Saeimas 2010.gada 16.septembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Vēlreiz labrīt! Sākam Saeimas 2010.gada 16.septembra sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā – papildināt darba kārtību... Godātā Ziedones-Kantānes kundze! Ir lūgts papildināt darba kārtību, es ceru, ka jūs to pamanījāt... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz arī iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un šī pati komisija lūdz arī iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam tradicionāli – ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Es informēju, ka ir saņemts desmit deputātu – tie ir deputāti Kučinskis, Spurdziņš, Briedis, Ārbergs, Rugāte, Pētersone, Feldmane, Dukšinskis, Porietis un Zommere – iesniegts pieprasījums „Par valdības bezdarbību Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādē”. Šis pieprasījums ir iesniegts vakar pulksten 15.35. Līdz ar to tas nevar tikt uzskatīts par steidzamu.

Ir lūgts dot vārdu pieprasījuma motivācijai. Es saprotu, ka motivāciju acīmredzot sniegs pirmais parakstītājs – deputāts Māris Kučinskis.

Lūdzu!

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

(Starpsauciens no zāles.)

Vajadzēja!...

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tie deputāti, kas strādā Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijā, zina, par ko ir runa.

Es ļoti cienu premjeru Dombrovski par viņa mierīgumu, par viņa nosvērtību. Tajā pašā laikā, protams, es saprotu arī to, ka premjers nav ieinteresēts nest uz Saeimu budžetu, nav ieinteresēts runāt par gaidāmajiem pensiju samazinājumiem, par skolotāju algām, par citām lietām, bet... (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Taisnība, taisnība! Par skolotāju algām!”) Tajā pašā laikā mums nekādi nav saprotams, kāpēc valdība izvairās runāt arī par Latvijas nākotni... uz nākotni vērstas attīstības virzībām. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Nav vīzijas!”)

Mēs pirms nedēļas, divām uzzinājām to, ka pusgadu diezgan bezjēdzīgi Daudzes kunga vadībā ir strādājusi darba grupa kopā ar Ingunu Sudrabu. Tas jautājums par budžeta sasaisti ar plānošanu jau ir atlikts malā. Tagad mēs zinām, ka malā tiek atlikts arī darbs pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes 2014.–2020.gadam.

Ministru kabinets visā šajā laikā, neskatoties uz mūsu, tas ir, Saeimas, lēmumu, kura punkts skan – Ministru kabinetam nekavējoties uzsākt darbu pie Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādes, līdz šim brīdim nav pieņēmis nevienu lēmumu, nozīmējot atbildīgo ministriju, izveidojot grupu darbam; tā vietā ir dzirdams – un par to mēs arī gribētu uzzināt Pieprasījumu komisijā – par kaut kādu mistisku darba grupu, kas izvērtēs procesu, kā iepriekš strādāts. Procesa izvērtēšana, protams, var ilgt arī gadu vai divus. Mūs tas uztrauc.

Uztrauc no vēl viena aspekta. Bez Nacionālā attīstības plāna un tā sasaistes ar valsts budžetu mums svarīga ir arī Eiropas Savienības struktūrfondu nauda 2014.–2020.gadam. Jo katrs mēnesis, kas tiek vilcināts normāla plāna izstrādei, novedīs pie tā, ka šī nauda atkal tiks ņemta no Eiropas stihiski – pēc resoru interesēm, nekādā saistībā ar Latvijas attīstību.

Tāpēc mēs iesniedzam pieprasījumu un vēlamies Pieprasījumu komisijā uzklausīt mūsu Ministru prezidentu Dombrovski. Šis instruments, es ceru, ir daudz efektīvāks un labāks nekā darbs tikai apakškomisijā. Ja šeit arī nebūs atbildes, es redzu tikai vienu tālāko iespēju: acīmredzot mums būs jāvēršas pie Starptautiskā Valūtas fonda, jo Starptautiskais Valūtas fonds ir vienīgā institūcija, ko mūsu premjers un valdība klausa.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Kučinska kungam. (Aplausi.)

Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts ir iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai kolēģiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek izskatīts šajā Saeimas sēdē? Deputāti neiebilst. Līdz ar to tas saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiek iekļauts sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais darba kārtības punkts ir sadaļā „Par atvaļinājuma
piešķiršanu” – „Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Skaidrītei Pilātei šā gada 9.septembrī”. Deputāte Skaidrīte Pilāte lūdza piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 9.septembrī, tas ir, pagājušajā ceturtdienā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Tā ka šis ir tikai informatīvs ziņojums un nav balsojams.

Nākamā sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Everitas Ancānes apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Everitas Ancānes apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskā komisija aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Everitas Ancānes apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Līgas Karlsones apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Līgas Karlsones apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija ir aizklāti balsojusi par šo lēmuma projektu un atbalstījusi to. Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Karlsones apstiprināšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ģirta Aizsila apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Ģirta Aizsila apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”, aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ģirta Aizsila apstiprināšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6354B – „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Komisija ir pati izstrādājusi vienu priekšlikumu, un tas ir vērsts uz to, lai pielikums, kas ir pie šā likuma, būtu daudz skaidrāks, saprotamāks un lai labošanas gadījumā būtu vieglāk to izdarīt juridiski.

Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.6355B – likumprojekts „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”.

Komisija ir gan saņēmusi, gan arī pati izstrādājusi priekšlikumus – kopumā 12 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta nosaukuma redakcijas maiņu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par noteikto Rojas novada domes un Mērsraga novada domes vēlēšanu datuma maiņu; saskaņots ar Centrālo vēlēšanu komisiju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 6. – deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vēlos stāstīt par motivāciju, kāpēc šāds priekšlikums tika iesniegts.

Runa ir par godīgu attieksmi, runa ir par godīgiem spēles noteikumiem. Ja civilā kārtā kāds noslēdz fiktīvas laulības un mēnesi pēc tam izšķiras, tad viņam tiek piemēroti atbilstoši panti un tā manta, ko viņš ir ieguvis, viņam ir jāatdod. Valsts dzīvē šis ir gadījums, kad acīmredzot tā nenotiek. Es vēlos vienīgi vērst jūsu uzmanību uz to pašu, ko teicu pirmajā lasījumā, – šim precedentam var sekot 10 vai 15 nākamie, var attaisīt maisam galu vaļā.

Es balsošu „par” likumprojektu.

Mēs komisijā esam diskutējuši par Rojas un Mērsraga nesaderību. Kartē, kas tika iesniegta un apstiprināta kā projekts reformai, Rojas un Mērsraga kopā nebija, jo divus attīstības centrus blakus likt ir bīstami. Taču Roja un Mērsrags, steidzoties, nesagaidot vēlēšanu dienu, bēgot no kaut kā liela un nezināma, acīmredzot apvienojās pilnīgi brīvprātīgi. Un šobrīd tas ir izraisījis jau precedentu, uz ko es vēršu uzmanību citiem, – ka iesniegumus par naudas iegūšanu jau ir iesniegušas arī tās pašvaldības, kas veiksmīgi ar mūsu akceptu nomainīja nosaukumu „pagasts” uz „novads”. Tās ir gan visas blakus esošās... galvenokārt Rīgas pašvaldības... Un arī tās nav noslēgušas, tā teikt, laulības, bet tajā pašā laikā tām arī būs tiesības uz naudu. Un šis ir otrais process, kas sāksies. Tajā pašā laikā es piekrītu, ka jebkura nauda, kas nonāk pašvaldībām, kad tās zināmā mērā ir bijušas apdalītas visus iepriekšējos gadus... un 200 tūkstošu nodošana katram pagastam bija valsts dāvana infrastruktūras uzlabošanai, un es nezinu, kādas tagad izskatītos pašvaldības, ja šī dāvana nebūtu bijusi.

Viss, kas nonāk pašvaldībai, ir likts lietā.

Protams, šis mans priekšlikums bija iesniegts, lai pievērstu uzmanību, nevis tādēļ, lai atņemtu naudu.

Es atsaucu šo priekšlikumu un aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts, taču debates par to turpinās. Priekšlikums vienkārši nav balsojams. Vai Šķestera kungs un Seiles kundze vēlas vēl debatēt? Nē. Ja priekšlikums ir atsaukts, tad tas vairs nav balsojams, bet sāktās debates vēl turpinās.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka šis priekšlikums... Ko tas nosaka? Tas nosaka, ka ir jāatmaksā valstij tās budžetā šie saņemtie līdzekļi, ko piešķīra šīm abām pašvaldībām, izveidojot šo Rojas novadu, – tas ir, 400 tūkstošus latu. Un, kā mēs zinām, šie līdzekļi tika novirzīti tieši šīs pašvaldības infrastruktūras sakārtošanai. Tomēr Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir bijusi par šo procesu – par brīvprātīgu reformu, par vietējo varu, pašvaldību, brīvu izvēli šajos risinājumos. Tāpēc es domāju, ka šis „burkāns”, kurš tika dots visiem, lai šo reformu varētu veikt un ar rīkstes metodēm mēģināt to noregulēt tā, kā viena otra partija to vēlējās, diemžēl nav izdevies.

Tāpēc vajag atdot šo parādu pašvaldībai un arī tām pašvaldībām, kuras vēl līdzekļus nav saņēmušas. Un tādas mums valstī ir vēl 29 pašvaldības, kuras nav saņēmušas šos 200 tūkstošus – šo naudu, šos finanšu līdzekļus – tieši savu teritoriju attīstīšanai. Un tāpēc mums kopīgi ir jāatrod šie līdzekļi un ir jānorēķinās ar šīm pašvaldībām par šo netaisnību, par šo liekulību, kura faktiski tika risināta caur to, ka kaut kas man patīk vai nepatīk.

Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība ir par to, lai... Šīs pašvaldības šos līdzekļus ir izlietojušas mērķtiecīgi, un mēs par to pārliecinājāmies, tāpēc domāju, ka arī pārējām pašvaldībām ir jāatgriež šie līdzekļi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šī diskusija apliecina tikai to, ka nākamajai Saeimai pie administratīvi teritoriālās reformas neizbēgami būs vēl jāatgriežas, jo reformu nevar uzskatīt par pabeigtu. To nevar uzskatīt par pabeigtu tāpēc, ka šeit daudzi Saeimas balsojumi bija balstīti uz kompromisu, balstīti uz to, lai nenodarītu pāri kādai partijai, kura iespītējās daudzu jautājumu risināšanā, un tāpēc mums ir palikuši... faktiski administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir izveidojušies tādi novadi, kuri, manuprāt, ir pārāk lieli, tādi, kur atsevišķas teritorijas pašvaldību deputātu līmenī nav pārstāvētas, un līdz ar to šobrīd mēs it kā priecājamies, bet nākotnē šos novadus neizbēgami gaida problēmas. Mums ir novadi, kā, piemēram, Raunas novads, kas sastāv no divām teritorijām, kuras nav vienotas, kuras ir atsevišķi. Mums ir Ventspils novads, kura centrā ir tā sauktā republikas pakļautības pilsēta jeb republikas nozīmes pilsēta Ventspils. Tās ir divas atsevišķas administratīvi teritoriālās vienības, kaut gan Ventspils novadā no Ventas teritorijas, kas ir Ventas kreisajā krastā, visi skolēni... vidusskolēni brauc mācīties uz Ventspili. Šīs teritorijas būtībā ir vienotas, jo darbaspēks pārvietojas gan Ventspils novada, gan Ventspils pilsētas robežās, un līdz ar to ir skaidrs, ka nākotnē mums būs šī pieeja jāmaina un, visticamāk, būs jāizveido vienots novads.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu šobrīd atbalstīt likumprojektu un, paldies Dievam, ka Māris Kučinskis atsauca savu priekšlikumu... (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nevis paldies Dievam, bet paldies Mārim!”) Cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribu pateikt tikai to, ka pie administratīvi teritoriālās reformas sakarīgas pabeigšanas mums, nākamajai Saeimai vai vēl kādiem citiem, neizbēgami būs jāatgriežas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Tā kā priekšlikums atsaukts, tas nav balsojams.

Turpinām ar 7.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. Vai drīkstu tomēr piebilst komisijas vārdā? Debates bija labas, īsas, tikai es nesapratu, kādu parādu atdošanu minēja mans kolēģis komisijā Staņislavs Šķestera kungs.

7. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres Staķes kundzes priekšlikums, kas ir daļēji iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. – Staķes kundzes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Līdz ar to ir izskatīti visi saņemtie un izstrādātie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Mobilizācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Mobilizācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija to izskatīja savā 7.septembra sēdē un aicina Saeimu atbalstīt to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.

1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL tomēr aicina dot iespēju strādāt par municipālajiem policistiem arī nepilsoņiem un neieviest jau 133. ierobežojumu nepilsoņiem. Man gribas atgādināt, ka katrs no sešiem iepriekšējiem Saeimas sastāviem, ieskaitot Augstāko padomi, ieviesa tos vai citus ierobežojumus nepilsoņiem. Ja runājam konkrēti, tad jāteic, ka Augstākā padome ieviesa 36 atšķirības – pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības, 5.Saeima – 62; 6.Saeima – 9; 7.Saeima – 11; 8.Saeima – 12; 9.Saeima – pagaidām tikai 2.

Ir pienācis laiks beidzot apstāties, it īpaši tāpēc, ka nekāds pamatojums, izņemot vienīgi slimīgas fantāzijas spēli, arvien jaunu ierobežojumu ieviešanai nepastāv. Lūk, piemēram, rekomendācija no ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas noslēguma ziņojuma, kas Latvijai tika dota pirms 11 gadiem – tieši 1999.gada 23.augustā. Citēju: „Dalībvalstij tiek ieteikts pārskatīt esošās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, īpaši attiecībā uz personām, kuras pieder pie etniskajām grupām, ievērojot Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 5.E pantu – „Tiesības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā” ar mērķi novērst jebkuras neattaisnojamas atšķirības statusā”. Citāta beigas.

Šādas rekomendācijas pēdējo 12 gadu laikā, godātie kungi un cienījamās dāmas, tika atkārtotas 18 reizes. Atkārtoju – 18 reizes! Liekas, ka arī muļķiem būtu jānāk pie skaidrības, bet acīmredzot Iekšlietu ministrija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija par muļķiem sevi neuzskata, bet uzskata sevi par daudz augstākiem par Apvienoto Nāciju Organizāciju un pat par Dievu To Kungu. Ne jau no Dieva, kas ir mīlestība, nāk jūsu naids pret nepilsoņiem, bet gan no sātana.

Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (VL!–TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs demonstrēja necieņu pret Latvijas valsti, aizstāvot tos cilvēkus, kas arī neciena Latvijas valsti, jo neviens neliedz viņiem naturalizēties. Nav nekādu ierobežojumu nevienam nepilsonim kļūt par pilsoni. Tā ka šīs bezjēdzīgās runas par nepilsoņiem ir vienkārši absurdas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Es gribu tikai divus, trīs vārdus pateikt par šīm 18 rekomendācijām Latvijai, par kurām minēja mans cienījamais kolēģis Pliners. Katrā rekomendācijā, Dobeļa kungs, ir teikts – samazināt atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu skaitu un veicināt naturalizācijas procesu. Saskaņā ar starptautisko organizāciju viedokli, tur nav pretrunas, tāpēc abi procesi būtu jāveic paralēli, nevis ņemt kādu vienu un runāt, ka, ja cilvēki negrib naturalizēties, tad viņiem ir nepieciešams vēl duci atšķirību ieviest.

Līdz ar to, Dobeļa kungs, jūsu domas ir ļoti oriģinālas, ko vispār neatbalsta nedz Eiropā, nedz ANO, nedz kādā citā vietā pasaulē.

Aicinu PCTVL priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā nepiemērot jaunus ierobežojumus, kas tiek ieviesti attiecībā uz pašvaldību policistiem – personām pirmspensijas vecumā. Šie cilvēki vairs nevar nedz atbilst jaunajām prasībām, nedz atrast darbu valstī, kas pārpildīta ar bezdarbniekiem. Prasība naturalizēties ir viena no šīm prasībām. Mēs piedāvājam izturēties iecietīgāk arī pret mūsu vēlētājiem, kuri sasnieguši sirmu vecumu. Ja runa ir tikai par naturalizācijas prasībām, tad ielūkojieties tās pašas Iekšlietu ministrijas, kas atbildīga par naturalizāciju, mājaslapā! Jūlijā starp iesniegtajiem naturalizācijas pieteikumiem tikai 11 procenti iesniegumu bija no personām vecumā virs 50 gadiem. Tanī pašā laikā nepilsoņu vidū šādu personu ir 55 procenti.

Aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Sūri un grūti strādājot, komisija sagatavojusi pēdējam, galīgajam, lasījumam likumprojektu „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo apstiprinātās darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu papildināt šodienas sēdes darba kārtību ar diviem likumprojektiem.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un šī pati komisija lūdz iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu „Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tagad turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1802/Lp9.

Godājamie kolēģi! Kā jūs redzat no nosaukuma „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, šis ir standarta dokuments valstu divpusējās attiecībās, tas ir attiecināts uz investīcijām un to aizsardzību.

Godājamie kolēģi, šis dokuments ir parakstīts 2010. gada 18.februārī Deli. Valdība ir nolēmusi, ka šādam dokumentam jātiek parakstītam.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un vienbalsīgi atbalstīja tā virzību skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.septembris.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Grozījumu Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.5965 un Nr.6381.

Godājamie kolēģi! Minētie grozījumi Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā tika izskatīti valdībā un atsūtīti skatīšanai Saeimā. Ārlietu komisija ļoti uzmanīgi ir izskatījusi šo konvenciju, un tās būtība ir sekojoša. Pati konvencija jau ilgstošu laiku ir spēkā, taču, kā jau visos tajos gadījumos, kad jautājumi ir saistīti ar sabiedrības dzīvībai, veselībai un aizsardzībai bīstamiem jautājumiem, tā atrodas pastāvīgā attīstībā.

Arī šai konvencijai laika gaitā ir radušies jauni papildinājumi, kas faktiski ļoti labi atspoguļoti jau pašas konvencijas nosaukumā, grozījumi Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā, un tie ir saistīti arī ar notikumiem, kas risinājušies pirms vairākiem gadiem. Es šajā gadījumā domāju 11.septembri. Un tie ir saistīti arī ar atsevišķu valstu vēlmi iegūt kodolieročus savā bruņojumā.

Tātad šī konvencija noteiks to, ka visas darbības un rīcības ar kodolmateriāliem – to uzglabāšana, pārvietošana, tirgošana, pārdošana un tā tālāk – atradīsies īpašā speciālā stingrā starptautiskā uzraudzībā.

Ārlietu komisija šo jautājumu ir vienbalsīgi akceptējusi un virza skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Aicinu arī jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šā dokumenta skatīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Grozījumu Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecu dienu garumā un priekšlikumus iesniegt līdz 21.septembrim.

Sēdes vadītājs. 21.septembris. Deputāti neiebilst.

Godātais Bērziņa kungs, godātie kolēģi! Es aicinu atgriezties pie iepriekšējā likumprojekta, kuram mēs par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteicām 20.datumu, bet tad mums neiznāk pilnas piecas dienas, tāpēc es aicinu Bērziņa kungu pagarināt šo termiņu...

A.Bērziņš. Priekšsēdētāj! Šis jautājums ir izprasts. Es aicinu iepriekšējam dokumentam, kuram mēs lēmām 20.septembri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu... to noteikt uz 21.septembri.

Sēdes vadītājs. 21.septembris. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.