Ar šo gadu Latvijas Pašvaldību savienības pilsētu brālībai radusies vēl viena pavadoņstruktūra — Vidzemes pilsētu apvienība. To veidot ierosināja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Māris Kučinskis, un jau pirms mēneša valmierieši uzņēma savus domubiedrus no Limbažiem, Valkas, Cēsīm. Tika pārrunātas ciešākas un tiešākas sadarbības iespējas, arī Vidzemes augstskolas tālākveidē, kopīgu projektu realizēšanā.

Nupat kolēģus uzņēmuši cēsnieki. Aizvadītajā piektdienā Cēsīs tika apspriestas vidzemnieku iespējas piedalīties Hanzas dienās. Tās katru gadu notiek citā valstī, un šogad Hanzas pilsētu savienība no 17. līdz 20. jūnijam tās iecerējusi rīkot Holandē. Hanzas dienas vairākām Latvijas pilsētām principā nav īpašs jaunums, arī iepriekšējos gados uz tām devušās mūsējo delegācijas, pārstāvot gan pašvaldību vadītājus, gan uzņēmējus, rādot savas kultūras programmas.

— Līdz šim Vidzemes pilsētas Hanzas dienās piedalījās savrup, savu darbību nesaskaņojot, — teica Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Cēsu tikšanās laikā panākta vienošanās līdzdalību šajā notikumā koordinēt, lai varētu Vidzemi pārstāvēt kā vienotu Latvijas novadu. Virsvadībai piekritusi Cēsu pilsētas dome. Šādai ievirzei ir būtiska nozīme arī tāpēc, ka 2001. gadā Hanzas dienas notiks mūsu valstī sakarā ar Rīgas astoņsimtgadi. Vidzemes pilsētu vadītāji pārrunājuši ierosinājumu jau laikus izteikt priekšlikumu šo dienu rīkotājiem, lai to norisē varētu iekļaut ne tikai Rīgu vien.

Otru diskusiju daļu veidoja pilsētu domju un rajonu padomju attiecību iztirzāšana. Problēmas rodas arī tāpēc, ka dažviet nav vienprātības par budžeta dotāciju izmantošanu, trūkst pietiekamas informācijas par to apjomu un izlietojuma kārtību. Tika nolemts diskusiju tematiku vērst plašumā un nākamajā tikšanās reizē Limbažos marta otrajā pusē īpaši pievērsties pilsētu attīstības modeļiem, vietējām būvvaldēm, tāpat Vidzemes reģionālā izkārtojuma kopīgajiem jautājumiem. Kā bilda Māris Kučinskis, viens no saskares tematiem visā plašajā novadā ir lauku tūrisma attīstība un līdz ar to arī tūrisma aktivitāšu koordinēšana. Šajā ziņā varētu sākt ar Vidzemes tūrisma karti un interesantāko objektu katalogu.

No kolēģiem tieši cēsniekiem līdz šim novadpētniecības izdevumu jomā veicies vislabāk. Viņi joprojām ikvienam interesentam var piedāvāt krāšņo šī gada kalendāru, ko veidojis Ints Melders. Tajā ir bagātīga ilustratīvā un lietišķā sadaļa. Bet Cēsu tūrisma informācijas centrs un Piebalgas novada tūrisma apvienība sagatavojusi pievilcīgu bukletu "Vispirms uz Piebalgas novadu!" (Drusti, Dzērbene, Ineši, Jaunpiebalga, Kaive, Skujene, Taurene, Vecpiebalga, Zosēni) ar Andas Nordenas foto un dizainu. Lasāmvielas ziņā visvairāk veicies piebaldzēniem. Ar Vēsmas Johansones sakārtoto grāmatu "...un Jaunpiebalga" kultūras, zinātnes un citu nozaru darbinieki, kuri dzimuši un dzīvojuši vai strādājuši Jaunpiebalgā). Būtībā tā ir Cēsu novada enciklopēdiskā vārdnīca, jo vairāk nekā 200 lappusēs apkopotajās biogrāfijās (gandrīz visas ar attēliem) rodamas ziņas par cilvēkiem, kas darbojušies plašā areālā. Vairāk specifiska ir pedagoģes Astrīdas Knāķes biezā grāmata par Jaunpiebalgas vidusskolas 50 gadiem, kurā skolotāja un direktore atgādina skolas darbību kopš četrdesmito gadu vidus, te savus vārdus var atrast gan bijušie, gan tagadējie pedagogi, gan visi 1147 (!) absolventi. Netrūkst arī plašam interesentu lokam domāto karšu: "Jāņa sēta" izdevusi "Cēsis" sērijā "Latvijas pilsētas", SIA "Latvijas karte" aicina iegādāties fizioģeogrāfisko karti "Cēsu rajons". Cēsu izstāžu nams joprojām vedina ielūkoties pastkaršu kopojumā "Cēsis pasaules mākslinieku skatījumā". Akvareļu reprodukciju izlasē var redzēt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Armēnijas, Krievijas, Dānijas, Īrijas, Vācijas, ASV un Indijas mākslinieku veltījumus šai Vidzemes pilsētai.

Acīmredzot vēlmei koordinēt tūrisma aktivitātes ir savs pamatojums. Ne visos Vidzemes rajonos ir tik plašs lasāmā un skatāmā materiāla klāsts, kādu jau tagad var piedāvāt cēsnieki. Viņu iestrādes var lieti noderēt, protams, arī 2001.gadā paredzēto Hanzas dienu sakarā Latvijas novados.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors