Par iekšējā tirgus netraucātas darbības nodrošināšanu

Eiropas Komisija 15.septembrī pieņēma priekšlikumu par īsās pozīcijas pārdošanas regulējumu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu (CDS) aspektiem. Tā galvenie mērķi ir izveidot saskaņotu sistēmu koordinētai rīcībai Eiropas mērogā, palielināt pārskatāmību un mazināt riska faktorus. Jaunā sistēma nozīmē to, ka gan valstu, gan Eiropas regulatoriem būs skaidras pilnvaras, lai vajadzības gadījumā rīkotos, novēršot tirgus sadrumstalotību un nodrošinot iekšējā tirgus netraucētu darbību.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Parastos apstākļos īsās pozīcijas pārdošana palielinātu tirgus likviditāti un veicinātu efektīvu cenu noteikšanu. Bet tirgus krīzes situācijā īsās pozīcijas pārdošana var pastiprināt cenu krišanos, izraisot tirgu neorganizētību un sistēmiskus riskus. Šodienas priekšlikums palielinās pārskatāmību, un tāpēc regulatoriem būs vieglāk konstatēt riska faktorus valstu parādu tirgos. Regulatori iegūs arī skaidras pilnvaras ierobežot vai aizliegt īsās pozīcijas pārdošanu ārkārtas situācijās, to saskaņojot ar jauno Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI). Šodienas priekšlikumi ir vēl viens pasākums, lai panāktu Eiropā lielāku finansiālo stabilitāti.”

Īsās pozīcijas pārdošana ir tāda vērtspapīra pārdošana, kas pārdevējam nepieder, bet kuru tas paredzējis vēlāk atpirkt, lai to nodotu pircējam. Nesegtā īsās pozīcijas pārdošana ir tāda pārdošana, kad pārdevējs nav aizņēmies vērtspapīrus vai nodrošinājis, ka tos var aizņemties, kamēr nav notikusi vienošanās pirms īsās pozīcijas pārdošanas. Tas var izraisīt specifiskus riskus attiecībā uz to, ka vienošanās netiek ievērota (t.i., darījums netiek veikts). Kopš finanšu krīzes sākuma daudzas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai pārtrauktu vai aizliegtu īsās pozīcijas pārdošanu. Nekoordinētas darbības var būt mazāk efektīvas un radīt sarežģījumus tirgū, tostarp ietekmēt ieguldītāju uzticību.

Lielāka pārskatāmība

Pašlaik ir maz drošas informācijas par īsās pozīcijas pārdošanu. Tirgus dalībniekiem un regulatoriem nav viegli uzzināt, kurus vērtspapīrus pārdod “īsajā pozīcijā” un to vispārējo nozīmi. Šīsdienas priekšlikums palielina pārskatāmību, jo tiek pieprasīts, ka visi rīkojumi par akcijām tirdzniecības vietās jāapzīmē kā “īsie” (tā saucamā “brīdinājuma marķēšana”), ja tie ietver īsās pozīcijas pārdošanu, lai regulatori varētu zināt, kuri darījumi attiecas uz īso pozīciju. Turklāt ieguldītājiem būs jāatklāj regulatoriem ievērojamas neto īsās pozīcijas akcijās par vienu robežvērtību (0,2% no emitētā akciju kapitāla) un tirgum – par augstāku robežvērtību (0,5%).

Šie pasākumi ļaus tirgus dalībniekiem būt labāk informētiem, bet regulatoriem būs iespēja tirgus uzraudzīt un atklāt veidojošos riskus. Attiecībā uz valsts obligācijām regulatori varēs labāk atklāt iespējamos riskus, kas draud valsts parādu tirgu stabilitātei, saņemot datus par īsajām pozīcijām, tostarp datus, kas iegūti, izmantojot valsts kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus (atvasinātais vērtspapīrs reizēm tiek uzskatīts par apdrošināšanas veidu pret saistību nepildīšanas risku).

Skaidras pilnvaras regulatoriem un koordinēta Eiropas sistēma

Tirgus krīzes situācijā ar pārskatāmību vien nepietiek. Pašlaik valstu regulatoriem piešķirtās pilnvaras ierobežot vai aizliegt īsās pozīcijas pārdošanu dalībvalstīs ir ļoti dažādas. 15.septembra priekšlikums piešķir dalībvalstu regulatoriem skaidras pilnvaras ārkārtas situācijās uz laiku ierobežot vai aizliegt jebkura finanšu instrumenta īsās pozīcijas pārdošanu, saskaņojot šo rīcību ar EVTI (kas sāks darbību no 2011.gada janvāra, ievērojot vienošanos ar Eiropas Parlamentu). EVTI ir pilnvarota arī izteikt atzinumus kompetentām iestādēm, ja tās iesaistās ārkārtas situācijās. Saskaņā ar jauno uzraudzības sistēmu EVTI būs iespēja (ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi) paredzēt pagaidu pasākumus ar tūlītēju iedarbību, kuri ierobežo vai aizliedz īsās pozīcijas pārdošanu.

Turklāt, ja finanšu instrumenta cena dienas laikā ievērojami krīt, valsts regulatoriem būs pilnvaras līdz nākamās tirdzniecības dienas beigām ierobežot minētā instrumenta īsās pozīcijas pārdošanu. Šie pasākumi palīdzēs regulatoriem koordinēti veikt vajadzīgās darbības, lai palēninātu vai apturētu cenu pazemināšanos, ko var pastiprināt ar īsās pozīcijas pārdošanu krīzes situācijas tirgos. Tie samazinās tirgus dalībniekiem arī atbilstības izmaksas, ko šobrīd rada valstu noteikumu atšķirības.

Specifiski nesegtās īsās pozīcijas pārdošanas riski

Nesegtā īsās pozīcijas pārdošana var palielināt risku, ka neizdodas panākt vienošanos. 15.septembra priekšlikumā noteikts: lai uzsāktu īsās pozīcijas pārdošanu, ieguldītājam jāaizņemas attiecīgie instrumenti, jānoslēdz aizdevuma līgumi vai jābūt nolīgumam ar trešo personu, ka tā izdalīs un rezervēs ieguldītājam aizdodamos finanšu instrumentus tā, ka tie tiek nodoti vienošanās dienā [vēlākais četras dienas pēc darījuma]. Jānodrošina, ka tirdzniecības vietās ir veikti pienācīgi priekšdarbi, lai tajās varētu iepirkt akcijas vai valstu parādu, kā arī uzlikt sodu un aizliegt īsās pozīcijas pārdošanu, ja vienošanās nav bijusi sekmīga.

Atbrīvojumi

Priekšlikumā ir iekļauti daži atbrīvojumi, piemēram, attiecībā uz noteiktām darbībām, kurām ir ievērojama nozīme likviditātes radīšanā vai kuras ir būtiskas, lai primārie obligāciju tirgi varētu pareizi darboties.

Turpmākie pasākumi

Tagad priekšlikums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei apspriešanai un pieņemšanai. Kad regula būs pieņemta, tā stāsies spēkā no 2012.gada 1.jūlija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa