Par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2011.gadā

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar zvejas iespēju priekšlikumu attiecībā uz Baltijas jūras zivju krājumiem 2011.gadā. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija ierosina Baltijas jūrā palielināt mencas zvejas iespējas, bet krietni samazināt pelaģisko krājumu (reņģes un brētliņas) zvejas iespējas. Šo zvejas iespēju priekšlikumu oktobrī apspriedīs Zivsaimniecības padomē.

Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki atzina: “Baltijas mencas atgriešanās ir laba ziņa. Komisijas ieviestais ilgtermiņa plāns mencas krājumu pārvaldībai un stingrie pasākumi, kas vērsti pret nepatiesiem nozveju ziņojumiem, ir palīdzējuši samazināt zvejas radīto slodzi, panākot ilgtspējīgus nozvejas apjomus. Tādējādi krājumiem ir bijusi iespēja papildināties, un tas savukārt ļauj atkal palielināt gan austrumu, gan rietumu krājuma KPN.

Diemžēl pelaģisko sugu krājumu stāvoklis ir pilnīgi pretējs. Gadskārtējā papildinājuma apjoms lielākajai daļai šo krājumu ir bijis samērā neliels. Taču zvejas radītā slodze ir bijusi nemainīgi augsta, dažos gadījumos tā pēdējos gados ir pat pieaugusi. Zvejas radīto slodzi nāksies ievērojami samazināt, lai nodrošinātu šo svarīgo krājumu ilgtspējīgu pārvaldību.”

Menca

Komisija ierosina par 15% palielināt ES kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) no Baltijas mencas austrumu krājuma – no 51 267 tonnām līdz 58 957 tonnām – un par 6% palielināt KPN no Baltijas mencas rietumu krājuma – no 17 700 tonnām līdz 18 800 tonnām. Mencas austrumu krājumu joprojām raksturo laba papildināšanās, kā arī labāka daudzgadu plāna prasību ievērošana. Ierosinātais rietumu krājuma KPN palielinājums ir saskaņā ar daudzgadu plānu, kura mērķis ir, koriģējot zvejas izraisīto zivju mirstību, ilgtermiņā panākt nozvejas ilgtspējību.

Reņģe

Reņģes rietumu krājums ir turpinājis samazināties un sasniedzis jaunu rekordzemu apjomu. Tas noticis tāpēc, ka pēdējos gados pastāvīgi samazinās krājuma gadskārtējā papildinājuma apjoms un zvejas radītā slodze ir ļoti liela. Vairākus gadus šā krājuma KPN ir noteikta krietni virs zinātniskajā ieteikumā norādītā apjoma un zvejas radītā slodze ir pat palielinājusies. Skagerakā Baltijas jūras reņģes krājums ir sastopams jaukti ar Ziemeļjūras siļķu krājumu, kuram arī ir slikts papildināšanās rādītājs, bet kura stāvoklis ir labāks. Tāpēc ir svarīgi KPN Skagerakā noteikt tādā apjomā, kas pienācīgi aizsargās Baltijas jūras krājumu, un nevis apjomā, kas atspoguļo tikai Ziemeļjūras krājuma apmēru.

Ņemot vērā reņģu zvejniecības ekonomisko stāvokli, Komisija ierosina reņģes rietumu krājuma KPN samazināt par 30% – no 22 690 tonnām līdz 15 884 tonnām. Arī citu pelaģisko krājumu papildināšanās rādītāji ir salīdzinoši slikti, tāpēc jāpielāgo zvejas radītā slodze un jāsamazina attiecīgās KPN. Komisija ierosina reņģes centrālā krājuma zvejas iespējas samazināt par 28% (no 126 380 tonnām līdz 91 640 tonnām) un brētliņas zvejas iespējas par 30% (no 379 900 tonnām līdz 265 969 tonnām).

Lasis

Tā kā laša mazuļu izdzīvošanas rādītājs Baltijas jūrā pasliktinās un sliktā stāvoklī ir arī vairāki centrālā baseina upju krājumi, no kuriem zvejo jauktajā zvejā, KPN centrālajā baseinā ir samazināta par 30%. Somu līcī KPN samazinājums nav ierosināts, jo šajā apgabalā problēmas cēloņi novēršami galvenokārt ar valsts līmeņa pārvaldības pasākumiem, kurus īsteno iekšējos ūdeņos. Iesaistot attiecīgās dalībvalstis, šis jautājums tiks risināts saistībā ar Baltijas laša krājumu jauno pārvaldības plānu, kurš jāiesniedz līdz 2010.gada beigām.

Komisijas priekšlikuma pamatā ir principi un noteikumi, kas izklāstīti paziņojumā “Apspriešanās par zvejas iespējām 2011.gadam”, un tajā ņemts vērā Zivsaimniecības, zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas jaunākais ieteikums, kā arī citu ieinteresēto personu, jo īpaši Baltijas jūras reģionālās konsultatīvās padomes, komentāri.