Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 16.septembrī

SM: Par civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanu

Tā kā šobrīd Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas prasības mazo vai ultravieglo gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanai, ir izstrādāts attiecīgs noteikumu projekts.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanu” 16.septembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Tas ietver jaunas prasības lidotāju stūrmaņu, lidotāju inženieru un lidotāju radiotelefona operatoru sertificēšanai. Līdz šim attiecīgās kvalifikācijas apliecības tika izsniegtas saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībām. Tāpat jaunais normatīvais akts nosaka prasības amatierpilotu apliecības iegūšanai, kā arī jaunas kategorijas privātpilota apliecības iegūšanai. Lai pilotētu gaisa balonu, planieri, motoplanieri un dirižabli, tās ir atvieglotas, salīdzinot ar prasībām, kas jāizpilda, piemēram, privāto lidmašīnu pilotiem.

Šobrīd privātpilota un augstākās kvalifikācijas pilota apliecības tiek izsniegtas uz Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikuma “Personāla licencēšana” un Eiropas Apvienoto aviācijas institūciju dokumenta “Vienotās aviācijas prasības” pamata. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir atzinusi, ka ir nesamērīgi piemērot šīs prasības tām personām, kuras pilotē vai plāno pilotēt mazos vai ultravieglos gaisa kuģus, turklāt nekomerciālo lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas regulējums ir jāiestrādā nacionālajā normatīvo aktu bāzē.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz izdalīt piecas sertificējamo civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu kategorijas: amatierpiloti, privātpiloti, lidotāji stūrmaņi, lidotāji inženieri un lidotāji radiotelefona operatori. Noteikumu projekts nosaka arī prasības studentpilota apliecības iegūšanai. Līdz šim studentpilotu apliecības netika izsniegtas, bet to plānots darīt, lai apzinātu to personu loku, kas mācās par pilotiem un vēlas saņemt pilota apliecības, kā arī lai paaugstinātu lidojumu drošību pilotu sākotnējās apmācības procesā.

Jaunais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz minētās apliecības, prasības, kādas personai jāizpilda, lai iegūtu kādu no tām, nepieciešamo lidojuma pieredzi stundās, teorētiskā un praktiskā eksāmena kārtošanas kārtību, prasības kvalifikācijas atzīmes pagarināšanai vai atjaunošanai.

Apliecību izsniegšana arī turpmāk plānota par maksu, taču vismaz daļai nekomerciālās nozīmes lidojumu apkalpes locekļu (gaisa balonu, planieru, motoplanieru un dirižabļu pilotiem) jaunais normatīvais akts ļaus tās iegūt vienkāršāk un lētāk.

Prognozēts, ka 2011.gadā varētu tikt izsniegtas 30–40 studentpilotu, 30 amatierpilotu, tikpat privātpilotu apliecības, kā arī apmēram 6 lidotāja stūrmaņa, tikpat lidotāja inženiera un lidotāja radiotelefona operatora apliecības.

Normatīvā akta projekta izstrādes gaitā Civilās aviācijas aģentūra konsultējās ar pilotu skolām, treniņu organizācijām, biedrību “Latvijas gaisa balonu sporta savienība”, kā arī atsevišķiem pieredzējušiem pilotiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

16.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi. Tas ietver kārtību, kādā veic paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu; kārtību, kādā organizē paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kā arī minimālās prasības paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtību.

Tāpat tajā aprakstīts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma saturs un sagatavošanas kārtība; kārtība kādā sabiedrība tiek informēta par ziņojumu, un paziņojuma publicēšanas kārtība; kārtība, kādā Vides pārraudzības valsts birojs nosūta ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai un sniedz atzinumu par ziņojumu.

Šobrīd IVN procedūra veicama divpakāpju sistēmā – ierosinātājs izstrādā darba ziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu un rīko sabiedrisko apspriešanu. Pēc tam Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sagatavo atzinumu, kurā norāda, kādi grozījumi darba ziņojumā izdarāmi. Ņemot vērā atzinumā norādīto un iesniegtos sabiedrības ierosinājumus, ierosinātājs gatavo noslēguma ziņojumu. Sagatavotais noslēguma ziņojums tiek iesniegts VPVB. Šajā posmā notiek sabiedriskā apspriešana un VPVB vēlreiz sniedz atzinumu, kuru ņem vērā, lemjot par paredzētās darbības akceptu. Sākot ar 2011.gada 1.janvāri, šī divpakāpju sistēma tiks aizvietota ar vienpakāpes sistēmu. Tā ļaus samazināt kopējo IVN procesa ilgumu no vidēji 6–8 mēnešiem līdz 4–6 mēnešiem.

Noteikumi pēc to pieņemšanas Ministru kabinetā būs saistoši komersantiem, kā arī citām institūcijām vai iestādēm, kuras ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir darbības ierosinātājs, tāpat arī pašvaldībām, vides nevalstiskajām organizācijām, vides konsultantu firmām, kā arī iedzīvotājiem.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa