzību un attīstību (Cartagena de Indias, 1983. gads) 2. panta 1. punktā, ir Meksikas līcis, pati Karību jūra ar tās līčiem un jūrām un tā Atlantijas okeāna daļa, ko norobežo 30° ziemeļu paralēle no Floridas austrumu virzienā līdz 77°30' rietumu meridiānam, no turienes loksodroma līdz 20° ziemeļu paralēles un 59° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma līdz 7°20' ziemeļu paralēles un 50° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma, kas vilkta dienvidrietumu virzienā līdz Franču Gvajānas austrumu robežai.

2. Saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikumu:

a) jūrā aizliegts izmest šādus materiālus:

i) jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kas var saturēt toksiskus vai smago metālu atlikumus, un

ii) jebkāda cita veida atkritumus, tostarp papīra izstrādājumus, lupatas, stiklu, metālu, pudeles, māla vai fajansa izstrādājumus, kravas stiprinājuma, apšuvuma un iepakojuma materiālus;

b) izņemot šā punkta c) apakšpunktā noteikto, pārtikas produktu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no sauszemes, bet jebkurā gadījumā vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes;

c) Paplašinātajā Karību reģionā caur atkritumu smalcinātāju izlaistu pārtikas produktu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no sauszemes, bet uz to nekādā ziņā neattiecas 4. noteikuma prasības, tā jāveic vismaz 3 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.

3. Ja atkritumi ir sajaukti ar citiem izvadāmajiem atkritumiem, uz kuriem attiecas atšķirīgas iznīcināšanas vai izvadīšanas prasības, tad jāpiemēro daudz stingrākas prasības.

4. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās:

a) valdība katrai tādai šīs konvencijas Pusei, kuras krasta līnija robežojas ar īpašo teritoriju, apņemas nodrošināt to, lai visās ostās, kas atrodas attiecīgajā īpašajā teritorijā, pēc iespējas ātrāk ierīkotu pieņemšanas iekārtas, kas atbilst šā pielikuma 7. noteikumam, ņemot vērā īpašās vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri darbojas šajās teritorijās;

b) ikvienas attiecīgās Puses valdība paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma a) apakšpunktu. Saņēmusi atbilstošus paziņojumu, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā teritorijā stājas spēkā šā noteikuma prasības. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešus pirms šā datuma;

c) pēc šādi noteiktā datuma kuģiem, kas pietur arī tādu īpašo teritoriju ostās, kur šādas iekārtas vēl nav pieejamas, pilnībā jāievēro šā noteikuma prasības.

5. Neatkarīgi no šā noteikuma 4. punkta uz Antarktikas reģionu attiecas šādi noteikumi:

a) valdība ikvienai šīs konvencijas Pusei, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas atkritumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto;

b) ikvienas šīs konvencijas Puses valdība nodrošina to, ka visiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā kuģa tilpne ir pietiekami liela, lai paturētu visus atkritumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto atkritumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc reģiona atstāšanas.

6. noteikums. Izņēmumi

Šā pielikuma 3., 4. un 5. noteikums neattiecas:

a) uz atkritumu izmešanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

b) uz tādu atkritumu izplūdi, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu izplūdi, vai

c) nejaušu sintētisko zvejas tīklu pazaudēšanu, ja ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai to novērstu.

7. noteikums. Pieņemšanas iekārtas

1. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība apņemas nodrošināt ostas un terminālus atklātā jūrā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst to kuģu vajadzībām, kuri tās izmantos, un neizraisa nepamatotu kuģu aizkavēšanos.

2. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm.

8. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole^*

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kas veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

9. noteikums. Informatīvās norādes, atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu uzskaite

1. a) Visos kuģos, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, jāizvieto norādes, kas informē kuģa komandu un pasažierus par attiecīgajām šā pielikuma 3. un 5. noteikumā izvirzītajām atkritumu izmešanas prasībām.

c) Šīs norādes jāraksta kuģa personāla darba valodā, un tajos kuģos, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, tām jābūt arī angļu, franču vai spāņu valodā.

2. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk, jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa apkalpei. Šajā plānā rakstveidā jānorāda atkritumu savākšanas, glabāšanas, apstrādes un iznīcināšanas kārtība, tostarp uz kuģa esošā aprīkojuma izmantošana. Tajā jānorāda arī personas, kas atbild par šī plāna īstenošanu. Šim plānam jāatbilst Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^** un jābūt uzrakstītam kuģa apkalpes darba valodā.

3. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un visām stacionārajām vai peldošajām platformām, ar kuru palīdzību veic jūras dibena izpēti un ekspluatāciju, jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam. Atkritumu reģistrācijas žurnālu, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi, veido saskaņā ar paraugu, kas ievietots šā pielikuma papildinājumā;

a) visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai pabeigtās sadedzināšanas jāreģistrē atkritumu reģistrācijas žurnālā, un atbildīgajam sardzes virsniekam tās ar parakstu jāapstiprina sadedzināšanas vai izvadīšanas dienā. Kuģa kapteinim ar parakstu jāapstiprina visas aizpildītās atkritumu reģistrācijas žurnāla lappuses. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda;

b) ierakstos, kas tiek veikti par katru atkritumu sadedzināšanas vai izvadīšanas operāciju, jānorāda datums un laiks, kuģa atrašanās vieta, jāsniedz attiecīgo atkritumu apraksts un jāmin aptuvens sadedzināto vai izvadīto atkritumu daudzums;

c) atkritumu reģistrācijas žurnālu glabā uz kuģa tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. To glabā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas;

d) saistībā ar šā pielikuma 6. noteikumā paredzēto izmešanu, izplūdi vai nejaušo pazaudēšanu atkritumu reģistrācijas žurnālā jāmin attiecīgie apstākļi un iemesli, bet attiecībā uz pazaudēšanu – zaudējumi.

4. Prasības attiecībā uz atkritumu reģistrācijas žurnālu administrācija drīkst nepiemērot:

i) kuģiem, kas veic reisus, kuru ilgums nepārsniedz vienu stundu, un kas ir sertificēti pārvadāt 15 cilvēkus un vairāk, vai

ii) stacionārajām vai peldošajām platformām, ar kuru palīdzību veic jūras dibena izpēti un ekspluatāciju.

5. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt atkritumu reģistrācijas žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā atkritumu reģistrācijas žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Atkritumu reģistrācijas žurnāla inspekciju un kompetentās iestādes īstenotu apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.

6. Tad, ja kuģis ir būvēts pirms 1997. gada 1. jūlijā, šis noteikums jāpiemēro no 1998. gada 1. jūlija.

^** Skatīt Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes vadlīnijas, kuras organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.71(38).

 

Papildinājums

ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA VEIDLAPA

ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLS

Kuģa vārds:

Pazīšanas numurs vai burti:

SJO Nr.:

Laikposmā no: …………. līdz: .................

1. Ievads

Saskaņā ar V pielikuma 9. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78), reģistrē visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai veiktās sadedzināšanas, tostarp izvadīšanu jūrā, novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām vai citiem kuģiem.

2. Atkritumi un to apsaimniekošana

Atkritumi ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, izņemot svaigas zivis un to daļas, tie radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kas noteiktas vai uzskaitītas citos šīs MARPOL 73/78 pielikumos (piemēram, nafta, notekūdeņi vai kaitīgās šķidrās vielas).

Attiecīgā informācija atrodama arī MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās^*.

^* Skatīt MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijas.

3. Atkritumu apraksts

Šajā reģistrā atkritumus grupē šādās kategorijās:

1) plastmasas;

2) peldošs separācijas, apšuvuma vai iepakojuma materiāls;

3) sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.;

4) kravas atlikumi, papīra izstrādājumi, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māla un fajansa izstrādājumi u. c.;

5) pārtikas atkritumi;

6) atkritumu dedzināmās krāsns pelni.

4. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā

4.1. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic šādos gadījumos:

a) ja atkritumi ir izvadīti jūrā:

i) izvadīšanas datums un laiks;

ii) kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums). Piezīme: attiecībā uz katru kravas atlikumu izvadi norādīt tās sākuma un beigu pozīciju;

iii) izvadīto atkritumu kategorija;

iv) aptuvenais izvadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;

v) par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

b) ja atkritumi novadīti uz pieņemšanas iekārtām krastā vai uz citiem kuģiem:

i) novadīšanas datums un laiks;

ii) osta vai iekārta, vai kuģa vārds;

iii) novadīto sadzīves atkritumu kategorija;

iv) aptuvenais novadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;

v) par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

c) ja atkritumus sadedzina:

i) sadedzināšanas datums un uzsākšanas un pabeigšanas laiks;

ii) kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums);

iii) aptuvenais sadedzinātais daudzums, izteikts m³;

iv) par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

d) atkritumu nejauša vai cita veida ārkārtas izplūde:

i) norises laiks;

ii) osta vai cita kuģa atrašanās vieta norises laikā;

iii) aptuvenais atkritumu daudzums un kategorija;

iv) izmešanas, izplūdes vai pazaudēšanas apstākļi, iemesli un vispārējas piezīmes.

4.2. Kvītis

Kuģa kapteinim no ostas pieņemšanas iekārtas operatora vai tā kuģa kapteiņa, kas pieņem atkritumus, jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu uz kuģa glabā divus gadus.

4.3. Atkritumu daudzums

Uz kuģa esošo atkritumu daudzumu novērtē m³, ja iespējams, atsevišķi pa kategorijām. Atkritumu reģistrācijas žurnālā ir daudz norāžu par aptuveno atkritumu daudzumu. Tas, cik precīzi tiek aplēsts aptuvenais atkritumu daudzums, ir šo aprēķinu veicēju ziņā. Tilpuma aplēses atšķirsies pirms un pēc pārstrādes. Dažās pārstrādes procedūrās nav iespējams aplēst izmantoto tilpumu, piemēram, veicot pārtikas atkritumu nepārtraukto pārstrādi. Šie faktori jāņem vērā, veicot ierakstus un interpretējot reģistrā ievietoto informāciju.

ATKRITUMU IZVADĪŠANAS SARAKSTS

Kuģa vārds: ………………. Pazīšanas numurs vai burti: ……………………. SJO Nr.: ……

Atkritumu kategorijas:

1. plastmasa;

2. peldoši separācijas, apšuvuma vai iepakojuma materiāli;

3. sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.;

4. kravas atlikumi, papīra izstrādājumi, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māla un fajansa izstrādājumi u. c.;

5. pārtikas atkritumi;

6. atkritumu dedzināmās krāsns pelni, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kas var saturēt toksiskus vai smago metālu atlikumus.

PIEZĪME: ĪPAŠAJĀS TERITORIJĀS IR AIZLIEGTS IZVADĪT VISUS TOS ATKRITUMUS, KAS NAV PĀRTIKAS ATKRITUMI. JĀKLASIFICĒ TIKAI TIE ATKRITUMI, KURUS
IZVADA JŪRĀ. ATKRITUMI, KAS NAV 1. KATEGORIJAS ATKRITUMI UN KAS
NOVADĪTI UZ PIEŅEMŠANAS IEKĀRTĀM, JĀUZSKAITA TIKAI KĀ KOPĒJAIS
APLĒSTAIS DAUDZUMS. TIEK PRASĪTS NORĀDĪT KRAVAS ATLIKUMU IZVADES
SĀKUMA UN BEIGU POZĪCIJU.

Datums/laiks	Kuģa atrašanās vieta	Aplēstais jūrā izvadīto atkritumu daudzums (m3)					Aplēstais atkritumu daudzums, kas novadīts uz pieņemšanas iekārtām vai citu kuģi (m3)		Aplēstais sadedzināto atkritumu daudzums (m3)	Apliecinā–jums/pa–raksts
		2. KAT.	3. KAT.	4. KAT.	5. KAT.	6. KAT.	1. KAT.	Citi

Kapteiņa paraksts:

Datums: