mūzikas dievietes sabiedrībā

Sestdien, 13. februārī, Operas namā

sesto reizi tika pasniegta Lielā mūzikas balva

un izskanēja laureātu koncerts

Diriģents Leonīds Vīgners

Vijolniece Baiba Skride

Diriģents Haralds Mednis

Diriģents Māris Sirmais

Diriģents Normunds Šnē

Hendeļa operas "Alčīna" uzveduma radošā grupa: Andris Freibergs, Kristīna Pasternaka, Kristīna Vusa, Sonora Vaice un Andris Veismanis; vijolnieks Valdis Zariņš

Diriģents Kaspars Putniņš

Rokgrupas "Jauns Mēness" vadītājs Ainars Mielavs

Dziedātāja Inga Kalna

Mākslinieka Armanda Jēkabsona darinātās sudraba statuetes saņēma latviešu mūzikas dižgari Leonīds Vīgners un Haralds Mednis — par mūža devumu Latvijas mūzikas kultūrā, un deviņi izpildītājmākslinieki — par spilgtāko un nozīmīgāko sniegumu 1998.gadā.

Haraldam Mednim balvu slimnīcā pasniedzis Raimonds Pauls, taču ar videoierakstiem zālē ienāca gan Dziesmusvētki ar viņa diriģēto "Gaismas pili", gan pats Maestro ar savu novēlējumu: "Ja dziedāsim, dzīvosim laimīgi." Leonīds Vīgners vēlējies, lai viņam domāto balvu saņem Normunds Šnē, ar kuru viņš saista cerības uz jauniem latviešu orķestra diriģēšanas ziedu laikiem. Notiek televīzijas tiešraide, un Normunds Šnē, balvu saņemot, saka: "Meistar, jūs mums pietrūkstat. Pietrūkstat šodien šajā zālē un pietrūkstat ikdienā — ar saviem ideju izvirdumiem."

Par mūža devumu Latvijas mūzikas kultūrā iepriekšējos gados tikuši sumināti Ausma Derkevica, Imants Kokars un Arvīds Klišāns. Un šī pēctecības, sakņu sajūta Lielās mūzikas balvas pasniegšanas svētkos ir būtiska stīga. Tā vijolnieks Valdis Zariņš, jau otro reizi saņemot Lielo mūzikas balvu, saka paldies Leonīdam Vīgneram, kas tieši pirms 40 gadiem atsaucis viņu no orķestra pēdējām rindām, nolicis priekšā un pateicis: "Tu sēdēsi te!" Māris Sirmais, arī jau otru reizi saņemot balvu, pateicas Ausmai Derkevicai, kura viņu savulaik iedrošinājusi sākt darbu ar valsts kori "Latvija".

Ar mūziku Latvija aizskan pasaulē un pasaule ienāk Latvijā — to apliecina mūsu mākslinieku panākumi starptautiskos konkursos un spožāko pasaules mūzikas darbu spožie atskaņojumi Latvijā. Pagājušajos Mūzikas balvas svētkos tika sumināta Maija Einfelde — par skaņdarbu "Pie zemes tālās", ko pasaulē izveda Radio kora grupa Kaspara Putniņa vadībā. Šogad viņš pats kopā ar Radio kora māksliniekiem kļuvis par balvas laureātu.

Kopš māsiņas Skrides kļuvušas patstāvīgas mākslinieces, visplašāko ievērību guvusi vijolniece Baiba Skride, Rostokas Mūzikas un teātra mākslas augstskolas studente, vairāku starptautisku konkursu laureāte. Pagājušajā rudenī viņa izcīnīja otro vietu ļoti prestižajā Paganīni starptautiskajā konkursā. Pasniedzot viņai Lielo mūzikas balvu, mācītājs Juris Rubenis atgādināja Edgara Po atziņu: "Slāpes pēc skaistā pieder pie cilvēces nemirstības."

Valdis Zariņš ir Latvijas pirmā vijole jau vairāk nekā trīsdesmit gadus un nu jau piekto gadu — arī Bergenas simfoniskā orķestra koncertmeistars. 1993. gadā viņš saņēma Lielo mūzikas balvu par Romualda Kalsona Vijoļkoncerta spožo atskaņojumu starptautiskajā konkursā Minhenē. Pēc tam vijolnieks to atskaņoja arī mūsu Dziesmusvētkos un Oslo. Pēc Pētera Vaska vijoļkoncerta "Tālā gaisma" atskaņojuma Latvijas neatkarības gadadienas svētkos Stokholmā tautieši sacīja: "Ir lepni būt latvietim!" Sveicot viņu ar Lielo mūzikas balvu, Valsts prezidenta kultūras padomniece Dzidra Strautiņa teica vārdus, ko laikam gan var attiecināt uz visiem laureātiem: "Jums daudz ir dots no Dieva, bet arī jūs pats daudz un pamatīgi strādājat."

Vai to pilnā mērā nevar teikt par dziedātāju Ingu Kalnu, kas 1995.gadā Lielo mūzikas balvu saņēma par veiksmīgāko debiju, bet šogad tiek apbalvota par izcilu uzstāšanos gan Rīgā, gan mūsu Operas viesizrādēs Anglijā un Īrijā. Pašlaik viņa savu vokālo virtuozitāti un aktiermeistarību slīpē Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Diriģents Māris Sirmais pērn Lielo mūzikas balvu saņēma par jauniešu kora "Kamēr..." uzvarām starptautiskos konkursos, šogad — par darbu ar Valsts akadēmisko kori "Latvija", kas pagājušajā vasarā iedibināja Latvijā Garīgās mūzikas festivālu, ar panākumiem uzstājās starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā Turīnā un apliecināja sevišķi augstu profesionālismu Arnolda Šēnberga filozofiskās operas "Mozus un Ārons" jaunuzveduma izrādēs Austrijā.

"Ak, šī Alčīna!" Kopā ar kultūras ministri Karinu Pētersoni, kas sveica Hendeļa operas "Alčīna" radošo grupu, tā varētu izsaukties ikviens, kas klausījušies un skatījušies šo diriģenta Andra Veismaņa, režisores Kristīnas Vusas, scenogrāfa Andra Freiberga un kostīmu mākslinieces Kristīnas Pasternakas kopdarbu ar Sonoru Vaici titullomā.

"Jūs ikviena esat kaut kas vairāk, nekā jūs domājat. Jūs esat Saules meita. Un, ja jūs tāda neesat, tad topiet tāda!" — ar šādu novēlējumu grupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece laidusi tautās albumu "Saules meita", kas atzīmēts gan ar Lielo mūzikas balvu, gan ierakstu kompāniju gada balvu kā labākais folka albums.

Pasniedzot Lielo mūzikas balvu Ainaram Mielavam par rokgrupas "Jauns Mēness" kompaktdisku "Dzīvotājs", finansu ministrs Ivars Godmanis gan neguva publikas atsaucību ar savu aicinājumu māksliniekiem pārlieku neatrauties no dzīves pamata, proti, no valsts reālajām finansiālajām iespējām, taču izteica arī domu, kam var vien piekrist: "Tevī ir brīvība. Un tas ir starta punkts, no kura var sākt darīt visu pārējo."

Varbūt visdaudzpusīgāk Latvijas mūzikas dzīvē sevi apliecinājis diriģents Normunds Šnē. 1993.gadā viņš tika apbalvots kopā ar radošo grupu, kas Avangarda akadēmijā sagatavoja Pērsela operas "Didona un Enejs" uzvedumu, 1996.gadā — kā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents, bet 1994. un 1998.gadā — kā orķestra "Rīgas kamermūziķi" vadītājs. Kamermūzika nav pūļa izprieca, un "Rīgas kamermūziķiem" visi desmit pastāvēšanas gadi bijuši saistīti ar lielām materiālām grūtībām. Kā Normunds Šnē sacīja apbalvošanas ceremonijā, šī diena ar spožajām gaismām, aplausiem un pateicības vārdiem ļoti stipri atšķīrās no ikdienas, kad valsts un sabiedrības interese par mūziku un mūziķiem nebūt nav tik liela.

Kaut gan daudzās neatrisinātās sociālās problēmas un cīniņš Kultūrkapitāla fonda sakarā nevarēja neatbalsoties arī Baltā nama zālē un apbalvošanas ceremonija, kā atzīmēja vakara vadītāji Gunda Vanzoviča un Andrejs Žagars, brīžam sāka atgādināt Saeimas plenārsēžu atmosfēru, koncerts apliecināja Latvijas mūziķu augsto meistarību un sagādāja svētkus gan tiem, kas mākslu rada, gan tiem, kas mākslu bauda. Kā teica mākslas zinātniece Ramona Umblija, mūzika te atkal apliecināja savu būtību, kas slēpjas pārdzīvojuma mirklībā un neatkārtojamībā un spēj izoderēt dvēseli ar lielu spēcīgu maigumu.

Apmetot lielu loku no Dziesmusvētku "Gaismas pils" līdz Latvijas mūziķu veiksmēm visā plašā pasaulē, sarīkojums izskanēja ar cerību, ka jauno gadu simteni Latvija sagaidīs ar sakoptu kultūrainu un augstām, spožām mākslas virsotnēm.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Folkgrupas "Iļģi" vadītāja Ilga Reizniece