Vakar, 16. februārī, Latvijā akreditējās Grieķijas Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nikols Ladopuls ( Nicolas Ladopoulos )

Dažu pēdējo gadu laikā Latvija ir guvusi iespaidīgus panākumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Latvijas integrācijai jebkurā starptautiskā organizācijā seko aktīva dalība šīs organizācijas darbā, tāpat kā Latvijas aktīvajai interesei par Eiropas Savienību caur Asociatīvo līgumu un par NATO caur "Partnerattiecībām mieram" ar laiku sekos Latvijas integrācija šajās organizācijās.

Prezidenta kungs, tā man ir liela privilēģija kaut vismazākajā veidā būt saistītam ar pašreizējo lappusi garajā Latvijas vēsturē, ar intensīva darba transformācijas un panākumu posmu, ar ko leposies nākamās Latvijas iedzīvotāju paaudzes.

Prezidenta kungs, liels paldies par šo pieņemšanu! Es gaidīšu jūsu oficiālo ierašanos Atēnās."

Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Grieķijas vēstniekam sacīja:

"Augsti godātais vēstnieka kungs!

Sveicu jūs kā Grieķijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Latvija un Grieķija ir kļuvušas par tuvām un draudzīgām valstīm. Eiropas vienotības process ir mūs savstarpēji strauji tuvinājis.

Jaunā Eiropa nozīmē Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos, tā nozīmē arī stipru partnerattiecību veidošanu ar draudzīgajām valstīm. Sadarbība ar Grieķiju kā ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti mums ir svarīga.

Latvija mērķtiecīgi turpina Eiropas integrācijas politiku. Esam gatavi uzsākt sarunas par iestāšanos un šogad gaidām tādu uzaicinājumu.

Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā ir veicinājusi modernas ekonomiskās struktūras izveidi Latvijā. Attīstās un pilnveidojas valsts pārvaldes institūti, kas ir būtiski svarīgi, ieviešot Eiropas Savienības kopējo likumdošanu. Lielu uzmanību veltām pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanai. Šajā jomā mums ir bijis īpaši svarīgi saņemt pareizu izpratni un savlaicīgus padomus no dalībvalstīm.

Latvijas integrācijas politika NATO ir kļuvusi par izvērstu un sazarotu ikdienas darbu. Tas ietver sevī karavīru izglītību, tas ietver sevī pieredzes apgūšanu NATO dalībvalstīs, tas ietver sevī mūsu sabiedrības informēšanu par Latvijas integrāciju NATO. Esam izstrādājuši integrācijas plānu NATO, esam strauji palielinājuši budžeta izdevumus aizsardzības jomai. Arī politiski esam gatavi dalībai šajā organizācijā. Uzskatu, ka Latvijas dalībvalsts statuss ir tikai laika jautājums.

Vēstnieka kungs!

Viena no jaunās Eiropas zīmēm ir stipras reģionālās sadarbības saites.

Jaunās Eiropas ietvaros mēs attīstām savu ziemeļeiropeisko identitāti. Sadarbība ar Baltijas jūras reģiona valstīm ir kļuvusi par blīvu kontaktu tīklu.

Līdzās sadarbībai ar mūsu tiešajām kaimiņvalstīm Latvijai svarīgs ir arī izvērsts dialogs ar tām dalībvalstīm, kuras atrodas pie Vidusjūras. Uzskatu, ka tas ir viens no lielākajiem bagātinājumiem, par ko esam pateicīgi Eiropas vienotības procesam.

Vēstnieka kungs!

Novēlu jums turpināt iesākto darbu Latvijas un Grieķijas dialoga attīstībā. Tas ir mūsu valstu interesēs, tas ir nepieciešams jaunās Eiropas vienotībai.

Lai jums ir veiksme un enerģija jūsu atbildīgajā darbā!"

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Man ir vislabākais iespaids. Mūsu saruna ar prezidentu bija centrēta uz viņa drīzo vizīti Grieķijā. Mēs noskaidrojām, ka prezidentu G.Ulmani viņa vizītē pavadīs ne vien biznesmeņu delegācija, bet arī Latvijas pareizticīgās Baznīcas galva. Tādējādi šī vizīte aptvers visas dzīves jomas. Mēs ar prezidentu bijām pilnīgi vienisprātis, ka šī vizīte būs liels, ļoti iespaidīgs stimuls mūsu valstu divpusējo attiecību tālākai attīstībai.

Nikols Ladopuls dzimis 1943. gada 19. septembrī Atēnās. Viņš ir diplomēts jurists, ar zinātnisko grādu beidzis Atēnu universitāti.

Diplomāta karjeru Nikols Ladopuls sāka 1966. gadā, strādājot Grieķijas Ārlietu ministrijā par atašeju. 1968. gadā viņš tika norīkots par Grieķijas vicekonsulu Sanfrancisko, bet 1973. gadā — par otro sekretāru Grieķijas vēstniecībā Parīzē. No 1974. gada Nikols Ladopuls bija Grieķijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks Eiropas Padomē Strasbūrā. No 1977. gada viņš bija misijas vadītāja vietnieks Grieķijas vēstniecībā Belgradā, bet no 1981. gada — Grieķijas ģenerālkonsuls Diseldorfā. 1983. gadā Nikols Ladopuls tika norīkots par misijas vadītāja vietnieku Grieķijas vēstniecībā Bonnā, bet pēc gada pārcelts tādā pašā amatā uz Grieķijas vēstniecību Pekinā. No 1988. gada Nikols Ladopuls bija Grieķijas vēstnieks Meksikā un Vidusamerikas valstīs. Kopš 1992. gada Nikols Ladopuls atkal strādāja Ārlietu ministrijā par direktorāta vadītāju — sākumā viņa kompetencē bija Grieķijas divpusējās attiecības ar Eiropas valstīm, bet no 1993. gada viņš vadīja direktorātu attiecībām ar ASV, Kanādu, Vidusamerikas un Latīņamerikas valstīm. 1992. gadā Nikols Ladopuls tika paaugstināts par 1. kategorijas pilnvaroto vēstnieku.

Nikols Ladopuls pārvalda grieķu, angļu un franču valodu.

Vakar, 16. februārī, Latvijā akreditējās Brazīlijas Federatīvās Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Žilbertu Verne Saboja ( Gilberto Vergne Saboia )

Lai gan Brazīlija atrodas citā kontinentā un ir piedzīvojusi citādu vēstures evolūciju, mēs esam gatavi apvienot pūliņus ar Latviju gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, lai veicinātu kopīgu principu īstenošanu, īpaši attiecībā uz tādas pasaules kārtības panākšanu, kura balstās uz mierīgām attiecībām, starptautisko likumu ievērošanu, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu. No otras puses, mēs nevaram neņemt vērā nepieciešamību nodrošināt apstākļus stabilai attīstībai, godīgai dalībai starptautiskajā tirdzniecībā un pasaules finansu stabilitātes uzlabošanai.

Starp mūsu valdībām un tautām vēl ir salīdzinoši maz kontaktu. Tomēr es uzskatu, ka būs iespējas strādāt, lai izmantotu potenciālu un attīstītu savstarpēji izdevīgas attiecības starp Latviju un Brazīliju savstarpēji interesējošās nozarēs."

Pieņēmis Brazīlijas vēstnieka akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā sacīja:

"Jūsu ekselence!

Apsveicu jūs kā Brazīlijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Dažādu laikmetu vēstures notikumu gaitā Latvijā dzīvojošās tautas ir augstu novērtējušas mūsu zemes ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības. Atrašanās Baltijas jūras reģionā un Eiropas ziemeļu kultūru saskarsmes krustpunktā Latvijai piešķir savdabīgas Ziemeļeiropas valsts identitāti.

Šo identitāti gadsimta sākumā uz tālo Latīņamerikas kontinentu sev līdzi aiznesa arī tie Latvijas iedzīvotāju tūkstoši, kuri šo pasaules daļu izvēlējās par savām jaunajām mājām. Daudzi no viņiem apmetās Brazīlijā, kur šobrīd dzīvo lielākā latviešu kolonija tālajā kontinentā.

Jaunais gadu tūkstotis Latvijai izvirza augstus mērķus. Mūsu valsts ir sekmīgi iekļāvusies jaunās vienotās Eiropas veidošanā. Kļūstot par aktīvu Eiropas Savienības paplašināšanās procesa dalībnieku, iedzīvinot demokrātiju, akceptētas sabiedrības dzīves normas, un, radot mūsdienu Eiropas un globālās attīstības tendencēm atbilstošu tautsaimniecību, Latvija ir kļuvusi par vienu no visdinamiskākajām valstīm Eiropā.

Integrācija Eiropas Savienībā, iestāšanās NATO un labas attiecības ar kaimiņvalstīm ir mūsu valsts augstākās ārpolitiskās prioritātes. Dalība Apvienoto Nāciju Organizācijā un Pasaules tirdzniecības organizācijā Latvijai un Brazīlijai paver plašas iespējas savstarpēji izdevīgai sadarbībai politikā un tirdzniecībā. Tas noārda ģeogrāfiskās distances radītos šķēršļus. Esmu pārliecināts, ka jūsu stāšanās Brazīlijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā pavērs jaunu lappusi mūsu valstu attiecībās.

Jūsu ekselence!

Vēlreiz sveicu jūs ar stāšanos augstajā amatā un novēlu panākumus draudzības, sadarbības un izpratnes veicināšanā starp Latvijas un Brazīlijas tautām!"

Pie

Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 16.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Žilbertu Verni Saboju.

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Žilbertu Verne Saboja pārrunāja abu valstu sadarbību tirdzniecībā un ekonomikā. J.Straume uzsvēra, ka Latvijas un Brazīlijas attiecībām ir liels potenciāls, jo starp mūsu valstīm nepastāv politiska vai cita rakstura problēmas un Brazīlijā dzīvo samērā liela latviešu kopiena, kas ir tuvinošs faktors mūsu valstu attiecībās.

Sarunā vēstnieks informēja Saeimas priekšsēdētāju par Brazīlijas ekonomisko krīzi.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume un Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ž.V.Saboja pārrunāja arī abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas parlamentu līmenī.

"Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūs vērtējat savu nule notikušo sarunu ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Tā bija ļoti draudzīga un sirsnīga saruna. Prezidents mani apsveica ar vēstnieka misijas sākumu Latvijā. Viņš man arī pastāstīja, ka jau kopš šā gadsimta divdesmitajiem gadiem Brazīlijā dzīvo samērā daudz latviešu, dzīvo nu jau vairākās paaudzēs. Prezidents atzīmēja, ka, pateicoties savam čaklumam, šie latvieši mūsu zemē dzīvo patiešām labi.

Mēs mazliet parunājām arī par futbolu, un prezidents G.Ulmanis apliecināja, ka labi pārzina šo Brazīlijas populārāko spēli. Man bija ļoti patīkami to dzirdēt.

Prezidents arī uzsvēra nepieciešamību attīstīt daudzus sadarbības projektus starp Latviju un Brazīliju. Vispirms jau tirdzniecības, kā arī citās sadarbības jomās. Arī sadarbību kultūrā un zinātnē. Es domāju, ka šāda nostāja ir ļoti daudzsološa, esmu ļoti priecīgs par šiem rezultātiem Rīgā.

— Kā jūs pats raugāties uz mūsu valstu sadarbības paplašināšanas iespējām?

— Es domāju, ka šīs iespējas ir patiešām labas. Labs priekšnoteikums ir gan Latvijas ekonomiskā attīstība un finansu situācija, gan arī Latvijas nozīmīgā vieta pie Baltijas jūras. Šī ir patiešām laba vieta biznesam, īpaši tirdzniecības attīstībai, orientējoties ne vien uz Latvijas tirgu, bet arī uz visu apkārtējo valstu tirgiem. Latvija varētu būt labs placdarms tirdzniecībai ar Krieviju un citām jums tuvām valstīm.

Es domāju, ka mūsu valstu darījumu aprindu ļaudis, sanākot kopā un labāk iepazīstot savstarpējās sadarbības perspektīvas, varētu atrast daudz iespēju tirdzniecības paplašināšanai dažādos aspektos.

Žilbertu Verne Saboja dzimis 1942. gada 16. maijā Riodežaneiro. 1965. gadā beidzis Riodežaneiro Katoļu universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam papildinājies Rio Branko Diplomātiskajā akadēmijā. Savu profesionālo karjeru Brazīlijas Ārlietu ministrijā sācis 1966. gadā kā trešais sekretārs. No 1968. līdz 1971. gadam strādājis Brazīlijas vēstniecībā Vašingtonā, sākumā par trešo, pēc tam otro sekretāru. Tad trīs gadus strādājis par otro sekretāru Brazīlijas vēstniecībā Gvatemalā. No 1979. līdz 1983. gadam Žilbertu Verne Saboja strādāja par padomnieku Brazīlijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Ženēvā. No 1987. līdz 1990. gadam viņš bija Brazīlijas misijas vadītāja vietnieks Amerikas Valstu organizācijā Vašingtonā. No 1993. gada nākamais vēstnieks atkal strādāja Brazīlijas pārstāvniecībā Ženēvā.

Žilbertu Verne Saboja pārstāvējis savu valsti daudzos starptautiskos pasākumos. Viņa darbs novērtēts ar daudziem Brazīlijas, Meksikas, Vācijas, Francijas, Peru, Senegalas un Venecuēlas ordeņiem.

Vēstnieks ir precējies, viņam ir trīs bērni.

Vakar, 16. februārī, Latvijā akreditējās Peru Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eduardo Liosa Larrabure (Eduardo Liosa Larrabure)

Šajā sakarā, prezidenta kungs, ļaujiet man izteikt pārliecību, ka vislabākais veids, kā panākt būtisku progresu mūsu divpusējās attiecībās, ir ne vien politiskais dialogs, bet arī abpusējas zināšanas vienam par otra valsti un biznesa interesēm, ko es uzskatu par savu pienākumu veicināt.

Prezidenta kungs, man ir liels gods, lepnums un personisks gandarījums pasniegt jums akreditācijas rakstu, ar ko esmu iecelts par Peru Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Es varu apliecināt Jūsu ekselencei savu pilnīgu atdevi šim darbam, pildot man Peru valdības uzliktos pienākumus un attaisnojot jūsu valdības izrādīto uzticību."

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atbildot jaunajam Peru vēstniekam, sacīja:

"Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Peru ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Jaunais gadu tūkstotis Latvijas un Peru tautām rada kvalitatīvi jaunas savu spēju apliecināšanas iespējas. Ģeogrāfiskā nošķirtība un fiziskā distance, gadsimtu gaitā tautu un valstu sadarbību traucējošās kategorijas, šodien arvien vairāk zaudē savu nozīmi. Globalizācija arvien ciešāk saista dažādu pasaules reģionu tautas un to likteņus.

Atbildes uz šodienas svarīgākajiem izaicinājumiem Latvija meklē, ejot sadarbības un atvērtības ceļu. Esam izvirzījuši augstus mērķus. Valstī ir izveidota demokrātiska sabiedrība, radīta funkcionējoša tirgus ekonomika.

Šīs desmitgades laikā Latvija ir kļuvusi par aktīvu eiroatlantiskās solidaritātes ideju atbalstītāju. Mūsu valsts sekmīgi integrējas Eiropas Savienībā, un ceram tuvā nākotnē kļūt par tās dalībvalsti.

Šodiena no ikvienas Eiropas valsts prasa atbildību un spējas dot savu ieguldījumu jaunās un vienotās Eiropas drošības stiprināšanā. Latvija aktīvi līdzdarbojas šajā procesā un savu nākotni saista ar dalību NATO.

Latvija iekļaujas un arvien redzamāk līdzdarbojas dažādās starptautiskās sadarbības struktūrās. Dalība Apvienoto Nāciju Organizācijā un Pasaules tirdzniecības organizācijā mūsu valstij rada globālās sadarbības dimensiju. Tās ietvaros augstu vērtējam sadarbību ar Latīņamerikas kontinenta valstīm, tai skaitā arī Peru.

Jūsu ekselence!

Mūsu valstīm ir ievērojamas abpusēji izdevīgs sadarbības potenciāls. Latvija ir ieinteresēta politiskā dialoga nostiprināšanā un tirdznieciski ekonomisko saišu paplašināšanā ar Peru. Esmu pārliecināts, ka, veicot Peru vēstnieka Latvijā pienākumus, jūs tuvināsit mūsu tautas un stiprināsit Latvijas un Peru draudzību. Novēlu sekmes, pildot šo svarīgo misiju!"

Pie

Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 16. februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Peru Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eduardo Liosu Larraburi.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume sveica Peru Republikas vēstnieku E.L.Larraburi dzimšanas dienā.

Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka Latvija ir ieinteresēta aktivizēt savu sadarbību ar Peru, kā arī uzturēt un attīstīt diplomātisko dialogu ar Peru gan divpusējā līmenī, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros un sadarbības veicināšanā ekonomikas un tirdzniecības jomā. J.Straume apsveica vēstnieku ar akreditāciju un izteica cerību, ka tas veicinās mūsu valstu daudzpusīgu sadarbību.

Sarunas gaitā vēstnieks pastāstīja par iekšpolitisko situāciju Peru, par pašreizējo valsts konstitūciju.

Sarunas noslēgumā abas puses izteica ieinteresētību starpparlamentu sadarbības veicināšanas procesā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar prezidentu Ulmani?

— Domāju, viņš ir ļoti jauka persona. Ļoti inteliģents, ļoti atklāts cilvēks ar augstu kultūras līmeni.

Mēs runājām par lietām, kas rada abu pušu interesi. Nākotnē mums ir daudz kopīgi darāmā. Jo pašlaik vēl mūsu attiecības nav īpaši plaši izvērstas.

Pirmais uzdevums abām mūsu valstīm tagad ir vienai otru labāk iepazīt. Un atrast ceļus, kā attīstīt mūsu sadarbību. Gan valsts ierēdņu, gan darījuma aprindu kontaktu līmenī. Šādos kontaktos tad arī iezīmēsies paši izdevīgākie sadarbības virzieni.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Peru sadarbības potenciālās iespējas? Gan ekonomiskajā, gan politiskajā aspektā?

— Es domāju, mums ir plašas iespējas. Kā zināms, abas mūsu valstis ir nelielas. Latvija ilgus gadus bija apspiesta, taču tagad jūsu valsts atkal ir atguvusi savu suverenitāti. Mēs varam strādāt investīciju, privatizācijas un dažādās citās jomās. Bet galvenais priekšnoteikums šādai sadarbībai ir savstarpēja informētība. To es arī uzskatu par sava darba svarīgu uzdevumu. Peru Latviju varētu interesēt ar savu augsti attīstīto kalnrūpniecības nozari. Mums, tāpat kā Latvijā, ir arī augsti attīstīta lauksaimniecība un zvejniecība. Taču mums ļoti noderētu modernāka tehnoloģija. Es domāju, mūsu valstis varētu sekmīgi veidot kopuzņēmumus. Vispirms jau tirdzniecības jomā.

— Ar ko jūs sāksiet savu vēstnieka misiju Latvijā?

— Mani pirmie soļi ir tikšanās ar Latvijas valsts augstām amatpersonām. Jau dienu pirms akreditēšanās es tikos ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu, šodien tikos ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju, tikšos arī ar Latvijas Tirdzniecības palātas priekšsēdētāju. Šajās sarunās es ļoti reljefi iepazīstu Latvijas politiskās, ekonomiskās un kultūras realitātes, un šī pieredze man lieti noderēs abu valstu divpusējo attiecību tālākā sekmēšanā. Īpaši no Tirdzniecības palātas es sagaidu informāciju par konkrētiem soļiem tirdzniecības attīstīšanai starp mūsu valstīm.

— Pašlaik jūsu rezidence ir Stokholmā. Vai Peru valdība plāno arī atvērt Rīgā savu vēstniecību?

— Nē, pagaidām mums tāda plāna nav, jo Latvijā nav daudz peruāņu, un arī latvieši pagaidām reti apmeklē mūsu valsti. Mēs domājam par savu goda konsulu institūcijas iedibināšanu Latvijā — šie cilvēki varētu daudz darīt tieši ekonomisko sakaru sekmēšanai starp abām valstīm. Taču nākotnē, iespējams, Peru arī atvērs savu vēstniecību Latvijā.

— Vai šī ir jūsu pirmā vizīte Latvijā?

— Jā, pirmā. Un man Rīgā ir patiešām teicami iespaidi. Latvijas galvaspilsēta ir brīnišķīga. Rīga ir sena pilsēta ar bagātu vēsturi. Un reizē moderna pilsēta ar daudziem skaistiem parkiem. Šajās dienās Rīga izskatās pavisam teiksmaina, pārklāta ar baltu sniegu. Šīs dienas gan ir arī stipri vējainas, taču tas manus iespaidus dara vēl kolorītākus.

— Vēstnieka kungs, es zinu, ka šodien ir jūsu dzimšanas diena. Atļaujiet jūs apsveikt!

— Sirsnīgi pateicos! Jā, šodien ir mana 59. dzimšanas diena. Tā nu iznācis, ka tieši šajā dienā esmu darbā un iesniedzu savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentam. Taču ja tā padomā, tad šī izdevība man bija pati labākā dāvana, kādu vien savā dzimšanas dienā varēju vēlēties.

— Ko jums šajā visnotaļ zīmīgajā dienā vēlēt?

— Man personīgi neko. Labākais vēlējums man būs sekmīga Peru un Latvijas attiecību attīstība. Un es jau esmu saņēmis lielisku dāvanu, ko nupat minēju. Neko labāku es šajā dienā vairs nevaru vēlēties.

Eduardo Liosa Larrabure dzimis 1940. gada 16. februārī Limā. Studējis Peru Katoļu universitātē un Peru Diplomātiskajā akadēmijā. Pēc tam papildinājies vairākās Spānijas un Argentīnas augstskolās.

Diplomātiskajā dienestā Eduardo Liosa Larrabure sāka strādāt 1966. gadā kā Politiskā un diplomātiskā departamenta trešais sekretārs. Pēc tam viņš ieņēma dažādus aizvien atbildīgākus amatus Peru Ārlietu ministrijā. 1986. gadā Eduardo Liosa Larrabure tika iecelts par Konsulārā departamenta ģenerāldirektoru, bet 1989. gadā vēstnieka rangā par Peru Starptautisko attiecību institūta direktoru. Kopš 1996. gada Eduardo Liosa Larrabure vēstnieka rangā atkal tika iecelts par Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta ģenerāldirektoru. Kopš 1997. gada viņš paralēli šim darbam bija arī ārlietu ministra padomnieks.

Eduardo Liosa Larrabure strādājis diplomātiskā darbā arī vairākās ārvalstīs — Peru vēstniecībā Argentīnā, pēc tam Spānijā un Brazīlijā. 1980. gadā viņu iecēla par Peru ģenerālkonsulu Sanfrancisko, ASV. 1984. gadā Eduardo Liosu Larraburi norīkoja par Peru vēstnieku Dienvidslāvijā, bet 1992. gadā — par vēstnieku Itālijā.

Eduardo Liosa Larrabure pārstāvējis savu valsti daudzos starptautiskos forumos. Viņam ir daudzi Peru un ārvalstu apbalvojumi.

Vēstnieks ir precējies, viņam ir seši bērni.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"